“Tiek sākta nopietna cīņa pret nodokļu nemaksātājiem”

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” 27.martā

Intervija Latvijas Radio 27. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Saeimas frakcijas diskusijās ir izvirzījušies vairāki kandidāti Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam – Jānis Kažociņš, Mārtiņš Bondars, Lainis Kamaldiņš, Uldis Dzenītis un arī Atis Lejiņš. Jūs, protams, teiksit, ka Nacionālās drošības padome virzīs savu kandidātu. Bet, jūsuprāt, vai katrs no šiem pieciem nosauktajiem cilvēkiem varētu ieņemt šo amatu?

Einars Repše: — Droši vien katram cilvēkam ir savas labās profesionālās vai cilvēciskās īpašības, kuru dēļ viņi varētu pretendēt uz vienu vai otru amatu. Taču šobrīd es varu teikt, ka mans atbalsts ir Jānim Kažociņam, es oficiāli viņu izvirzīšu tuvākajās dienās. Vakar arī mūsu partijas frakcija iepazinās ar viņu, Jānim Kažociņam ir nedalīts „Jaunā laika” frakcijas un „Jaunā laika” valdes atbalsts. Droši vien arī citas frakcijas un politiskās partijas vēl turpina analizēt situāciju, taču šobrīd līderpozīcijās acīmredzami izvirzās Jāņa Kažociņa kandidatūra.

— Vai Kažociņa kungs ir pārbaudīts pēc visiem tiem principiem un kritērijiem, kas būtu attiecināmi uz iespējamo SAB vadītāju, kaut vai par pielaidi slepenai informācijai?

E.Repše: — Šobrīd Jānim Kažociņam pielaides slepenai informācijai nav, līdz šim tāda nebija vajadzīga un arī nebūtu bijusi iespējama, jo formāli nav nokārtots viņa pilsonības atzīšanas jautājums. Taču tas tiek patlaban risināts, un arī nekavējoties tiks oficiāli risināts jautājums par pielaidi Latvijas valsts slepenajai informācijai. Esmu pārliecināts, ka pārbaudes rezultāts būs sekmīgs, jo Jānim Kažociņam jau patlaban ir pielaide NATO slepenajai informācijai, tātad viņš ir acīmredzot no citām struktūrām pārbaudīts un atzīts par pietiekami drošu, kompetentu un uzticamu, lai šāda augstas kategorijas pielaide viņam būtu.

— Runājot par pilsonības jautājumu — Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte saka, ka Juridiskā komisija lēmumu par Kažociņa pilsonību ir pieņēmusi, pat nekonsultējoties ar viņas vadīto komisiju, kā tas tika darīts iepriekš. Kāpēc tāda steiga?

E.Repše: — Steiga šinī gadījumā ir saistīta ar nepieciešamību izvirzīt kandidātus Satversmes aizsardzības birojam, kuri atbilstu visiem formālajiem kritērijiem un likuma prasībām. Par konsultēšanos – tā ir Saeimas iekšēja lieta, un tur lai komisijas un deputāti paši tiek galā. Nu, protams, Rugātes kundze pieder pie opozīcijas, līdz ar to es arī nebrīnos par viņas šinī gadījumā varbūt mazlietiņ kritiskajiem izteikumiem.

— Viens no iespējamajiem Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātiem ir Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars. Viņš kādreiz akciju sabiedrībā “Interbaltija Invest” ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu. Šobrīd Nacionālās drošības komisijas vadītājam Vilim Krištopanam šajā akciju sabiedrībā pieder 497 kapitāla daļas turpat 50 tūkstošu latu vērtībā. Bondars bija arī Krištopana kā premjera biroja vadītājs. Tagad Krištopans ir Nacionālajā drošības padomē, kas tad izvirzīs jauno kandidātu? Vai šie fakti nevar būt traucēklis Bondara kunga kandidatūrai, un vai šeit nesanāk interešu konflikts?

E.Repše: — Par Bondara kunga kandidatūru es šobrīd neredzu nekādu nepieciešamību runāt, jo man nav zināms, ka viņu kāds grasītos oficiāli izvirzīt. Katrā ziņā es noteikti tas nebūšu, un, pirms viņš nav oficiāli izvirzīts, manuprāt, būtu lieki kaut ko apspriest.

— Bet ja kāds izvirzītu un šāda informācija būtu pamats interešu konfliktam, jūsuprāt?

E.Repše: — Manuprāt, tā informācija ir noteikti ņemama vērā šīs kandidatūras iespējamā apspriešanā.

— Pagājušonedēļ sākās Latvijas valdības un kompānijas “Telia Sonera” sarunas par mierizlīguma panākšanu Starptautiskajā arbitrāžas procesā tā sauktajā “Lattelekom” lietā. Izskanēja arī, ka tiek gaidīti jauni izlīguma priekšlikumi no Ziemeļvalstu kompānijas un tikai pēc tam tiks lemts par tālāko rīcību. Vai šie priekšlikumi ir saņemti?

E.Repše: — Šobrīd aprobežošos ar to, ka priekšlikumi, kas ir saņemti, nav īpaši daudzsološi.

— Vai tie ir kļuvuši izdevīgāki Latvijas valstij nekā iepriekš, jo pirms gada „Tilts Communication” īpašnieks paziņoja, ka no Latvijas pieprasa 87,6 miljonus latu. Vai šī summa ir mazinājusies?

E.Repše: — Es šobrīd neatsegšu sīkākas detaļas, taču teikšu, ka mēs no sarunām, kas notika iepriekšējā nedēļā, bijām gaidījuši daudz vairāk. Bet, protams, šajā situācijā arī negatīvs iznākums īstenībā ir iznākums, jo ievieš lielāku skaidrību un dod mums lielāku pārliecību par to, kā būtu taktiski jāturpina šīs lietas virzība.

— Cik reāli šobrīd ir panākt mierizlīgumu?

E.Repše: — Uz šo jautājumu es patlaban nesteigšos precīzi atbildēt, jo, protams, mierizlīgums ir atkarīgs no abu pušu vēlmes un līdz ar to …

— Jūs sakāt, ka pretējai pusei tādas nav.

E.Repše: — Es šobrīd izvairītos detalizēti atbildēt – jā vai nē, bet katrā ziņā mierizlīgums arvien tiek uzturēts kā viena no opcijām, kas galu galā būtu izdevīgi abām pusēm, jo abas puses cieš lielus zaudējumus tiesvedībā. Taču ir skaidrs, ka mēs nepadosimies un šo savu tiesvedību turpināsim, ja gadījumā nesaņemsim pieklājīgu un patiešām atbilstošu priekšlikumu mierizlīgumam. Tādā gadījumā mēs turpināsim cīnīties līdz galam, un arī mūsu pozīcijas šajā tiesvedībā ir pietiekami stingras un no juridiskā viedokļa ļoti kvalificēti pārstāvētas.

— Neoficiāli tiek lēsts, ka strīds valstij jau prasījis vairāk nekā 10 miljonus latu, vai šī summa ir šāda vai lielāka?

E.Repše: — Par 10 miljoniem vai citām summām... es gribētu pievērsties šobrīd citam jautājumam, proti, valsts budžeta ieņēmumu daļai. Ir skaidrs, ka, lai izdarītu jebkādus izdevumus, ir nepieciešama nauda valsts budžetā. Un vienīgais avots šai naudai ir nodokļu nomaksa. Nodokļi Latvijā nav lieli, mēs esam faktiski viena no valstīm, vismaz Eiropas mērogā, kurai ir vismazākā nodokļu nasta, salīdzinot ar nacionālo kopproduktu. Tai pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā nodokļi netiek maksāti, un šī nodokļu nemaksāšanas kultūra diemžēl ir ļoti plaši izplatīta. Tā tas nevar turpināties, un šobrīd tiek uzsākta ļoti nopietna cīņa pret nodokļu nemaksātājiem.

— Ko tas nozīmē?

E.Repše: — Īpaši pret tiem uzņēmējiem, kas maksā tā sauktās aplokšņu algas un tādējādi izvairās no sociālā nodokļa nomaksas. Tas nozīmē, ka šobrīd jau Valsts policijā, Valsts ieņēmumu dienestā ir pietiekami sīka un detalizēta informācija par daudzām firmām, gan lielām, gan mazām, kas nemaksā nodokļus, un pamazām pret šīm firmām tiks ierosinātas lietas, veiktas pārbaudes, ja nepieciešams, tiks pat apcietināti cilvēki, apturēta firmu darbība, vārdu sakot, tiks izmantoti visi likumā paredzētie līdzekļi.

— Vai jūs varat nosaukt, kas šīs ir par firmām un uzņēmumiem?

E.Repše: — Pamazām jūs to dzirdēsit, jau šobrīd droši vien visiem ir zināms par “United Oils” lietu, kas ir ierosināta pēc Valsts policijas iniciatīvas, bet tas ir tikai pats sākums. Ņemot vērā to, ka šī nodokļu nemaksāšanas kultūra Latvijā patiešām ir ļoti izplatīta, no šīs pastiprinātās cīņas, faktiski pirmoreiz Latvijas pēckara vēsturē nopietni uzsāktās cīņas pret nodokļu nemaksāšanu būs jūtamas pārmaiņas uzņēmumu darbā.

— Bet, runājot par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido lielāko daļu Latvijas uzņēmēju darbības vides, — vai jūs uzskatāt, ka šiem uzņēmumiem, nomaksājot nodokļus, kas viņiem uzlikti, ir arī iespējas tālāk attīstīties, maksāt normālas algas un visu pārējo?

E.Repše: — Iespējams, ka valdība šo nodokļu slogu varētu turpmāk vēl samazināt, un mēs labprāt to darītu, ja vien varētu nodrošināt Valsts kases ieņēmumus pienācīgā līmenī. Taču mēs nevaram nodrošināt ieņēmumus, ja ir nodokļu nemaksātāji, un mēs nevaram nodrošināt godīgu konkurenci, ja daļa no uzņēmumiem maksā nodokļus, bet daļa nemaksā. Tāpēc runas par to, ka, nomaksājot nodokļus, uzņēmumi bankrotēs, nu ziniet, tā ir tāda raudāšana. Katrā ziņā mēs no šīm krokodilasarām īpaši aizkustināti nebūsim.

— Vēl par tematu, ko mēs nepabeidzām, par „Lattelekom” lietu. Vai strīds valstij prasīs šos 10 miljonus latu vai ne?

E.Repše: — Es patlaban neatsegšu precīzus skaitļus, kas šobrīd vēl arvien ir klasificēti, viņi tiks atslepenoti pēc tiesvedības pabeigšanas. Katrā ziņā – jā, šis strīds valstij maksā ļoti dārgu naudu, tikpat dārgu naudu tas maksā arī pretējai pusei, bet tas, ko mēs maksājam, protams, ir daudz mazāk nekā prasība, kas ir izvirzīta pret Latvijas valsti, un tas ir arī salīdzinoši daudz mazāks par to pretprasību, ko mēs esam cēluši pret „Tilts Communication” un visiem ar to saistītajiem pēctečiem. Jā, mēs esam noalgojuši dārgu, kvalificētu un pasaulslavenu juridisko biroju, to pašu darījuši pretinieki, un šī cīņa ir ļoti nopietna, tieši tāpēc arī bija līdz šim jūtamas iniciatīvas iziet uz mierizlīguma sarunām. Nu patlaban mierizlīguma piedāvājumi mūs neapmierina.

— 6. un 7.februārī jūsu biedrs Šlesers esot devies darba vizītē uz Zviedriju, kur ticies ar vairākām augstām šīs valsts amatpersonām un uzņēmējiem, arī ar jauniecelto “Telia Sonera” viceprezidentu, un vicepremjerministrs atzīst, ka tikšanās laikā apspriesti konkrēti risinājumi “Lattlekom” tiesvedības lietā un runāts par uzņēmuma kapitāldaļu iegādi. Vai šādas sarunas ir notikušas, un vai Ainārs Šlesers bija pilnvarots to darīt?

E.Repše: — Šādas sarunas ir notikušas. Šlesers bija pilnvarots to darīt.

— Jūs pats devāt viņam šo pilnvaru?

E.Repše: — Šī pilnvara viņam bija kā manam biedram, un galu galā viņš neko vairāk nerisināja, kā tikai piedāvāja zviedru pusei dot savus priekšlikumus. Šādi priekšlikumi tika arī oficiāli izteikti mūsu ministru darba grupas sēdē, patlaban varu teikt, ka šie izteiktie priekšlikumi mūs neapmierina. Bet skaidrība šajos jautājumos mums palīdzēs turpmāk pozicionēties tiesvedības lietā. Ko nozīmē speciāls pilnvarojums? Arī jūs varētu doties uz šo Zviedrijas uzņēmumu, teikt, ka vispār tā kā varētu izskatīt jūsu priekšlikumus. Šlesera kungs to vienkārši darīja daudz augstākā līmenī, un neko vairāk viņš neizdarīja, kā aicināja iesniegt priekšlikumus iespējamam risinājumam, iespējamam mierizlīgumam. Cita lieta, ka tie priekšlikumi, kas pagaidām iesniegti, patiešām mūsu pusi diez ko neapmierina. Skatīsimies, kas notiks tālāk, stiprināsim savu pozīciju juridiski un gaidīsim, ka varbūt pretējā puse apdomāsies un nāks ar kādiem mazlietiņ pārdomātākiem priekšlikumiem.

— Jūsu padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Viesturs Šutko ir ne tikai “Lattelekom” direktoru padomes loceklis, bet arī ietekmīga persona darba grupā, kura izstrādā šo Latvijas stratēģiju tiesvedībā pret otru “Lattelekom” īpašnieku. Jūs to neuzskatāt par interešu konfliktu?

E.Repše: — Nē, nekādā ziņā, jo galu galā viņš ir mūsu pārstāvis uzņēmumā “Lattelekom”, tātad valsts pārstāvis, un viņš šinī gadījumā pārstāv valsts intereses gan uzņēmumā “Lattelekom”, gan arī tiesvedības procesā. Bet, lai novērstu pat aizdomas un jebkuru iespējamu manipulāciju ar šo lietu, konkrētajās pagājušās nedēļas sarunās Šutko kungs nepiedalījās, lai nedotu nekādas iespējas spekulēt ar šo argumentu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā