Par mazajiem uzņēmumiem un valsti

Uzņēmumu pārstāvji diskusijā par iespējamo valsts atbalstu

Ikvienu uzņēmēju ikdienas gaitās pavada lielākas vai mazākas rūpes, kas nereti samilst līdz problēmām. Ar lielāko daļu no tām viņi mēģina tikt galā pašu spēkiem, bet reizēm problēmu risināšanā lieti noderētu valsts atbalsts. Vienota organizācija, kas sarunās ar valdību pārstāvētu konsolidētu mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) viedokli, vēl tikai top, taču normatīvo aktu izstrādes process rit uz priekšu ar pilnu jaudu. Gadās, ka dažas likumu normas ne tikai neveicina uzņēmējdarbības attīstību, bet pat to kavē. Lai diskutētu par MVU problēmām, kas sakņojas pašreizējā likumdošanā, kā arī par iespējamiem valsts atbalsta pasākumiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem, vakar, 27. martā, pie apaļā galda sēdās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības komisijas pārstāvji un citi uzņēmēji.

Latvijas Rūpnieku konfederācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Zicmanis diskusijā uzsvēra, ka nodokļu sistēmai būtu jāveicina valsts ekonomiskā attīstība, bet šobrīd tā vēl nenotiek. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmēji rosināja pārskatīt nodokļu likumdošanu, kas regulē ražošanas attīstībā veikto investīciju aplikšanu ar nodokļiem, diemžēl šis priekšlikums nav uzklausīts. Uzņēmējiem nav motivācijas ieguldīt līdzekļus attīstībā, jo nodokļu sistēma nomāc un iznīdē šādu vēlēšanos.

A. Zicmanis norādīja, ka šobrīd uzņēmēju galvenās bažas, kas saistītas ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, rada Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaru paplašināšana. Nodokļu inspekcija turpmāk būs tiesīga nodokļu nemaksāšanas gadījumā lemt par mantas apķīlāšanu vai arestu bez tiesas lēmuma. Protams, nodokļu piedziņas lēmumu uzņēmējs varēs pārsūdzēt tiesā, bet mazam uzņēmumam reāli tas nozīmēs darbības pārtraukšanu līdz apstākļu noskaidrošanai, uzskata A. Zicmanis.

Uzņēmēji neiebilst pret nodokļu iekasēšanas uzlabošanu un kontroles pastiprināšanu, tomēr šaubās, vai tiešām tiks meklētas fiktīvās, dzīvokļos reģistrētās firmiņas. Ticamāk, ka ne.

“Deloitte & Touche” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboltiņš uzsvēra, ka Latvijā uzņēmējdarbības vides veidošana notiek haotiski, jo nav skaidri definēti valsts tautsaimniecības mērķi un nepastāv vienota, uzņēmējam labvēlīga filozofija visos valsts pārvaldes līmeņos.

Nemitīgi tiek runāts par dialoga nepieciešamību starp valsts institūcijām un uzņēmējiem, sarunas arī notiek, bet tās galu galā izrādās neauglīgas. Lai dialogs būtu sekmīgs, ir nepieciešams ar likumu noteikt tautsaimniecības mērķus, jo tikai tādējādi var panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās valdīs vienota izpratne un tiks nodrošināta saskaņota darbība šo mērķu sasniegšanā, uzskata J. Āboltiņš.

LTRK MVU attīstības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dūklavs atzina, ka ir nogurdinoši nemitīgi diskutēt, neredzot nekādu pozitīvu virzību, par reāliem rezultātiem nemaz nerunājot. Sarunās ar ministriem šķiet, ka panākta sapratne, ka runāts tiek vienā valodā, bet pēc pāris nedēļām ir atsūtīta vēstule, kurā visas norunas ir “apgāztas” - nevienu no padsmit punktiem nav iespējams izpildīt, jo to nepieļauj likumdošana.

Uzņēmēji kā aktuālu problēmu izvirzīja nepieciešamību samazināt administratīvos šķēršļus viņu darbībai. “Mirstamās kaites piemeklēs uzņēmējus nevis nodokļu sloga, bet gan sertifikācijas, licencēšanas kārtības, valsts nodevu un dažādu izziņu dēļ,” sacīja J. Āboltiņš. Viņa viedoklim piekrita arī SIA “Proniks” ražošanas direktore Aina Krūmiņa, SIA “Signum” direktors Vitālijs Upenieks un citi. Viņi norādīja, ka sertifikācijas un citas prasības ievērojami sadārdzina ražošanas procesu. Kā minēja J. Āboltiņš, Latvijā patērētājiem ir jānodrošina izvēle iegādāties preci, kurai atbilstoši augstākām vai zemākām kvalitātes prasībām ir salāgota cena. “Neviens pensionārs neēdīs cūkas, ja tās tiks kautas x slimnīcas sirds operāciju zālē,” par pārmērīgi augstajām prasībām, kas izvirzītas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) atbilstošajām normām, ironizēja J. Āboltiņš. Latvijas uzņēmēji nevar pāris gados panākt vilcienu, kas Eiropā ieskrējies un ripo jau četrdesmit gadus.

Arī a/s “Siguldas būvmeistars” valdes priekšsēdētāju Jāni Odziņu satrauc problēmas, kas saistītas ar iestāšanos ES. Bet ne tas vien. Raizes dara arī valdības pēkšņās idejas par izmaiņām nodokļu likumdošanā. Viņš norādīja, ka MVU vajadzīga ilglaicīga nodokļu politika, bet jebkuras plānotās izmaiņas ir jāizdiskutē sabiedrībā. J. Odziņš aktualizēja arī jautājumu par to, ka ir jāpalielina motivācija pašvaldībām sekmēt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzšinējās darbības rezultātā panākts pretējais efekts.

SIA “Lietišķās informācijas dienests” izpilddirektore Aiva Vīksna uzsvēra, ka nav pieļaujama spēles noteikumu maiņa gada vidū, ar to domājot stihiskas izmaiņas likumdošanā, jo arī uzņēmums, tāpat kā valsts, plāno savu gada budžetu un rēķinās ar esošiem nosacījumiem, nevis zīlē, kas pēkšņi varētu mainīties.

Diskusija bija spraiga un priekšlikumiem bagāta. Tos apkopojot, LTRK ģenerāldirektors Voldemārs Gavars atzina, ka galvenais rosinājums Ekonomikas ministrijai (EM) būs definēt tautsaimniecības mērķus un izstrādāt vienotu politiku MVU atbalstam. Par negodīgu uzņēmēji uzskata valstī īstenoto praksi, ka par nodokļu samaksas nokavējumu tiek aprēķināti soda naudas procenti, turpretī uzņēmējiem avansā vai priekšnodokļos samaksātās summas tiek atmaksātas teju pēc pusgada, nekādu kompensāciju par kavējumu nepiešķirot. Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai jāsamazina administratīvie ierobežojumi, jāveicina valsts un privātā sektora sadarbība, jānodrošina, lai arī MVU varētu reāli piedalīties valsts un pašvaldību pasūtījumu konkursos, un jāveic citi pasākumi.

LTRK apkopotie priekšlikumi tiks iesniegti EM, kura plāno rīkot diskusiju, lai iztirzātu MVU problēmas un vērtētu galvenos valsts atbalsta virzienus to darbības veicināšanai.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore