Par brīvprātīgu novadu veidošanu

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters:

Jāsāk ar to, ka līdz ar iepriekšējo Saeimu administratīvi teritoriālā reforma beigusies un aizgājusi. Šī Saeima vairs nerunā par reformu, bet gan par novadu veidošanu. Turklāt pagastiem, kas būs apvienojušies, saglabāsies gan nosaukumi, gan robežas. Pases arī nebūs jāmaina, adreses ierakstā var parādīties tikai jauna rindiņa. Vismaz tā šīs formalitātes būtu jāsakārto. Taču novadu izveidošana, protams, nozīmē, ka rajonu kā tādu vairs nebūs.

Mainīsies tas, ka pagastiem, kas jau tagad veiksmīgi sadarbojas un redz lielākas attīstības iespējas novadā, būs vienota administrācija. Turklāt apvienotajos novados tiks saglabātas pagastmājas, kur joprojām varēs nākt ar saviem lūgumiem vai ierosinājumiem, saņemt izziņas utt. Pēc katra sīkuma uz novada centru braukt nevajadzēs.

Novadu veidošanas priekšrocība ir līdzekļu koncentrācijas radītās iespējas. Skaidrs, ka mazs pagasts, kur dzīvo 300 cilvēku, iztiek ar pavisam mazu budžetu pāris desmit tūkstošu latu apjomā. Lielākā daļa no šīs naudas aiziet pagastvecākā un aparāta uzturēšanai. Tajā pašā laikā pagasts spēj izpildīt tikai pusi no likumā noteiktajām funkcijām. Tātad cilvēki nesaņem tos pakalpojumus vai, piemēram, pabalstus, kas tiem pienākas.

Daudz runājam par iestāšanos Eiropas Savienībā, novadu veidošana ir kaut kas līdzīgs un tikpat svarīgs, tikai valsts iekšienē...

Jā, šīs pārmaiņas nepieciešamas mūsu dzīves uzlabošanai, nevis, vēlreiz uzsveru, sagraušanai. Turklāt arī Eiropas Savienības kontekstā novadi spēlēs pozitīvu lomu. Ja iestāsimies, pašvaldības varēs saņemt naudu, piemēram, ceļu būvei. Eiropa dos naudu trīs kilometru noklāšanai, bet pašvaldībai būs jāliek pretim sava daļa – jānoasfaltē viens kilometrs. It kā jau varētu iztikt bez novadiem, taču nevar, jo naudas izmantošanas principi ir ļoti strikti – vispirms pašvaldībai būs jānoasfaltē visi četri kilometri un tikai pēc tam Eiropa maksā par tiem trim kilometriem. Vārdu sakot, Eiropa nedos naudu avansā. Tas nozīmē, ka mazs pagasts nevarēs atrast naudu ceļa remontam. Tā ka bez novadu veidošanas mazajiem pagastiem klāsies grūti.

Lai veicinātu apvienošanos, šobrīd notiek pārrunas ar ministrijām, lai atrod iespēju novados realizēt savas atbalsta programmas. Proti, ministrijas taču plāno novados uzlabot ceļus, medicīnas pakalpojumus utt. Protams, uzlabojumi nepieciešami visur, taču domāju, ka vispirms mērķdotācijas jāvirza uz novadiem.

Jūsu teiktais skanēja perspektīvi un reizēm pat ticami. Taču daudziem cilvēkiem apvienošanos būs grūti pārdzīvot psiholoģisku iemeslu dēļ. Vai iznāk, ka krietnais Zosēnu Ruķis vai kāds cits pagasta vadītājs no sava amata tiks izraidīts?

Zosēnu Ruķis ir ievēlēts, un tālab līdz 2005. gada pašvaldību vēlēšanām arī apvienošanās gadījumā viņš paliks novada domes deputāts. Ja par Ruķi balsosiet arī nākamajās vēlēšanās, viņš atkal kļūs par deputātu. Lai Ruķim gaidāmajās vēlēšanās būtu lielākas iespējas tikt ievēlētam, gatavojam labojumus vēlēšanu likumā. Proti, vēlēšanas varētu notikt apgabalos, kur katrs pagasts būtu viens apgabals. Tas nozīmē, ka katrs pievienotais pagasts novada domē vēlēs savus pārstāvjus.

Tātad visus jautājumus lems nevis pagastā, bet novada domē. Tā sacīt, visu izlems elite. Jo – kur nauda, tur vara. Uz pagastmāju jau aiziet varēs, tur uzklausīs sūdzības, bet neko neizlems. Un cilvēks, kas sēž pagastmājā, vairs nebūs nekāds priekšnieks, bet gan sakarnieks...

Pagastā esošā domes pārstāvja tiesības un pienākumus noteiks novada dome. Savā ziņā tie būs izpilddirektori. Pagastos paliks direktors vai, vienalga, kā viņu sauksim, vietējais “načaļnieks”, tas ir fakts.

Likums ļauj pat vismazākajā pagastā veidot kaut vai 100 cilvēku lielu aparātu. Vai administrācijas aparāts nav pārāk uzblīdis? Esmu pārsteigts, ka mazā pagastā ir būvvalde. Jājautā, vai tikai nav arī reliģisko lietu pārvalde vai citas. Dažam pilsētas domes vadītājam ir pat septiņi padomnieki. Citi pašvaldību vadītāji tur vairākus preses sekretārus, šur tur pagasta televīzijas izveidotas. Pašvaldību darbiniekiem nav noteikti arī algu griesti – cik gribu, tik sev maksāju.

Piekrītu, ka novados vajadzētu ierobežot darbinieku skaitu, “no augšas” nosakot vismaz nepieciešamo darbinieku sarakstu. Tomēr šo sarakstu nesastādīšu nedz es kā ministrs, nedz kāds ministrijas ierēdnis. Šis jautājums jāapspriež ar lielo pilsētu un mazo pašvaldību vadītājiem. Jānoskaidro, kādas funkcijas veic pašvaldības, un tad jāveido sistēma, lai pieci cilvēki nedod viens otram vienu papīru. Varbūt katrā pagastā tik tiešām nav vajadzīgas dažnedažādas institūcijas, piemēram, bāriņtiesa. Bet sociālais darbinieks gan vajadzīgs visur.

Kurš no izveidotajiem novadiem jums liekas simpātiskākais?

Man nav favorīta. Katrā novadā notiek kaut kas labs. Nelaime ir tā, ka novadiem līdz šim nav bijis kopējā valsts redzējuma. Šobrīd valstī izveidoti 15 novadi, bet paredzēts, ka kādreiz būs ap 100. Tagad vairs nelietojam skaitli 102, jo pašvaldību iniciatīva noteiks, vai būs vairāk vai mazāk. Drīzumā projektu, kurā paredzēti 102 novadi, izsūtīsim visām pašvaldībām un uzdosim pieņemt lēmumu, vai tās savu pilsētu vai pagastu redz piedāvātajā novadā. Ja ne – tad kādā novadā vēlētos iekļauties vai arī redz sevi vienu pašu. Tā sacīt – “rokas nost no pagasta!” Rajonu robežas apvienošanās procesā nevar būt par šķērsli – ja savu apvienošanās partneri redz blakus rajonā, tad tas ir atbalstāmi.

Piedāvātā novadu projekta apspriešana ilgs trīs mēnešus – līdz 1. jūlijam. Saņemtos priekšlikumus apkoposim un tad redzēsim, kā rīkoties tālāk.

“LAUKU AVĪZE”; pēc V. Krustiņa, L. Linužas, J. Lorenca un V. Serdāna intervijas “Pagastu nosaukumus neatņems, pagastmāju atstās”