Par politiskās ietekmes dzinuļiem

Pēdējo mēnešu notikumi saistībā ar Krievijas neoficiālo lēmumu piemērot Latvijai naftas tranzīta blokādi liek nopietni domāt ne tikai par mūsu valsts enerģētiskās neatkarības saglabāšanu, bet arī par aizvien vēl ievērojamo visas ekonomikas atkarību no ārējiem faktoriem. Lēmumiem, kas var tikt pieņemti šajā jomā, līdz Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienībā, ir augsta cena, jo tie vairs nav tikai ar viena uzņēmuma privatizāciju saistīti lēmumi, bet gan tādi, kas var būtiski mainīt valstu ietekmi visas Eiropas mērogā.

Visai bīstama ir diskusija par AS “Ventspils nafta” akciju pārdošanu Krievijai. No atsevišķiem valdības pārstāvjiem izskanējušais viedoklis par steidzamu akciju pārdošanu Krievijai ir nopietns signāls, lai šo jautājumu apskatītu plašāk. Pirms Krievijas politiskā lēmuma par naftas vada blokādi neviena nozīmīga Latvijas amatpersona taču nerosināja uz karstām pēdām pārdot VN akcijas Krievijai. Tāpēc šie izteikumi liek domāt par pārdomāta scenārija īstenošanu, kura noslēgums ir ekonomiskas (un perspektīvā arī politiskas) atkarības radīšana ar enerģētikas instrumentu palīdzību.

Ja VN nonāktu Krievijas uzņēmumu kontrolē, Latvijā ievērojami pieaugtu politiski kontrolētas ekonomikas īpatsvars. Šādos apstākļos mēs arī nevarētu būt droši nedz par atsevišķa uzņēmuma, nedz tajā strādājošo interešu ievērošanu ilgtermiņā.

Naftas tranzīta uz Latviju pārtraukšanas rezultātā Krievija ik mēnesi savā budžetā nesaņem vairākus desmitus miljonu dolāru. Taču neņem to vērā. Cieš Krievijas uzņēmēji, kas ir spiesti virzīt naftas transportu pa dārgākiem ceļiem (nesaņemtā peļņa mēnesī pārsniedz 100 miljonus dolāru), un arī tie, kuri ir saistīti ar uzņēmumu LatRosTrans. Arī tas Krievijai nešķiet pārāk svarīgi. Kāds gan ir iemesls domāt, ka, iegūstot kontroli VN, Krievija atjaunos naftas plūsmu? Ir taču virkne politiska rakstura jautājumu, ko Krievija Latvijā varētu ērti risināt, turpinot ekonomisko spiedienu. Jo vairāk apstākļos, kad viena piekāpšanās jau panākta. Turklāt Krievijā var notikt interešu, varas, korporatīvo saišu maiņa, kas, kā jau Krievijā ierasts, atsauksies uz šīs valsts uzņēmumiem, minētās attīstības gadījumā – arī VN.

Pēdējā laikā notikusī straujā Latvijas virzība uz pilntiesīgu līdzdalību ES un NATO bija viens no dzinuļiem, kas Krievijai lika izšķirties par politiskas ietekmes lietošanu starpvalstu ekonomisko sakaru ierobežošanai. Ekonomiskā kontrole daļā ES valstu, iespējams, ir tas mērķis, ko tā iecerējusi sasniegt, nostiprinot savu ietekmi stratēģiski svarīgajā enerģētikas sektorā. Šāda kontrole nākotnē ļautu ietekmēt arī ES valstu politiskos lēmumus.

Minēto pieņēmumu apstiprina arī Lietuvas piemērs, kur līdzīgas taktikas rezultātā Krievijas naftas kompānijas pārņēma uzņēmumu “Mažeiķu nafta”. Nevar nepiekrist vairākos laikrakstos publicētajam ekspertu viedoklim, ka Krievija ar brutālu spiedienu vēlas panākt, lai lēmums par VN akciju pārdošanu tiktu pieņemts tagad.

Nepārdomāta rīcība VN privatizācijas jomā, lai it kā glābtu situāciju, ir tas, ko Krievija no mums šobrīd visvairāk grib panākt. No šādas sasteigtas rīcības vajadzētu izvairīties, jo vairāk tāpēc, ka šis nav viena uzņēmuma vai nozares, bet visas Latvijas turpmākās attīstības jautājums. Ir apsveicami, ka valdība plāno iepazīties ar šo jautājumu plašāk un izvērtēt iespējamos attīstības scenārijus. Vienīgi pārdomāta un nopietni izsvērta rīcība varētu nodrošināt tranzīta nozarei ilgtermiņa attīstību, lai arī nākotnē no tās varam papildināt nodokļu ieņēmumus, nodrošināt ekonomikas izaugsmi un, protams, dot darbu attiecīgajiem speciālistiem.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Ķimeņa raksta “Politiskās ietekmes galvenie dzinuļi”