Ar piederību savai skolai, zemei, bruņotajiem spēkiem

“Mūsu bruņotos spēkus mēs veidojam tādus, kas spēj mūsu valstij sagādāt ticamu, respektējamu aizsardzību, tādus, kas ir labi organizēti, labi sagatavoti, kuru virsnieki ir profesionāli un augsti izglītoti. Mūsu bruņotie spēki pašlaik vēl veidojas, bet progress šo desmit gadu laikā ir ievērojams” (Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga).

Kādi ir mūsu bruņotie spēki? Tuvāk apskatīt savus sargus kopumā tauta var valsts svētku parādēs 11. Novembra krastmalā un pie Brīvības pieminekļa. Tas ir armijas vizuālais tēls, vairāk vai mazāk trenēts parādes solis, ekipējums, stāja, arī bruņojums. Karavīru prasmes un zināšanas tiek pārbaudītas mācībās, tās notiek tālāk no tautas acīm un ir vērtējamas speciālistiem. Bieži vien, lai sargātu mundiera godu, tālāk no sabiedrības acīm tiek turētas kazarmu dzīves ainiņas un — jo vairāk noslēpumu, jo vairāk pārspīlējumu. Tādēļ jo apsveicams ir Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadības nodoms daždažādos veidos informēt un izglītot sabiedrību un īpaši jaunatni par mūsu karavīru dienestu. Viena no jaunākajām formām, kad karavīri iznāk no kazarmām un mācību vietām tieši pie tautas, ir NBS informācijas un izglītošanas dienas dažādās valsts pilsētās un pagastos. Pēdējā no tām pagājušās nedēļas nogalē notika Mālpilī.

Rīgas garnizona komandieris pulkvedis Juris Vectirāns:

“Viens no 2001. gadā nodibinātā Rekrutēšanas un atlases centra (RAC) uzdevumiem ir realizēt militārās izglītības programmu. Sākot šo darbu, sapratām, ka mums vajadzīga plaša sadarbības programma ar sabiedrību, ka mums jāizskaidro un jāpamato bruņoto spēku nozīme visā valsts aizsardzības sistēmā. Tā radās ideja par NBS informācijas dienām augstskolās un, ejot plašumā, dažādās apdzīvotās vietās. Šāda sadarbība starp Rekrutēšanas un atlases centru, vietējām pašvaldībām un vietējiem garnizoniem vai karaspēka vienībām turpinās ļoti sekmīgi un gūst arvien plašāku atsaucību. Sākumā rīkot šādas dienas ieteica RAC, bet tagad mēs esam saņēmuši virkni piedāvājumu no pašvaldībām. Pilsētās, pagastos, skolās tikšanās ar karavīriem piesaista ļoti daudzus un dažāda vecuma iedzīvotājus. Par to varējām pārliecināties arī šeit, Mālpilī. Līdzīgi sarīkojumi notikuši Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Talsos, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī.”

Informācijas pasākumā: Mālpils vidusskolas direktore Ineta Kurme, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs, pulkvedis Juris Vectirāns, mālpiliešu zēni “pārbauda” mūsu karavīru bruņojumu Foto: Andris Kļaviņš

Sarīkojuma programma bija ļoti plaša un piesātināta. Tajā piedalījās pagasta vadība, bija ieradušies virsnieki, kuru dienesta gaitas savijušās ar Mālpils vārdu tālākos un tuvākos vēstures notikumos. Otrajā pasaules karā netālu no Mālpils Mores kaujā Rolands Kovtuņenko komandēja rotu cīņā pret sarkanarmiešiem, kas uzbruka Rīgas virzienā. Ar Mālpili saistās mūsu atjaunotās armijas virsnieku sagatavošana, jo tieši šeit veidojās Nacionālās aizsardzības akadēmijas pirmo pasniedzēju kolektīvs, sākās pirmo leitnantu mācības. Gan vieniem, gan otriem bija ko atcerēties.

Spītējot spēcīgajam vējam, Mālpilī nosēdās helikopters, un dažiem laimīgajiem mazajiem mālpiliešiem izdevās paskatīties uz savām mājām no putna lidojuma. Citi varēja dažas minūtes iejusties Žaka Kusto pasaulē, ietērpjoties modernā norvēģu ūdenslīdēja tērpā.

Vēl citi puiši saprata, ka cītīgi jātrenē muskuļi, lai kājnieks nepārtaptu par gliemezi, kad mugurā uzkrauti ekipējuma kilogrami. Bet Mālpils vidusskolas divpadsmitās klases audzēknis Jānis Mackuss ar smaidu noraudzījās “sīko” šiverēšanā ap ieročiem un ekipējumu, jo viņam šajā jomā lēmums jau pieņemts.

Bet Mālpils vidusskolas divpadsmitās klases audzēknis Jānis Mackuss ar smaidu noraudzījās “sīko” šiverēšanā ap ieročiem un ekipējumu, jo viņam šajā jomā lēmums jau pieņemts:

“Mūsu skolā patriotiskā audzināšana nav atstāta novārtā, esam rakstījuši referātus par Brīvības cīņām, par Oskaru Kalpaku, esam braukuši ekskursijā uz Airītēm. Pats esmu plašāk interesējies par leģionāru cīņām, par latviešiem Sarkanajā armijā. Gatavojos studēt Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektronikas fakultātē un militārās zinības apgūt 65. Atsevišķajā studentu bataljonā.”

Skolas direktore Ineta Kurme, viena no šā sarīkojuma iniciatorēm, atzina, ka pedagogiem jāveic liels darbs, lai vārdi “audzināt piederību savai skolai, savai zemei un valstij” nebūtu tikai skaļa un tukša frāze. Skolā pamatīgi tiek apgūts mācību priekšmets “Politika un tiesības”. Skolēnus izglīto arī plašā ārpusstundu programmā “Mālpils vidusskola un Eiropas Savienība”, kuras ietvaros sarīkotas tikšanās ar Eiropas integrācijas biroja speciālistiem Annu Platonovu, Kristīni Vidžupi, Esmeraldu Balodi, kā arī ar Latvijas Cilvēktiesību biroja vadītāju Olafu Brūveri. Ne mazāka nozīme pievērsta mūsu bruņoto spēku attīstībai. Skolā lekciju “Latvijas bruņoto spēku nozīme valsts aizsardzības sistēmā un integrācija NATO” lasīja pulkvedis Juris Vectirāns. Pašlaik skola piedalās projektā “Eiropas pavasaris”, lai iegūtu Eiropas Savienības dāvāto elektronisko pasi Mālpils vidusskolai.

Nacionālo bruņoto spēku diena Mālpilī ar kaujas tehnikas, ieroču, ekipējuma demonstrēšanu, ar plašo kultūras programmu, kad karavīri rādīja savu prasmi muzicējot un dejojot, ar sacensībām militārajā stafetē un erudīcijas konkursā bija tikšanās tuvplānā. Tā bija izglītošanas un savstarpējās sapratnes diena, kas mums tik nepieciešama laikā, kad eksplodē lādiņi, kad uz mūsu mazās planētas atkal līst karavīru asinis.

Andris Kļaviņš, — “Latvijas Vēstnesim”