Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija

14. kopsapulces lēmums Jelgavā 2000. gada 26. maijā

Par mežu lauku vidē

Latvijas mežs ir cilvēku apdzīvotas un apsaimniekotas lauku vides neatņemama sastāvdaļa. Tas aizņem 44,6% no Latvijas koppaltības (salīdzinājumam — lauksaimniecības zemes — 38,8%), bet meža nozares produkcijas īpatsvars valsts eksportā pārsniedz 40%. Jau tuvākajā nākotnē mežs kļūs par galveno organisko savienojumu izejvielu avotu vairākām tautsaimniecības nozarēm.

Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijas meža nozari ir skārušas būtiskas izmaiņas. Izstrādāta Latvijas meža politika, kas akceptēta Ministru kabinetā.

Privāto mežīpašumu skaits ar nelielām meža platībām (vidēji ap 8 ha) pārsniedz 153 000, un tas rada īpašas problēmas to mērķtiecīgā apsaimniekošanā. Neskatoties uz to, mežs un meža produkti dod būtisku atbalstu daudziem zemkopjiem viņu ekonomiskajā darbībā, kā arī veicina lauku infrastruktūras attīstību. Svarīgas izmaiņas meža nozarē iezīmē meža lielsaimniecības — valsts monopola, valsts akciju sabiedrības "Latvijas meži" — nodibināšana un celulozes kombināta iecerētā celtniecība. Minētās jaunās struktūras veido mežsaimniecības kompleksa galvenās sastāvdaļas un uzskatāmas kā meža zinātnes atziņu pirmie adresāti.

Mežsaimniecība un mežzinātne Latvijā ir cieši saistīta ar lauksaimniecību un visu lauku vidi, meža izmantošanā līdzās valsts institūcijām darbojas daudzi lauksaimniecības uzņēmumi.

1. LLMZA kopsapulces dalībnieki atzīmē:

1.1. Meža nozare labi darbojas kā stabilizējošs faktors lauku teritoriju ekonomiskai, ekoloģiskai un sociālai attīstībai. Mežsaimniecības mūsdienīgi kritēriji ir noformulēti Eiropas līmenī, un tie reglamentē meža nozares attīstības pamatprincipus Latvijā. Mežkopība kā kompleksās mežsaimniecības svarīgākā sastāvdaļa Latvijā līdz šim tika balstīta uz ilgstošā praksē pārbaudītām mežzinātnes atziņām, tās veido mūsdienīgas mežsaimniecības teorētisko bāzi un nav aizstājamas ar administratīviem modeļiem, kas pārņemti no citām valstīm.

1.2. Pozitīvi vērtējamas mežzinātnes pēdējo gadu iestrādes kokaudzes kvalitātes rādītāju apzināšanā, kā arī meža izmantošanas režīma ekonomiskā pamatojuma koriģēšanā. Kā nākotnes mežsaimniecības veiksmīgs modelis vērtējama a/s "Latvijas finieris" darbība, aktīvi iesaistoties augstvērtīgu meža resursu atjaunošanā un bērza kokaudžu kvalitātes uzlabošanā.

1.3. Joprojām apdraudēta ir meža nozares zinātniskā un izglītojošā potenciāla nodrošināšana ar augstākās kvalifikācijas kadriem un to pēctecība, jo augstskolas pasniedzēju un pētnieku algas nespēj konkurēt ar praktiskajā mežsaimniecībā strādājošo darba samaksu.

1.4. Mežzinātnes pētījumiem ir raksturīgs ilgstošs izpildes periods, kas sasniedz pat vairākus gadu desmitus, un to pārtraukšana pat uz nedaudz gadiem var izraisīt iepriekš iegūto rezultātu vērtības zudumu, ierobežojot iespēju izstrādāt modeļus mežsaimnieciskās darbības seku prognozēšanai. Tādēļ pozitīvi vērtējams MK lēmums par Meža un koksnes zinātņu centra izveidošanu, kas funkcionāli aptver LLU Meža fakultāti, Valsts Mežzinātnes institūtu "Silava" un LV Koksnes ķīmijas institūtu.

1.5. Vēl joprojām Latvijā nedarbojas vertikāli integrēti, kompleksi mežsaimniecības uzņēmumi, kas ietver meža atjaunošanas, kopšanas, izstrādes, visu meža produktu pilnīgas apstrādes, pārstrādes un realizācijas pasākumus. Visai fragmentāra un nepilnīga ir informācija par koksnes resursu un finansu līdzekļu plūsmu kā lauku vidē, tā arī visa meža kompleksa ietvaros. Ne tikai sīkmeža īpašniekiem, bet arī meža lielsaimniekiem koksnes realizācija uz celma nevar nodrošināt iespējas nepārtrauktai un paplašinātai meža atražošanai. Nav atrisināti jautājumi par koksnes atlieku, zemākas kvalitātes koksnes un meža nekoksnes resursu mērķtiecīgu izmantošanu.

1.6. Mežsaimniecības praksē nepietiekama vērība veltīta meža zemju degradācijas novēršanai, meža ražības paaugstināšanai, lauku un meža teritoriju infrastruktūras attīstībai. Patlaban koksnes raža tiek ievākta platībās, kas meliorētas pirms 40–50 gadiem, bet hidromelioratīvo darbu pārtraukums, izraisot milzīgus ekonomiskus zudumus, ilgst jau 20 gadus, tas ir visgarākais periods pēdējo 150 gadu laikā, netiek saglabāts un attīstīts ceļu tīkls, sakari un cita infrastruktūra.

2. Kopsapulces dalībnieki:

2.1. Atzīst, ka Latvijas zeme un meži ir mūsu nacionālā bagātība, kas apsaimniekojama tā, lai lauku iedzīvotāji, latviešu tauta un visa valsts kopumā gūtu iespējami lielāku ienākumu neierobežoti ilgā laikā, sabiedrība orientējama uz zemes komplekso apsaimniekošanu.

2.2. Iesaka Ministru kabinetam iespējami ātrāk nodrošināt meža un koksnes zinātņu centra darbības uzsākšanu, akceptējot valsts pasūtītu ilglaicīgo pētījumu programmu "Latvijas meža nozare XXI gadsimtā". Pētnieciskai darbībai veidojamas 12–15 stabilas radoša darba grupas meža kompleksa svarīgāko problēmu risināšanai.

2.3. Uzskata, ka ZM meža sektoram, izstrādājot mežkopības un mežizstrādes normatīvās bāzes kritērijus, administratīvie modeļi jānomaina ar mežzinātnieku izstrādātajiem bioloģiski un ekoloģiski pamatotiem modeļiem. Īpaša vērība jāpievērš pasākumiem, kas nodorošina meža zemju ražības un koksnes kvalitātes uzlabošanos Latvijas mežos, ekonomiski pamatotai koksnes audzēšanai plantācijās uz lauksaimniecības zemēm.

2.4. Lūdz Ministru kabinetu un Zemkopības ministriju precizēt Latvijas meža politikas, kas akceptēta Ministru kabinetā, likumisko statusu pēc Meža likuma pieņemšanas.

2.5. Uzskata par nepieciešamu Ministru kabinetam informēt sabiedrību par celulozes kombināta projektu, tā ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem aspektiem, kā arī veicināt koksnes dziļās pārstrādes tehnoloģiju iedzīvināšanu Latvijas tautsaimniecībā.

LLMZA viceprezidents A.Jemeļjanovs

LLMZA zinātniskais sekretārs M.Belickis