Zelta graudi no rakstniecības un mākslas apcirkņiem

27.martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tika atklāta izstāde “Uz tūkstošgades sliekšņa”

27.martā E. Smiļģa Teātra muzejā atklāja Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja jaunieguvumu (1999–2003) izstādi “Uz tūkstošgades sliekšņa”.

“Mēs vēl nevaram aptvert, kam visam būs nozīme nākamajās paaudzēs, kuras pētīs mūsu dzīvi, literatūru un mākslu. Mūsu uzdevums ir krāt un likt lietiņu pie lietiņas no jaunradošo rakstnieku un mākslinieku dzīves un darba laboratorijas.” Tā rakstīja Jānis Greste 1925. gadā.

Šajos gandrīz astoņos gadu desmitos mūsu uzdevums nav mainījies, un mēs krājam un liekam lietiņu pie lietiņas gan no mūsdienu, gan iepriekšējo paaudžu kultūras radītājiem un veidotājiem. Mirklis seko mirklim, un šo mirkļu summa veido vēstures plūdumu, kurā katrai lietai, tāpat kā cilvēkam, ir savs liktenis un sava biogrāfija. Mijiedarbībā ar konkrētiem cilvēkiem, ar kuriem tās saistītas, ar citām lietām, ar tekstiem un kontekstiem veidojas vēstures stāsts, ko šīs lietas apliecina. Mēs nekrājam bezpersoniskas lietas – līdzās katra priekšmeta pašvērtībai ne mazāk būtiska un bieži vien pat par paša priekšmeta vērtību daudz nozīmīgāka ir šī priekšmeta saistība ar konkrēto radošo personību, laiku un likteņiem.

Grūtākais uzdevums ir parādīt nevis lietas, bet garu – padarīt šo kultūras darbu iecerētāja, radītāja un veidotāja radošo garu un likteni saredzamu, ar muzeja priekšmeta palīdzību atklāt norises un uzrunāt, rosinot jaunas radīšanas alkas skatītājā, lasītājā, pētniekā.

Izstāde “Uz tūkstošgades sliekšņa” veidota, izvēloties muzeja priekšmetus no pēdējo četru gadu vākuma, un kaut arī eksponēto priekšmetu ir daudz, tie veido tikai pāris procentu no kopējā jaunieguvumu skaita. Laikā no 1999. gada muzeja krājums papildinājies par 65 000 vienību – tās ir dokumentētas, sistematizētas, sakārtotas glabāšanai un pieejamas muzeja lasītavā. Reālais jaunieguvumu skaits ir ievērojami lielāks, jo daudziem apjomīgiem arhīviem tiek veikta apstrāde un tie vēl neietilpst šajos skaitļos. Muzejs turpina pieņemt jaunus arhīvus, atsevišķus muzeja priekšmetus, veidot jaunas kolekcijas. Savas ilggadējās darbības rezultātā muzejs ir iemantojis sabiedrības uzticību un no kultūras darbiniekiem vai viņu mantiniekiem saņem dāvinājumus – apjomīgus arhīvus un atsevišķus unikālus muzeja priekšmetus. Apmēram pusi no šī vākuma veido trimdas kultūras mantojums. Dāvinājumi šajā laika posmā pārsniedz 57 000 vienību. Izmantojot gan budžeta, gan Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas finansējumu, muzejam minētajā laika periodā ir bijusi arī iespēja iepirkt 7964 muzeja priekšmetus par kopējo summu Ls 15 942.

Izstādes centrā novietoti trīs eksponāti, kuri izvēlēti kā savas nozares simboli: Gunāra Priedes rakstāmmašīna, Trufaldīno maska no Karlo Goci komēdijas “Zaļais putniņš” iestudējuma Jaunatnes teātrī un Augusta Dombrovska darinātā vijole.

Rakstniecības daļā apskatāmas J. Jaunsudrabiņa Vācijas laika gleznas no Aleksandra Pelēča vākuma, J. Akuratera mājas mēbeles, F. Brīvzemnieka u.c. vēstules no M. Bruņenieka kolekcijas, Aspazijas un Raiņa tuvu draugu A. Veckalna un A. Priedkalna arhīvu materiāli, K. Barona radinieces S. Dravnieces, B. Martuževas, M. Birzes, B. Saulīša, Z. Ērgles, L. Bērziņas, J. Klīdzēja, V.Strēlertes, A. Johansona, P. Johansona, A. Eglīša, V. Moras, G. Zariņa, H. M. Majevska, G. Priedes u.c. materiāli, fotogrāfu F. Dziesmas, G. Janaiša u.c. veidoti rakstnieku portreti. Šajā nodaļā ietilpst arī reliģiju vēstures kā kultūrvēstures sastāvdaļas materiāli, kā arī materiāli no valodnieku J. Endzelīna, M. Rudzītes un A. Breidaka arhīviem.

Teātra vēstures daļu ievada dramaturga, režisora un aktiera P. Pētersona arhīva relikvijas. Turpinājumā apskatāmi materiāli no Jaunatnes teātra kolekcijas, kas iegūti, veidojot šī nu jau neesošā teātra 60. dzimšanas dienas atceri, kā arī kostīmi no Nacionālā, Dailes un Liepājas teātra izrādēm, R. Mucenieka, L. Štengeles, H. Liepiņa, N. Mūrnieka, I. Mitrēvicas, Ē. Brītiņa, Dz. Ritenbergas, A. Amtmaņa-Briedīša, J. Jurovska u.c. teātra vēsturē nozīmīgu personību dažāda rakstura materiāli.

Mūzikas vēstures daļu ievada dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles un Jaņa Rozentāla relikvijas, tālāk skatāmi muzeja priekšmeti no J. Graubiņa, J. Zālīša, I. Jaunzemes, B. Skultes, H. Medņa u.c. mūzikas vēstures veidotāju arhīviem.

Tēlotāja māksla iepazīstama izkārtojumā pie pamatnozarēm, un bez jau pieminētā J. Jaunsudrabiņa šeit skatāmi arī J. Rozentāla, L. Liberta, N. Strunkes, J. Tīdemaņa, A. Beļcovas, J. Kugas, S. Sodumas, E. Drujas, A. Freiberga, M. Kovaļevskas u.c. mākslinieku darbi.

Izstāde būs atvērta līdz 2003. gada jūnijam.

Anna Egliena, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja galvenā krājuma glabātāja