Par darba drošību un nodarbināto veselības aizsardzību

Valsts darba inspekcijas 1999.gads un 2000.gada aktivitātes

Latvijas Valsts darba inspekcija ir valsts uzraudzības un kontroles institūcija, kura savu darbību veic saskaņā ar Latvijas Republikas 1993. gada likumu "Par Valsts darba inspekciju"un Ministru kabineta 1995.gada noteikumiem nr.53 "Valsts darba inspekcijas nolikums."

Valsts darba inspekcija ar tās sastāvā esošajām reģionālajām Valsts darba inspekcijām īsteno valsts uzraudzību un kontroli pār darba, darba aizsardzības, nodarbinātības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā pieņemto likumu un ar tiem saistīto normatīvo aktu ievērošanu darba vietās. Kopumā valsts teritorijā darbojas septiņas reģionālās Valsts darba inspekcijas, tajā skaitā:

• Rīgas reģionālā Valsts darba inspekcija, kura veic uzraudzību Rīgas un Jūrmalas pilsētā un Rīgas rajonā. Reģionālās inspekcijas centrs atrodas Rīgā.

• Ziemeļvidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija, kura veic uzraudzību Limbažu, Valmieras, Valkas un Cēsu rajonā. Reģionālās inspekcijas centrs atrodās Valmierā.

• Austrumvidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija, kura veic uzraudzību Balvu, Alūksnes, Madonas un Gulbenes rajonā. Reģionālās inspekcijas centrs atrodas Gulbenē.

• Latgales reģionālā Valsts darba inspekcija, kura veic uzraudzību Rēzeknes, Ludzas, Preiļu, Krāslavas un Daugavpils rajonā. Reģionālās inspekcijas centrs atrodas Daugavpilī.

• Dienvidu reģionālā Valsts darba inspekcija, kura veic uzraudzību Ogres, Aizkraukles un Jēkabpils rajonā. Reģionālās inspekcijas centrs atrodas Ogrē.

• Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija, kura veic uzraudzību Bauskas, Jelgavas, Dobeles un Tukuma rajonā. Reģionālās inspekcijas centrs atrodas Jelgavā.

• Kurzemes reģionālā Valsts darba inspekcija, kura veic uzraudzību Saldus, Kuldīgas, Talsu, Ventspils un Liepājas rajonā. Reģionālās inspekcijas centrs atrodas Liepājā.

Visos rajonos, izņemot Alūksnes, Krāslavas, Kuldīgas, Ludzas un Preiļu rajonu, ir iekārtoti pastāvīgi darbojošies reģionālo valsts inspekciju biroji. Savukārt minētajos piecos rajonos Valsts darba inspekcijas darbība tiek īstenota tieši no reģionālo valsts darba inspekciju centriem. Lai nodrošinātu konsultatīvo darbību ar darba devējiem, kā arī apmeklētāju pieņemšanu par Valsts darba inspekcijai piekritīgiem jautājumiem, šajos rajonos reizi nedēļa noteiktā vietā un laikā notiek apmeklētāju pieņemšana.

Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem Valsts darba inspekcijas darbībā ir tās rīcībā esošās informācijas izmantošana praksē. Šajā gadījumā ar informāciju jāsaprot ziņas par uzņēmumu atrašanās vietu, darbinieku skaitu, darbības veidiem. Par apzinātajiem uzņēmumiem reģionālās Valsts darba inspekcijas ir izveidojušas reģistru, kurā norādīta visa Valsts darba inspekcijai nepieciešamā informācija, iekļaujot tajā ziņas par lietotajām ķīmiskajām vielām un riska faktoriem. 1999.gadā esam sākuši ieviest jaunu darba metodi - uzņēmumu sadalījumu pēc riska pakāpes, lai lielāku uzmanību pievērstu uzņēmumiem ar lielāku riska pakāpi.

Sakarā ar valsts integrāciju Eiropas Savienībā, strauji tiek izmainīta likumdošana, tajā skaitā, arī darba drošības un veselības aizsardzības jomā darba vietās. Šajā periodā svarīgs pasākums ir informēt darba devējus un darbiniekus par izmaiņām likumdošanā, kā arī sniegt konsultatīvu palīdzību. Valsts darba inspekcija jau atskaites periodā ir organizējusi ar vietējo pašvaldību palīdzību seminārus par aktuālajām darba drošības un veselības problēmām darba vietās. Lai turpinātu šādu sadarbību, veicot jaunās likumdošanas ieviešanu praksē, Valsts darba inspekcijas amatpersonas tiekas ar rajonu un pilsētu pašvaldību vadītājiem un vienojas par kopēju konsultatīvu pasākumu organizēšanu darba devējiem.

Valsts darba inspekcijas darba analīze

Lai uzlabotu Valsts darba inspektoru uzraudzības kvalitāti, tika izstrādāti vai atjaunoti izziņas materiāli par bīstamajiem faktoriem dažādās ražošanas nozarēs un pakalpojumu sfērā, pavisam 18 inspekcijas darbību aptveroši metodiskie norādījumi, turklāt daži no tiem papildināti ar videofilmām. Ievērojot Valsts darba inspekcijas darbības prioritātes, šajā skaitā ietilpst rekomendācijas būvniecības, kokapstrādes, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu uzraudzības un kontroles darbā. Ievērojot jauno pieeju darba aizsardzības nodrošināšanā, kas pēc būtības ir darba devēju iniciatīvas veicināšana šie Valsts darba inspekcijai iekšējai lietošanai paredzētie metodiskie norādījumi ir veidoti tā, ka tos darba devēji var izmantot kā palīgmateriālu riska analīzes veikšanai darba vietās.

Saskaņā ar MK nosacījumiem par institūciju kvantitatīvajiem rādītājiem, Valsts darba inspekcijai 1999. gadā bija ieplānots veikt 9600 uzņēmumu apsekojumus, faktiski tika apsekoti 9605 uzņēmumi.

Lai panāktu darba vides, strādājošo darba drošības un nodarbināto veselības aizsardzības nodrošināšanu, Valsts darba inspektori 1999. gadā darba devējiem izsnieguši 6769 rīkojumus. Izsniegtajos rīkojumos norādīti 78283 pārkāpumi (ar prasību darba devējiem tos novērst).

Kopumā 1999. gada laikā darba devējiem bija jānovērš 78 365 konstatētie pārkāpumi, atskaites periodā novērsti 75 452 pārkāpumi jeb 96,3% no visiem pārkāpumiem. 3,7% pārkāpumu attiecināmi uz uzņēmumiem, kas atskaites periodā ir pārtraukuši savu uzņēmējdarbību.

Analizējot pārkāpumus, secinām sekojošo.

1. 19,6% pārkāpumu attiecas uz darba likumdošanu. 1998. gadā šis rādītājs bija 16 %.

Lai uzlabotu situāciju darba likumdošanas jomā uzņēmumos, Valsts darba inspekcija 2000. gadā plāno aktīvāk informēt sabiedrību ne tikai par raksturīgākajiem DLK pārkāpumiem, bet arī par pozitīviem piemēriem, kad darba devēji konsekventi ievēro DLK prasības, bet par neskaidriem jautājumiem konsultējas ar Valsts darba inspekcijas amatpersonām.

2. 75,6% pārkāpumu attiecas uz darba aizsardzības likumdošanu. 1998. gadā šis rādītājs bija 78 %.

Analizējot pārkāpumus darba aizsardzībā, var secināt, ka pēdējos gados šo pārkāpumu skaits būtiski nemainās, jo darbinieki piekrīt strādāt uz dažādām iekārtām un mašīnām, kuras neatbilst tehniskiem noteikumiem un bez speciālas sagatavošanas. Daudzos gadījumos darba devēju šī situācija apmierina. Valsts darba inspekcija 2000. gadā aktivizēs sadarbību ar arodbiedrībām, uzticības personām, lai izskaidrotu darbiniekiem viņu tiesības prasīt no darba devēja nodrošināt drošus un nekaitīgus darba apstākļus.

3. Atklāto darba higiēnas un arodveselības pārkāpumu skaits ir 22,8% no konstatēto darba aizsardzības likumdošanas pārkāpumu skaita.

Veicot praktisko darbu 1999.gadā, reģionu inspektori higiēnisti kopā ar līnijas inspektoriem piedalījās 706 uzņēmumu pilna un mērķa apsekošanās.

Reģionālo Valsts darba inspektoru higiēnistu darbība organizēta atbilstoši katra reģiona darbības prioritātēm, kā iekšēja un ārēja konsultanta praktisks, informatīvs, izglītojošs un metodisks darbs.

4. 4,7% no visiem konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" prasību un normu neievērošanu no darba devēju puses, kas saistīti ar bīstamo iekārtu valdītāju pienākumiem šī likuma ietvaros.

Pavisam Valsts darba inspekcijas uzskaitē un uzraudzībā uz 01.01.2000. ir 26 290 bīstamās iekārtas, bet uz 01.01.1999. bija 25 662.

Šie skaitļi var atšķirties no faktiski dabā eksistējošo bīstamo iekārtu skaita. Pēdējo 10 gadu laikā, vairākkārt mainoties uzņēmumu darbības formām un īpašniekiem, virkne iekārtu tika norakstītas, demontētas vai privatizētas, bet netika noņemtas no uzskaites Valsts darba inspekcijā ( galvenokārt autoceltņi, katlu iekārtas, gāzes tvertnes ).

1999. gadā valsts darba inspektori apsekoja 6106 bīstamās iekārtas, kas ir 23% no reģistrēto un 85% no pagājušajā gadā apsekoto bīstamo iekārtu skaita.

Veicot uzņēmumu apsekošanu, atskaites periodā inspektori apturējuši 669 atsevišķu mašīnu un iekārtu darbību, tai skaitā 325 bīstamās iekārtas, un izsnieguši arī 378 brīdinājumus mašīnu un iekārtu darbības apturēšanai. Pēc trūkumu novēršanas 286 iekārtu darbība atjaunota, pārējos gadījumos Valsts darba inspektori kontrolē pārkāpumu novēršanu.

Gadījumos, kad darba devēji neievēro valstī pastāvošo darba likumdošanu, darba aizsardzības noteikumu un normatīvu prasības, Valsts darba inspekcijas inspektori piemēro administratīvos sodus. 1999. gadā par darba likumdošanas, darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, Valsts darba inspekcijas inspektori administratīvā kārtā sodījuši 889 darba devējus par kopējo summu Ls 33 545. Piemēram, Alūksnes rajona zemnieku saimniecību "Sauleskalns" un SIA "Gamma" - Ls 100 katru ( nav noslēgti darba līgumi ar nodarbinātajiem darbiniekiem); Gulbenes rajona individuālo uzņēmumu "Fizālis" - Ls 250 (par neapmācītu un neinstruētu darbinieku norīkošanu darbā); akciju sabiedrību "Baltic Sea Port" Rīgā - Ls 120 (par nekaitīgu darba apstākļu nenodrošināšanu); SIA "Acot Technologies" Rīgā - Ls 100 ( par maksimālā virsstundu skaita neievērošanu).

No kopējiem uzliktajiem naudas sodiem - 61,9% bija par darba likumu kodeksa pārkāpumiem (darba līgumu neslēgšana ar nodarbinātajiem darbiniekiem, darba algas savlaicīga neizmaksāšana,virsstundu darbs, pārkāpumi par atvaļinājuma noformēšanu u.c.)

VDI izskatītie iesniegumi

Valsts darba inspekcija 1999. gadā izskatīja 1965 iesniegumus. Salīdzinot ar 1998. gadu, kopējais iesniegumu skaits palielinājies par 26 %. Iesniegumu skaita pieaugums liecina par darbinieku lielāku uzticēšanos Valsts darba inspekcijai kā valsts pārvaldes institūcijai, kura spēj atrisināt viņu problēmas.

Analizējot iesniegumu skaitu un saturu, konstatējām, ka gan sabiedrība kopumā, gan darba devēji, gan darbinieki atsevišķi vēl joprojam vāji orientējas darba likumdošanā. Darbiniekiem līdz ar to papildus rodas problēmas, jo viņi nezina savas tiesības. Jāatzīst, ka patiesais iesniegumu skaits varētu būt pat lielāks, jo daudzi darbinieki šajos bezdarba apstākļos baidās zaudēt darbu un tikai ārkārtas gadījumos griežas inspekcijā.

Atskaites periodā tāpat kā iepriekšējos gados visvairāk iesniegumu saņemts par darba likumdošanas pārkāpumiem - darba algu neizmaksa, darba līgumu neslēgšana, atlaišana no darba u.c., kas ir 88,9% no kopējā iesniegumu skaita.

Darbā notikušo nelaimes gadījumu analīze

Valsts darba inspekcija 1999. gada laikā saņēmusi 1333 aktus par darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem, kuros cietuši darbinieki, tajā skaitā: 59 gadījumos darbinieki gājuši bojā, bet 416 darbinieki guva smagas un vidēji smagas traumas. 1999. gadā darbā notikušajos nelaimes gadījumos cietušo skaits ir saglabājies vienā līmenī ar 1998. gadu.

1999. gadā ir atklāti gadījumi, kad darba devēji nepilda MK noteikumu "Darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība" prasības. Par to liecina reģionālo inspekciju atskaitēs uzrādītie inspektoru atklātie neizmeklētie darbā notikušie nelaimes gadījumi - 62. Valsts darba inspekcija ir aktivizējusi darbu, lai atklātu darbā notikušos, bet darba devēju slēptos nelaimes gadījumus. Palīdzību šā jautājuma risināšanā sniedz arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un attiecīgās medicīniskās iestādes, kā arī rajonu policijas pārvaldes. Šīs darbības rezultātā Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcijā panākts, ka šajā gadā apkalpojamajā zonā nav konstatēti slēpti nelaimes gadījumi.

Valsts darba inspekcija arī 2000. gadā turpinās sadarbību atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai konstatētu slēptos un neizmeklētos darbā notikušos nelaimes gadījumus.

Analizējot saņemtos aktus par darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem, secinām, ka atskaites periodā visvairāk nelaimes gadījumi ar darbiniekiem notikuši Rīgā - 470, Ventspils pilsētā un rajonā - 78, Jelgavas pilsētā un rajonā - 70, bet vismazāk cietuši darbinieki Ludzas rajonā - 6, Krāslavas rajonā - 7, kā arī Balvu rajonā - 8.

No nozarēm vislielākais nelaimes gadījumu skaits ir reģistrēts:

• kokapstrādē - 278 cietušie, tajā skaitā visvairāk cietušo ir fiksēts Rīgā un Rīgas rajonā - 97, Kuldīgas rajonā - 9, Tukuma rajonā - 8, Daugavpils rajonā un pilsētā - 7,

• transporta, taksometru pakalpojumos un ekspluatācijā - 97 cietušie, tajā skaitā Rīgā - 57 gadījumi,

• celtniecībā, restaurācijas darbos - 96 cietušie, tajā skaitā Rīgā - 38, Valmieras un Valkas rajonā - 17 cietušie, Jelgavas pilsētā un rajonā - 10 cietušie,

• kuģniecība, ostas pakalpojumi - 88 cietušie, tajā skaitā Rīgā - 51 cietušais.

Visvairāk nelaimes gadījumi ir notikuši ar strādniekiem kokapstrādē (134), atslēdzniekiem (95), autovadītājiem (90), dažādu iekārtu operatoriem (87) un zāģētavu mašīnstrādniekiem (54), jeb 34,5 % no kopējā cietušo skaita.

Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 1998. gadu, palielinājies cietušo skaits kokapstrādē - par 25,4 % jeb par 34 gadījumiem, kas izskaidrojams ar kokapstrādes iekārtu neatbilstību darba drošības prasībām, profesionāli neapmācītu darbinieku nodarbināšanu kokapstrādes darbos.

Par 20,8% jeb 14 gadījumiem palielinājies cietušo autovadītāju skaits, kas izskaidrojams ar CSN neievērošanu no autovadītāju puses.

Kā galvenie nelaimes gadījumu cēloņi minami: darba drošības instrukciju neievērošana no darbinieku puses - 304 gadījumos, neapmierinoša darba organizācija un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana no darba devēja puses - 322 gadījumos, kas kopā ir 47 % no visiem reģistrētiem nelaimes gadījumiem, tehnoloģisko procesu pārkāpumi - 78 gadījumos, kā arī ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana - 77 gadījumos. Par 60,3 % palielinājies cietušo skaits, kuri bija nepietiekami apmācīti un instruēti darba drošībā.

Visvairāk 1999. gadā cietuši darbinieki vecumā no 26 līdz 40 gadiem (450 gadījumi ) un darbinieki vecumā no 41 līdz 55 gadiem ( 420 gadījumi ), kas kopā ir 65,3 % no kopējā cietušo skaita.

Atskaites periodā visvairāk cietuši darbinieki, kuru darba stāžs dotajā profesijā ir līdz 1 gadam - 460 gadījumi, 380 gadījumos cietuši darbinieki, kuru darba stāžs ir no 1 līdz 3 gadiem un tas ir 63 % no kopējā nelaimes gadījumos cietušo skaita 1999. gadā. No minētajiem datiem var secināt, ka darbinieki ar nelielu darba stāžu, iesākot jaunu darbu vai mainot darbu, pietiekami netiek apmācīti un instruēti darba drošības jautājumos.

VDI prioritātes

Pamatojoties uz rīcībā esošās informācijas analīzi par konstatētajiem pārkāpumiem darba likumdošanā, darba drošības un arodveselības jautājumos, kā arī uz veikto darbā notikušo nelaimes gadījumu un konstatēto arodslimību analīzes pamata, ik gadu Valsts darba inspekcija nosaka darbības prioritātes.

1999. gadā bija noteikta kopējā prioritāte - būvniecība un remontdarbi. Gada laikā Valsts darba inspekcijas reģionālo Valsts darba inspekciju inspektori apsekoja 514 uzņēmumus, kuri 1999. gadā nodarbojās ar būvniecības un objektu remontdarbiem. Veicot šo uzņēmumu apsekošanu, tika konstatēti darba likumdošanas un darba drošības prasību pārkāpumi no darba devēju, kā arī no darbinieku puses.

Reģionālo Valsts darba inspekciju inspektori, veicot pārbaudes uzņēmumos, kuri nodarbojas ar būvniecības un remontdarbiem, ir panākuši to, ka daudzi uzņēmēji, pirms uzsāk uzņēmējdarbību šajā nozarē, sāk vairāk interesēties par darba aizsardzības jautājumu organizēšanu.

Valsts darba inspekcijas konsultatīvais darbs

Lai sekmētu darba aizsardzības normatīvo aktu ieviešanu atbilstoši ES prasībām, kā arī lai panāktu izpratni darba aizsardzības jautājumos, viens no svarīgākajiem pasākumiem Valsts darba inspekcijai ir sniegt konsultatīvu palīdzību darba devējam, darbiniekiem, kā arī sociālajiem un sadarbības partneriem.

Valsts darba inspekcija (Rīgā, K.Valdemāra ielā 38) katru darba dienu pieņem apmeklētājus un sniedz juridiskās konsultācijas par darba, darba drošības un arodveselības jautājumiem kā darba devējiem, tā darbiniekiem. Jāatzīmē, ka arī reģionālajās Valsts darba inspekcijās pieņem apmeklētājus katrā reģiona rajonā noteiktajās dienās.

Valsts darba inspekcijas Normatīvu tehniskā daļa, Stratēģijas un analīzes daļa, kā arī direktora palīdze juridiskajos jautājumos gada laikā sniedza vairāk nekā 5300 konsultācijas pa telefonu, galvenokārt par darba likumdošanas jautājumiem, normatīvo aktu piemērošanu, bīstamo iekārtu reģistrāciju un ekspluatāciju, nelaimes gadījumu un arodslimību izmeklēšanu.

Valsts darba inspekcijas pārstāvji aktīvi piedalījās rajonu un pilsētu pašvaldību rīkotajos semināros un informēja to dalībniekus par darba likumdošanas praktisko izpratni, Valsts darba inspekcijas kompetenci un tiesu praksi atsevišķos jautājumos.

Sadarbība ar citām valsts iestādēm

Liela nozīme jebkurai valsts institūcijai ir informācijas iegūšanas avoti, kas dod iespēju precīzāk plānot savu darbu un pilnīgāk izmantot visu veidu resursus. Šī jautājuma risināšanai palīdz informācijas apmaiņa ar citām valsts institūcijām.

Tā 1999. gadā Valsts darba inspekcija pilnveidoja sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu. Atbilstoši noslēgtajam Sadarbības līgumam reģionālo Valsts darba inspekciju inspektori 1999. gadā kopīgi vai pēc saņemtās informācijas no Valsts ieņēmumu dienesta rajonu struktūrvienībām apsekojuši 1246 uzņēmumus.

1999. gadā notikušas regulāras ikmēneša reģionālo inspekciju un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu darbinieku tikšanās. Šādās tikšanās reizēs tiek apkopoti iepriekšējā laika periodā veikto pasākumu rezultāti un plānoti turpmākie pasākumi.

Salīdzinot ar 1998. gadu, varam secināt, ka sadarbības aktivitāte 1999. gadā ir ievērojami uzlabojusies, piemēram, apsekoto uzņēmumu skaits līguma ietvaros ir pieaudzis par 53%, uzlikto administratīvo sodu skaits pieaudzis par 69%.

Atbilstoši 1998. gada 20. aprīlī noslēgtajam Valsts darba inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sadarbības līgumam regulāri notikušas amatpersonu tikšanās un informācijas apmaiņa par abām pusēm interesējošiem jautājumiem. Reģionālās inspekcijas katru mēnesi sniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rajonu filiālēm informāciju par attiecīgajā mēnesī darbā notikušajos nelaimes gadījumos cietušajiem un par apstiprināto arodslimnieku sarakstiem.

Veiksmīga sadarbība reģionālajām Valsts darba inspekcijām ir izveidojusies ar rajonu, pilsētu pašvaldībām un pagastu valdēm. Praktiski visu reģionālo Valsts darba inspekciju amatpersonas regulāri piedalījās rajonu, pilsētu un atsevišķu pagastu valžu sanāksmēs. Šajās sanāksmēs reģionālo inspekciju amatpersonas sniedza informāciju par darba likumdošanas, darba drošības un arodveselības stāvokli konkrētā reģiona rajonā un reģionā kopumā. Sanāksmju dalībnieki tika informēti par inspektoru veiktajām pārbaudēm rajona un pagastu uzņēmumos un firmās, kā arī sniedza atbildes uz sanāksmju dalībniekus interesējošajiem jautājumiem.

Ir izveidojusies laba sadarbība ar pilsētu un rajonu policiju pārvaldēm. Daudzos gadījumos inspektori operatīvo informāciju par notikušajiem nelaimes gadījumiem saņēma no policijas darbiniekiem. Laba sadarbība izveidojusies ar Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu pašvaldību policijas nodaļām, kuras aktīvi piedalījās Rīgas reģionālās inspekcijas akcijās, pārbaudot tirdzniecībā nodarbināto darba līgumus aktīvās tirdzniecības vietās (tirgos). Policija sniedza arī informāciju par darbinieku nodarbināšanu bez darba līgumiem, izsūtot inspekcijai sastādītos administratīvos protokolus.

Starp Nodarbinātības valsts dienestu un reģionālajām valsts darba inspekcijām notiek regulāra informācijas apmaiņa par ārvalstnieku nodarbināšanu un par savstarpēji saistošiem jautājumiem. Sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts dienesta rajonu nodaļām ir atklāti gadījumi, kad bezdarbnieki ir reģistrēti un saņem pabalstus un vienlaikus strādā bez darba attiecību noformēšanas.

Valsts darba inspekcijas direktors J.Bērziņš