Konvencija par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un beltos

Gdaņska, 1973.gada 13.septembris

Valstis, šīs konvencijas puses,

domājot par to, ka maksimāla un stabila Baltijas jūras un beltu dzīvo resursu produktivitāte ir īpaši svarīga Baltijas jūras baseina valstīm,

atzīstot savu kopatbildību dzīvo resursu saglabāšanā un to racionālā izmantošanā,

būdamas pārliecinātas, ka Baltijas jūras un beltu dzīvo resursu saglabāšanas nolūkā sadarbība šajā reģionā ir jāpaplašina un jāpadara ciešāka,

ir vienojušās par sekojošo:

I pants

Konvencijas puses:

— cieši sadarbojas, lai saglabātu un palielinātu Baltijas jūras un joslu dzīvos resursus un nodrošinātu optimālu produkcijas ieguvi, un jo īpaši paplašinātu pētījumus un koordināciju šajā nolūkā;

— sagatavo un ievieš organizatoriskus un tehniskus projektus, kuri vērsti uz dzīvo resursu saglabāšanu un pieaugumu, ieskaitot vērtīgu zivju sugu mākslīgas atražošanas pasākumus, un/vai iegulda finanšu līdzekļus šādos pasākumos uz godīgiem un vienlīdzīgiem pamatiem, kā arī veic citas darbības, lai racionāli un efektīvi ekspluatētu dzīvos resursus.

II pants

1. Teritorija, uz kuru attiecas šī konvencija, kas tālāk tekstā tiek dēvēta par “konvencijas zonu”, ir Baltijas jūras un beltu ūdeņi, izņemot iekšējos ūdeņus, kurus rietumos ierobežo līnija, sākot no Hasenore Head līdz Gniben Point, no Korshage līdz Spodsbierg un no Gilbierg līdz Kullen.

2. Šī konvencija attiecas uz visām zivju sugām un pārējiem dzīvajiem jūras resursiem, kuri atrodas konvencijas zonā.

III pants

Nekas konvencijā neparedz kādas puses tiesību, prasību vai viedokļu ietekmēšanu attiecībā uz teritoriālo ūdeņu robežām un zvejniecības jurisdikcijas apmēriem atbilstoši starptautiskajām tiesībām.

IV pants

Šīs konvencijas izpratnē termins “kuģis” nozīmē jebkuru kuģi vai laivu, kuru izmanto zivju zvejošanai vai zivju un pārējo dzīvo jūras resursu apstrādei un kurš ir reģistrēts vai ir īpašumā jebkuras konvencijas puses teritorijā, vai peld zem jebkuras konvencijas puses karoga.

V pants

1. Ar šo tiek izveidota Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija, kas tālāk tekstā tiek dēvēta par “Komisiju” šīs konvencijas izpratnē.

2. Katra konvencijas valsts par Komisijas biedriem var iecelt ne vairāk kā divus pārstāvjus un viņiem palīgā tādus ekspertus un konsultantus, kādus attiecīgā valsts uzskata par nepieciešamu.

3. Komisija ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no biedru vidus uz četru gadu pilnvaru laiku, viņus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks tiek ievēlēts no dažādu konvencijas valstu pārstāvjiem.

4. Komisijas biedrs, kurš tiek ievēlēts par priekšsēdētāju, nekavējoties pārstāj darboties kā savas valsts pārstāvis un nebalso. Attiecīgajai valstij ir tiesības iecelt citu pārstāvi, kurš darbosies viņa vietā kā valsts pārstāvis.

VI pants

1. Komisijas birojs atrodas Varšavā.

2. Komisija ieceļ sekretāru un, ja nepieciešams, personālu, kas tam palīdz darbā.

3. Komisija pieņem savas procesuālās normas un citus noteikumus, kurus komisija uzskata par nepieciešamiem savā darbā.

VII pants

1. Komisija pieņem savus finanšu noteikumus.

2. Komisija pieņem ierosināto izdevumu divu gadu budžetu un budžeta aprēķinu fiskālajam periodam, kas seko pēc tam.

3. Kopējo budžeta apjomu, ieskaitot jebkuru papildbudžetu, veido konvencijas valstu iemaksas vienlīdzīgās daļās.

4. Katra konvencijas puse sedz izmaksas, kas saistītas ar tās pārstāvju, ekspertu un konsultantu dalību komisijā.

VIII pants

1. Izņemot gadījumus, kad komisija pieņem citu lēmumu, tā sasauc savas sanāksmes katru otro gadu Varšavā laikā, kuru tā uzskata par piemērotu. Pēc konvencijas valsts pārstāvja pieprasījuma komisijā, pieņemot, ka to apstiprina citas konvencijas valsts pārstāvis, komisijas priekšsēdētājs, cik ātri iespējams, sasauc ārkārtas sanāksmi laikā un vietā, kādu nosaka komisija, tomēr ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem, sākot ar pieprasījuma iesniegšanas datumu.

2. Komisijas pirmo sanāksmi sasauc konvencijas glabātāja valsts, un tā notiek deviņdesmit dienu laikā pēc konvencijas spēkā stāšanās datuma.

3. Katrai konvencijas valstij komisijā ir viena balss. Lēmumus un ieteikumus komisija pieņem ar klātesošo un balsojošo konvencijas valstu divu trešdaļu balsu vairākumu.

4. Komisijas darba valoda ir angļu valoda. Parakstītājvalstu valodas ir komisijas oficiālās valodas. Tikai komisijas ieteikumi, lēmumi un rezolūcijas ir šajās valodās.

Komisijas sanāksmēs jebkurai konvencijas valstij ir tiesības uz norises tulkojumu tās valodā. Visas tulkošanas izmaksas sedz attiecīgā valsts.

IX pants

1. Komisijas pienākumi ir šādi:

(a) pastāvīgi kontrolēt dzīvos resursus un zivsaimniecību konvencijas zonā, vācot, apkopojot, analizējot un izplatot statistiskos datus, piemēram, par nozveju, zvejas piepūli un citu informāciju;

(b) izstrādāt priekšlikumus par zinātnisko pētījumu koordināciju konvencijas zonā;

(c) sagatavot un iesniegt konvencijas valstīm izskatīšanai uz zinātniskiem pētījumiem balstītus ieteikumus, ciktāl tie ir praktiski realizējami attiecībā uz X pantā minētajiem pasākumiem.

2. Pildot savas funkcijas, komisija vajadzības gadījumā griežas pēc palīdzības pie Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) un citām starptautiskām tehniskām un zinātniskām organizācijām un izmanto konvencijas valstu oficiālo iestāžu izsniegto informāciju.

3. Komisijas funkciju pildīšanai tā var izveidot darba grupas vai citas palīgvienības un noteikt to sastāvu un uzdevumus.

X pants

Saistībā ar konvencijas mērķiem komisija var izskatīt un sniegt ieteikumus konvencijas valstīm par šādiem pasākumiem:

(a) jebkuriem pasākumiem, kuri nosaka zvejas rīkus, aprīkojumu un zvejošanas metodes;

(b) jebkuriem pasākumiem, kuri nosaka uz kuģiem atstājamo vai izkraujamo, vai tirgojamo zivju minimālos izmērus;

(c) jebkuriem pasākumiem, kuri nosaka lieguma periodus;

(d) jebkuriem pasākumiem, kuri nosaka lieguma vietas;

(e) jebkuriem pasākumiem, kuri uzlabo un pavairo dzīvo jūras resursu apjomus, ieskaitot zivju un pārējo organismu mākslīgo atražošanu un transplantāciju;

(f) jebkuriem pasākumiem, kuri regulē un/vai sadala starp konvencijas pusēm kopējo nozveju vai zvejas piepūli atbilstoši objektiem, veidiem, reģioniem un zvejošanas periodiem;

(g) jebkuriem konvencijas pusēm saistošiem ieteikumiem kontroles ieviešanā;

(h) jebkuriem citiem pasākumiem, kuri attiecas uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu.

XI pants

1. Atbilstoši šajā pantā paredzētajiem noteikumiem konvencijas puses apņemas īstenot jebkuru komisijas ieteikumu saskaņā ar konvencijas X pantu, sākot ar komisijas noteikto datumu, bet kurš netiek noteikts, pirms nav beidzies šajā pantā paredzēto iebildumu iesniegšanas periods.

2. Jebkura konvencijas puse var deviņdesmit dienu laikā, sākot ieteikuma izziņošanu, iebilst pret to, un šādā gadījumā minētais ieteikums tai nav saistošs.

Konvencijas puse var arī jebkurā laikā atcelt savu iebildumu un īstenot ieteikumu.

Gadījumā, ja šajā deviņdesmit dienu periodā tiek iesniegts iebildums, jebkura cita konvencijas puse var līdzīgā veidā iebilst tālākajā sešdesmit dienu periodā.

3. Ja tiek iesniegts iebildums pret ieteikumu no trijām vai vairākām konvencijas pusēm, pārējās konvencijas puses turpmāk tiek atbrīvotas no saistībām īstenot attiecīgo ieteikumu.

4. Komisija nekavējoties paziņo katrai konvencijas pusei par katru saņemto iebildumu vai iebilduma atcelšanu.

XII pants

1. Katra konvencijas puse informē tās iedzīvotājus un kuģus par attiecīgiem pasākumiem, kuri nodrošina šīs konvencijas noteikumu un komisijas ieteikumu piemērošanu, kuri ir kļuvuši saistoši konvencijas pusei; to pārkāpšanas gadījumā piemēro atbilstošas sankcijas.

2. Neietekmējot konvencijas valstu suverēnās tiesības attiecībā uz teritoriālajiem jūras ūdeņiem un tiesības tās zvejas teritorijās, katra konvencijas valsts ar tās atbilstošo iestāžu starpniecību realizē komisijas ieteikumus, kuri ir šai valstij saistoši tās teritoriālajā jūrā un zvejniecības jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

3. Katra konvencijas valsts iesniedz komisijai tās noteiktajā laikā un formā IX panta 1.punkta (a) apakšpunktā minētos pieejamos statistiskos datus un informāciju, kā arī informāciju par visiem veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šī panta 1.un 2.punktu.

XIII pants

Komisija vērš jebkuras valsts uzmanību, kura nav šīs konvencijas dalībniece, uz tādām tās iedzīvotāju un kuģu realizētajām zvejošanas darbībām konvencijas zonā, kuras negatīvi var ietekmēt komisijas darbību vai šīs konvencijas mērķu īstenošanu.

XIV pants

Šīs konvencijas noteikumi netiek piemēroti darbībām, kuru vienīgais mērķis ir zinātniskie pētījumi, kuri tiek veikti ar konvencijas valsts šim nolūkam atļautajiem kuģiem, zivīm un citiem jūras organismiem, kuri tiek noķerti šādu operāciju laikā. Šādi nozvejots loms netiek pārdots, izstādīts vai piedāvāts tirgū.

XV pants

1. Komisija sadarbojas ar citām starptautiskām organizācijām, kurām ir līdzīgi mērķi.

2. Komisija var uzaicināt jebkuru atbilstošu organizāciju vai jebkuras valsts valdību, kura nav šīs konvencijas dalībniece, piedalīties novērotāja statusā komisijas vai tās palīgstruktūru sanāksmēs.

XVI pants

1. Katra konvencijas valsts var iesniegt priekšlikumu par konvencijas grozījumiem. Jebkurš šāds ierosinātais grozījums tiek iesniegts valdībai – konvencijas glabātājai, kura to izsūta visām konvencijas valstīm, un tās savukārt informē valdību glabātāju par šī grozījuma akceptu vai noraidījumu pēc iespējas ātrāk pēc tā saņemšanas.

Grozījums stājas spēkā pēc deviņdesmit dienām, kad valdība glabātāja ir saņēmusi no visām konvencijas valstīm paziņojumus par grozījumu akceptu.

2. Katrai valstij, kura kļūst par šīs konvencijas dalībnieci, pēc grozījuma stāšanās spēkā atbilstoši šī panta 1.punkta noteikumiem obligāti jāpiemēro grozītā konvencija.

XVII pants

1. Šī konvencija tiek ratificēta vai apstiprināta valstīs, kuras to paraksta. Ratifikācijas dokumenti vai apstiprinājuma dokumenti tiek iesniegti Polijas Tautas Republikas valdībai, kura veic valdības glabātājas funkcijas.

2. Šī konvencija ir atvērta citu valstu uzņemšanai, kuras ir ieinteresētas Baltijas jūras un beltu dzīvo resursu saglabāšanā un racionālā izmantošanā ar noteikumu, ka šādu valsti uzaicina konvencijas valstis. Pievienošanās dokumenti tiek iesniegti valstij glabātājai.

XVIII pants

1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc ceturtā ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumenta iesniegšanas datuma.

2. Pēc konvencijas stāšanās spēkā atbilstoši šī panta 1.punktam konvencija stājas spēkā katrā valstī, kuras valdība ir iesniegusi ratifikācijas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentu, trīsdesmitajā dienā pēc šāda dokumenta iesniegšanas valdībai glabātājai.

XIX pants

Jebkurā laikā, beidzoties piecu gadu termiņam kopš šīs konvencijas stāšanās spēkā, jebkura konvencijas valsts var izstāties no konvencijas, iesniedzot valdībai glabātājai rakstisku paziņojumu.

Izstāšanās no konvencijas stājas spēkā trīsdesmit pirmajā decembrī nākamajā gadā pēc tā gada, kurā valdībai glabātājai konvencijas valsts ziņojusi par izstāšanos.

XX pants

1. Valdība glabātāja informē visas parakstošās valstis un pievienojušās valstis:

(a) par šīs konvencijas parakstiem un par katra ratifikācijas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu, kā arī par iesniegtajām deklarācijām;

(b) par šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu;

(c) par priekšlikumiem, kuri attiecas uz konvenciju, paziņojumiem par šādu grozījumu pieņemšanu un stāšanos spēkā;

(d) par izstāšanās paziņojumiem.

2. Šīs konvencijas oriģināls tiek iesniegts Polijas Tautas Republikas valdībai, kura nosūta tās apliecinātas kopijas visu parakstošo un šai konvencijai pievienojušos valstu valdībām.

3. Valdība glabātāja reģistrē šo konvenciju Apvienoto Nāciju sekretariātā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju Gdaņskā 1973.gada 13.septembrī. Konvencija ir sagatavota vienā eksemplārā dāņu, somu, vācu, poļu, krievu, zviedru un angļu valodā. Visi konvencijas teksti ir vienādi autentiski.