Par 1999. gadu, par 2000. gadu un par nākotnes plāniem

Pirmdien, 31. janvārī, Augstākās tiesas preses konferencē sniedza informāciju par 1999. gadā padarīto un ieskatu šī gada darba plānā

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns, raksturojot situāciju lietu izskatīšanā, atzīmēja zināmu stabilitāti, tiesnešu normālu darba slodzi, kas garantē iedziļināšanos katrā izskatāmajā lietā, jo Augstākā tiesa ir pēdējā tiesu instance. Lielu darbu paveikusi arī AT Reabilitācijas daļa, taču šis jautājumu loks joprojām ir aktuāls un tam arī turpmāk pievērsīs īpašu uzmanību.

Sakarā ar to, ka pastiprinās cīņa pret narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību un ar to saistītajiem noziegumiem, Augstākā tiesa tuvākajā laikā cer pabeigt tiesu prakses apkopojumu šajos jautājumos. Paredzēts AT plēnums par konkrētu likumu piemērošanu koku nelikumīgā, patvaļīgā izciršanā un grozījumiem vairākos iepriekš pieņemtajos AT plēnumu lēmumos.

A.Guļāns pastāstīja, ka 3. martā notiks visu tiesnešu konference, kurā piedalīsies arī Augstākās tiesas tiesneši un senatori. Augstākā tiesa pērn sniegusi vairākus atzinumus par Saeimā saņemtajiem likumprojektiem. AT atbildīgās amatpersonas daudzos gadījumos ir piedalījušās Saeimas komisiju sēdēs dažādu likumprojektu apspriešanā.

Lielāko klātesošo interesi radīja preses konferencē paredzētais jautājums — Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna lēmums sakarā ar Saeimas deputātu pieprasījumu veikt LR ģenerālprokurora darbības pārbaudi. A.Guļāns informēja, ka tikai 27. janvārī viņš saņēmis juridiski pareizi noformētu, Prokuratūras likumam atbilstošu 7. Saeimas deputātu pieprasījumu par ģenerālprokurora darbības pārbaudi (skat. "LV" 1. februāra numurā). Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka šo pārbaudi varēja sākt jau decembrī, ja pirmajā deputātu pieprasījumā būtu viss juridiski pareizi pamatots, ieskaitot deputātu pilnus vārdus un konkrēto iesniegšanas datumu. Viņš noraidīja dažos saziņlīdzekļos izskanējušos pārmetumus par formālismu, birokrātisku pieeju vai vilcināšanos sākt ģenerālprokurora darbības pārbaudi, kas atbilst Prokuratūras likumam.

— Tagad, kad saņemts Saeimas deputātu pieprasījums saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3 panta otro daļu, esmu pieņēmis lēmumu sākt šo pārbaudi un šajā sakarībā pilnvarojis AT senatoru Voldemāru Čiževski veikt darbu un ar saviem secinājumiem minētajā lietā iepazīstināt mani līdz šī gada 1. martam. V.Čiževskis ir strādājis gan par izmeklētāju, gan rajona tiesnesi, vairākus gadus bijis Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, tagad strādā AT Senāta Krimināllietu departamentā, — pastāstīja A.Guļāns.

Šis ir pirmais gadījums, ka tiek ierosināts pārbaudīt ģenerālprokurora darbību, tāpēc bijis nepieciešams šo procedūru ievērot ļoti precīzi jau pašā sākumstadijā.

Uz žurnālistu jautājumu, kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs varētu nosaukt ģenerālprokurora amata kandidātus, precīza diena un kandidāti vēl netika minēti.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas 1999.gadā veikto darbību, kas neattiecas uz lietu izskatīšanu apelācijas un kasācijas kārtībā

I. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas darbs

Daļas darbinieki 1999.gadā piedalījušies sešu plēnuma sēžu sagatavošanā, kurās izskatīti šādi jautājumi:

— Augstākās tiesas 1998.gada darba rezultātu apspriešana;

— Civillikuma 1635.panta piemērošana, izskatot prasības par morālo kaitējumu;

— Augstākās tiesas plēnuma sekretāra apstiprināšana;

— Augstākās tiesas plēnuma reglamenta apstiprināšana;

— Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru apstiprināšana;

—V.Eilandes ievēlēšana par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli;

— Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatora, Civillietu un Krimināllietu tiesu palātu tiesnešu apstiprināšana;

— Likuma atsevišķu normu piemērošana krimināllietās sakarā ar Krimināllikuma spēkā stāšanos;

— Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnešu apstiprināšana.

Saskaņā ar darba plānu daļas darbinieki veikuši trīs tiesu prakses vispārinājumus krimināllietās:

1) tiesu prakse lietās par 1997.gada 20.novembra Amnestijas likuma piemērošanu;

2) pārskats par Latvijas Republikas tiesu praksi notiesāto personu nosacītā pirmstermiņa atbrīvošanā no soda un soda aizstāšanā ar vieglāku sodu;

3) tiesu prakse krimināllietās par noziegumiem, kas saistīti ar nelikumīgām darbībām ar indīgām un stipri iedarbīgām vielām, kā arī ar narkotiskām vai psihotropām vielām.

Bez tam daļas darbinieki ir iesākuši tiesu prakses vispārināšanu jautājumā par krimināllietu virzīšanu papildizmeklēšanai.

II. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Reabilitācijas daļas darbs

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 3.augusta likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" izskatītas arhīva kromināllietas un 1999.gadā sastādīti slēdzieni par 1384 personām:

— pēc personu iesniegumiem 20 slēdzieni (tai skaitā 3 atteikumi);

— bez iesniegumiem 1364 slēdzieni (tai skaitā 378) atteikumi.

Izsniegtas reabilitācijas apliecības par 143 personām.

Daļas darba lielāko apjomu aizņēma arhīva krimināllietu izpēte un slēdzienu sastādīšana par tām personām, par kuru reabilitāciju iesniegumi nav saņemti.

Par šīm personām tika nosūtīti pieprasījumi adresu birojam, lai vispirms noskaidrotu paša represētā vai viņa tuvinieku dzīvesvietu, bet pēc tam viņiem nosūtīti paziņojumi par reabilitāciju un iespēju saņemt reabilitācijas apliecību. Pēc šādā veidā kārtotiem iesniegumiem daļa 1999.gadā izsniegusi 123 reabilitācijas dokumentus.

Lai īstenotu ieceri izveidot vienotu Latvijas politiski represēto personu reģistru, daļa sastāda slēdzienus pilnīgi visās arhīva krimināllietās par visām personām, arī lietās, kurās personas notiesātas, bet vēlāk pret viņām lietas izbeigtas.

Par personām, kuras mirušas ieslodzījuma vietā, daļa raksta paziņojumus LR Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, lai tur tiktu reģistrēts miršanas fakts un mirušā tuviniekiem izsniegta miršanas apliecība. Dzimtsarakstu departamentam 1999.gadā nosūtīti 35 šādi paziņojumi.

Tā kā turpinās kompensācijas izmaksas represētajām personām par konfiscēto mantu, daļa joprojām saņem iesniegumus par mantas aprakstes aktu norakstu un dažādu ar šo jautājumu saistīto izziņu izsniegšanu.

Daļa saņem arī iesniegumus par tādu izziņu izsniegšanu, kuras nepieciešamas pretošanās kustības dalībnieku statusa noteikšanai, ieslodzījuma vai nometinājuma vietas precizēšanai u.tml.

Daļas lietvedībā gada beigās bija vēl 50 iesniegumu reabilitācijas jautājumos, kuru noskaidrošanai nepieciešamā informācija pieprasīta no Krievijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un no dažādiem arhīviem.

Tiek saņemti arī iesniegumi par lietu pārskatīšanu sakarā ar atteikumu reabilitēt.

Sakarā ar Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja vadītāja vēstuli, kas bija adresēta Latvijas Valsts prezidentam, daļa atkārtoti pārbaudīja arhīva krimināllietas par 17 reabilitētām personām.

No Reabilitācijas daļas darba sākuma — 1991.gada — pavisam sastādīti slēdzieni par 28 837 personām.

Pēc arhīva darbinieku sniegtās informācijas, patlaban vēl ir neizpētītas lietas par apmēram 1000 personām.

III. Augstākās tiesas atzinumu sniegšana par Latvijas Republikas Saeimā saņemtajiem likumprojektiem

Augstākā tiesa, atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas komisiju pieprasījumiem, 1999.gadā ir sniegusi 9 atzinumus par dažādiem Saeimā saņemtajiem likumprojektiem:

— Aizsardzības un iekšlietu komisijai — 6 atzinumus, galvenokārt par grozījumu izdarīšanu Krimināllikumā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Kriminālsodu izpildes likumā un likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību", kā arī par Noziedzības novēršanas likuma projektu;

— Juridiskajai komisijai — 3 atzinumus par Noziedzības novēršanas likuma un Politisko organizāciju likuma projektiem, kā arī par grozījumiem Krimināllikumā;

— Dzīvokļu jautājumu apakškomisijai — par grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri";

— Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai — par grozījumiem likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un apvienībām".

1999.gadā Augstākā tiesa uz Saeimas deputātu pieprasījumiem ir sniegusi informāciju par lietu izskatīšanu tiesās par dzimumnoziegumiem, kā arī par likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" piemērošanu tiesās.

Augstākās tiesas atbildīgās amatpersonas 1999.gadā daudzos gadījumos ir piedalījušas Saeimas komisiju sēdēs dažādu likumprojektu apspriešanā.

Bez tam Augstākā tiesa ir sniegusi 5 atzinumus arī Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai par tās izstrādātajiem likumprojektiem.

IV. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu un Civillietu departamentos 1999.gadā saņemto sūdzību izskatīšana krimināllietās un civillietās par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā

Par likumīgā spēkā stājušamies tiesu nolēmumiem (spriedumiem, lēmumiem) krimināllietās Senāta Krimināllietu departamentā 1999.gadā saņemtas 137 sūdzības un iesniegumi. Salīdzinājumā ar 1998.gadu 1999.gadā šāda satura sūdzību skaits samazinājies par 23 sūdzībām.

Tā kā saskaņā ar grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā 132 saņemto sūdzību izlemšana vairs nebija Augstākās tiesas kompetencē, šīs sūdzības netika pārbaudītas pēc būtības, bet sūdzību iesniedzējiem sniegtas atbildes, izskaidrojot grozījumus likumos un to, ka likumā noteiktos gadījumos protestu uzraudzības kārtībā ir tiesības iesniegt Latvijas Republikas ģenerālprokuroram vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram.

Piecas sūdzības nosūtītas pēc piekritības izlemšanai citām tiesu instancēm vai valsts institūcijām.

Senāta Civillietu departamentā 1999.gadā saņemta 371 sūdzība civillietās par tādiem tiesu nolēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, tai skaitā 66 sūdzības saņemtas atkārtoti. Salīdzinot ar 1998.gadu, 1999.gadā šāda rakstura sūdzību skaits samazinājies par 152 sūdzībām.

No saņemtajām sūdzībām 189 pārbaudītas, izprasot no attiecīgajām tiesām lietas, no tām savukārt 43 lietās Senāta Civillietu departamentā iesniegti protesti šo lietu izskatīšanai no jauna sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem.

160 sūdzības pārbaudītas pēc tiesu nolēmumiem, neizprasot tiesu lietas. Šo sūdzību iesniedzējiem sniegtas motivētas atbildes, kā arī likuma izskaidrojumi.

No saņemtajām sūdzībām 307 noraidītas.

Atlikumā uz 2000.gadu palikušas neizskatītas 16 sūdzības.