Vakar, 1. aprīlī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū”, kuri nosaka atpūtas kuģu konstrukcijas un būvniecības drošības prasības, kas piemērojamas, tos piedāvājot tirgū, kā arī atpūtas kuģu atbilstības novērtēšanas kārtību.

Atpūtas kuģis ir jebkurš sportam un atpūtai paredzēts kuģis (neatkarīgi no dzinēja veida), kura korpusa garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kas mērīts saskaņā ar adaptētajiem standartiem, izņemot: kuģus, kas paredzēti tikai sacīkstēm, tajā skaitā sacīkšu airu laivas un mācību airu laivas, kuras būvētājs ir atbilstoši marķējis; kanoe, kajakus, gondolas un ūdens velosipēdus; buru vējdēļus; pašgājējus vējdēļus un citus līdzīgus pašgājējus transportlīdzekļus; oriģinālus un individuālus vēsturisko kuģošanas līdzekļu modeļus, kuri projektēti pirms 1950.gada un būvēti pārsvarā no oriģināliem materiāliem un kurus būvētājs ir atbilstoši marķējis; eksperimentālos kuģošanas līdzekļus, ja tie vēlāk netiek piedāvāti tirgū; kuģošanas līdzekļus, kas būvēti personīgām vajadzībām, ja turpmāko piecu gadu laikā tie netiks piedāvāti tirgū; kuģošanas līdzekļus, kurus paredzēts nodrošināt ar apkalpi, lai komerciālos nolūkos pārvadātu pasažierus neatkarīgi no pasažieru skaita; zemūdens kuģošanas līdzekļus; transportlīdzekļus uz gaisa spilvena; kuģus ar zemūdens spārniem.

Uz atpūtas kuģi, kas tiek fraktēts vai izmantots atpūtas kuģu vadīšanas apmācībai, attiecas visas šo noteikumu prasības, ja minētais kuģis tiek piedāvāts tirgū atpūtai.

Šos noteikumus piemēro atpūtas kuģiem, daļēji pabeigtiem kuģiem un to konstrukcijas sastāvdaļām (gan iebūvētām, gan atsevišķām). Atpūtas kuģu konstrukcijas sastāvdaļas ir šādas:  pretaizdegšanās aprīkojums visiem iebūvētajiem un aizborta dzinējiem; aizsargierīces pret dzinēja iedarbināšanu visiem aizborta dzinējiem; stūres, stūres mehānismi un vadu montāžas; degvielas tvertnes un degvielas šļūtenes; rūpnieciski ražotas lūkas un iluminatori.

Noteikts, ka Satiksmes ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” adaptējamo standartu sarakstu.

Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to harmonizēto Eiropas standartu un Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus pēc būvētāja izvēles var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 21.novembra noteikumos Nr.360 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” statūti””.

Ar 2003.gada 1.janvāri spēku zaudēja likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”, kas noteica, ka valsts kapitāla daļu valsts uzņēmējsabiedrībās pārvalda valsts kapitāla daļas turētāja iecelts pilnvarnieks.

Noteikumos tiek veikti grozījumi, tos saskaņojot ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normām, kas stājās spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Noteikumos precizēts funkciju sadalījums starp Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektoru un valdes priekšsēdētāju.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi””.

Noteikumu 63.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka patstāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas profesionālās savienības izdotu Ekonomikas ministrijā reģistrētu sertifikātu attiecīgajā būvprojektēšanas darbu veidā, kā arī juridiskajām personām, ja tās ir saņēmušas Ekonomikas ministrijas izdotu licenci uzņēmējdarbības veikšanai būvniecībā.

Akceptēts rīkojums “Par I.Reini”, kurš paredz saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumu Nr.92 “Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās” 11.punktu pilnvarot Ingu Reini pārstāvēt Ministru kabinetu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

Akceptēts rīkojums “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodošanu Ministru prezidenta pārraudzībā”.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta pirmo daļu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Atbilstoši Ministriju iekārtas likuma 13.pantam ar Ministru kabineta 2002.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.323 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības uzsākšanai nepieciešamajiem priekšdarbiem” tika noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Ar 2003.gada 1.janvāri Ministriju iekārtas likums zaudēja spēku un spēkā stājās Valsts pārvaldes iekārtas likums, kura 7.panta otrajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību.

Ar rīkojumu paredzēts Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nodot Ministru prezidenta pārraudzībā atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Vienlaikus izdarīts grozījums Ministru kabineta 2002.gada 19.jūnija rīkojumā Nr.323 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības uzsākšanai nepieciešamajiem priekšdarbiem” un svītrots 1.punkts, kas noteica, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.

Likumprojekts nosaka, ka noguldītāja nāves gadījumā kredītiestāde sniedz ziņas par attiecīgās personas kontu zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu. Līdz ar to noguldītāja mantiniekiem netiktu liegta iespēja saņemt mantojuma apliecības par tiesībām uz mantojumu – noguldījumu.

Akceptēts likumprojekts “Likums par muitas nodokli”.

Likumprojekts paredz: atbilstoši 1983.gada 28.marta Padomes noteikumiem Nr.918/83 harmonizēt personas piederošu preču ievešanu Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības attiecīgajiem noteikumiem; noteikt muitas nodokļa nepiemērošanas nosacījumus fizisko personu īpašumam, kas tiek ievests dzīvesvietas maiņas rezultātā; precēm, kas tiek ievestas laulību gadījumā; īpašumam, kas iegūts mantojuma ceļā; izstrādājumiem, kas paredzēti personu ar fiziskiem vai garīgiem trūkumiem lietošanai; uzņēmuma īpašumam, kas ievests, pārceļot darbību no citas valsts; nelieliem nekomerciāliem sūtījumiem; degvielai, kas atrodas sauszemes transportlīdzekļos.

Akceptēts rīkojums, kas paredz saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktu atļaut bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomes loceklim Andrejam Požarnovam ieņemt bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” padomes locekļa amatu. Jo likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka VAS padomes loceklis var savienot šo amatu ar citu amatu valsts institūcijā, ja saņemta atļauja par amatu savienošanu no institūcijas, kas šo amatpersonu ir iecēlusi amatā, tādējādi A.Požarnovam kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklim ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja savienot šo amatu ar bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” padomes locekļa amatu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 9.novembra noteikumos Nr.378 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem””.

Noteikumi noregulē taksometra vadītāja un taksometra pasažiera attiecības, nosakot vienošanos par taksometra nosūtīšanas maksu.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka taksometra vadītājam ir jāveic taksometra skaitītāja lietotāja pienākumus.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei”, kuri nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei. Mērķdotāciju var pieprasīt: plānošanas reģiona attīstības padome; rajona padome, republikas pilsētas dome, pilsētas un novada dome, pagasta padome.

Noteikts piešķiramās mērķdotācijas apjoms: plānošanas reģiona attīstības padomei – līdz 15 000 latu; rajona padomei – līdz 15 000 latu; republikas pilsētas domei – līdz 15 000 latu; pilsētas un novada domei – līdz 12 000 latu; pagasta padomei – līdz 7000 latu.

Mērķdotācijas pieprasītāja līdzfinansējuma apmērs nedrīkst būt mazāks par 20% no dotējamo plānošanas pasākumu kopējām izmaksām.

Mērķdotāciju piešķir šādiem pasākumiem: teritorijas plānojuma izstrādei; teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei; detālplānojumu vai to grozījumu izstrādei atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ja pasūtītājs ir pašvaldība; pasākumiem, kas papildina šajos noteikumos minētos pasākumus: kartogrāfiskā materiāla sagatavošanai; plānošanas speciālistu apmācībai; ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) programmatūras iegādei; ar teritorijas plānošanu saistīto pētījumu izstrādei.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izveido komisiju, kura piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei, apstiprina tās nolikumu un ieceļ komisijas priekšsēdētāju. Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Komisijas personālsastāvu ar rīkojumu apstiprina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Komisija katru gadu līdz 10.decembrim iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Finanšu ministrijā pārskatu par piešķirtajām mērķdotācijām, to saņēmējiem, pasākumiem un to izpildi.

Mērķdotāciju pieprasītājam piešķir un izmaksā, pamatojoties uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra apstiprinātu komisijas lēmumu. Lai saņemtu mērķdotāciju, pieprasītājs iesniedz komisijā pieprasījumu mērķdotācijas saņemšanai. Komisija izvērtē pieprasījumus to iesniegšanas kārtībā un sagatavo lēmumu par mērķdotācijas piešķiršanu un finansējuma sadalījumu pasākumiem.

Komisija ārpus kārtas izvērtē pieprasījumus šādiem prioritāriem pasākumiem: administratīvi teritoriālās reformas procesā apvienoto vietējo pašvaldību (novadu) teritorijas plānojuma izstrādei; teritorijas plānojumu izstrādei Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes pašvaldībās; teritorijas plānojuma izstrādei Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atbalstītu demonstrācijas projektu ietvaros.

Komisija nepieņem jaunus pieprasījumus no pieprasītājiem, kuriem mērķdotācija ir piešķirta, bet kuri nav snieguši pārskatu par tās izlietojumu un attiecībā uz kuriem komisija nav pieņēmusi lēmumu par pasākumu pabeigšanu.

Ja komisija nolemj mērķdotāciju nepiešķirt, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nosūta pieprasītājam motivētu atteikumu.

Noteikts, ka pieprasītājs ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc mērķdotācijas piešķiršanas sniedz komisijai starppārskatu par pasākumu izpildes gaitu un grafiku, izlietoto mērķdotāciju un līdzfinansējumu, pievienojot finanšu izlietojumu apliecinošu dokumentu kopijas. Pēc visu pasākumu pabeigšanas un pārskata par piešķirtās mērķdotācijas un līdzfinansējuma izlietojumu izskatīšanas komisija pieņem lēmumu par atlikušās mērķdotācijas izmaksu.

Akceptēti “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Valsts adrešu reģistra”, kuri nosaka valsts nodevas likmi par informācijas sniegšanu no Valsts zemes dienesta informācijas sistēmas – Valsts adrešu reģistra – un šīs nodevas maksāšanas kārtību.

Valsts nodeva par informācijas – rakstiskas izziņas – saņemšanu no Valsts adrešu reģistra ir viens lats par katru adresācijas objektu. Valsts nodevu maksā: nekustamā īpašuma īpašnieki (valdītāji) par atkārtotu informācijas saņemšanu kalendāra gada laikā par viņu īpašumā (valdījumā) esošo zemesgabalu, ēku un telpu grupu adresēm; fiziskās un juridiskās personas, izņemot valsts un pašvaldību iestādes.

Valsts nodevu samaksā pirms informācijas saņemšanas un to ieskaita valsts pamatbudžetā.

Akceptēts rīkojums “Par B.Paševicu”, kurš paredz saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu apstiprināt Baibas Paševicas kandidatūru iecelšanai Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments