Lai finanšu pietiktu Latvijas ceļiem

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Satiksmes ministrs Roberts Zīle (augšējā attēlā); Valsts autoceļu fonda vadītājs Vilnis Millers (vidējā attēlā); Latvijas autoceļu direkcijas audita daļas vadītāja Māra Kronlaka

Latvijas valsts autoceļu tīkla uzturēšanai, tostarp arī būvniecībai un rekonstrukcijai, šogad atvēlēti 55 miljoni latu, kas ir par 22 miljoniem vairāk nekā pērn. Lai arī valsts ceļiem nepieciešamo, bet naudas trūkuma dēļ gadu gaitā atlikto darbu izmaksu kopapjoms ir 327 miljoni latu un katru gadu ceļiem būtu nepieciešami vismaz 120 miljoni latu, šogad panākto finansējuma palielinājumu Satiksmes ministrijas speciālisti vērtē kā zināmu panākumu un progresu. Satiksmes ministrs Roberts Zīle pirmdien, 31.martā, preses konferencē atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai šāda finansiālā situācija nenovedīs pie tā, ka pēc desmit gadiem Latvijas ceļi vairs nebūs satiksmei derīgi, aicināja nedramatizēt situāciju. Pēc satiksmes ministra teiktā, situācija mainīsies uz labo pusi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), jo dalība šajā organizācijā garantēs pieeju ES fondiem. Līdztekus tam Satiksmes ministrija jau tagad domā, kā ar aizņēmumu pabeigt lauku ceļu programmā paredzētos kapitālos darbus, kas savukārt ļautu izbrīvēt līdzekļus citiem mērķiem.

Vairāk nekā 20 miljonu latu pieaugums valsts autoceļiem šā gada budžetā bijis iespējams galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tiek īstenoti divi ISPA projekti: Rīgas – Ainažu ceļa rekonstrukcija Baltezera posmā un lidostas “Rīga” pievedceļa izbūve. Abiem šiem projektiem paredzēta gan valsts budžeta nauda, gan ES līdzekļi, kas dod ievērojamu ceļiem kopumā atvēlēto līdzekļu pieaugumu. Otrkārt, palielināta lauku ceļu programmai atvēlētā finanšu daļa.

Ieņēmumu plāns tiek pildīts labi

Latvijas autoceļu būvniecībai, rekonstrukcijai un uzturēšanai paredzētie līdzekļi tiek atvēlēti no valsts budžeta, ieskaitīti no Valsts autoceļu fonda, nauda tiek sagādāta arī kredītu un aizdevumu veidā. Valsts autoceļu fonda līdzekļi ir ievērojamākā ceļu finansējuma daļa. Pagājušā gada Valsts autoceļu fonda ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem Finanšu ministrijas prognozēto gada plānu neizpildīja tikai par dažiem tūkstošiem latu. Šā gada pirmo divu mēnešu ieņēmumi no akcīzes nodokļa plānu pārsnieguši par 28 procentiem janvārī un 19 procentiem februārī. Kā žurnālistus pirmdienas preses konferencē informēja Valsts autoceļu fonda vadītājs Vilnis Millers, arī marta ieņēmumi būs labi.

Tāpat ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas, kas ir otrs Valsts autoceļu fonda ienākumu avots, gada pirmajos mēnešos ir pārsnieguši Latvijas Autoceļu direkcijas prognozi – janvārī par 39, februārī par 20 procentiem. Tas, pēc V.Millera domām, lielā mērā ir jaunās likuma normas nopelns, kas paredz, ka transportlīdzekļu ikgadējā nodeva ir jāmaksā ne vien par kārtējo gadu, bet arī par iepriekšējo, ja tā nav bijusi samaksāta un nemaksāšanai nav bijuši likumīgi iemesli. Šogad kā transportlīdzekļa ikgadējās nodevas parāds par 2002.gadu jau iekasēti 118 000 latu.

Pašvaldībās ceļu nauda aiziet neceļus

Līdzekļi ceļu uzturēšanai no Valsts autoceļu fonda tiek piešķirti ne tikai valsts autoceļu tīkla uzturēšanai, bet arī pašvaldībām. Kā preses konferencē informēja Latvijas Autoceļu direkcijas Audita daļas vadītāja Māra Kalpaka, Latvijas Autoceļu direkcija ir veikusi izlases veida auditu piecu Latvijas rajonu pašvaldībās Cēsu, Ogres, Limbažu, Talsu un Tukuma rajonā, lai pārbaudītu pašvaldību autoceļiem atvēlēto mērķdotāciju izlietojumu atbilstoši mērķim un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Veicot pārbaudes, Latvijas Autoceļu direkcija konstatējusi, ka pašvaldībās ir tendence veidot ceļiem domātās mērķdotācijas atlikuma uzkrājumu. Ministru kabineta 2000.gada 20.jūnija noteikumos Nr. 202 “Valsts autoceļu fonda un pašvaldību autoceļu (ielu) fondu izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” paredzēts, ka pašvaldības no mērķdotāciju līdzekļiem drīkst veidot 10 līdz 20 procentus uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem un dažādu avāriju seku likvidēšanai. Taču reāli pašvaldības uzkrāj mērķdotācijas atlikumu trīsdesmit, pat vairāk nekā piecdesmit procentu apjomā. Konstatēts, ka bieži vien mērķdotācijas netiek izlietotas ceļu uzturēšanai, bet gan izmantotas kā apgrozāmie līdzekļi, kas ir izlietojuma likumības pārkāpums. Ceļiem domāto naudu pašvaldības izmaksā algās, iegādājas dzīvokļus, apkures katlus, izlieto remontam un citiem saimnieciskiem izdevumiem. Likums paredz, ka nepareizi izlietotā nauda jāatmaksā atpakaļ, pretējā gadījumā par noteikto summu tiek aizturēta mērķdotācijas izmaksa no Valsts autoceļu fonda. Šobrīd piecu auditēto rajonu pašvaldību nepareizi izlietotās mērķdotācijas neatmaksātā summa ir 33 000 latu.

Auditu laikā pārkāpumi konstatēti arī mērķdotāciju izlietošanas kārtībā, neievērojot valsts likumdošanu un nerīkojot konkursus par lielu projektu īstenošanu. Kā piemēru M.Kalpaka minēja kādu Cēsu rajona pašvaldību, kas 90 000 latu vērtu projektu īstenoja, veicot cenu aptauju, nevis izvēloties pretendentu konkursa kārtībā, kā tas bija jādara pēc likuma.

Gan Latvijas Autoceļu direkcijas Audita daļas vadītāja M.Kalpaka, gan Valsts autoceļu fonda vadītājs V.Millers skaidroja, ka autoceļu uzturēšanai paredzēto mērķdotāciju pilnvērtīgu izmantošanu varētu panākt, uzlabojot līdzekļu sadales sistēmu rajonu pašvaldībās. Patlaban Latvijā darbojas divi mērķdotāciju sadales principi. Pirmais paredz, ka rajona padome saņem līdzekļus no Valsts autoceļu fonda un tad šos līdzekļus sadala tālāk pašvaldībām. Otrs variants — rajona padome pašvaldībām maksā par jau paveiktajiem darbiem, liedzot iespēju izmantot līdzekļus ar autoceļu uzturēšanu nesaistītiem projektiem. M.Kalpaka norādīja, ka par pašvaldībās konstatētajiem pārkāpumiem Latvijas Autoceļu direkcija informēs Iepirkumu uzraudzības biroju. Pakāpeniski līdzīgi auditi tiks veikti visās Latvijas pašvaldībās.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore