• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Attieksmes maiņa nepieciešama visā apkalpojošā sfērā, visā sabiedrībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.04.2003., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/73407

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Varas koncentrēšanās vienās rokās var būt potenciāli riskanta demokrātijai

Vēl šajā numurā

02.04.2003., Nr. 51

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Attieksmes maiņa nepieciešama visā apkalpojošā sfērā, visā sabiedrībā

Māris Gulbis, iekšlietu ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

GULBIS5.JPG (16343 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Par vienu no pirmajiem un svarīgākajiem sava darba sasniegumiem jūs esat nosaucis iekšlietu sistēmas tā sauktā pašattīrīšanās procesa iekustināšanu, kura dēļ ir notikusi vairāku atbildīgu amatpersonu nomaiņa. Vai šī attīrīšanās politika ir attaisnojusies un devusi jau konkrētus rezultātus?

— Jā, varam paskatīties kaut vai uz Rīgu, arī uz Valsts policijas struktūrām. Rīgā tagad valda pavisam cita kārtība, tiek pastiprināti pievērsta uzmanība tām lietām, kas uztrauc katru atsevišķi un sabiedrību kopumā, — indivīda drošībai, cīņai pret narkotikām, cīņai pret organizēto noziedzību, tajā skaitā automašīnu zādzībām. Tas lielā mērā ir Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka Andra Dzeņa iniciatīvas un aktīvās darbības nopelns. Acīm redzami uzlabojumi ir arī Ceļu policijas un Kārtības policijas darbā, kur rezultātus parāda tas, ka priekšnieka amatā Valdemāru Hmeļevski nomainījis Visvaldis Puķītis.

Jāatgādina, ka viens no svarīgākajiem policijas pienākumiem ir veikt preventīvos pasākumus, nevis sodīt pārkāpējus. Šobrīd uz ielu krustojumiem un tiltiem sastrēgumstundās stāv policisti — viņu klātbūtne vien disciplinē satiksmes dalībniekus. Tas gan nenozīmē, ka policisti tur stāvēs vienmēr — mērķis ir pieradināt braucējus pie kārtības, lai arī nekaunīgākie un agresīvākie zinātu savu vietu un ievērotu noteikumus. Šos preventīvos pasākumus vērtēju kā nozīmīgu soli uz priekšu.

Par pašattīrīšanos kā tādu — tā nenozīmē to, ka cilvēku maiņa notiek tikai “augšā”, tā notiek arī zemākajās struktūrās, bet ne par visu tiek paziņots publiski. Ļoti liels ir to policistu skaits, kuri neiztur atestāciju, no darba pēc izmeklēšanas un konkrētu pierādījumu iegūšanas tiek atbrīvoti arī tie policisti, kas ir izdarījuši kādus likumpārkāpumus. Ir arī personas, kas uz izmeklēšanas laiku tiek atstādinātas no amata. Piemēram, Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē no darba ir atbrīvoti vairāk nekā desmit cilvēku par narkotiku glabāšanu, izplatīšanu un tirgošanu.

Nekādā gadījumā nedomāju, ka pašattīrīšanās mērķis ir tikt vaļā no cilvēkiem, ir daudzi cilvēki, par kuriem mans viedoklis ir mainījies — viņu darbs parāda daudz laba. Labs piemērs ir arī kopsavilkumi par diennakts notikumiem — katru dienu tiek aizturēts kāds narkotiku tirgonis vai glabātājs. Tie ir labi rādītāji, kas liecina, ka cīņa ar narkotiku izplatību tiešām ir aktīva. Pat rēķinoties ar tām finansiālajām iespējām, kādas policijai ir pašlaik, Rīgā ir samazināts automašīnu zādzību skaits — nedaudz, tomēr zog mazāk. Protams, es redzu, ka zagļi aiziet uz citām pilsētām, piemēram, Daugavpili, Liepāju, bet Rīgā rezultāti ir.

Tas viss norāda ne tikai uz pārmaiņām iekšlietu sistēmā kopumā, bet arī katra ierindas policista darbā. Un kas gan policijā ir vairāk vajadzīgs kā darbaspējīgs cilvēks, kurš var godprātīgi paveikt savus pienākumus. Labs stimuls policista darbam ir arī gaidāmais algu palielinājums — no 20 līdz 70 procentiem atkarībā no kategorijas. Vidējā policista alga no 1.maija būs 150 latu. Vērtējot algas pēc to palielināšanas, varu teikt, ka tas nav tik daudz, cik, pēc manām domām, vajadzētu saņemt Latvijas policistam, bet pozitīvi ir tas, ka labākie saņems vairāk, nebūs nivelējošas vienlīdzības.

— Policijas klātbūtne sastrēgumstundās ar mērķi novērst iespējamos pārkāpumus sakrīt ar jūsu izvirzīto mērķi mainīt iekšlietu sistēmas filozofiju — no represīvas institūcijas par servisa sniedzēju un drošības garantētāju. Vai Latvijas reālajos apstākļos tas vispār ir iespējams? Arī no pašiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem dzirdēts visai skeptisks viedoklis.

— Runājot par filozofijas maiņu, gribu minēt Vācijas pieredzi, ar ko iepazinos Valsts prezidentes vizītes laikā šajā valstī. Ko dara, piemēram, Vācijas ceļu policisti, un ko es gribētu sagaidīt no ceļu policistiem Latvijā?

Ja par pārkāpuma izdarīšanu tiek apturēts autovadītājs Latvijā, ceļu policists viņu soda ar naudas sodu vai aiztur autovadītāja apliecību pārkāpuma izskatīšanai augstākā instancē. Vācijas policists turpretim autovadītāju informē par to, cik konkrētajā vietā ir noticis nelaimes gadījumu, cik cilvēku gājuši bojā vai guvuši traumas, paskaidro, ka pa tik šauru ielu ar tik lielu ātrumu braukt ir bīstami, un galu galā pastāsta, ka, apturot autovadītāju, lielā mērā ir pasargāta viņa veselība un pat dzīvība. Arī mūsu policijai ir jāsāk rīkoties šādi — vispirms sniedzot informāciju par iespējamām likumpārkāpuma sekām. Un cilvēki sapratīs, ka policistam rūp viņu drošība, ka galvenais nav viņu sodīt, bet gan pasargāt. Nākamais svarīgais faktors attieksmē pret pārkāpēju ir ceļu policista stāja, ārējais izskats — policistam ir jābūt trenētam, ar sakoptiem matiem, lai cilvēkiem būtu patīkami kontaktēties ar iekšlietu sistēmas pārstāvi.

Kāpēc es akcentēju tieši ceļu policiju? Tāpēc, ka 70 procentos gadījumu sabiedrība ar policiju saskaras tieši uz ceļa, var teikt, ka ceļu policija ir mūsu policijas vizītkarte.

Taču policista attieksmes maiņa vien negrozīs iepriekšminēto filozofiju. Tikpat būtiska ir sabiedrības attieksmes maiņa. Arī sabiedrībai ir jāsaprot, ka policists ne tikai izraksta kvītis un soda, bet ar savu klātbūtni reāli stiprina drošību, novērš incidentus un pat izglābj dzīvības. Policija viena pati neko mainīt nespēs. Man nesen bija gadījums, kas labi parāda mūsu sabiedrības problēmas šajā ziņā. Vēlu vakarā, ejot no veikala, es pamanīju uz ielas guļam vīrieti. Viņam bija pārsista galva, iespējams, viņš bija arī iedzēris. Es izsaucu policiju, kas ļoti ātri atbrauca. Policisti, novērtējot situāciju, izsauca ātro palīdzību. Mediķu rīcība bija gluži pretēja. Viņi tikai formāli apskatīja gulošo un uz slimnīcu izlēma doties tikai pēc ilgām pārdomām un mana lūguma paskaidrot savas rīcības iemeslus. Šis gadījums tikai vēlreiz pierāda to, ka attieksmes maiņa ir nepieciešama visā apkalpojošā sfērā, visā sabiedrībā, ne tikai iekšlietu sistēmā vien.

— Attieksmes maiņa ir cēls mērķis. Kā stimulēt tiekšanos uz to ierindas policistu — ar jau minēto algu pielikumu, varbūt vēl kādā citā veidā?

GULBIS1.JPG (16082 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Ir trīs lietas, kas ir svarīgas, — izglītība, izglītība un izglītība. Policistiem ir jāmācās, aktīvi jāstudē, jāzina gan psiholoģija, gan citas darbā nepieciešamas lietas. Šajā ziņā mēs ejam pareizo ceļu arī Policijas akadēmijas sakarā. Policijas akadēmijai ir jābūt iekšlietu sistēmas kadru kalvei, nevis jāgatavo speciālisti citām nozarēm. Tagad ir stingri noteikta prasība, lai līgumos, ko studenti slēdz ar akadēmiju, būtu ierakstīts, ka absolventam obligāti piecus gadus ir jānostrādā iekšlietu sistēmā. Šobrīd akadēmijas studentiem tiek maksātas lielas stipendijas, bet tikai 20 procenti no absolventiem paliek strādāt iekšlietu struktūrās. Policijas akadēmijai un policijas skolai ir jābūt tām izglītības iestādēm, kurās regulāri tiek celta policistu kvalifikācija. Ja tas panākts netiks, izglītības trūkuma radītas problēmas, īpaši ierindas policistu vidū, būs. Jau tagad valodu nezināšana bieži ir šķērslis policistu mācībām ārvalstīs. Tāpat ar izglītību vienlīdz svarīga ir iespēja trenēties, uzlabot fizisko formu, ko policista darbs prasa uzturēt labā līmenī.

Iekšlietu sistēmas filozofijas maiņas svarīgs priekšnoteikums ir arī vispārējā sociāli ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās valstī. Lielākoties zādzības, citi smagāki un ne tik smagi noziegumi mūsu valstī ir saistīti ar Latvijas labklājības līmeni — jo valstī būs spēcīgāks vidusslānis, jo zemāks būs noziedzības līmenis. Protams, pasūtījumu slepkavības un sevišķi smagi noziegumi pastāvēs, ar to ir jārēķinās, un ar to mēs arī rēķināmies. Bet mums ir ļoti liels zādzību un laupīšanu skaits, kas lielā mērā saistīts ar vispārējo dzīves līmeni.

— Iekšlietu sistēmas un darba uzlabošana nav iespējama ar attieksmes maiņu vai izglītošanos vien — ir nepieciešama arī nauda. Šāgada budžetā finansējuma prioritāte bija algu palielinājums, ko policijas darbinieki saņems no šāgada 1.maija. Vai ir zināms arī tālāks finansējuma prioritāšu plāns?

— Ļoti svarīgs sekmīga darba priekšnoteikums ir darba apstākļi, tas, kādā vidē ir jāstrādā. Kaut arī man pārmet, ka man tas nebūtu jādara, es braucu uz policijas iecirkņiem, jo gribu zināt, kādos apstākļos strādā policisti. Diemžēl man jāatzīst, ka vairums policijas iecirkņu ir nožēlojamā stāvoklī. Tāpēc esmu uzdevis Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram izstrādāt investīciju programmu pilnīgi visu Latvijas policijas iecirkņu renovācijai. Tas nav paveicams ne vienā, ne divos gados, bet noteiktā laikā policijas iecirkņi ir jāsakārto.

Vienlaikus varu solīt, ka strādāšu pie tālākas policistu darba samaksas paaugstināšanas. Šobrīd, ja skatāmies pēc Maslova piramīdas, policisti atrodas zemākajā slānī un ir spiesti domāt par to, kā sagādāt elementāro iztiku savai ģimenei. Taču policistiem būtu jātiek vismaz uz otro, trešo līmeni, lai būtu iespējams domāt arī par citām vērtībām.

— Vai uz papildu finansējumu var cerēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)?

— Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests neapšaubāmi ir pabērna lomā, arī glābšanas dienesta darbinieku atalgojums ir mazāks, tāpēc es uzskatu, ka šai struktūrai ir jābūt gada otrās puses finansējuma prioritātei. Tajā pašā laikā ir lietas, ko lielā mērā iespējams ietekmēt pašu ugunsdzēsēju spēkiem, piemēram, jaunu automašīnu iegāde. Policija ir izstrādājusi nobraukuma normas savām automašīnām, kas paredz, ka automašīna ar 250 000 km nobraukumu ir jānoraksta, valdībai un ministrijai ir jāmeklē nauda jaunu iegādei. VUGD šādas normas nebija izstrādātas, līdz ar to trūka pamatojuma jaunu mašīnu iegādei. Protams, VUGD nepieciešamās automašīnas ir reizes desmit dārgākas par policijas mašīnām, bet tas jau neliedz prasīt. Policijai šogad tika atvēlēti 1,2 miljoni latu jaunu automašīnu iegādei — pirmo reizi desmit gados. Arī ugunsdzēsējiem ir mazliet jāiet uz priekšu “ar elkoņiem”. Šobrīd, pēc NATO standartiem, VUGD nav tikai ugunsdzēsēji, tie ir glābēji plašā nozīmē, kuriem vienlīdz svarīgi ir izglābt dzīvību un palīdzēt bērnam nocelt kaķi no koka. Finansējums ir vajadzīgs ne tikai ugunsgrēku dzēšanas tehnikai, bet arī citiem glābšanas darbiem — piemēram, uz ledus, kas tagad, pavasarim nākot, kļūst arvien aktuālāk.

— Jūs kā ministrs esat pieteicis nesaudzīgu cīņu narkotiku izplatītājiem un kontrabandai, kas nepazīst ne institūciju kompetences, ne rajonu un pilsētu, pat ne valstu robežas. Cik koordinēta ir cīņa ar šīm organizētās noziedzības parādībām gan pašā Iekšlietu ministrijā, gan starpresoru jomā?

— Varu atzīt, ka līdz šim darba koordinācija nebija pietiekami veiksmīga. Šobrīd ir iespējams skaidri un gaiši pateikt, ka narkotiku tirdzniecība ir organizētā noziedzība, tāpēc uzskatu, ka Organizētās noziedzības apkarošanas biroju vajadzētu apvienot ar Narkotiku apkarošanas biroju, kas arī tiks darīts. Pretējā gadījumā dubulti tiek veikts viens un tas pats darbs. Domāju, ka Iekšlietu ministrijai nebūtu vienai jācīnās ar narkotikām, savs darbs ir darāms Veselības un Labklājības ministrijai, arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Šobrīd, pēc oficiālās informācijas, Latvijā ir aptuveni 4000 reģistrēto narkomānu, bet, pēc Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajiem datiem, narkotikas lieto teju 40 000 cilvēku, kas varētu būt iedzīvotāju skaits vienā lielā vai divās mazākās Latvijas pilsētās.

— Jūs minējāt divu iekšlietu struktūru apvienošanu veiksmīgāka rezultāta un racionalitātes vārdā. Vai ir plānoti vēl citi līdzīgi pasākumi?

— Nenoliedzami ir jāstrādā pie tā, lai optimizētu iekšlietu sistēmas štatus — mums ir daudz tā sauktā nenokomplektētā sastāva, bet ir jāizvērtē, vai ir izdevīgi šīs vietas piepildīt, varbūt uz to rēķina iespējams palielināt jau strādājošo darbinieku algas. Pamazām tiek veikts arī personāla audits, kura mērķis ir izvērtēt, cik lietderīgi strādājam pašlaik. Man jau šķiet, ka iekšlietu sistēmas kapacitāti ir iespējams paaugstināt, arī nepalielinot darbinieku skaitu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!