“Kad tumsas tinums attinas,
Pa Visumu bez apstājas
Rit darbošanās klusa...”

— Aspazija

Aspazijas dzimšanas dienai veltītajā pasākumā: Aspazijas un Raiņa mājas saimniece Gaida Jablovska, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja speciālistes Aija Magone, Ilze Knoka, Inga Zariņa un skatuves mākslinieks Haralds Ulmanis

Desmito darbības gadu Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā Rīgā ievadīja ar Aspazijas dzimšanas dienai veltītiem nu jau tradicionāliem zinātniskajiem lasījumiem. Referēja Aspazijas daiļrades pētnieces no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja un tā Jūrmalas filiāles. Maz pētītajam Aspazijas epistulārajam mantojumam pieskārās Gaida Jablovska. Aplūkotas tika Aspazijas vēstules Rainim 1913. gadā, kad dzejniece dzīvoja un ārstējās Cīrihē un vai ik pārdienas sūtīja savam dzīvesdraugam uz Lugāno kādu vēstuli vai atklātni.

Par faustisko tēmu Aspazijas dzejā un dramaturģijā runāja viesis no Lietuvas — filoloģijas doktors Silvestrs Gaižūns. Dzejnieces goda dienā Raiņa un Aspazijas viesistabā svinīgi tika atvērta viņa monogrāfija “Baltu Fausts un Eiropas literatūra”, kurā viens no visbiežāk minētajiem ir Aspazijas vārds. Pētījumā par romantiskā Fausta tradīciju baltu literatūrā autors atzīmē, ka visciešāk ar šo tradīciju saistīti latviešu rakstnieki A.Pumpurs, J.Poruks, Aspazija, Rainis un E.Vulfs. Īpaši Aspazijas daiļradē pētnieks redz atklājamies dziļas garīgās saites ar Gēti. “Aspazija parāda, ka dvēsele glabā visu, kas bijis, un gara veidoli ir tikai atmiņas par absolūto skaistumu. Zemes formas pieviļ, aicina nemitīgi meklēt, atgriezties ideju pasaulē kā pilnības šūpulī, kuru izvēlas arī Gētes Fausts.” Autors atzīmē, ka platonisma un faustiskās filozofijas sintēze atklājas Aspazijas dzejoļos “Dvēsele”, “Zem Platona zvaigznes”, “Pirmatnība” un “Garīgais testaments”, bet faustisko un mefistofelisko filozofiju Aspazijas drāmās “Ragana”, “Sidraba šķidrauts” un “Torņa cēlējs” iemieso tādi tēli kā Liesma, Guna un Helijante. Faustiskā stīga Aspazijas darbos skar vispārējās cilvēka eksistences problēmas, mūžīgo cilvēka duālisma drāmu. Kūmās šai apjomīgajai monogrāfijai stāvējusi Aspazijas daiļrades un personības pētniece, esejiste un literatūras zinātniece Saulcerīte Viese, un tautās grāmatu izveda tās autora un zinātniskās recenzentes dialogs — asprātīgs un intriģējošs. Tā ka gribējās tūlīt katram pašam ķerties pie lasīšanas. Diemžēl pašlaik grāmata pieejama tikai lietuviešu valodā un vēl gaida uz savu tulkotāju.

Par to, kā gadu ritumā veicies ar Aspazijas lugu tulkošanu svešvalodās, referēja Raiņa un Aspazijas Jūrmalas vasarnīcas muzeja vadītājas vietniece Aija Magone. Zinātniskos lasījumus bagātināja Ievas Mūrnieces un Haralda Ulmaņa sagatavotais dzejas uzvedums “Saulains stūrītis” un videofilma “Aspazija”, ko pēc Gaidas Jablovskas scenārija uzņēmis Rodrigo Rikards.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Foto: Gunārs Krauze