Pretrunās un vilcinoties desmit gadu garumā

Par celulozes rūpnīcas iespējamo būvniecību

Dr. silv. Gunārs Ģērķis — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums

— “LV” Nr.45, 21.03.2003.,

Nr.48, 27.03.2003.

A/s “Baltic Pulp” ir finansējusi celulozes rūpnīcas idejas popularizēšanas un aptaujas darbus visā Latvijā, arī Jēkabpilī un Krustpils pagastā.

Taču nav uzskatīts par vajadzīgu veikt aptaujas vai pārrunas blakuspagastos. Grigorijs Rozentāls, kurš ir a/s valdes sastāvā, esot licis noprast, ka šādas aptaujas nepretendē uz objektivitāti. Turpretī socioloģijas doktors Tālis Tisenkopfs izteicās šādi: “Iespējams, ka investori ir tik ciniski, ka viņus vispār neuztrauc vietējo iedzīvotāju viedoklis, tāpēc arī ar tur dzīvojošiem netiek runāts. Rūpnīcas celtgribētājiem noteikti ir informācija gan par iespējamo piesārņojumu, gan ekonomisko efektivitāti.”

Pēdējā laikā daudz tiek runāts un domāts par bioloģisko lauksaimniecību. Vai ir kādi pētījumi, kā celulozes rūpnīca iespaidos šo nozari? Vai būs kādas kompensācijas lauksaimniekiem par piesārņojuma radītiem zaudējumiem? Vai vispār kāds gribēs pirkt iekšzemē un ārzemēs lauksaimniecības produktus no šī reģiona?

Ķīmijas zinātņu doktors Imants Kaimiņš pašreizējā celulozes rūpnīcas projekta ekonomisko un ekoloģisko izdevīgumu vērtē šādi. Tas būs realizēts Latvijas vidienē. Izejvielas nodrošinās Latvijas vidus un austrumu novados esošie meži, bet, ja būs aizķeršanās, kokus varēs ievest no Baltkrievijas un Krievijas. Papīrmalkas eksports no Latvijas rietumu mežiem uz Skandināvijas rūpnīcām netiks traucēts. Arī no ekoloģiskā viedokļa viss būs labi: gaisa izmeši pamatā aizies ziemeļaustrumu virzienā, cieto atkritumu novietnes pamatiezis būs caurlaidīgais dolomīts. Ja notekūdeņos ieplūdīs kaitīgas vielas, pārsvarā tās nosēdīsies hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs, bet, ja kāda daļa tomēr tiks cauri, tad tā paliks Rīgas līcī un nenonāks līdz Baltijas jūrai. Saprotams, ka projekts ir izdevīgs, vērtējot to no skandināvu viedokļa.

Pagaidām jautājumu vairāk nekā atbilžu

2001. gada 11. decembrī daudzi pazīstami zinātnieki – jau minētie I.Kaimiņš, M.Daugavietis, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, Valsts emeritēto zinātnieku kluba “Emeriters” prezidente akadēmiķe Rita Kukaine, fonda “Zeri Balticum” prezidents, profesors Jānis Grāvītis, ekonomisko zinātņu doktors Pēteris Guļāns, ķīmijas zinātņu doktori Anatolijs Beļajevs un Juris Zoldners, ģeogrāfijas zinātņu doktore Anna Seile, medicīnas zinātņu doktore Brigita Aulika u.c., kā arī sabiedriskie darbinieki bija pulcējušies sabiedriskās organizācijas “Zaļā zeme” konferencē “Par tīru Daugavu”. Konferences materiāli ir apkopoti atsevišķā brošūrā, un interesentiem ir iespēja ar tiem iepazīties.

Nelieli izvilkumi no konferences materiāliem.

I.Kaimiņš: “No ekoloģiskā viedokļa visvārīgākā ir Vidusdaugava, ko vairs nevar uzskatīt par upi, bet gan par savā starpā savienotu trīs hidroelektrostaciju ezeru kaskādi ar samērā lēnu ūdens caurteci un zemu ūdens pašattīrīšanās intensitāti.”

J.Grāvītis: “Tomēr a/s “Baltic Pulp”, uzsverot vismodernāko tehnoloģiju lietošanu, domā Latvijā izmantot hlora dioksīda balināšanu. Tas nozīmē, ka rūpnīca Daugavā gada laikā ieplūdinās apmēram 90 tonnas toksisku hlororganisku savienojumu, tajā skaitā dzīvām būtnēm visbīstamākos dioksīnus.”

P.Guļāns: “Būtiski ir tas, ka lielāks ražošanas objekts ražo ne tikai vairāk galaprodukta, bet attiecīgi arī vairāk videi kaitīgu atkritumu.”

A.Beļajevs: “Tas saistīts ar faktu, ka summējošais rādītājs AOX (EOX) neko neizsaka par individuālajām toksiskajām vielām, kas ir sastāvā. Tā liela daļa vielu celulozes rūpnīcu notekūdeņos vēl nav izpētītas.”

B.Aulika: “Ūdens ekosistēmā barības ķēdes pirmajā līmenī ir planktons, kas spēj koncentrēt hlororganiskus savienojumus līdz 2000 reižu. Zivīs dioksīnu saturs var būt 100 000 reižu augstāks nekā vidē.”

A.Seile: “Ņemot vērā sarežģīto hidroloģisko režīmu Daugavā, kas saistīts ar izveidoto aizsprostu kaskādēm un upes ūdeņu infiltrēšanos pamatiežu ūdensnesošajos horizontos, kas konstatēta Pļaviņu ūdenskrātuves krasta zonā, rūpnīcas radītā piesārņojuma izplatība ir grūti prognozējama.”

Konferences noslēgumā tika sagatavotas un nosūtītas divas atklātās vēstules mūsu valsts augstākajām amatpersonām. Pirmā ir no visiem konferences dalībniekiem. Daži izvilkumi.

“Laika periodā no 1993. līdz 2001. gadam par projekta virzību atbildīgie ZM ierēdņi (daļa no tiem jau kļuvuši par a/s “Baltic Pulp” darbiniekiem) aprobežojās galvenokārt ar reklāmas pasākumiem. (..) interesanti zināt, kurš no Latvijas pārstāvjiem būtu izvēlējies videi tik ļoti kaitīgo lielo rūpnīcu celt tieši valsts vidienē, t.i., pie Daugavas – Ozolsalā. (..) Neizpratni rada tas, ka tagadējā (2001. gadā) Zemkopības ministrija un a/s “Baltic Pulp” projekta grupa agrākos ražošanas speciālistus projektēšanas darbā nemaz neaicināja (..) neatkarīgā Lielbritānijas speciālistu ekspertīze ir devusi Latvijai nopietnu mājienu, ka lielais celulozes projekts nevis pozitīvi, bet gan negatīvi ietekmēs valsts tautas saimniecību.”

Otrajā atklātajā vēstulē no kluba “Emeritus”, ko parakstījusi tā prezidente akadēmiķe Rita Kukaine, ir ieteikumi Saeimai un Latvijas valdībai. Viens no tiem: “(..) uzdot Saeimas Juridiskajai komisijai izstrādāt un jau pirmajā lasījumā pieņemt sekojošo: — Katra amatpersona vai to grupa, kas nozīmēta ar Latvijas valdības rīkojumu un valdības vārdā paraksta starpvalstu finansiālus līgumus, nes kriminālatbildību, ja šie līgumi ekonomiski neveicina Latvijas tautsaimniecību vai nes tai zaudējumus.”

Savas šaubas par pašreizējā celulozes projekta variantu izteica arī Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš: “Es savā attieksmē pret šo rūpnīcu kļūstu skeptiskāks. Rūpnīcu celt paredzēts Krustakalnu un Teiču rezervāta tuvumā. Tieši turp no tiem augstajiem dūmeņiem aiznesīs piesārņojumu. Ne mazāk kā divdesmit kilometru rādiusā no jaunās rūpnīcas nosēdīsies sēra dioksīds. Otrkārt, rūpnīcu paredzēts celt tieši tajā vietā, kur Daugava zaudē savu pašattīrīšanos, kur Daugavas straume praktiski apstājas. Nesen notika konference par tīru Daugavu. To organizēja kopīga Rīgas domes un LZA komisija, kurā piedalījās arī ANO eksperts Jānis Grāvītis, kurš ilgu laiku darbojies Japānā. Taču, kamēr mēs nezinām, pēc kādas tehnoloģijas šī rūpnīca iecerējusi ražot, mēs faktiski nevaram izvērtēt, ko tā mums dos un kādas iespējamās sekas izraisīs.”

Ir gājis laiks, mainījušās valdības. Līdz ar to mainījušās sarunas formas ar iespējamiem investoriem – no vislielākās pretimnākšanas uz piesardzīgu optimismu. Ir samazinājies līdzdalībnieku skaits šajā projektā – no tā izstājās “Södra”, un Latvijas valdība pārdod visas sev piederošās 33% akcijas vai arī to daļu a/s “Baltic Pulp” lielākajam akcionāram “Metsäliitto”. Mazinājušās ir investoru prasības, vairs netiek runāts par 0,5 miljonu hektāru valsts meža nodošanu akciju sabiedrības rīcībā. Pašlaik potenciālais celulozes rūpnīcas investors “Metsäliitto” vēlas iegūt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā uz 20 gadiem, kā arī saņemt ik mēnesi pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Investori neizslēdz iespēju vienoties ar Latvijas valsti arī par citu nodokļu atvieglojumiem. Tāpat ir izteikts priekšlikums, ka Latvijas valsts 10 miljonus eiro ieguldīs celainlainlulozes rūpnīcas lietošanai nepieciešamajā infrastruktūrā, bet 100 miljonus eiro koplietošanas infrastruktūrā (ceļos) Latvijas dienvidaustrumu teritorijās.

No pieejamās informācijas redzams, ka pašlaik sarunu turpinājums balstās uz celtniecības atļaujas saņemšanu, ko nevar saņemt bez IVN valsts biroja akcepta, kas pamatā balstīsies uz konsultantu biroja SIA “ELLE” pētījumu pozitīvu rezultātu. SIA “ELLE” šo ietekmes uz vidi novērtējumu, kura izstrādei a/s “Baltic Pulp” bija atvēlējusi ap 200 000 latu, sola sagatavot līdz šā gada marta mēneša beigām. Tad, kā solījis gan G. Rozentāls, gan A. Ozols, tiks noņemts noslēpumainības plīvurs un sabiedrība uzzinās, kas tieši strādājuši pie izpētes darbiem un Darba ziņojuma.

Aizsteidzoties priekšā laikam, šo rindu autors, tāpat kā daudzi citi, ir pārliecināts, ka vērtējums būs pozitīvs. To vēstī daudzas pazīmes.

Pirmā – a/s “Baltic Pulp” centīsies nepieļaut vairāk nekā 200 000 latu zuduma, ko tā ir maksājusi konsultatīvajām firmām SIA “ELLE” un SIA “Geo Consultants”. Vēl nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja kaitīgo atkritumu dedzinātavas strīdīgā izvietošana Olaines pilsētā, kur izpētes darbus veica un darba ziņojumu sagatavoja minētās privātfirmas.

Otrā – “kaut arī galīgais lēmums par celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā vēl nav pieņemts, Ministru kabinets akceptējis grozījumus lēmumā “Par priekšlikumiem tālākai rīcībai un mandātu darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas patiesajiem investoriem” un devis atļauju valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” sākt zemes pirkšanu Jēkabpils rajona Krustpils pagastā celulozes rūpnīcas vajadzībām. Nopirkto zemi reģistrēs uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Turklāt, lai atpirktu valstij nepiederošo zemi vairāk nekā 100 hektāru platībā no 20 fiziskajām un juridiskajām personām, no valsts budžeta programmas “Iemaksas akciju sabiedrībā “Baltic Pulp” Latvijas valsts saistību nodrošināšanai” iedalīti Ls 106 115.

Trešā – “2001. gada 14. jūlija “Lauku Avīzes” rakstā “Būvēs ceļus un apmācīs studentus” lasāms, ka pēc Ministru kabineta lēmuma valdības darba grupai kopā ar Satiksmes ministriju divu mēnešu laikā jāizstrādā koncepcija par projektētajai celulozes rūpnīcai nepieciešamajiem ceļiem. Zemkopības ministrijas celulozes rūpnīcas projekta eksperts A. Treimanis informē, ka jau tuvākajā laikā sāksies astoņu kilometru dzelzceļa un četru kilometru pievedceļa būve, bez kuras nav iespējama rūpnīcas celtniecība. Šos ceļus būvēs par Latvijas valsts naudu, uzskatot to par investīciju.”

Ceturtā – a/s “Baltic Pulp” jau no paša sava darbības sākuma pauda pārliecību, ka vides aizsardzības institūciju slēdzieni būs pozitīvi, līdz ar to būs iespēja saņemt celtniecības atļauju Ozolsalā. Tā jau pirmajā sabiedriskajā apspriešanā Krustpils pagasta “Spuņģēnos” akciju sabiedrības atbildīgais par vides stratēģiju R. Lofblads klātesošos centās pārliecināt, ka “celulozes ražošanā lietotā tehnoloģija ir izturējusi laika pārbaudi un atzīstama par ļoti drošu, arī kontrole būšot ļoti efektīva”. To pašu arī pašlaik apgalvo gan A. Treimanis, gan G. Rozentāls – ka esot pilnīgi vienalga, kādu celulozes balināšanas metodi lietos – ar hlora savienojumiem vai bez tiem, nekāda dioksīna un citu kaitīgo vielu iekļūšana Daugavas ūdeņos nebūšot iespējama. Piesārņojuma problēmas vispār nebūšot.

Un atkal sastopamies ar pretrunām. Pēdējā laikā preses izdevumos ir publicēta Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāja Jāņa Karpoviča atklātā vēstule Saeimai un valdībai “Cik kaitīga būs celulozes rūpnīca?”, kurā tiek paustas bažas par celulozes rūpnīcas iespējamo iedarbību uz ūdens attīrīšanas staciju “Daugava” un par dzeramo ūdeni kopumā. Daži izvilkumi no vēstules.

“(..) IVN pārstāvji ir teikuši, ka nemaz nevar sagatavot atzinumu, jo nav saņēmuši projekta dokumentāciju no a/s “Baltic Pulp”, kura vada celulozes rūpnīcas celtniecības programmu. Pirms dažām dienām arī es runāju ar “Baltic Pulp” pārstāvi un lūdzu Rīgas domei iesniegt dokumentāru skaidrojumu par to, kāda būs celulozes balināšanas tehnoloģija un kā tā ietekmēs Daugavas ūdeni, taču saņēmu atbildi, ka viņi paši vēl nezina, kādu tehnoloģiju izmantos.”

Vēl kāds izvilkums no vēstules: “Atgādinu arī, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/60/EC 7. pants “Dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdeņi” pieprasa, lai cilvēku patēriņiem paredzētais ūdens atbilstu prasībām, kas noteiktas direktīvā 80/778/EEC “Par cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti”.

Apskats jāpabeidz ar jautājumu – būs vai nebūs Ozolsalā celulozes rūpnīca? Vai Saeima un valdība pakļausies investoru prasībām, kuri, zinot mūsu mežu bagātības, gan citus izdevīgus priekšnoteikumus celulozes ražošanai mūsu zemē, negrib atteikties no “šī gardā kumosa”, pie reizes uzturot “ekonomiskās mesijas mītu”?