"Paplašināšanās sagādā grūtības"

Eiropas Savienības paplašināšana par 12 jaunām dalībvalstīm abām pusēm sagādā arvien lielākas grūtības. Šādu iespaidu atstāja ES ārlietu ministru sanāksme, kas pirmdien notika Briselē. Ministri vienojās, ka ceturtdien ar pirmajām sešām kandidātvalstīm — Poliju, Ungāriju, Čehijas Republiku, Slovēniju, Igauniju un Kipru — tiks sākas sarunas par nodaļām, kas tiek uzskatītas par īpaši smagām, kā darba ņēmēju brīva pārvietošanās, tieslietas un iekšlietas, kā arī budžets un finansu kontrole. Komisija gan mēģināja ar neatkarīgo ekspertu izdarītā pētījuma palīdzību mazināt īpaši Vācija un Austrijā izplatītās bailes no milzīgā lētā darbaspēka pieplūduma no Polijas un citām kandidātvalstīm, tomēr Vācija un Austrija nodaļu par darbaspēka brīvu pārvietošanos negrib noslēgt bez pārejas termiņa pat līdz desmit gadiem. Pret to iebilst Polijas valdība.

Ārlietu ministrijas valsts ministrs Coepfels norādīja, ka Vācijas valdība nākamajās nedēļās izstrādās savu viedokli par darbaspēka brīvu pārvietošanos. Tomēr Coepfels atzina, ka bailes no masveida pārceļošanas no Polijas uz Vāciju pēc ES paplašināšanas beigām ir nepamatotas. To apstiprina arī Eiropas Komisijas pētījums. Laika posmā no 1992. līdz 1998. gadam uz Poliju esot devušies no 140.000 līdz 170.000 vāciešu, kas izlīdzina ceļotāju plūsmu. Ja arī pierobežas rajonos var nonākt līdz lielākai ieceļošanai, cilvēku skaits, kuri mierīgā laikā atstāj savu valsti, tradicionāli ir apbrīnojami niecīgs. Un tomēr Vācijas valdība iestāsies par reālu pārejas laiku, jo grib mazināt cilvēku bailes. Savukārt Polija bailēs no lauksaimniecībā izmantojamās zemes izpārdošanas pastāv uz ārkārtīgu garu pārejas termiņu.

Sarunās par Amsterdamas līguma reformām, kam ir jārada paplašināšanas priekšnoteikumi, pirmdien tika panākts zināms progress par turpmāko Eiropas parlamenta lielumu. Pēc Coepfela teiktā, visi delegāti bija vienisprātis, ka deputātu skaits pēc ES paplašināšanas ir jāierobežo līdz 700. Taču saskaņas starp valdībām nebija par to, cik deputātu uz parlamentu Strasbūrā drīkstēs nosūtīt lielās un cik mazās dalībvalstis. Kamēr lielākās ES dalībvalstis, starp tām arī Vācija, pastāv uz proporcionalitāti atkarībā no iedzīvotāju skaita, mazākās ES dalībvalstis vēlas tikai ar nelielām izmaiņām saglabāt jau ilgāku laiku spēkā esošo sadalījumu, kas tās nostāda labvēlīgākā situācijā. Luksemburga prasa vismaz 3 deputātu minimumu. Francija un Vācija jautājumā par lēmumu pieņemšanu ar balsu vairākumu Ministru padomē ieņem vienotas pozīcijas: tās jaunajā līgumā kā parasto balsojumu vēlas lēmumu pieņemšanu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Sanāksmes laikā gan vācu, gan arī franču puse centās mīkstināt Francijas iekšlietu ministra un Eiropas pretinieka Ševenmēna Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera Eiropas runai adresēto kritiku. Francijas Eiropas lietu ministrs Moskovici aizstāvēja Fišeru un viņa apsvērumus, kādai jābūt Eiropai pēc apvienošanas. Viņš teica, ka piekrīt tam, ko Francijas valdības pārstāvji teica vācu un franču konsultāciju laikā Rambujē: Fišera apsvērumi esot apsveicami, lai arī tie neesot vienīgie priekšlikumi par dalībvalstu ciešāku sadarbību. Līdzīgi izteicās arī Coepfels. Viņš ievērojot "Rambujē garu" un labās saprašanās starp abām pusēm. Ševenmēns bija teicis, ka Fišera priekšlikums par federācijas izveidošanu Vācijai kalpojot vienīgi tālab, lai atkal atgrieztos pie vecajiem lielvaras sapņiem.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"