Ministru kabineta rīkojums Nr.190

Rīgā 2003.gada 31.martā (prot. Nr.17, 27.§)

Par novadu izveidošanas projektu

1. Pieņemt novadu izveidošanas projektu par pamatu turpmākai rīcībai.

2. Vietējo pašvaldību domēm (padomēm) izvērtēt novadu izveidošanas projektu un tā īstenošanai nepieciešamos valsts atbalsta pasākumus un līdz 2003.gada 1.jūlijam iesniegt attiecīgu lēmumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

3. Ministrijām līdz 2003.gada 1.jūlijam iesniegt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā priekšlikumus par pasākumiem novadu izveidošanas atbalstam.

4. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram:

4.1. nodrošināt šī rīkojuma 2.punktā dotā uzdevuma izpildi;

4.2. līdz 2003.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīcības plānu administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai;

4.3. apkopot vietējo pašvaldību domju (padomju) priekšlikumus un līdz 2003.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā precizētu novadu izveidošanas projektu.

Ministru prezidents E.Repše

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

 

Pieņemts par pamatu turpmākai rīcībai ar Ministru kabineta
2003.gada 31.marta rīkojumu Nr.190

Novadu izveidošanas projekts

1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Šodien Latvijā pastāvošais vietējo pašvaldību teritoriālais iedalījums neataino vēsturiski ilgā laikā veidojušos administratīvi teritoriālo struktūru, bet gan to iedalījumu, kas pamatā balstās uz kolhozu un sovhozu teritorijām. Atgūstot valstisko neatkarību, Latvijas valsts mantoja padomju laika varas vajadzībām pieskaņotu teritorijas administratīvo iedalījumu.

Pēc neatkarības atgūšanas ir paplašinātas pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un paaugstināta to patstāvība un atbildība, bet nemainīgs ir palicis vietējo pašvaldību teritoriju administratīvais iedalījums, radot pretrunu starp pārvaldes jauno saturu un veco teritoriālo iedalījumu, kas bija piemērots komandekonomikai.

Šobrīd Latvijā (2002.gada dati) ir šāds pašvaldību sadalījums pēc iedzīvotāju skaita tajās:

Vairums (71%) pašvaldību ir ar iedzīvotāju skaitu zem 2000. Toties kopējais iedzīvotāju skaits, kas dzīvo šajās pašvaldībās sastāda tikai 15% no visu Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Šāda situācija rada finansu līdzekļu sadrumstalotību starp daudzajām nelielajām pašvaldībām, kas padara jau tā nepietiekošo finansu līdzekļu izmantošanu vēl neracionālāku. Savstarpējo norēķinu apjoms pašvaldību budžetos 2000. gadā sastādīja 5,9 miljoni latu.

Daudzām pašvaldībām to nelielā mēroga dēļ ir maza pašu ieņēmumu bāze. Tā, piemēram 1999. gadā 33 pašvaldību budžeta ieņēmumi, atskaitot mērķdotācijas nepārsniedza 50 tūkst. latu. Mazajās pašvaldībās nav iespējams koncentrēt pietiekošus finansu līdzekļus. Pašvaldībās, kurās budžeta ieņēmumi gadā (bez mērķdotācijām) nepārsniedz 100 tūkst. latus ir lielas problēmas ar investīciju piesaisti. Tādas pašvaldības mūsu valstī ir vairāk kā divi simti. Pašvaldībām piekrītošie nodokļu ieņēmumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, atšķiras vairākkārtīgi.

Pašvaldību sadalījumu grupās atkarībā no pašvaldību ieņēmumiem (2001.gada dati) raksturo šāda diagramma:

Nelielo pašvaldību pārvaldes izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pārsniedz lielāko pašvaldību attiecīgos izdevumus. Tā, piemēram, lauku pašvaldību grupā (rajona pilsētas, novadi, pagasti) ar iedzīvotāju skaitu no 5 līdz 10 tūkstošiem pašvaldību izdevumi varas un pārvaldes institūcijām sastāda 16 Ls/iedz. Pašvaldību grupā ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 700 pašvaldību pārvaldes izdevumi sastāda 29 Ls/iedz.

Izdevumus pašvaldību varas un pārvaldes institūcijām 2001. gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, saistībā ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībās raksturo šāda diagramma:

Administratīvajās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu parasti nav pietiekošas infrastruktūras pašvaldībām uzticēto funkciju veikšanai. Daļa pašvaldību savas kompetences robežās nav spējīgas nodrošināt teritorijas sociāli ekonomisko attīstību. 78% pašvaldību nav izstrādājušas un tiesiski akceptējušas savas teritorijas plānojumu. Tas kavē investīciju piesaisti, saimniecības pārstrukturēšanu un jaunu darba vietu radīšanu.

Pašvaldībās ar nelielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas traucē kvalificētas pašvaldības administrācijas izveidi un palielina korupcijas iespējamību.

Pašvaldībās, kurās ir tikai daži simti vēlētāju, rodas problēmas pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, jo iespējamo politiķu skaits mazapdzīvotā pagastā ir ļoti ierobežots. Vēlētāji praktiski paliek bez izvēles iespējām. To apliecina arī pēdējo pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas process. Nelielo pašvaldību politiķiem ir maza ietekme nacionālajā politikā un, savukārt, valsts politiķiem ir maza interese par notiekošo nelielajās pašvaldībās.

Kā liecina rajonu administratīvo teritoriju izpētes dati, pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu nepilda daudzas ar likumu noteiktās funkcijas. Apkopojot rajonu izpētes projektus, iegūts šāds attēls, kas raksturo pašvaldību veikto funkciju procentuālo īpatsvaru atkarībā no iedzīvotāju skaita tās teritorijā:

Latvijas situācija pašvaldību jomā ir specifiska ar to, ka vienai daļai (50%) valsts iedzīvotāju ir tikai viena — vietējā pašvaldība, otrai daļai — gan vietējā, gan rajona pašvaldība. To var tulkot, kā nevienādu attieksmi pret pusi no valsts iedzīvotājiem un lielāko daļu pašvaldību. Ļoti atšķirīgie pašvaldību lielumi rada iedzīvotājiem nevienlīdzīgas iespējas saņemt pašvaldību pakalpojumus.

Iepriekšminētie apsvērumi uzskatāmi parāda, ka Latvijā ir nepieciešama pašvaldību apvienošanās, veicot to mēroga palielināšanu.

 

2. PROBLĒMAS NOSTĀDNE

Teritoriālās pārvaldes sistēmai ir raksturīgi divi būtiski elementi:

1) teritorija, kurā pārvalde tiek realizēta,

2) pārvaldes funkcijas, kas šai teritorijā tiek veiktas.

Latvija vēsturiski ir pieredzējusi daudz dažādu pārvaldes sistēmu. Pārsvarā tās ir bijušas svešu varu veidotas. Pēc neatkarības atgūšanas valstī iedibināja demokrātisku teritoriālo pārvaldi. Bijušo ciema padomju teritorijās ievēlēja vietējās pašvaldības. Tām tika uzticētas jaunas funkcijas un piešķirta nozīmīga patstāvība. Vecā formā tika ielikts jauns saturs. Pārskatā “Par tautas attīstību Latvijā. 1999” tas ir novērtēts šādi:

“Valdības aparāts 90. gados piedzīvojis intensīvas reformas, turpretī vietējo pašvaldību un rajonu pašvaldību līmenī joprojām saglabājas no padomju laika mantota fragmentēta administratīva struktūra ar 26 rajoniem un 584 pagastiem. Tāds teritoriāls iedalījums nav efektīvs. Tā izveides pamatā bija ideoloģiski apsvērumi un komunistiskās partijas organizāciju tīkls, nevis ekonomiski un demokrātiski principi”.

Tātad pašvaldību apvienošanās nepieciešamību nosaka pretruna starp pārvaldes veco formu (teritoriālo iedalījumu) un jauno saturu (pašvaldību kompetenci).

Atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam, reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas un pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldību apvienošanās procesā svarīgākais jautājums ir par pašvaldību mērogu:

Kādam jābūt pašvaldības mērogam, lai pašvaldība būtu demokrātiska un reizē arī ekonomiski efektīva?

Meklējot atbildi uz šo jautājumu, par analīzes sākuma jeb atskaites punktu ir jāpieņem pašvaldību funkcijas, jo tās visbūtiskāk ietekmē pašvaldību struktūru. Gadījumos, ja pašvaldības veic neliela apjoma un nenozīmīgas funkcijas, tās teritoriāli un institucionāli ir jāveido pavisam citādāk, nekā tad, ja to kompetencē ir atbildīgi pienākumi.

Likumdošanas aktos Latvijas vietējām pašvaldībām ir noteikti būtiski uzdevumi. No demokrātijas viedokļa tas ir nozīmīgs ieguvums. Līdz šim nav publisku paziņojumu, ka vietējo pašvaldību kompetence būtu jāsamazina. Tāpēc pilnīgi pamatoti var uzskatīt, ka sabiedrība sagaida, lai vietējās pašvaldības ir stipras un tās veic nozīmīgus uzdevumus sabiedrības pārvaldes jomā.

Daudz sarežģītāka situācija ir ar reģionālo pārvaldi, jo gan politiski, gan sabiedriski šis jautājums ir samērā neskaidri definēts.

 

3. PAŠVALDĪBU MĒROGA EKONOMISKAIS ASPEKTS

Katra pašvaldība savā teritorijā veic daudzas svarīgas funkcijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Šo funkciju izpilde realizējas kā pašvaldības finansiāli saimnieciska darbība savā teritorijā. Pašvaldības ieņēmumus veido likumos noteiktie nodokļu atskaitījumi, dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, valsts budžeta dotācijas, kā arī pašvaldību finansiālās un saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi. Pašvaldību izdevumi paredzēti vienīgi pašvaldības funkciju izpildei.

Pašvaldības funkcijas ir iedalāmas divās grupās:

1) pastāvīgās, kas definētas likumā “Par pašvaldībām”;

2) nosacīti mainīgās, kurās ietilpst funkcijas, kas nepieder pirmajai grupai un kuras ir nodefinētas citos likumos, vai kuras likumīgā kārtībā uz laiku nodotas vai deleģētas pašvaldībām, kā arī pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas.

Projektā ir analizēta katra pastāvīgā funkcija atsevišķi.

Organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Šī ir izteikta saimnieciska funkcija. Jo lielākā apjomā to veic, jo relatīvi mazākas ir izmaksas, rēķinot uz vienu vienību. Lai izveidotu modernas attīrīšanas iekārtas ir nepieciešamas lielas investīcijas, un lai tās apmaksātu nepieciešams liels izmantošanas apjoms. Apdzīvotai vietai ar 10.000 lielu iedzīvotāju skaitu nepieciešamais kapitāllīdzekļu apjoms attīrīšanas iekārtu uzbūvēšanai ir robežās no 1 līdz 2 miljoniem latu. Kā rāda pasaules prakse, tad atkritumu šķirošana ir ekonomiski izdevīga, ja apkalpojamās teritorijas iedzīvotāju skaits ir vairāki desmiti tūkstošu, bet pārstrāde — ja vairāki simti tūkstoši.

Gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).

Arī šī ir saimnieciska funkcija, kur darbojas tas pats iepriekš minētais princips — izpilde ir ekonomiska, ja darbu apjoms ir liels.

Kā rāda rajonu izpētes projekti, tad tādu specifisku funkciju kā beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošanu un uzturēšanu mazas pašvaldības veic nepilnīgi vai neveic nemaz.

Noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi.

Tā ir administratīva funkcija.

Gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.).

Izglītības nodrošināšana ir viena no svarīgākajām pašvaldības funkcijām. Tās nodrošināšana, pirmkārt, nozīmē uzturēt vispārējas izglītības, pirmskolas un ārpusskolas mācību iestādes.

Ja pašvaldības teritorijā ir vidusskola vai ģimnāzija, tad tās klātbūtne aktivizē sabiedrisko dzīvi, jo vidusskola nozīmē daudzu speciālistu (pedagogu) ar augstāko izglītību klātbūtni un vairāku simtu rosīgu jauniešu darbošanos. Ja bērni varēs iegūt labu vidējo izglītību savā pašvaldības teritorijā, tad tas pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju izvēli dzīvot šajā teritorijā.

Uzdevums nodrošināt vidējo vispārējo izglītību nozīmē, ka pašvaldībai ir jābūt spējīgai uzturēt savu vidusskolu vai ģimnāziju. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu”, lai vidējā izglītība būtu kvalitatīva vēlams, ka vidusskolas klasēs būtu 4 apmācību programmu virzieni (vispārizglītojošais; humanitārais un sociālais; matemātikas un dabaszinību; profesionālais), un katrai apmācību programmai būtu nokomplektēta viena klase. Ņemot vērā, ka vidusskolā ir 10.– 12. klasei un pieņemot, ka katrā klasē ir minimālais skolnieku skaits — 15 (komplektācijas norma 15–34 skolnieki/klasē), iegūstam, ka, lai veidotos apstākļi kvalitatīvas vidējās izglītības ieguvei ir nepieciešami 3x4x15 = 180 skolnieki vidusskolas klasēs.

Zinot to, ka pēc statistikas Latvijā vidēji uz 45 iedzīvotājiem ir viens vidusskolnieks, var prognozēt, ka vidusskolas pastāvēšanai vēlamais iedzīvotāju skaits (180x45=8100) 8100. Šāds iedzīvotāju skaits rada iespējas vietējai pašvaldībai uzturēt savu vidusskolu un nodrošināt kvalitatīvu vidējo izglītību.

Ja pašvaldības teritorija apvieno mazpilsētu un vairākus pagastus, un tajā ir pietiekošs skolnieku skaits, pašvaldība var izveidot savu skolu tīklu. Nelielo pašvaldību apdzīvotajās vietās izvietojot bērnu dārzus un sākumskolas, lielākajos centros — pamatskolas, bet pilsētās — vidusskolu vai ģimnāziju. Tas nodrošinātu kvalitatīvu apmācību līmeni skolniekiem.

Ja pašvaldībā ir iepriekš minētais iedzīvotāju skaits, tad tā var racionāli uzturēt mūzikas, mākslas, sporta skolu un citas ārpusskolas mācību iestādes, organizēt daudzveidīgu un kvalitatīvu pieaugušo izglītību, kā arī izveidot skolu valdi.

Rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.).

Neatkarīgi no iedzīvotāju skaita pašvaldībā iedzīvotāju vēlmju dažādība nodarboties ar jaunradi vai apmeklēt kultūras iestādes un pasākumus ir vienlīdz apjomīga kā lielās, tā mazās pašvaldībās. Iespēja organizēt plašāku pasākumu dažādību ir lielāka pašvaldībā ar lielāku skaitu iedzīvotāju. Arī finansiālie izdevumi šajā sakarā lielākās pašvaldībās būs relatīvi mazāki, jo vienu un to pašu inventāru un iekārtas varēs izmantot lielāks iedzīvotāju skaits.

Nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu.

Veselības aprūpe ir finansiāli dārga. Pie lielāka iedzīvotāju skaita ir iespējams organizēt racionālāku dārgu medicīnisko iekārtu izmantošanu, palielināt augsti kvalificētu medicīnas darbinieku noslodzi, tādējādi celt veselības aprūpes kvalitāti un samazināt izdevumus. Kā rāda rajonu administratīvo teritoriju izpētes projektu ietvaros veiktās aptaujas, iedzīvotājus vairāk interesē kvalitatīva veselības aprūpe, nekā ārstniecības iestādes atrašanās vieta un attālums. Vienlaikus tas nenozīmē mazo feldšerpunktu likvidāciju. Tieši otrādi, augstas kvalifikācijas medicīniskais personāls ir jāatslogo, uzlabojot primāro veselības aprūpi.

Veselīgas dzīves veida organizēšanas iespējas lielākai pašvaldībai ir labākas gan no pasākumu dažādības viedokļa, gan no to izmaksām. Pie lielāka iedzīvotāju skaita ir vieglāk dibināt dažādus sporta un citu brīvā laika aktivitāšu klubus.

Nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.).

Sociālo palīdzību, ko realizē sadalot naudas pabalstus vienlīdz labi var veikt gan liela, gan maza pašvaldība. Toties kvalificētas sociālās palīdzības veikšanai ir nepieciešami dažādu profesiju sociālie darbinieki. Mazām pašvaldībām tādus darbiniekus ir finansiāli neizdevīgi algot, jo tie netiek atbilstoši noslogoti. Rajonu izpētes projekti rāda, ka veco ļaužu pansionātus, sociālās aprūpes centrus, bezpajumtnieku naktsmītnes parasti organizē lielākas pašvaldības (ar iedzīvotāju skaitu virs 4000), mazākās to neveic vai arī pērk šos pakalpojumus no citām pašvaldībām. Kandavas novada pieredze rāda, ka pašvaldība spēja izveidot sociālās palīdzības centru tad, kad pašvaldības iedzīvotāju skaits reformas rezultātā no 3947 palielinājās uz 8689.

Kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas, kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus

Šie tiesiski un sociāli sarežģīti pienākumi, kurus var veikt augsti kvalificēti speciālisti. Mazām pašvaldībām ir problēmas attiecīgu darbinieku sameklēšanā un atalgošanā, tāpēc bieži vien vairākas mazas pašvaldības to veic kopīgi.

Sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Lai gan norit dzīvojamo māju privatizācijas process, pašvaldībām būs jāuztur savs dzīvokļu fonds, lai sniegtu palīdzību sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupām dzīvokļu jautājumu risināšanā. Pie lielāka iedzīvotāju skaita labāk izlīdzinās vajadzības varbūtība pēc šādiem dzīvokļiem. Līdz ar to samazināsies šādu dzīvokļu uzturēšanas izmaksas.

Sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu.

Pašvaldībai ir izdevīgi, ja tās teritorijā ir daudz dažādu veidu uzņēmumu, jo tāda situācija izlīdzina sociālos un ekonomiskos riskus un stabilizē pašvaldības ieņēmumus. Pieņemsim, ja pagastā (kā tas ir samērā bieži) ir tikai viena kokzāģētava un kokmateriālu eksportā iestājas krīze, tad sekas uzreiz jūt gan pašvaldības iedzīvotāji, gan pašvaldības budžets.

Uzņēmējdarbībā mērogam ir ļoti liela nozīme gan no jau minētā riska izlīdzināšanas faktora, gan no ražošanas investīciju piesaistes. Uzņēmumi veidosies tur, kur būs attīstīta tehniskā infrastruktūra un būs atbilstoši darbaspēka resursi.

Daudzas pašvaldības plāno tūrisma attīstību savās teritorijās, bet bieži vien uzņēmējdarbības veids neattīstās tāpēc, ka vienas pašvaldības mazajā teritorijā, nav iespēju piedāvāt plašu (vairāku dienu) programmu un kvalitatīvus pakalpojumus.

Lielāku pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā ir daudz lielākas nekā mazajās pašvaldībās. Tām ir vieglāk pamatot projektus, piesaistīt investīcijas un saņemt kredītus. Tās parasti izveido biznesa informācijas un konsultāciju centrus. Nelielām pašvaldībām praktiski nav instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai un bezdarba samazināšanai. Rajonu administratīvo teritoriju izpētes projektos ir konstatēts, ka uzņēmējdarbības sekmēšana ir vismazāk veiktā funkcija pagastos.

Izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos.

Administratīva funkcija.

Gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību.

Savu īpašo ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vietējā pašvaldība var realizēt izveidojot municipālo policiju. Vairumam pagastu municipālās policijas nav, jo nelielajās pašvaldībās municipālās policijas uzturēšana ir relatīvi dārga.

Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību.

Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka pildot savas funkcijas pašvaldībai ir pienākums izstrādāt teritorijas attīstības programmu. Tas ir diezgan komplicēts pienākums, kas svarīgs pašvaldības attīstībai. Plānošanu pašvaldībā būtu jāveic regulāri, nevis kā vienreizēju pasākumu. Visiem nozīmīgiem teritorijas izmantošanas un apbūves pasākumiem jābūt saskaņotiem ar teritorijas attīstības programmu.

Rajonu administratīvo teritoriju izpētes projektos konstatēts, ka mazās pašvaldības parasti attīstības plānošanu patstāvīgi neveic, bet vairumā gadījumu to nododot specializētajām firmām kā vienreizēju pasūtījumu.

Pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Būvniecības pārzināšanu var realizēt tikai ar atbilstošu speciālistu līdzdalību, jo process ir komplicēts. Pagastos būvniecības procesi nav intensīvi. Tur arī nav viegli atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, tāpēc pagasti parasti vienojas par kopējas būvvaldes izveidošanu. Lielākās pašvaldībās veido savas būvvaldes.

Veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju.

Tieslietu ministrijas metodiski vadīts un stingri reglamentēts reģistrācijas darbs, kuru vienlīdz labi iespējams ir veikt gan lielā, gan mazā pašvaldībā.

Savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas.

Uzskaites darbs, ko vienlīdz labi var veikt gan lielas, gan mazas pašvaldības.

Organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus vietējās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās.

Vēlēšanu procesu parasti koordinē Centrālā vēlēšanu komisija, tāpēc nav konstatētas atšķirības tā izpildē atkarībā no pašvaldības mēroga.

Piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā.

Pašvaldības šo funkciju realizē savu iespēju robežās, īpašu prasību tā izpildē nav, jo atbildību par to uzņemas valsts institūcijas (Iekšlietu ministrija).

Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Šo funkciju kaut arī tā noteikta kā rajonu pašvaldību funkcija realizē lielākās vietējās pašvaldības, visbiežāk pilsētu un novadu pašvaldības.

Veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti.

Īstenot bērnu tiesību aizsardzību administratīvajā attiecīgajā teritorijā.

Šie ir jauni vietējo pašvaldību pastāvīgi pienākumi, kas aktualizēti sakarā ar konstatētiem pārkāpumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā. Pašreiz grūti spriest, kā pašvaldības mērogs ietekmēs šo pienākumu izpildes apjomu un kvalitāti.

Veicot kopsavilkumu par funkciju izpildi atkarībā no pašvaldības lieluma (iedzīvotāju skaita), var konstatēt, ka lielāka mēroga pašvaldībās ir iespēja veikt lielāku funkciju apjomu, labākā kvalitātē ar mazākām izmaksām nekā mazās pašvaldībās.

Ja pašvaldību apvienošanās nenotiek, saglabājas situācija, ka dažādās teritorijās iedzīvotājiem būs dažādas kvalitātes un apjoma pakalpojumi atkarībā no pašvaldības mēroga. Pašvaldību administratīvās kapacitātes atšķirības samazinās, ja iedzīvotāju skaits pašvaldībās pārsniedz 5000.

 

4. PAŠVALDĪBU MĒROGA DEMOKRĀTISKAIS ASPEKTS

Vietējā pašvaldība ir iedzīvotājiem vistuvākā vara. Iedzīvotāji sagaida, ka vietējā pašvaldība nodrošinās saikni ar viņiem un savas kompetences ietvaros risinās jautājumus atbilstoši sabiedrības interesēm.

Pašvaldību sistēmas demokrātiskums tiek nodrošināts, ja:

• iedzīvotājiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldību lēmējinstitūcijā,

• iespējams iegūt informāciju par pašvaldības darbību,

• ir iespējas ietekmēt pašvaldības darbību,

• ir iespējas saņemt likumā noteiktos pašvaldību pakalpojumus.

Mūsu valstī ievēlējamības princips realizējas neatkarīgi no tā cik liela ir administratīvā teritorija un cik liels tās iedzīvotāju skaits. Tā ir konstitucionāla norma un pašvaldības mērogs to nemaina. Viens cits būtisks jautājums, kas saistās ar pašvaldību vēlēšanām ir tas, kādu pārstāvniecības kārtību vēlēšanas nodrošina. Šobrīd pastāvošo situāciju var raksturot kā ļoti nevienmērīgu. Tā piemēram Rīgā, kur uz 788 283 iedzīvotājiem ir 60 deputāti, pārstāvniecības norma ir viens deputāts uz 13 138 iedzīvotājiem, bet Alūksnes rajona Kalncempju pagastā, kur uz 357 iedzīvotājiem ir 7 deputāti, pārstāvniecības norma ir 51, t.i. 258 reizes lielāka nekā Rīgā. Šī piemēra sakarā varētu būt iebildums, ka tiek salīdzinātas pilsētas un lauku pašvaldības, tāpēc salīdzināšanai paņemsim citu pagastu, piemēram, Bauskas rajona Iecavas pagastu, kur uz 9094 iedzīvotājiem ir 11 deputāti (pārstāvniecības norma 828). Tas nozīmē, ka pārstāvniecības norma Iecavas pagastā 16 reizes zemāk nekā Kalncempju pagastā. Pārstāvniecības normu atšķirības būtu iespējams novērst, samazinot iedzīvotāju skaita atšķirības pašvaldību teritorijā.

Veidojot jaunas — lielākas administratīvas teritorijas, īpaši aktuāls kļūst jautājums par bijušo pagastu (pilsētu) pārstāvniecību apvienotās pašvaldības lēmējinstitūcijā. Iedzīvotājiem ir bažas, par to pagasta iedzīvotāju nelielā īpatsvara dēļ viņiem nebūs nekādas teikšanas apvienotajā pašvaldībā.

Atrisinot šo jautājumu iespējams būtu samazināta pretestība attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. Šo problēmu varētu risināt, grozot pašvaldību vēlēšanu likumu un veidojot vēlēšanu apgabalus apvienotajā pašvaldībā.

Iespēja iegūt informāciju par pašvaldības darbu ir vairāk atkarīga no tiesiskās sistēmas sakārtotības nevis no pašvaldības mēroga. Tehnisku apstākļu dēļ gūt informāciju par mazāka mēroga pašvaldības darbību ir vieglāk nekā, ja tā ir liela. Lielākas pašvaldības darbībai uzmanību pievērš daudz lielāks masu mēdiju skaits un sniegtās informācijas līmenis ir analītiskāks un dziļāks nekā neliela mēroga gadījumos. Bez tam, lielāka mēroga pašvaldībās lielākas iespējas nevalstisko organizāciju veidošanai un to ietekmei uz pašvaldības darbību. Nevalstiskās organizācijas ir ļoti laba forma, kā demokratizēt sabiedriskos procesus, jo ne tikai deputātiem, bet arī pārējiem iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties aktuālu jautājumu risināšanā. Bez tam sabiedriskā organizācija ir daudz respektablāks spēks nekā indivīds.

Spēja ietekmēt pašvaldības darbību (te domāts periods pēc ievēlēšanas), lai tās atbilstu iedzīvotāju interesēm, nav viennozīmīgi saistīta ar pašvaldības teritorijas lielumu vai iedzīvotāju skaitu tajā. Ja varas tuvumu vērtē kā apstākli, cik tālu jādodas, lai tiktu pie ievēlētajiem vietējās varas pārstāvjiem, un cik sarežģīta ir procedūra, lai pie viņiem nokļūtu, tad pie lieliem mērogiem vara ir fiziski tālāk nekā pie maziem. Bet, kā rāda rajonu izpētes projekti, tad iedzīvotāji tikai 3–10 % gadījumos apmeklē pašvaldības deputātus. Vairumā gadījumos viņiem ir nepieciešami pašvaldības darbinieki, kuri uzklausa un risina viņu problēmas. No šī apsvēruma darbinieki ir vienlīdz pieejami kā lielās, tā mazās pašvaldībās. Iedzīvotājiem, kuri pieraduši pie nelielām pašvaldībām (pamatā lauku iedzīvotāji), šķiet, ka mazāka pašvaldība ir demokrātiskāka par lielajām. Jautājumu risināšana nelielā pašvaldībā bieži vien beidzās tikai ar pārrunām, jo mazai pašvaldībai un tās politiķiem nav tādu ietekmes iespēju kā lielākām pašvaldībām.

Savukārt, lielāko pašvaldību iedzīvotāji pašvaldības darbības ietekmēšanai izmanto ne tikai tiešās saskārsmes metodi, bet citas aktivitāšu formas, kā piemēram presi, nevalstiskās organizācijas, piketus u.c. Tātad pašvaldības mērogs nosaka metodes, kuras iedzīvotāji izvēlas pašvaldības darba ietekmēšanai, bet tas nenozīmē demokrātijas samazināšanos līdz ar mēroga palielināšanos.

Iedzīvotāju tiesību nodrošinājums pašvaldību kompetencē esošos jautājumos vērtējams gan pēc apjoma, kādā pakalpojumi tiek nodrošināti, gan pēc kvalitātes, kādā tie tiek realizēti. Sociāli taisnīgi būtu, ja iedzīvotāji varētu vienādā apjomā un kvalitātē izmantot tiesības un saņemt pakalpojumus, ko sniedz vietējās pašvaldības, neatkarīgi no tā, kurā pašvaldības teritorijā viņi dzīvo. Pirmo lielāko atšķirību rada tas, ka vienai daļai Latvijas iedzīvotāju (republikas pilsētās) ir tikai viena pašvaldība — vietējā, bet otrai — divas, t.i. vietējā un rajona. Tas nozīmē, ka vienai daļai ir lielākas tiesības savā pašvaldībā atrisināt lielāku jautājumu klāstu, nekā otrai.

Otra atšķirība izriet no tā, ka lielāka mēroga pašvaldībās, iedzīvotājiem ir iespējas saņemt lielāku pakalpojumu klāstu labākā kvalitātē. Viens no pašvaldību apvienošanās uzdevumiem ir izlīdzināt šīs atšķirības. Lielākās pašvaldībās ir lielākas iespējas nodalīt lēmējvaru no izpildvaras, un līdz ar to izveidot profesionālu administrāciju. Iedzīvotājiem varētu būt bažas, ka veidojot lielākas pašvaldības, pakalpojumi attālināsies no iedzīvotājiem, un tas būtu ekvivalents kvalitātes zudumam. Bet tas ir nepareizs priekšstats (bieži vien ieinteresēto grupu veidots), jo apvienošanās, lai izveidotu kopīgu lēmējinstitūciju un kopīgu saimniecisko darbību, nenozīmē pakalpojumu centru attālināšanos. Tieši otrādi pakalpojumu centru var būt vairāk kā pirms reformas.

Apkopojot iepriekš teikto, var secināt, ka pašvaldības mērogs nav pamats, lai apgalvotu, ka pie viena mēroga pašvaldība ir demokrātiska, bet pie cita nav. Bet ir daži būtiski sociālpsiholoģiski momenti, ar kuriem jārēķinās, veicot reformas.

Pirmkārt, tā ir sabiedrības pretestība pastāvošās, ierastās kārtības grozīšanai. Tas nekas, ka esošā sistēma nav pilnīga, bet no sociālpsiholoģiskā aspekta slikti ir tas, ka tiek veiktas tik būtiskas izmaiņas. Ne tikai valsts ārējo robežu grozīšana, bet arī iekšējo administratīvo teritoriju robežu grozīšanu cilvēki uztver kā stabilitātes apdraudējumu. Administratīvās robežas savos prātos cilvēki ir novilkuši daudz stingrāk nekā tās pastāv reālajā dzīvē.

Otrkārt, iedzīvotājiem patīk, ka lietas var lemt un risināt uz vietas. Viņiem liekas, ka liela pašvaldība nenodrošinās saikni ar iedzīvotājiem. Vietējās pašvaldības pastāvēšana noteiktā mērogā uztur lokālo identitāti attiecīgajā teritorijā. Ja pagastā vairs nebūs vietējās pašvaldības, tad cilvēki to uztvers kā pagasta likvidāciju, kā vietējās identitātes apdraudējumu, neskatoties uz to, ka apvienot pagastus vienā pašvaldībā nenozīmē likvidēt pagastu kā teritoriālu vienību.

Treškārt, Latvijā situāciju sarežģī tas, ka vēsturiski īsā periodā notikuši daudzi administratīvo teritoriju grozījumi. Šīs reformas vienmēr kalpojušas varas nesēju ērtībām, nevis sabiedrības interesēm. Latvijā ilgstoši vara bija atsvešināta no tautas. Šī realitāte ir pārtapusi sindromā, kurš izpaužas tādejādi, ka pat pret tautas pašas demokrātiski vēlētu varu vairumā gadījumos sabiedrība turpina izturēties kā pret svešu. Sabiedrībā ir noturīgs viedoklis, ka cits (cits pagasts) noteikti ir svešinieks vai gandrīz naidnieks. Tāpēc apvienošanās process ir bīstams, jo par vietējo likteņiem sāks lemt “naidīgi svešinieki”.

Ceturtkārt, iedzīvotājus maz interesē pašvaldību apvienošanās rezultāti ilgākā laika posmā, viņi vēlas redzēt augļus tūlīt. Diemžēl, pašvaldību apvienošanās ieguvumi top jūtami, redzami tikai pēc vairākiem gadiem.

Sabiedrību nevajadzētu traumēt ar biežām pārmaiņām. Tā kā pašvaldību apvienošanās ir grūti realizējami pasākumi, to uzdevumi jāvērtē iespējami tālākā perspektīvā. Pašvaldību apvienošanās jāveic maksimāli īsā laikā, koncentrējot līdzekļus un pūles.

Būtībā cilvēkus baida nevis lielāka mēroga pašvaldības, bet gan pārmaiņas. Tāpēc, veicot pašvaldību apvienošanos, ir nepieciešams rūpīgs izskaidrošanas darbs par to, kas un kā notiks.

 

5. NOVADU VEIDOŠANAS KRITĒRIJI UN PROCEDŪRA

Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka divu veidu kritērijus.

Vieni ir reformas vērtēšanas nepieciešamības kritēriji (10.pants), bet otri — novadu veidošanas kritēriji (7.pants).

Pirmie ir:

1. pašvaldības teritorijas ilglaicīga attīstība;

2. finansu ieņēmumu bāze;

3. pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra;

4. iedzīvotāju skaits;

5. pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība;

6. pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība;

7. citi nosacījumi pēc rajona padomes priekšlikuma.

Saskaņā ar likumu novadu veidošanas kritēriji ir jānoformulē rajonu izpētes projektos. Minētajos projektos ieteiktie kritēriji ir sagrupēti pēc to pielietošanas biežuma:

• Iedzīvotāju skaits novadā;

• Nozīmīgu sociāli–ekonomisko centru esamība novadā;

• Iespēja izveidot nepieciešamo satiksmi;

• Teritorijas ģeogrāfiskā vienotība;

• Iedzīvotāju un teritorijas kultūrvēsturiskā vienotība;

• Apdzīvojuma struktūra;

• Novada teritorijas ilglaicīgas attīstības spēja;

• Pašvaldību kopējā infrastruktūra;

• Pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra;

• Pašvaldību ekonomiskā vienotība;

• Pašvaldības spēja uzturēt vidusskolu;

• Pašvaldības ieņēmumu bāze;

• Pašvaldības pārvaldes izdevumu lielums;

• Iedzīvotāju viedoklis par reformu un iespējamiem apvienošanās partneriem;

• Iedzīvotāju kustība, izmantojot pakalpojumus;

• Pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība;

• Pakalpojumu koncentrācijas vietas;

• Novada pašvaldības finansiāli ekonomiskā patstāvība un spēja piesaistīt investīcijas un kredītus;

• Pašvaldību sadarbība;

• Pašvaldības administratīvā kapacitāte (nepieciešamība un spēja kvalitatīvi veikt visas pašvaldību funkcijas, projektu spēja);

• Spēja nodalīt lēmējvaru no izpildvaras;

• Pašvaldību vērtējums par reformu un iespējamiem apvienošanās partneriem;

• Minimālas pilsētu un pagastu robežu izmaiņas, veidojot novadus;

• Novada līdzvērtība sadarbībai ar ārzemju partneriem.

Šeit minētie kritēriji ir rajonu administratīvi teritoriālajos projektos noteikti, tāpēc tie savstarpēji pārklājās un viens otru zināmā mērā atkārto.

Izteikti integrējošs rādītājs ir iedzīvotāju skaits pašvaldībā. Kā to parādīja pašvaldības mēroga ekonomiskā analīze, tad daudzi rādītāji ir atkarīgi no iedzīvotāju skaita un faktiski visos gadījumos izdevīgi, ja pašvaldībā ir lielāks iedzīvotāju skaits. Pie liela iedzīvotāju skaita, kad pārvaldes struktūra kļūst sarežģīta, iestājas zināms piesātinājums. Latvijā tik lielu pašvaldību, izņemot Rīgu, nav.

Ņemot vērā, ka izglītības nodrošināšana ir viens no vissvarīgākajiem vietējās pašvaldības pienākumiem, tad pamatojoties uz argumentiem, kas izklāstīti 3. nodaļā pie pašvaldību funkciju analīzes, vēlams, lai pašvaldībai būtu apstākļi savas vidusskolas uzturēšanai. Tas nozīmē, ka teritorijā būtu jābūt ne mazāk par 8100 iedzīvotājiem, ja mēs vēlamies, lai šajā skolā būtu plašas un kvalitatīvas apmācības iespējas. Ja pieļaujam, ka lauku vidē varētu būt vidusskolas, kurām grūti nodrošināt 4 programmas vidusskolas klasēs un to skaitu samazinām uz pusi (tādejādi arī samazinot apmācības programmu pieejamību), tad prasības pēc iedzīvotāju skaita pašvaldībā samazinātos uz pusi. Bet tai pašā laikā jārēķinās, ka tieši lauku vidē pārsvarā ir nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences - iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs, kā arī to, ka iedzīvotāju vecuma struktūrā dominē vecāka gadagājuma cilvēki. Lai kompensētu minēto risku, būtu pareizi nosacījumu par iedzīvotāju skaitu no 4050 palielināt līdz 5000.

Tāpēc, kā pamatkritērijs tiek noteikts minimālais iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā un tas ir 5000.

Ja teritorijas vidējais iedzīvotāju blīvums ir 50 cilvēku uz kvadrātkilometru, tad ir nepieciešama teritorija ar platību 100 km², ja blīvums ir 5 cilv./ km², tad 1000 km². Salīdzinājumam var minēt Latvijas lielākā — Dundagas pagasta platību — 554 km².

Bez jau minētajiem pozitīvajiem faktoriem, kas izriet no iedzīvotāju skaita palielināšanās būtu vēl jāatzīmē tas, ka palielinoties iedzīvotāju skaitam vietējās pašvaldībās, teritorijā palielinātos ekonomisko un sociālo resursu dažādība un daudzums. Pašvaldība kvalitatīvāk varētu veikt attīstības plānošanu un nodrošināt attīstību, palielinātos vietējo pašvaldību ietekme valsts dzīvē, uzlabotos iedzīvotāju sociāli ekonomisko apstākļu izlīdzināšana, samazinātos vajadzība pēc sarežģītas pašvaldības finansu izlīdzināšanas. Pēc ārzemju ekspertu vērtējuma pie iedzīvotāju skaita, kas pārsniedz simt tūkstošus, pārvaldes sistēmai sāk parādīties neefektivitātes pazīmes.

Iedzīvotāju skaits nav vienīgais kritērijs jaunu administratīvo teritoriju veidošanai. Cilvēku dzīvei ir nepieciešama sociālā un tehniskā infrastruktūra. Infrastruktūras objekti jeb pakalpojumu centri izvietojas blīvi apdzīvotajās vietās, kas Latvijas apstākļos ir ciemi un pilsētas. Iedalījums pilsētās un ciemos Latvijā nav viennozīmīgs, jo pilsētas statuss ir Durbei ar 465, bet nav Ķekavai ar 6300 iedzīvotājiem un Iecavai ar 6400. Apdzīvoto vietu klasifikācijai ir nepieciešama sakārtošana ar normatīvo aktu palīdzību. Tātad svarīgākais ir nevis vietas apzīmējums, bet tas, kādi sociāli un ekonomiskie resursi tur koncentrējas. Pakalpojumu iestādes, kas atrodas šādos centros, apkalpo ne tikai pilsētas vai ciema iedzīvotājus, bet arī iedzīvotājus plašākā apkaimē. To ekonomiski nevar atļauties neviena valsts pasaulē, ka skolas, kultūras nami, bibliotēkas, muzejus, ārstniecības iestādes tiktu veidotas jebkurā mazā apdzīvotā vietā.

Lai ar kāds būtu administratīvās teritorijas dalījums, pilsētas (lielākie ciemi) un apkārtējās lauku teritorijas ir saistītas. Laika gaitā ir izveidojušies ceļi, sakari un ieradumi, kuru dēļ katrs lauku cilvēks ir izvēlējies sev tuvāko pilsētu (ciemu). Nelielas vai vidējas pilsētas iekļaušanu administratīvajā teritorijā būtu vēlama no daudziem sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Pilsētās parasti koncentrējas sociālās un tehniskās infrastruktūras objekti. Tuvāko lauku cilvēki, tos izmanto neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības teritorijā viņi dzīvo. Sīki iedalītu teritoriju administratīvā nošķirtība rada sarežģījumus pašvaldību savstarpējos norēķinos.

Lauku attīstība nav iespējama bez saistības ar tuvākajām pilsētām. Lauku cilvēkiem pilsēta bieži vien nozīmē tirgu, darba vietu, iestādi, pakalpojumus, satiksmes mezglu tālākam ceļam u.t.t. Administratīvi teritoriālajam iedalījumam šo vienotību vajadzētu tikai apstiprināt. Tāpēc no attīstības viedokļa katrā jaunveidojamā teritorijā ir nepieciešams vismaz viens šāds attīstības centrs vai nu esošs, vai nu topošs.

Pilsētām ir vietējā attīstības centra loma, kamēr tās nav pārāk lielas. Kļūstot par lielpilsētām, pazūd to lokālais raksturs un tās kļūst par lielākas teritorijas nozīmes centru.

Latvijas situācijā pilsēta sāk pildīt vietējā attīstības centra lomu, ja tās iedzīvotāju skaits ir virs 2000. Vidusskolas klasēs var izveidot 2 mācību programmas tajos centros, kur iedzīvotāju skaits nav mazāks par 2000. Ja iedzīvotāju skaits pilsētā tuvojas 25 000 un ir lielāks, tad tā kļūst par lielpilsētu. Cilvēks, kurš izvēlējies laukus par savu dzīves vietu, lielpilsētu parasti neuztver kā savu sociālo vidi. Lielpilsētu dzīves organizācija ir pārāk atšķirīga salīdzinājumā ar lauku vidi. Ja lielpilsētas piegulošā teritorija atbilst kritērijiem, kas ļauj tajā izveidot novadus, tad ir labāk lielpilsētu atstāt kā patstāvīgu administratīvu vienību.

Lielpilsētu funkcionālās robežas parasti labi iezīmē apvedceļš. Tāpēc apvedceļš, vai tā iespējamā trajektorija, ir piemērota līnija administratīvajai robežai.

Ja lielpilsētas piegulošai teritorijai nav izteiktu patstāvības pazīmju, risinājums tiek meklēts individuālās analīzes veidā.

Tāpēc kā otrais kritērijs tiek noteikta nepieciešamība, lai jaunveidojamā teritorijā būtu attīstības centrs ar iedzīvotāju skaitu no 2 000 līdz 25 000.

Attīstības centru izvietojums Latvijā nav vienmērīgs, jo ir vietas, kur pilsētas atrodas tuvu viena otrai. Šāda situācija ir Talsu rajonā: Talsi, Valdemārpils, Stende, Sabile, Limbažu rajonā: Ainaži, Salacgrīva, Staicele, Aloja, Limbaži posmā no Rīgas līdz Plaviņām: Salaspils, Ikšķile, Ogre, Ķegums, Lielvārde, Skrīveri, Aizkraukle, Koknese. Un ir vietas, kur vairāk kā 30 km attālumā nav nevienas pilsētas kā, piemēram, Liepājas rajona dienvidu daļā, Cēsu rajona dienvidu daļā vai Talsu rajona ziemeļu daļā. Ir grūti definēt vienotu pieeju šādu specifisku situāciju izvērtēšanai. Jāpieļauj, ka vienā jaunveidojamā pašvaldībā var būt vairāki attīstības centri un citur, kur nav izteiktu attīstības centru, par tādu tiek ieteikts tas, kurš perspektīvā tikai varētu veidoties.

Veidojot jaunas administratīvas teritorijas, svarīgs ir jautājums par administratīvā centra atrašanās vietu. Lai arī reforma neparedz pašvaldības pakalpojumu koncentrāciju tikai centrā, bet no teritorijas vienotības viedokļa ir svarīgi, kur šis centrs atradīsies un kādas būs satiksmes iespējas. Satiksmes iespējas ir vērtējamas no ceļu esamības un attāluma. Sabiedriskā pasažieru transporta kustība, kaut arī nozīmīgs faktors, ir organizatoriski daudz vieglāk maināms lielums nekā ceļu tīkls. Reformas norises var veicināt atsevišķas ceļu tīkla izmaiņas, pieskaņojot to reālajām vajadzībām, bet pamatā jārēķinās ar esošo ceļu situāciju. Ja uz reformas brīdi nav ceļu tīkla, kas no visas jaunveidojamās teritorijas ir virzīts uz centru, tad šāds centrs nepildīs savu funkciju un teritorija arī nebūs vienota. Tai būs mākslīga veidojuma pieskaņa. Ceļi atstāj ļoti lielu iespaidu uz cilvēku kustības virzieniem, veidojot ieradumus, tradīcijas un vērtējumu par to, kas ir vietējais un kas nav. Ceļi zināmā mērā atspoguļo arī apdzīvojuma struktūru un vides ģeogrāfiskās īpatnības. Apdzīvotība neveidojas tur, kur nav ceļu. Ja nav ceļu, tad dabisko šķēršļu (ūdeņu, purvu un mežu) atdalītas teritorijas tā arī paliek šķirtas.

Tāpēc kā trešais kritērijs tiek noteikta nepieciešamība, lai būtu ceļu tīkls, kas virzīts no jaunveidojamās teritorijas atsevišķām daļām uz administratīvo centru.

Attālums ir būtisks lielums, kas ietekmē vietējā centra izvēli. No diviem līdzvērtīgiem centriem cilvēks neapšaubāmi izvēlēsies to, kas tuvāks. Veidojot jaunas teritorijas, attālumam jābūt kā ierobežojošam faktoram. Ja noteikta attāluma robežās nav neviena attīstības centra, tad ir īpaši jādomā kā atrisināt situāciju. Nosakot pieļaujamo attālumu varētu vadīties no šādiem apsvērumiem. Ja ģeometriskais attālums ir 30 km, tad attālums pa ceļu varētu būt no 30 līdz 40 km. Šo attālumu pārvarēšanai, autosatiksmes gadījumā, var plānot aptuveni pusstundas ilgu braucienu, vai sliktākajā gadījumā stundu. No ceļā pavadītā laika to var uzskatīt par pieņemamu. Pie tam jāņem vērā, ka maksimālais attālums, lai arī kāda būtu teritorijas konfigurācija, attieksies uz relatīvi nelielu vietējās pašvaldības iedzīvotāju daļu.

Tāpēc kā ceturtais kritērijs tiek noteikts maksimāli pieļaujamais attālums no administratīvā centra līdz robežai ne lielāks kā 30 km.

Ja nosacīti pieņem, ka teritorija ir riņķis ar rādiusu 30 km, tad maksimālās platības lielums ir 2826 km² . Latvijas teritorijā var izvietot 23 šādas vienības.

Lai veicinātu pēc iespējas vienmērīgāku valsts teritorijas attīstību, ir jāatrod un jāizmanto pēc iespējas lielāks iespējamo attīstības centru skaits. Galvenā vērība ir jāpievērš iedzīvotāju skaita nevis teritorijas platības palielināšanai.

Ja, pielietojot minētos kritērijus, paliek neatrisināts jautājums par atsevišķām teritorijām, tad kā papildus (piektais) kritērijs varētu kalpot individuālā analīze, kuras rezultātā noskaidro iespējamos un perspektīvos attīstības centrus un citus apstākļus, kuru rezultātā varētu izveidoties novadi. Ja teritorija atrodas lielpilsētas tuvumā, analizē apvienošanā iespējas ar lielpilsētu, vai arī lielpilsētu aptverošās teritorijas izveidi kā atsevišķu novadu ar centru lielpilsētā.

Tāpēc kā papildus — piektais kritērijs tiek noteikta individuālā analīze, ja pirmo četru kritēriju pielietošanas rezultātā palikušas neapgūtas teritorijas.

Apvienoto pašvaldību teritoriju noteikšanas procedūra balstās uz iepriekšējā nodaļā nosauktajiem 4+1 kritērijiem:

1) iedzīvotāju skaits jaunveidojamās pašvaldības teritorijā nedrīkst būt mazāks par 5000;

2) jaunveidojamā teritorijā jābūt attīstības centram ar iedzīvotāju skaitu no 2000 līdz 25000;

3) jaunveidojamās teritorijas ceļu tīklam jābūt virzītam no teritorijas atsevišķām daļām uz administratīvo centru;

4) attālums no jaunveidojamās teritorijas administratīvā centra līdz robežai nedrīkst pārsniegt 30 km.

+) individuālā analīze. 

Procedūrai ir šādi soļi:

1.solis.

Par lielpilsētām tiek noteiktas pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 25 000. Tās ir Rīga (788 283), Daugavpils (114 510), Liepāja ( 94 807), Jelgava (70 931), Jūrmala (58 993), Ventspils (46 423), Rēzekne (40 095), Valmiera(28 516), Jēkabpils (28 300), Ogre (27 774). Šīs pilsētas 1.solī netiek apvienotas ar kaimiņu teritorijām, bet tiek pieņemts, ka tām var tikt pievienotas cieši piegulošās teritorijas līdz esošajam vai nosacītajam apvedceļam.

2.solis.

Tiek noteiktas apdzīvotās vietas (pilsētas un ciemi), kuros iedzīvotāju skaits ir no 4 000 līdz 25 000. Šādas vietas ir izteikti un pārliecinoši attīstības centri, ap kuriem var droši veidot jaunas administratīvās teritorijas. Izmantojot minētos kritērijus, un ņemot vērā jau reāli iesākušos novadu veidošanās gadījumus, tiek iezīmētas šinī solī noteiktās teritorijas.

3.solis.

Iepriekšējo soļu rezultātā ir “apgūta” liela daļa valsts teritorijas, bet vēl ir pietiekoši daudz “baltu” plankumu, tāpēc šajā solī tiek apskatīti novadi ap centriem ar iedzīvotāju skaitu no 2 000 līdz 4 000. Saliekot kopā iepriekšējo soļu rezultātus, ir redzams, ka ir nepieciešams meklēt risinājumu lielpilsētu apkārtnē esošām teritorijām, jo tām nav pietiekošas patstāvības, lai varētu izveidot novadus atbilstoši definētajiem kritērijiem.

4.solis.

Arī pēc trešā soļa veikšanas aizvien vēl paliek “baltie” plankumi. Tāpēc, turpinot individuālo analīzi, tiek piedāvāts izveidot Pāvilostas, Bārtavas, Ezeres, Jaunpils, Engures, Staicele–Alojas, Mazsalacas, Apes, Lizuma, Piebalgas, Līgatnes, Krimuldas, Madlienas, Ropažu, Neretas, Aknīste, Zasas, Aglonas novadus.

Apkopojošie dati par visiem jaunveidojamiem novadiem ir doti nākošās nodaļas tabulās, bet kartogrāfiskais materiāls par novadu veidošanas metodiku pievienots attēlos 5.1. - 5.7.

 

6. JAUNVEIDOJAMĀS ADMINISTRATĪVĀS TERITORIJAS

Nr. p.k.	Teritorija	Iedzīvotāju skaits	Platība km2	Administratīvais centrs
1	Ādažu novads	6975	161,25	Ādaži
2	Aglonas novads	5314	394,34	Aglona
3	Aizkraukles novads	16558	678,20	Aizkraukle
4	Aizputes novads	12421	643,58	Aizpute
5	Aknīstes novads	5881	463,07	Aknīste
6	Alojas novads	7181	629,75	Aloja
7	Alsungas novads	5552	725,1	Jūrkalne
8	Alūksnes novads	20532	1577,27	Alūksne
9	Apes novads	6520	724,34	Ape
10	Auces novads	10950	669,70	Auce
11	Babītes novads	8242	243,34	Piņķi
12	Baldones novads	6163	245,48	Baldone
13	Balvu novads	20973	1475,24	Balvi
14	Bauskas novads	34096	1014,18	Bauska
15	Carnikavas novads	4704	80,49	Carnikava
16	Cēsu novads	42899	1346,74	Cēsis
17	Cesvaines novads	6037	415,43	Cesvaine
18	Dagdas novads	13332	1153,76	Dagda
19	Daugavpils	114510	73,93	Daugavpils
20	Daugavpils novads	18493	942,50	Daugavpils
21	Dobeles novads	27976	843,99	Dobele
22	Dundagas novads	6023	1067,91	Dundaga
23	Elejas novads	7141	343,44	Eleja
24	Engures novads	6039	432,56	Engure
25	Ērgļu novads	5976	593,28	Ērgļi
26	Ezeres novads	6499	490,03	Ezere
27	Garkalnes novads	7728	155,10	Garkalne
28	Grīvas novads	12570	809,70	Daugavpils
29	Grobiņas novads	16826	1002,23	Grobiņa
30	Gulbenes novads	21332	1043,48	Gulbene
31	Iecavas novads	9094	311,92	Iecava
32	Ikšķiles novads	6186	130,42	Ikšķile
33	Ilūkstes novads	11238	677,39	Ilūkste
34	Jaunpils novads	8651	682,97	Jaunpils
35	Jēkabpils	28300	25,70	Jēkabpils
36	Jelgava	70931	60,45	Jelgava
37	Jelgavas novads	27517	1264,40	Jelgava
38	Jūrmala	61232	149,70	Jūrmala
39	Kandavas novads	17723	1053,66	Kandava
40	Kārsavas novads	8787	630,70	Kārsava
41	Kokneses novads	6514	364,08	Koknese
42	Krāslavas novads	21100	879,53	Krāslava
43	Krimuldas novads	8215	502,80	Ragana
44	Krustpils novads	7550	810,00	Jēkabpils
45	Kuldīgas novads	26948	1631,7	Kuldīga
46	Ķeguma novads	4977	413,43	Ķegums
47	Ķekavas novads	15423	210,14	Ķekava
48	Lejasciema novads	7535	827,11	Lizums
49	Lielvārdes novads	9924	218,33	Lielvārde
50	Liepāja	94807	61,93	Liepāja
51	Līgatnes novads	6221	428,63	Līgatne
52	Limbažu novads	19857	1078,51	Limbaži
53	Līvānu novads	16297	678,23	Līvāni
54	Lubānas novads	4938	576,77	Lubāna
55	Ludzas novads	19521	972,08	Ludza
56	Madlienas novads	9731	872,44	Madliena
57	Madonas novads	22262	1246,73	Madona
58	Mālpils novads	5615	325,55	Mālpils
59	Maltas novads	12218	655,23	Malta
60	Mārupes novads	9617	103,85	Mārupe
61	Mazsalacas novads	4650	448,89	Mazsalaca
62	Neretas novads	5046	642,00	Nereta
63	Nīcas novads	6436	798,31	Nīca
64	Ogres novads	30353	109,54	Ogre
65	Olaines novads	18071	295,99	Olaine
66	Piebalgas novads	10910	1125,50	Vecpiebalga
67	Pļaviņu novads	9206	525,46	Pļaviņas
68	Preiļu novads	20204	1047,25	Preiļi
69	Priekules novads	11479	827,65	Priekule
70	Rāznas novads	6621	619,53	Kaunata
71	Rēzekne	40095	17,06	Rēzekne
72	Rēzeknes novads	10766	825,50	Rēzekne
73	Rīga	788283	301,86	Rīga
74	Rojas novads	4651	199,15	Roja
75	Ropažu novads	5874	322,96	Ropaži
76	Rūjienas novads	9716	689,40	Rūjiena
77	Salacgrīvas novads	8045	479,04	Salacgrīva
78	Salaspils novads	21976	123,31	Salaspils
79	Saldus novads	29758	1423,21	Saldus
80	Saulkrastu novads	9875	368,84	Saulkrasti
81	Sēlpils novads	5773	440,91	Jēkabpils
82	Siguldas novads	18381	272,13	Sigulda
83	Skrīveru novads	7165	266,91	Skrīveri
84	Skrundas novads	9362	787,70	Skrunda
85	Smiltenes novads	15346	949,74	Smiltene
86	Stopiņu novads	7072	53,82	Ulbroka
87	Strenču novads	7435	577,20	Strenči
88	Talsu novads	32563	1490,70	Talsi
89	Tukuma novads	29758	888,90	Tukums
90	Ugāles novads	4387	722,54	Ugāle
91	Valkas novads	11530	851,07	Valka
92	Valmiera	28516	18,78	Valmiera
93	Valmieras novads	16953	1204,97	Valmiera
94	Varakļānu novads	8067	670,32	Varakļāni
95	Vecumnieku novads	10262	845,53	Vecumnieki
96	Ventspils	46423	57,07	Ventspils
97	Ventspils novads	7836	1143,61	Ventspils
98	Viesītes novads	4883	596,92	Viesīte
99	Viļakas novads	9656	907,30	Viļaka
100	Viļānu novads	13512	690,59	Viļāni
101	Zasas novads	6508	859,24	Zasa
102	Zilupes novads	7998	811,15	Zilupe

Jaunveidojamām administratīvajām teritorijām ir paredzami šādi administratīvie centri un pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas:

 

• Ādažu novads: Ādažu pagasts.

• Teritorijas platība: 161,2 km²

• Iedzīvotāju skaits: 6975

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ādaži

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Baltezers, Kadaga.

Pagasta iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami liela pastāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritoriju raksturo kompaktums un Rīgas tuvums. Tā sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Aglonas novads: Aglonas, Grāveru un Kastuļinas, Škeltovas pagasti

• Teritorijas platība: 394,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 5314.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Aglona.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Grāveri, Priežmale, Šķeltova.

Novadā nav centru ar iedzīvotāju skaitu virs 2000, tomēr tā sadalīšana un pievienošana citiem novadiem radītu pārāk plašas, grūti pārraugāmas teritorijas. Ņemot vērā Aglonas patstāvību un tās kultūrvēsturisko nozīmi Katoļu baznīcas dzīvē, tā izvēlēta kā novada centrs. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Aizkraukles novads: Aizkraukles un Jaunjelgavas pilsētas, Aizkraukles, Daudzeses, Seces, Sērenes, Staburaga pagasti.

• Teritorijas platība: 678,2 km².

• Iedzīvotāju skaits: 16 558.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Aizkraukle.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Daudzeva, Jaunjelgava, Sece, Vīgante.

Aizkraukles novads aptver galvenokārt teritorijas Daugavas kreisajā krastā. Tur atrodas samērā nelielas pašvaldības un, izņemot Jaunjelgavu, nav attīstības centra. Jaunjelgava nav izvēlēta par patstāvīga novada centru, tāpēc, ka tajā iekļaujamās teritorijas neatbilstu izvēlētajiem kritērijiem. Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas.

 

• Aizputes novads: Aizputes pilsēta, Aizputes, Cīravas, Kazdangas, Kalvenes, Lažas pagasti.

• Teritorijas platība: 642 km².

• Iedzīvotāju skaits: 12421.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Aizpute.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Apriķi, Cīrava, Kazdanga, Kalvene, Rokasbirze.

Aizpute, kādreizējais apriņķa un rajona centrs, ir pilsēta ar pietiekamu potenciālu novada veidošanai. Centra novietojums ir labvēlīgs (ceļu tīkla, sasniedzamības ziņā) attiecībā pret novada teritoriju. Perspektīvā ieteicams apsvērt Kuldīgas rajona Turlavas un Laidu pagastu rietumu daļas (attiecīgi Ķikuru un Sermītes apkaimes) pievienošanas iespējas Aizputes novadam.

 

• Aknīstes novads: Aknīstes un Subates pilsētas ar lauku teritoriju, daļa Elkšņu pagasta, Gārsenes, Rites pagasti.

• Teritorijas platība: 463,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 5881.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Aknīste.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Elkšņi, Gārsene, Rite, Subate, Cīruļi.

Aknīstes novads stiepjas ZR - DR virzienā. Novada teritoriju vieno ceļu tīkls, kā arī tās novietojums pierobežā. Centra novietojums ir relatīvi labvēlīgs. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo tajā iekļauts Subates pagasts.

 

• Alojas novads: Alojas pilsēta ar lauku teritoriju, Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju, Braslavas un Brīvzemnieku pagasti.

• Teritorijas platība: 629,8 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7181.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Aloja

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Klāmaņi, Ozolmuiža, Puikule, Staicele.

Novadu raksturo bicentriska struktūra, jo tajā ir divas līdzvērtīgas pilsētas: Staicele ar 1415 iedzīvotājiem un Aloja ar 1491 iedzīvotājiem. Abas pilsētas var būt par attīstības centriem. No atrašanās vietas aspekta (novada vidusdaļā un uz ceļa virzienā uz Limbažiem un Rīgu) Aloja ir vairāk piemērota, kā administratīvais centrs. Alojā ir arī vidusskola. Vienlaikus novada attīstības plānošanā ieteicams orientēties uz abu centru līdzvērtīgu attīstību. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Alsungas novads: (alternatīvais nosaukums: Alsungas–Pāvilostas novads)

Pāvilostas pilsēta, Alsungas, Jūrkalnes, Sakas pagasti.

• Teritorijas platība 725,1 km².

• Iedzīvotāju skaits 5552.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Jūrkalne.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Alsunga, Gudenieki, Pāvilosta.

Iemesls šāda novada izveidei ir šīs teritorijas nošķirtība no Ventspils, Kuldīgas un Liepājas. Novadā nav centru, kuros iedzīvotāju skaits pārsniegtu 2000. Tomēr par attīstības centriem, zināmā mērā, var uzskatīt Alsungu un Pāvilostu. Novada teritorija izvietota jūras piekrastē. Teritoriju daļēji vieno vēsturiskais mantojums — bijušais Alsungas rajons. Ņemot vērā teritorijas neviendabīgo raksturu, konfigurāciju un divu centru tuvo klātbūtni, par novada administratīvo centru ieteikts izvēlēties nelielo, un ceļu krustojumā esošo — Jūrkalni. Novadā ir apvienota rajona izpētes projekta variantā ieteiktā suitu teritorija ar Pāvilostas un Sakas pagastu, lai nodrošinātu atbilstību izvēlētajiem kritērijiem.

Alternatīvie risinājumi

1) Alsungas un Gudenieku pagastu pievienošana Kuldīgas novadam un Pāvilostas novada izveide, iekļaujot tajā Pāvilostas pilsētu un Jūrkalnes, Sakas un Vērgales pagastus.

2) Atsevišķa Suitu (Alsungas) novada izveide, iekļaujot tajā kultūrvēsturiskās suitu teritorijas (Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastus). Šajā gadījumā novads būtu izņēmums, kas neatbilst izvēlētajiem kritērijiem, bet veidots uz kultūrvēsturiskās identitātes pamata.

 

Alūksnes novads: Alūksnes pilsēta, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Zeltiņu, Ziemeru pagasti

• Teritorijas platība: 1577,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 20532.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Alūksne.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Alsviķi, Anna, Brenci, Jaunanna, Jaunzemji, Kalncempji, Māriņkalns, Mālupe, Mārkalne, Liepna, Pededze, Zeltiņi, Kolberģis.

Alūksne ir pašreizējais rajona centrs, kas jau šobrīd pilda būtiskas apkārtējo teritoriju apkalpes funkcijas. Salīdzinājumā ar rajona izpētes projekta piedāvājumu, novada teritorija ir plašāka. Tajā apvienotas trīs rajona izpētes projektā piedāvātās teritorijas, kā arī pievienots pilsētai blakus esošais Ziemeru pagasts. Pededzes un Liepnas pagastu teritorijas ir telpiski attālinātas, taču tām trūkst kapacitātes atsevišķa novada izveidošanai atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.

 

• Apes novads: Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Gaujienas, Jaunlaicenes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zvārtavas pagasti.

• Teritorijas platība: 724,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6520.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ape.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Gaujiena, Korneti, Jaunlaicene, Stepi, Trapene, Vireši.

Novada teritorijai raksturīga bicentriska struktūra, jo gan Apes, gan Gaujienas centrtieces areāli neatbilst kritērijiem atsevišķu novadu izveidei. Novadu vienojoši elementi ir pierobeža un Vidzemes šoseja. Plānojot novada attīstību ieteicams rūpēties par abu lielāko apdzīvoto vietu līdzsvarotu attīstību, izvietojot dažādas iestādes, pakalpojumu objektus utt.

Novada teritorija būtiski atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās. Tiek apvienotas iespējamās Apes un Gaujienas novadu teritorijas un pievienota daļa Zvārtavas pagasta. Savukārt Ziemeru pagastu ieteicams pievienot Alūksnes novadam, ievērojot lielāku centrtieci uz Alūksnes pilsētu.

 

• Auces novads: Auces pilsēta ar lauku teritoriju, Bēnes, Īles, Jaunauces, Lielauces, Ukru, Vadakstes, Vītiņu pagasti

• Teritorijas platība: 669,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 10950.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Auce.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bēne, Īle, Jaunauce, Lielauce, Ukri, Vadakste.

Auce ir nozīmīgākais urbānais centrs novada teritorijā. Tās novietojums teritorijas vidusdaļā ir labvēlīgs, bet transporta infrastruktūra — relatīvi vāja. Viens no novadu raksturojošiem rādītājiem ir tā novietojums pierobežas joslā un nozīmīgu transporta artēriju trūkums, kuru esamība varētu sekmēt saimniecisko attīstību. Novada attīstības iespējas varētu būtiski palielināties nākotnē, kad Latvija un Lietuva būs Eiropas Savienības valstis un valstu robežas zaudēs savu norobežojošo funkciju. Novada teritorija atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo tajā iekļauti arī Bēnes, Īles un Ukru pagasti.

 

• Babītes novads: Babītes un Salas pagasti.

• Teritorijas platība: 243,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 8242.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Piņķi.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Babīte, Spuņņciems.

Pagastu novietojums Rīgas tuvumā nosaka novada izveidi un tā telpisko struktūru. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Baldones novads: Baldones pilsēta ar lauku teritoriju, Daugmales pagasts.

• Teritorijas platība: 245,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6163.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Baldone.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Daugmale.

Baldone ir nozīmīgākais urbānais centrs novada teritorijā. Tās novietojums ir relatīvi labvēlīgs no teritorijas apkalpes viedokļa. Problemātiska ir Daugmales sasniedzamība, tādēļ perspektīvā ieteicams uzlabot transporta infrastruktūru. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Balvu novads: Balvu pilsēta, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Rugāju, Tilžas, Vectilžas, Vīksnas pagasti.

• Teritorijas platība: 1475,2 km².

• Iedzīvotāju skaits: 20973.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Balvi.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bērzkalne, Bērzpils, Beņislava, Egļuciems, Kuprava, Krišjāni, Kurna, Naudaskalns,Rugāji, Tilža, Vectilža, Vīksna, Kubuļi.

Balvi kā pašreizējais rajona centrs ir izvēlēts arī par novada centru. Salīdzinot ar rajona izpētes projekta piedāvājumu, apvienotas divas teritorijas, ievērojot transporta tīkla īpatnības un iespējamo attīstības centru potenciālu.. Kaut gan Balvi atrodas novada ziemeļu daļā, tomēr autoceļu struktūra nosaka pietiekamu to sasniedzamību.

 

• Bauskas novads: Bauskas pilsēta, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Svitenes, Vecsaules, Viesturu pagasti.

• Teritorijas platība: 1014,2 km².

• Iedzīvotāju skaits: 34 096.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Bauska.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Birzes, Bērstele, Ceraukste, Code, Ērgļi, Mežotne, Pilsrundāle, Rītausmas, Svitene, Uzvara, Vecsaule, Īslīce.

Bauskas novada teritorija ietver pašreizējā Bauskas rajona dienvidrietumu daļu, ievērojot tās izteikti monocentrisko struktūru. Novadā apvienotas četras rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas.

 

• Carnikavas novads: Carnikavas pagasts.

• Teritorijas platība: 80,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 4704.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Carnikava.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vieta: Kalngale.

Carnikavas pagasta iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami liela patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritoriju raksturo kompaktums, Rīgas tuvums un piejūras novietojums. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Cēsu novads: Cēsu pilsēta, Amatas novads, Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Stalbes, Straupes, Vaives, Veselavas pagasti

• Teritorijas platība: 1346,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 42 899.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Cēsis.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jāņmuiža, Ģikši, Ieriķi, Priekuļi, Rauna, Rīdzene, Raiskums, Liepa, Mārsnēni, Straupe, Stalbe, Veselava, Amatas novads, Vaive.

Cēsis ir pašreizējais rajona centrs ar ievērojamu attīstības un teritorijas apkalpes potenciālu. Teritorijai raksturīga monocentriska struktūra un līdzvērtīgu, alternatīvu centru trūkums. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Cesvaines novads: Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju, Dzelzavas pagasts un daļa Sarkaņu pagasta.

• Teritorijas platība: 415,4 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6037.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Cesvaine.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Biksēre, Dzelzava.

Cesvaine ir izteikts attīstības centrs ar pietiekamu novada veidošanas potenciālu. Novada teritorija ir pietiekami kompakta, lai nodrošinātu centra sasniedzamību.

Atšķirībā no rajona izpētes projekta piedāvājuma tiek ieteikts daļu Sarkaņu pagasta pievienot Madonas novadam.

 

• Dagdas novads: Dagdas pilsēta, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Robežnieku, Svariņu, Šķaunes pagasti.

• Teritorijas platība: 1153,8 km².

• Iedzīvotāju skaits: 13 332.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Dagda.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Andrupene, Andzeļi, Asūne, Auleja, Bukmuiža, Ezernieki, Neikšāni, Konstantinova, Svariņi, Šķaune, Porečje, Robežnieki.

Dagda ir centrs ar pietiekamu attīstības potenciālu novada veidošanai. Telpiski attālināta ir teritorijas austrumu daļā, esošais Šķaunes pagasts, tomēr šajā apvidū vai tā tuvumā nav alternatīvu attīstības centru. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās — tiek iekļauts Robežnieku pagasts.

 

• Daugavpils novads: Ambeļu, Biķernieku, Dubnas, Kalupes, Līksnas, Maļinovas, Naujenes, Nīcgales, Vaboles, Višķu pagasti.

• Alternatīvais nosaukums: Augšdaugavas novads

• Teritorijas platība: 942,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 18 493.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Daugavpils.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ambeļi, Biķernieki, Dubna, Kalupe, Līksna, Maļinovka, Naujene, Nīcgale, Špoģi, Vabole, Višķi.

Novada teritorijai raksturīga augsta centrtieces pakāpe Daugavpils virzienā, tādēļ administratīvais centrs pamatvariantā noteikts Daugavpilī. Apvienotas četras rajona izpētes projektā piedāvātas administratīvās teritorijas.

Alternatīvais risinājums

Novada centra izvietošana Višķos

 

• Dobeles novads: Dobeles pilsēta, Augstkalnes, Auru, Bērzes, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules, Tērvetes pagasti

• Teritorijas platība: 844 km².

• Iedzīvotāju skaits: 27 976.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Dobele.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Auri, Augstkalne, Bukaiši, Gardene, Kroņauce, Krimūnas, Jaunbērze, Lejasstrazdi, Naudīte, Penkule, Šķibe, Tērvete.

Dobeles novadā iekļauta būtiska pašreizējā Dobeles rajona daļa, ievērojot tā kompaktumu un telpisko struktūru. Teritorija ir izstiepta meridionālā virzienā, taču to nosaka galvenokārt ceļu tīkla īpatnības un alternatīvu centru trūkums. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Dundagas novads: Ances, Dundagas, Kolkas pagasti

• Teritorijas platība: 1067 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6023.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Dundaga.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ance, Kolka, Mazirbe.

Novada teritorija ir samērā plaša, taču reti apdzīvota. Dundaga ir nozīmīgākais urbānais centrs teritorijā. Starp pagastiem jau ir iedibināta sadarbība. Būtiska problēma ir nepietiekamas kvalitātes ceļš starp Dundagu un Anci. Tā uzlabošana ir prioritārs uzdevums novada teritorijas stiprināšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvais risinājums

Kolkas pagasta vai tā daļas pievienošana Rojas novadam.

 

• Elejas novads: Elejas, Lielplatones, Sesavas, Vilces pagasti

• Teritorijas platība: 343,4 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7141.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Eleja.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bērvircava, Sesava, Sidrabe, Vilce.

Elejas novads aizņem tagadējā Jelgavas rajona dienvidu daļu. To raksturo labvēlīgs centra novietojums teritorijas vidusdaļā un divas galvenās transporta asis Z–D un A–R virzienos, kā arī pierobežas novietojums. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Engures novads: Engures, Ķūļciema, Mērsraga, Zentenes pagasti

• Teritorijas platība: 432,6.

• Iedzīvotāju skaits: 6039.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Engure.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ķūļciems, Mērsrags, Zentene.

Novada attīstības pamats ir pagastu izveidotā sadarbības apvienība. Novadu vieno piekrastes izvietojums un ceļš. Par administratīvo centru varētu būt Engure, kaut arī tās iedzīvotāju skaits ir mazāks par kritērijos noteikto, bet par attīstības centriem — Mērsrags un Engure.

 

• Ērgļu novads: Ērgļu, Jumurdas, Mazozolu, Sausnējas, Vestienas pagasti.

• Teritorijas platība: 593,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 5976.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ērgļi.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Braki, Gaitas, Līčupe, Sidrabiņi, Vestiena.

Ērgļi ir nozīmīgākais urbānais centrs novada teritorijā. Tā stiprās puses ir centra novietojums teritorijas vidusdaļā un radiālā ceļu struktūra, bet trūkums — niecīgais asfaltēto autoceļu īpatsvars. Novads aizņem tikai rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas rietumu daļu, ko raksturo centrtiece uz Ērgļiem.

 

• Ezeres novads: Ezeres, Nīgrandes, Pampāļu, Rubas, Zaņas pagasti

• Teritorijas platība: 490 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6499.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ezere.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Baltaiskrogs, Kalni, Kareļi, Nīgrande, Pampāļi, Ruba.

Pagastus vieno izvietojums pierobežā un ceļu tīkls. Ezere varētu būt šī novada administratīvais un attīstības centrs, ņemot vērā ciema atrašanās vietu — pie pašas Lietuvas robežas uz ceļa Mažeiķu virzienā. Novada attīstības iespējas varētu būtiski palielināties nākotnē, kad Latvija un Lietuva būs ES valstis un valstu robežas zaudēs savu norobežojošo funkciju.

Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas.

 

• Garkalnes novads: Vangažu pilsēta, Garkalnes pagasts

• Teritorijas platība: 155,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7728.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Garkalne.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vangaži.

Vangažu pilsēta apvienojama ar Garkalnes pagastu, veidojot patstāvīgu, izvēlētajiem kritērijiem atbilstošu, attīstīties spējīgu novadu. Kompaktā teritorija un Rīgas tuvums nodrošina labu pakalpojumu sasniedzamību. Rajona izpētes projektā nebija ieteikuma apvienot pilsētas un pagasta teritoriju.

 

• Grīvas novads: Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Medumu, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas pagasti.

• Teritorijas platība: 809,7 km² .

• Iedzīvotāju skaits: 12 570.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Daugavpils.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Červonka, Demene, Medumi, Mirnijs, Kalkūni, Kumbuļi, Saliena, Silene, Skrudaliena, Tabore.

No Daugavpils uz dienvidiem esošajā teritorijā, starp Ilūkstes novadu un Daugavas upi nav viena dominējoša centra un visi ceļi ir radiāli virzīti uz Daugavpili. Šī novada centrs varētu atrasties Daugavpils pilsētas Grīvas daļā. Apvienotas četras rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas.

 

• Grobiņas novads: Grobiņas pilsēta, Durbes novads, Bārtas, Dunalkas, Gaviezes, Grobiņas, Medzes, Vērgales, Vecpils pagasti.

• Teritorijas platība: 1003 km².

• Iedzīvotāju skaits: 16826.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Grobiņa.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bārta, Dubeņi, Dunalka, Durbe, Kapsēde, Gavieze, Vecpils (Dižlāņi), Vērgale.

Novada teritorija ietilpst Liepājas centrtieces areālā. Grobiņa var kalpot par administratīvo centru, ievērojot tās sasniedzamību un tuvumu Liepājai (nav būtiskas nepieciešamības novada centru izvietot Liepājā, ārpus tā administratīvās teritorijas). Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā ieteiktās teritorijas, kā arī Vērgales un Bārtas pagasti. Bārtas pagasta iekļaušanu novadā nosaka, galvenokārt, transporta infrastruktūras īpatnības.

Alternatīvais risinājums

Vērgales pagasta iekļaušana Pāvilostas novadā tā izveidošanas gadījumā.

 

• Gulbenes novads: Gulbenes pilsēta, Beļavas, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes, Līgo, Litenes, Stāmerienas, Stradu pagasti.

• Teritorijas platība: 1043,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 21332.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Gulbene.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Beļava, Galgauska, Gulbītis, Jaungulbene, Litene, Līgo, Stari, Vecstāmeriena, Veiši.

Gulbene ir pašreizējais rajona centrs, kas nosaka tās pietiekami augsto apkārtējās teritorijas apkalpes potenciālu. Novads veidots, vadoties pēc centrtieces areāla un ievērojot pietiekami spēcīgu alternatīvu attīstības centru trūkumu apkārtējās teritorijās. Ieteicams apvienot trīs rajona izpētes projektā noteikto novadu teritorijas.

 

• Iecavas novads: Iecavas pagasts.

• Teritorijas platība: km².

• Iedzīvotāju skaits: 9094.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Iecava.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: nav.

Iecavas pagasta attīstības potenciāls ir pietiekams patstāvīga novada izveidei un tā parametri atbilst kritērijos noteiktajiem. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Ikšķiles novads: Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju

• Teritorijas platība: 130,4 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6186.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ikšķile.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: nav.

Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami lielas patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas netiek ieteiktas nelielās teritorijas dēļ.

 

• Ilūkstes novads: Ilūkstes pilsēta, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Sventes, Šēderes pagasti.

• Teritorijas platība: 677,4 km².

• Iedzīvotāju skaits: 11 238.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ilūkste.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bebrene, Eglaine, Pašuliene, Dviete, Svente, Šēdere.

Ilūkste ir pietiekami nozīmīgs apkārtējās teritorijas apkalpes centrs ar attīstības potenciālu. Centra novietojums ir relatīvi labvēlīgs. Apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas.

 

• Jaunpils novads: Annenieku, Bikstu, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Viesatu, Zebrenes pagasti

• Teritorijas platība: 683 km².

• Iedzīvotāju skaits: 8651.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Jaunpils.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Biksti, Irlava, Kaķenieki, Lestene, Viesati, Zebrene.

Vienojošs elements šajā novadā ir Jaunpils pagasts, kas kādreiz atradās Dobeles rajonā, bet tagad Tukuma rajonā, līdz ar to Jaunpils sasaista Bikstu, Annenieku, Zebrenes pagastus no Dobeles rajona un Irlavas, Lestenes, Viesatu pagastus no Tukuma rajona. Jaunpils ir piemērots gan kā administratīvais, gan kā attīstības centrs. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Jelgavas novads: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju, Cenu, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vircavas, Zaļenieku pagasti

• Teritorijas platība: 1264,4 km².

• Iedzīvotāju skaits: 27 517.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Jelgava.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Brankas, Emburga, Kalnciems, Līvbērze, Nākotne, Ozolnieki, Platone, Tetele, Svēte, Staļģene, Vircava, Valgunde, Zaļenieki.

Teritoriju raksturo izteikta centrtiece uz Jelgavu, t.sk. izteikti radiāls ceļu tīkls. Tādēļ par optimālu atzīstama viena novada izveide ar administratīvo centru Jelgavas pilsētā. Novadā apvienotas vairākas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas.

Alternatīvie risinājumi

1) Jelgavas iekļaušana Jelgavas novadā, vienotas administratīvās teritorijas veidošana.

2) Novada teritorijas sadalīšana trīs novados: Bērzes, Ozolnieku un Dienvidjelgavas.

3) Kalnciema lauku teritorijas daļas iekļaušana Ķemeru novadā tā izveides gadījumā.

 

Jūrmala: Jūrmalas pilsēta un Lapmežciema pagasts

• Teritorijas platība: 149,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 61 232.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Lapmežciems.

Alternatīvais risinājums

Ķemeru novada izveidošana tagadējās Ķemeru nacionālā parka robežās

 

• Kandavas novads: Kandavas novads, Sabiles novads, Jaunsātu, Pūres, Strazdes, Vānes, Zantes pagasti.

• Teritorijas platība: 1053,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 17723.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Kandava.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Abavnieki, Cēre, Matkule, Pūre, Sabile, Strazde, Zante, Zemīte, Vāne.

Kandava ir jau izveidota novada centrs, taču šī novada pašreizējā telpiskā struktūra, konfigurācija ir visai neveiksmīga. Novada teritorija jāpaplašina atbilstoši projekta kritērijiem. Sabiles iekļaušana Kandavas novadā ir diskutabla, taču pašreizējā situācijā ap Sabili nav iespējams izveidot administratīvo teritoriju, kas atbilstu izvēlētajiem kritērijiem. Optimāla būtu Sabiles novada veidošana, iekļaujot tajā arī Matkules pagastu, bet tas šobrīd jau ir iekļāvies Kandavas novadā. Matkules pagasta iekļaušana Kandavas novadā ir viens no piemēriem problēmām, kas rodas, neskatot administratīvi teritoriālo reformu plašākā telpiskajā kontekstā un kopsakarībās.

Alternatīvais risinājums

Sabiles novada izveide, iekļaujot tajā Matkules pagastu, (pārdalot esošo Kandavas novadu), kā arī Abavas, un daļu Rendas un Kabiles pagastu.

 

• Kārsavas novads: Kārsavas pilsēta, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Salnavas pagasti.

• Teritorijas platība: 630,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 8787.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Kārsava.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Goliševa, Malnava, Mežvidi, Mērdzene, Salnava,.

Kārsava ir centrs ar pietiekamu attīstības un apkārtējo teritoriju apkalpes potenciālu. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Kokneses novads: Bebru, Iršu, Kokneses pagasti.

• Teritorijas platība: 364,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6514.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Koknese.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Irši, Vecbebri.

Kokneses novada struktūru un centra novietojumu ietekmē tā atrašanā pie Daugavas un alternatīvu centru trūkums ziemeļu virzienā. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Krāslavas novads: Krāslavas pilsēta, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Skaistas, Ūdrīšu pagasti.

• Teritorijas platība: 879,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 21 100.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Krāslava.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Indra, Izvalta, Kalnieši, Kaplava Kombuļi, Piedruja, Skaista.

Krāslava ir pašreizējais rajona centrs. Krāslavas potenciāls, novietojums, kā arī transporta tīkls apkārtējā teritorijā ir atbilstošs novada veidošanai. Salīdzinājumā ar rajona izpētes projekta piedāvājumu tiek apvienotas divas teritorijas, nodrošinot atbilstību noteiktajiem kritērijiem, savukārt Robežnieku pagasts tiek iekļauts Dagdas novadā.

 

• Krimuldas novads: Krimuldas, Lēdurgas, Vidrižu pagasti un daļa Sējas pagasta.

• Teritorijas platība: 502,8 km².

• Iedzīvotāju skaits: 8215.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ragana.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Loja, Lēdurga, Inciems, Gravas.

Novada teritorija veidota, vadoties pēc apdzīvojuma struktūras un transporta tīkla analīzes. Novads apvieno divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas.

 

• Krustpils novads: Krustpils, Atašienes, Kūku, Mēžāres, Variešu, Vīpes pagasti.

• Teritorijas platība: 810 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7550.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Jēkabpils.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Atašiene, Mežāre, Spuņģēni, Vīpe, Varieši, Zilāni.

Krustpils novads veidots Jēkabpils rajona ziemeļu, Latgales, daļā. Novada administratīvais centrs izvietots Jēkabpilī (Krustpils daļā), ievērojot nozīmīgo centrtieci un alternatīvu centru trūkumu. Telpiski attālinātais Atašienes pagasts iekļauts, vadoties pēc apdzīvojuma struktūras analīzes. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvais risinājums

Vienota Jēkabpils novada izveide.

 

• Kuldīgas novads: Kuldīga, Ēdoles, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Pelču, Padures, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Vārmes, Zlēku, Turlavas pagasti

• Teritorijas platība: 1631,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 26 948.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Kuldīga.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Deksne, Ēdole, Īvande, Kabile, Ķikuri, Mežvalde, Padure, Pelči, Renda, Turlava, Snēpele, Vilgāle, Zlēkas, Vārme.

Izteikti monocentriska teritorija, ietver Kuldīgu un pagastus tās apkalpes areālā. Vārmes, Kabiles un Rendas pagasti relatīvi attālināti no novada centra, taču tos saista transporta infrastruktūra, kā arī ilgstošas un daudzveidīgas saiknes. Novada teritorija atbilst rajona izpētes projektā piedāvātajai.

Alternatīvie risinājumi:

1) Kabiles un Rendas pagastu daļas pievienošana Sabiles novadam tā izveides gadījumā.

2) Alsungas un Gudenieku pagastu iekļaušana Kuldīgas novadā.

 

Ķeguma novads: Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju, Birzgales pagasts

• Teritorijas platība: 413,4 km².

• Iedzīvotāju skaits: 4977.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ķegums.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Birzgale.

Kaut gan Ķegums atrodas Daugavas labajā krastā, tā apkalpes areāls lielā mērā aptver kreisā krasta teritoriju. No nozīmīgāko urbāno centru sasniedzamības viedokļa dota priekšroka Birzgales pagasta pievienošanai Ķeguma novadam. Perspektīvā var pieļaut pagasta austrumu daļas pievienošanas iespēju Aizkraukles novadam. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Ķekavas novads: Baložu pilsēta un Ķekavas pagasts un Olaines pagasta teritoriāli šķirtā daļa Ķekavas pagasta dienvidos.

• Teritorijas platība: 210,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 15 423.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ķekava.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Valdlauči.

Ķekavas novada izveidi nosaka tā telpiskā struktūra un novietojums Rīgas “pievārtē”. Novada teritorija principā sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto, iekļaujot tajā Baložu pilsētu.

 

• Lejasciema novads: Druvienas, Lejasciema, Lizuma, Rankas, Tirzas pagasti.

• Teritorijas platība: 827,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7535.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Lizums.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Druviena, Lejasciems, Ranka, Tirza.

Novads, kas izvietojas ap Gulbenes–Smiltenes šoseju, un kam nav izteikta attīstības centra. Lielākais ciems ir Lizums (882 iedzīvotāji), kas atrašanās vietas dēļ būtu piemērots kā administratīvais centrs. Lizumā un Lejasciemā ir vidusskolas. Bez Lizuma, kā attīstības centri varētu kalpot Lejasciems un Ranka.

 

• Lielvārdes novads: Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju, Lēdmanes un Rembates pagasti.

• Teritorijas platība: 218,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 9924.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Lielvārde.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Kaibala, Lēdmane, Rembate.

Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju apvienota ar teritorijām tās apkalpes zonā. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Līgatnes novads: Līgatne, Līgatnes, Mores un Nītaures pagasti

• Teritorijas platība: 428,6 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6221.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Līgatne.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Augšlīgatne, Nītaure, More.

Līgatnes novada teritorija veidota atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, analizējot apdzīvojuma struktūru un ceļu tīklu. Centra novietojums novada ziemeļu daļā nav labvēlīga, taču teritorijā un tās apkaimē nav alternatīvu attīstības centru. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvais risinājums

Zaubes pagasta pievienošana Līgatnes novadam.

 

• Limbažu novads: Limbažu pilsēta, Katvaru, Liepupes, Limbažu, Pāles, Umurgas, Viļķenes pagasti.

• Teritorijas platība: 1078,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 19 857.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Limbaži.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Liepupe, Pociems, Pāle, Umurga, Viļķene.

Limbaži ir pašreizējais rajona centrs ar pietiekamu apkārtējo teritoriju apkalpes potenciālu. Visus novada pagastus ar Limbažiem savieno asfaltēti autoceļi, nodrošinot pietiekamu sasniedzamības līmeni. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Līvānu novads: Līvānu novads, Jersikas, Rudzātu pagasti, Rožkalnu un Upmalas pagastu daļa.

• Teritorijas platība: 678,2 km².

• Iedzīvotāju skaits: 16 297.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Līvāni.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Rudzāti, Rožupe, Upmala, Upenieki, Rimeicāni, Zundāni.

Līvānu novads jau ir izveidots kā administratīva teritorija. Turpmāk nepieciešams to paplašināt atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem. Līvāni ir pietiekami nozīmīgs urbānais centrs, bet to novietojumu novada teritorijā nosaka atrašanās pie Daugavas. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās (pievienots Rudzātu pagasts, atdalīts Vārkavas pagasts un Upmalas un Rožkalnu pagastu daļas).

 

• Lubānas novads: Lubānas pilsēta, Indrānu un Ošupes pagasti.

• Teritorijas platība: 576,8 km².

• Iedzīvotāju skaits: 4938.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Lubāna.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Degumnieki.

Novada teritorija relatīvi reti apdzīvota, tomēr kopējais iedzīvotāju skaits tikai minimāli atšķiras no izvirzītajiem kritērijiem. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Ludzas novads: Ludzas pilsēta, Ciblas novads, Blontu, Cirmas, Isnaudas, Ņukšu, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Zvirgzdenes pagasti.

• Teritorijas platība: 972,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 19 521.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ludza.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Aizpūre, Blonti, Cibla, Isnauda, Kivdolova, Ņukši, Pilda, Pušmucova, Tutāni,Zvirgzdene.

Ludza ir pašreizējais rajona centrs un loģiskais jaunveidojamā novada centrs. Tiek apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas, nodrošinot novada atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Novada attīstībai būtiski ir panākt transporta infrastruktūras uzlabošanu, lai paaugstinātu centra sasniedzamību.

 

• Madlienas novads: Madlienas, Menģeles, Lauberes, Suntažu, Ķeipenes, Taurupes, un Zaubes pagasti

• Teritorijas platība: 872,4 km².

• Iedzīvotāju skaits: 9731.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Madliena.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Suntaži, Ķeipene, Zaube, Laubere, Meņģele, Taurupe.

Madliena ir nozīmīgākais urbānais centrs novada teritorijā. Tās novietojums ir relatīvi labvēlīgs, bet ceļu tīkls - neizdevīgs no sasniedzamības un teritorijas apkalpes viedokļa. Perspektīvā nepieciešama transporta infrastruktūras uzlabošana novada sekmīgai attīstībai. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvais risinājums:

Zaubes pagasta pievienošana Līgatnes novadam.

 

• Madonas novads: Madonas pilsēta, Aronas, Bērzaunes, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Praulienas pagasti.

• Teritorijas platība: 1246,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 22 262.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Madona.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Mārciena, Ļaudona, Kusa, Prauliena, Mētriena, Bērzaune, Liezēre.

Madona ir pašreizējais rajona centrs ar nozīmīgu attīstības un teritorijas apkalpes potenciālu. Novadā iekļautas teritorijas, kas ietilpst tās tiešās centrtieces areālā. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Mālpils novads: Mālpils pagasts un Allažu pagasta daļa.

• Teritorijas platība: 325,6 km².

• Iedzīvotāju skaits: 5615.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Mālpils.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sidgunda.

Mālpils ir apdzīvotā vieta ar pietiekamu iedzīvotāju skaitu un attīstības potenciālu, lai varētu funkcionēt kā novada centrs. Tās novietojums teritorijā un transporta tīkls ir labvēlīgi un atbilst izvirzītajiem kritērijiem. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās — pievienota daļa no Allažu pagasta.

 

• Maltas novads: Maltas, Feimaņu, Lūznavas, Pušas, Silmales pagasti, Ozolaines pagasta daļa

• Teritorijas platība: 655,2 km².

• Iedzīvotāju skaits: 12 218.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Malta.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vecružina, Lūznava, Feimaņi, Kruki, Bekši, Puša, Balbīši.

Malta ir teritorijas potenciālais attīstības centrs. Novada teritoriju raksturo kompaktums, radiāls transporta tīkls (līdzās galvenajai asij Daugavpils–Rēzeknes virzienā), labvēlīgs centra novietojums teritorijas vidusdaļā. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās — Ozolaines pagasta daļa tiek pievienota Maltas novadam.

Alternatīvais risinājums

Ozolaines pagasta atdalīšana un Mākoņkalna pagasta pievienošana gadījumā, ja tiek veidots viens Rēzeknes novads.

 

• Mārupes novads: Mārupes pagasts

• Teritorijas platība: 103,9 km².

• Iedzīvotāju skaits: 9617.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Mārupe.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jaunmārupe, Skulte.

Pagasta iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekams potenciāls patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Mazsalacas novads: Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju, Ramatas, Skaņkalnes un Vecates pagasti.

• Teritorijas platība: 448,9 km².

• Iedzīvotāju skaits: 4650.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Mazsalaca.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vecate, Ramata.

Novada un tā centra iedzīvotāju skaits ir mazliet zemāks nekā kritērijos noteiktie rādītāji. Tomēr Mazsalaca ir pietiekami spēcīgs centrs ar attīstības potenciālu. Mazsalacā ir vidusskola ar 716 skolniekiem. Izvērtējot novada attīstības iespējas un alternatīvu, pietiekami spēcīgu centru trūkumu apkārtējās teritorijās, tiek ieteikts to veidot kā patstāvīgu administratīvo teritoriju. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvais risinājums

• Sēļu pagasta iekļaušana Mazsalacas novadā.

 

• Neretas novads: Neretas, Pilskalnes, Zalves un Mazzalves pagasti

• Teritorijas platība: 642 km².

• Iedzīvotāju skaits: 5046.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Nereta.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ērberģe, Pilskalne, Zalve.

Novadu raksturo pierobežas novietojums; teritorija ir iztiepta ZR - DR virzienā. Administratīvā centra novietojums DA daļā nav labvēlīgs, taču teritorijai trūkst alternatīvu centru. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto

 

• Nīcas novads: Dunikas, Rucavas, Nīcas un Otaņķu pagasti

• Teritorijas platība: 799 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6436

• Ieteicamais administratīvais centrs: Nīca.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Rucava, Sikšņi.

Novadā ietilpstošos pagastus vieno to izvietojums pierobežā un jūras piekrastē, kā arī izteiktu centru neesamība un teritoriāla nošķirtība. Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais ciems ir Nīca ar 1259 iedzīvotājiem. Vērtējot novada ceļu tīklu un atrašanās vietu, Nīca ieteikta kā administratīvais centrs, bet kā attīstības centri kalpotu Nīca un Rucava. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo Bārtas pagasts iekļauts Grobiņas novadā, ievērojot tā lielo saistību ar Grobiņu.

 

• Ogres novads: Alternatīvais nosaukums: Ogre, Ogres pilsēta ar lauku teritoriju.

Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts

• Teritorijas platība: 109,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 30 353.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ogre.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ciemupe, Ogresgals.

Ogres apvienošana ar Ogresgala pagastu pieļauj nelielu atkāpi no projektā ievērotajiem principiem. Ogres un nelielā pagasta apvienošana veikta ņemot vērā šo teritoriju lielo saistību, tādejādi veicinot abu šo teritoriju attīstību nākotnē. Rajona izpētes projektā nav paredzēta abu administratīvo teritoriju apvienošana.

 

• Olaines novads: Olaines pilsēta, Olaines pagasts (bez teritoriāli šķirtās daļas Ķekavas pagasta dienvidos) .

• Teritorijas platība: 296 km².

• Iedzīvotāju skaits: 18 071.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Olaine.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jaunolaine, Gaismas.

Olaines novada izveidi nosaka tā telpiskā struktūra ar nozīmīgāko attīstības asi DR–ZA virzienā un attīstības centra novietojums. Olaines pagasta teritoriāli šķirtā daļa Ķekavas pagasta dienvidos tiek pievienota Ķekavas novadam. Novada teritorija principā sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Piebalgas novads: Jaunpiebalgas, Drustu, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Kaives, Inešu, Zosēnu un Vecpiebalgas pagasti

• Teritorijas platība: 1125,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 10 910.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Vecpiebalga.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu snigšanas vietas: Jaunpiebalga, Dzērbene, Taurene, Drusti, Skujene, Ineši, Melnbārži, Kaive.

Novads veidots teritorijā, kur lielā apkaimē nav pilsētu, un kur apdzīvotās vietas izvietotas ļoti izklaidus. Lielākais ciems ir Jaunpiebalga (1286 iedz.). Vidusskolas ir Jaunpiebalgā, Dzērbenē un Vecpiebalgā. Kā administratīvais centrs varētu būt Vecpiebalga, bet kā attīstības centri varētu kalpot Jaunpiebalga, Dzērbene, Taurene un Vecpiebalga. Novada teritorija aptver divus novadus, kuru izveide tika piedāvāta rajona izpētes projektā.

 

• Pļaviņu novads: Pļaviņu pilsēta, Aiviekstes, Kalsnavas, Klintaines, Vietalvas pagasti.

• Teritorijas platība: 525,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 9206.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Pļaviņas.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jaunkalsnava, Aiviekste, Stukmaņi, Noras, Vietalva.

Pļaviņu novadā iekļautas tās centrtieces areālā ietilpstošās teritorijas Daugavas un Aiviekstes kreisajā krastā. Centra novietojumu un novada telpisko struktūru nosaka tā atrašanās pie Daugavas. Novada teritorija ir paplašināta salīdzinājumā ar rajona izpētes projektā piedāvāto — iekļauts Kalsnavas pagasts.

 

• Preiļu novads: Preiļu novads, Pelēču, Riebiņu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Stabulnieku, Sutru, Vārkavas pagasti, Rožkalnu un Upmalas pagastu daļa.

• Teritorijas platība: 1047,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 20 204.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Preiļi.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Riebiņi, Stabulnieki, Prīkuļi, Pelēči, Sutri, Aizkalne, Vārkava, Silajāņi, Aglonas stacija.

Preiļu novads jau ir izveidots, taču turpmāk tā robežas ir jāpaplašina atbilstoši izvēlētajiem kritērijiem. Teritoriju raksturo radiāls autoceļu tīkls un labvēlīgs centra novietojums. Teritorija būtiski atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās.

 

• Priekules novads: Priekules pilsēta, Priekules, Vaiņodes, Embūtes, Bunkas, Virgas, Kalētu, Gramzdas pagasti.

• Teritorijas platība: 828 km².

• Iedzīvotāju skaits: 11479.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Priekule.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vaiņode, Vībiņi, Embūte, Bunka, Paplaka, Kalēti, Gramzda.

Priekule ir teritorijas nozīmīgākais apkalpes un attīstības centrs. Tā izvietojums un novada teritorijas konfigurācija ir samērā labvēlīgi. Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas, nodrošinot tā parametru atbilstību izvēlētajiem kritērijiem.

 

• Rāznas novads: Kaunatas, Čornajas, Griškānu, Mākoņkalna, Stoļerovas pagasti.

• Teritorijas platība: 619,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6621.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Kaunata.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sprūževa, Čornaja, Stoļerova, Lipuški.

Novadu vienojošs elements ir Rāznas ezers, kas arī nav būtisks komunikāciju šķērslis. No izvietojuma viedokļa un attīstības potenciāla (t.sk. vidusskolas izvietojumu) ieteicams par centru izvēlēt Kaunatu. Nozīmīgākā teritorijas attīstības ass ir saistīta ar autoceļu P 55. Būtiskākā problēma ir spēcīgā centrtiece uz Rēzekni, kas īpaši raksturo novada ziemeļu daļu. Salīdzinājumā ar rajona izpētes projekta piedāvājumu tiek apvienotas divas novadu teritorijas.

Alternatīvie risinājumi

1) Rēzeknes noteikšana par novada centru

2) Viena Rēzeknes novada izveide, apvienojot Rāznas un Rēzeknes (Ziemeļrēzeknes) novadus, kā arī atdalot Mākoņkalna pagastu un iekļaujot to Maltas novadā.

3) Rēzeknes iekļaušana vienotajā novadā.

 

Rēzeknes novads: Alternatīvais nosaukums: Ziemeļrēzeknes novads

Verēmu, Lendžu, Audriņu, Bērzgales, Dricānu, Gaigalavas, Ilzeskalna, Nautrēnu, Strūžānu pagasti

• Teritorijas platība: 825,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 10 766.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Rēzekne (neietilpst novada teritorijā).

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Strūžāni, Sondori, Audriņi, Bikava, Dricāni, Bērzgale, Rogovka, Ilzeskalns, Lendži, Dekteri.

Novadu raksturo spēcīga centrtiece uz Rēzekni un alternatīvu centru trūkums. Šo iemeslu dēļ par novada administratīvo centru izvēlēta Rēzeknes pilsēta. Novada teritorija ir plašāka par rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvie risinājumi

1) Viena Rēzeknes novada izveide, apvienojot Rāznas un Rēzeknes (Ziemeļrēzeknes) novadus un iekļaujot tajā Ozolmuižas un Ozolaines un, iespējams, Sakstagala pagastus, kā arī atdalot no tā un pievienojot Viļānu novadam Gaigalavas pagastu.

2) Rēzeknes iekļaušana vienotajā novadā.

 

Rojas novads: Rojas pagasts

• Teritorijas platība: 201 km².

• Iedzīvotāju skaits: 4651.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Roja.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Rude, Kaltene, Melnsils.

Rojas novads tiek veidots pagasta robežās, ievērojot ģeogrāfisko novietojumu, piejūras situāciju, lineāro struktūru un konfigurāciju, kā arī pietiekamu teritorijas kapacitāti (kaut gan iedzīvotāju skaits ir nedaudz zemāks par kritērijos noteikto). Perspektīvā ieteicams pievienot novada teritorijai Vandzenes pagasta ZA daļu. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvie risinājumi:

1) Kolkas pagasta vai tā daļas pievienošana Rojas novadam.

2) Lubes pagasta pievienošana Rojas novadam.

 

Ropažu novads: Ropažu pagasts.

• Teritorijas platība: 323 km².

• Iedzīvotāju skaits: 5874.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ropaži.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Zaķumuiža.

Ropažu pagasta teritorija un iedzīvotāju skaits ir pietiekams novada izveidei. Nepieciešams stiprināt Ropažus kā administratīvo un attīstības centru.

Alternatīvais risinājums:

Stopiņu un Ropažu pagastu apvienošana vienā novadā.

 

• Rūjienas novads: Rūjienas pilsēta, Ipiķu, Jeru, Ķoņu, Lodes, Naukšēnu, Sēļu, Vilpulkas pagasti.

• Teritorijas platība: 689,4 km².

• Iedzīvotāju skaits: 9716.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Rūjiena.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Celtnieki, Naukšēni, Endzele, Lode, Sēļi, Vilpulka, Ipiķi, Ķoņi.

Rūjiena ir nozīmīgākais urbānais centrs tagadējā Valmieras rajona ziemeļrietumu daļā ar pietiekamu attīstības un apkārtējo teritoriju apkalpes potenciālu. Teritoriju raksturo radiāla autoceļu struktūra, kas nodrošina centra sasniedzamību. Atsevišķos posmos nepieciešama ceļu asfaltēšana. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvais risinājums

Sēļu pagasta atdalīšana no Rūjienas novada un iekļaušana Mazsalacas novadā.

 

• Salacgrīvas novads: Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju.

• Teritorijas platība: 479 km².

• Iedzīvotāju skaits: 8045.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Salacgrīva.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ainaži, Svētciems, Korģene.

Novada teritoriju raksturo piejūras novietojums un valsts autoceļš kā galvenā funkcionālā ass. Salacgrīva ir urbānais centrs ar būtisku attīstības potenciālu un relatīvi labvēlīgu novietojumu jaunveidojamajā administratīvajā teritorijā. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Salaspils novads: Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju

• Teritorijas platība: 123,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 21 976.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Salaspils.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Saulkalne, Acone.

Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami lielas patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Saldus novads: Saldus pilsēta, Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Blīdenes, Gaiķu, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Novadnieku, Remtes, Saldus, Šķēdes, Zvārdes pagasti.

• Teritorijas platība: 1423,2 km².

• Iedzīvotāju skaits: 29758.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Saldus.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Brocēni, Druva, Lutriņi, Kursīši, Blīdene, Jaunlutriņi, Mežvidi, Satiķi, Šķēde, Remte, Striķi.

Teritorijai raksturīga ievērojama centrtiece uz Saldu un konkurējošu centru trūkums. Brocēni iekļauti Saldus novadā, jo veidojušies kā rūpnieciska apdzīvotā vieta bez izteiktām apkārtējās teritorijas pārvaldes un apkalpes funkcijām. Brocēnu atrašanās Saldus tiešā tuvumā piešķir tai rūpnieciskas pavadoņpilsētas pazīmes. Kā alternatīvu var aplūkot Brocēnu novada veidošanu, iekļaujot tajā Remtes un Blīdenes pagastus.

 

• Saulkrastu novads: Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju, Skultes pagasts un Sējas pagasta daļa.

• Teritorijas platība: 368,8 km².

• Iedzīvotāju skaits: 9875.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Saulkrasti.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Zvejniekciems, Murjāņi, Mandaga.

Novada teritoriju raksturo piejūras novietojums un nelielais attālums līdz Rīgai. Saulkrasti ir teritorijas nozīmīgākais attīstības un pakalpojumu centrs. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Sēlpils novads: Sēlpils, Salas, Ābeļu pagasti.

• Teritorijas platība: 440,9 km².

• Iedzīvotāju skaits: 5773.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Jēkabpils.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sala, Birži, Sēlpils.

Novadā iekļautas Jēkabpilij piegulošas teritorijas Daugavas kreisajā krastā. Ievērojot lielo centrtieci uz Jēkabpili, novada centrs izvietots Jēkabpils pilsētā. Kā alternatīvu var aplūkot centra izvietošanu Salā. Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā ieteiktās administratīvās teritorijas.

Alternatīvais risinājums

Vienota Jēkabpils novada izveide.

 

• Siguldas novads: Siguldas pilsēta, Siguldas, Allažu, Inčukalna pagasti.

• Teritorijas platība: 272,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 18381.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Sigulda.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Peltes, Inčukalns, Gauja, Allaži.

Siguldas novada teritorija veidota galvenokārt Gaujas kreisajā krastā, ievērojot apdzīvojuma struktūras un transporta tīkla īpatnības. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo Allažu pagasta dienvidu daļa iekļauta Mālpils novadā.

 

• Skrīveru novads: Skrīveru, Jumpravas, Krapes pagasti.

• Teritorijas platība: 266,9 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7165.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Skrīveri.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jumprava, Veckrape.

Skrīveri ir nozīmīgākais centrs novada teritorijā, Kā otru attīstības centru var uzlūkot Jumpravu. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Skrundas novads: Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju, Raņķu, Laidu, Rudbāržu, Nīkrāces pagasti, Zirņu pagasta rietumu daļa.

• Teritorijas platība: 781 km².

• Iedzīvotāju skaits: 9362.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Skrunda.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Zirņi, Raņķi, Laidi, Sermīte, Rudbārži, Dzelda, Jaunāmuiža.

Novada teritoriju raksturo monocentriska struktūra un Skrundas kā attīstības un teritorijas apkalpes centra potenciāls. Kuldīgas rajonā ietilpstošo pagastu apvienošana ar Skrundas pašvaldības teritoriju aplūkota jau speciālā pilotprojektā, bet Zirņu pagasta daļa iekļauta ievērojot reālos centrtieces, t.sk. svārstmigrācijas procesus. Perspektīvā aplūkojama Laidu pagasta rietumu daļas (Sermītes apkaimes) pievienošana Aizputes novadam.

 

• Smiltenes novads: Smiltenes pilsēta, Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Smiltenes, Variņu pagasti.

• Teritorijas platība 949,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 15346.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Smiltene

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Blome, Branti, Launkalne, Bilska, Palsmane, Dzeņi, Variņi.

Smiltene ir izteikts urbānais centrs novada teritorijā ar pietiekamu apkalpes un attīstības potenciālu. Smiltenes novietojums teritorijā ir relatīvi labvēlīgs, kaut gan sliktāki sasniedzamības rādītāji ir Palsmanes apkaimei. Tās uzlabošanai ieteicama transporta infrastruktūras attīstība. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Stopiņu novads: Stopiņu pagasts.

• Teritorijas platība: 53,8 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7072.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ulbroka.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Saurieši.

Stopiņu pagasta iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami liela patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Strenču novads: Strenču pilsēta ar lauku teritoriju, Sedas pilsēta ar lauku teritoriju, Ēveles, Jērcēnu, Plāņu, Trikātas pagasti.

• Teritorijas platība: 577,2 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7435.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Strenči.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Seda, Jaunjērcēni, Ēvele, Trikāta, Plāņi.

Novadā ietilpst divas pilsētas, bet par administratīvo centru ieteicams izvēlēties Strenčus, ievērojot šīs pilsētas lomu teritorijas apkalpē. Tai ir daudzveidīgākās funkcijas un attīstības potenciāls, kā arī izdevīgs transportģeogrāfiskais novietojums. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Talsu novads: Talsu un Stendes pilsētas, Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju, Balgales, Ģibuļu, Īves, Laidzes, Laucienas, Lībagu, Lubes, Valdgales, Vandzenes, Virbu pagasti.

• Teritorijas platība: 1490,7 km².

• Iedzīvotāju skaits: 32563.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Talsi.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Stende, Valdemārpils, Pastende, Vandzene, Pūņas, Laidze, Lauciene, Jaunpagasts, Dižstende, Lubezere, Spāre, Dursupe, Tiņģere.

Talsu pilsētai ir ievērojams attīstības potenciāls. Novadā iekļauti vairāki nozīmīgi lokālie centri, t.sk. pilsētas - Stende un Valdemārpils. To potenciāls ir ievērojami zemāks nekā Talsiem un izvietojot ap tām izveidojamās administratīvās teritorijas, tās neatbilstu projektā pieņemtajiem kritērijiem. Sabiles novads nav iekļauts Talsu novadā, jo to izvietojums un attīstības intereses lielā mērā saistītas ar Abavas ielejas zonu.

Perspektīvā, veidojot novadu, ieteicams Ģibuļu pagasta dienvidu daļu (Kalešu apkaimē) atdalīt un pievienot Kandavas novadam (vai Sabiles novadam tā izveides gadījumā). Novada teritorija ir plašāka nekā rajona izpētes projektā piedāvātā, ievērojot būtisko centrtieci uz Talsiem. Perspektīvā ieteicams Vandzenes pagasta ZR teritoriju atdalīt un pievienot Rojas novadam.

Alternatīvais risinājums

Lubes pagasta pievienošana Rojas novadam.

 

• Tukuma novads: Tukuma pilsēta, Degoles, Džūkstes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes pagasti

• Teritorijas platība: 888,9 km².

• Iedzīvotāju skaits: 29 758.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Tukums.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Slampe, Tume, Smārde, Milzkalne, Džūkste, Sēme, Vienība.

Tukums ir pašreizējais rajona centrs ar ievērojamu apkārtējo teritoriju apkalpes un attīstības potenciālu. Novadā iekļauta teritorija, ko raksturo centrtiece uz Tukumu un alternatīvu centru trūkums ar lielāku sasniedzamību. Perspektīvā ieteicams Džūkstes pagasta DR daļu pievienot Jaunpils novadam. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvais risinājums:

Smārdes, Slampes un Džūkstes pagastu daļas pievienošana Ķemeru novadam tā izveides gadījumā.

 

• Ugāles novads: Ugāles, Usmas, Puzes pagasti

• Teritorijas platība: 722,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 11 530.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ugāle.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Blāzma, Puze, Usma, Stikli.

Ugāle ir nozīmīgākais centrs relatīvi reti apdzīvotajā teritorijā. Novada teritorija atbilst izvēlētajiem kritērijiem, kā arī rajona izpētes projektā piedāvātajam variantam.

 

• Valkas novads: Valkas pilsēta, Valkas, Ērģemes, Kārķu, Vijciema pagasti, Zvārtavas pagasta ZR daļa.

• Teritorijas platība: 851,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 11530.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Valka.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Kārķi, Vijciems, Ērģeme.

Valka ir pašreizējais rajona centrs; tās potenciāls ir pietiekams novada izveidei. Novada teritorijas konfigurācijai ir izstiepts raksturs, ko lielā mērā nosaka pierobežas novietojums un citu lielu centru trūkums. Novada teritorija mazliet atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo tajā nav ieteikts sadalīt Zvārtavas pagastu.

 

• Valmieras novads: Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Kauguru, Kocēnu, Matīšu, Rencēnu, Vaidavas, Valmieras, Zilākalna pagasti.

• Teritorijas platība: 1205 km².

• Iedzīvotāju skaits: 16953.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Valmiera.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Zilaiskalns, Kocēni, Dikļi, Rencēni, Matīši, Burtnieki, Vaidava, Mūrmuiža, Rubene, Bērzaine, Brenguļi.

Valmiera ir nozīmīgākais centrs teritorijā ar ievērojamu potenciālu un centrtieci, Teritorijā nav konkurējošu centru, ap kuriem varētu veidot administratīvas teritorijas, arī transporta tīkls ir izteikti radiāls, nosakot Valmierai vislabāko pieejamību no visām teritorijas daļām. Novada teritorija atšķiras no rajona izpētes projekta varianta, jo tiek apvienotas trīs piedāvātās administratīvās teritorijas.

Alternatīvais risinājums

Vienas administratīvās teritorijas veidošana, iekļaujot novada teritorijā arī Valmieru.

 

• Varakļānu novads: Varakļānu pilsēta, Barkavas, Dekšāru, Murmastienes, Sīļukalna, Varakļānu pagasti.

• Teritorijas platība: 670,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 8067.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Varakļāni.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Barkava, Mūrmastiene, Dekšāres, Kokari, Sīļukalns.

Varakļāni ir nozīmīgākais attīstības centrs ar pietiekamu sasniedzamību un apkārtējo teritoriju apkalpes potenciālu. Nedaudz attālināta ir ZR daļa, taču tās apkaimē nav alternatīvu attīstības centru. Novada teritorija ir plašāka par rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Vecumnieku novads: Vecumnieku, Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles pagasti.

• Teritorijas platība: 845,5 km².

• Iedzīvotāju skaits: 10 262.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Vecumnieki.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Skaistkalne, Misa, Bārbele, Valle, Kurmene, Taurkalne, Vecstelpe.

Vecumnieku novada veidošanā būtiska nozīme ir esošajam autoceļu tīklam. Vecumnieki ir nozīmīgākā apdzīvotā vieta novada teritorijā, kas var kalpot kā attīstības un teritorijas apkalpes centrs. Kaut gan administratīvais centrs atrodas novada ZR daļā, ceļu tīkla īpatnības to padara par sasniedzamāko vietu teritorijā. Perspektīvā aplūkojama iespēja Valles pagasta austrumu daļu, Taurkalnes apkaimē pievienot Aizkraukles novadam. Novadā apvienotas trīs rajona izpētes projektā piedāvātās teritorijas, nodrošinot tā atbilstību izvēlētajiem kritērijiem.

 

• Ventspils novads: Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju, Popes, Tārgales, Užavas, Vārves, Ziru pagasti.

• Teritorijas platība: 1140 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7836.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Ventspils (neietilpst novada teritorijā).

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Piltene, Pope, Tārgale, Vārve, Užava, Ziras, Ventava.

Ventspilij piegulošā teritorijā nav alternatīvu centru, kas ļautu izveidot kritērijiem atbilstošus novadus. Ventas kreisā un labā krasta teritorijas faktiski ir šķirtas, bet reāli tās saplūst kopā tikai Ventspilī. Piltene, kuru daļēji (no kritēriju viedokļa) varētu uzskatīt par alternatīvo centru, savas atrašanās vietas un ceļu struktūras dēļ nekalpo par šo teritoriju vienojošo centru. Apvienotas divas rajona izpētes projektā ieteiktās administratīvā teritorijas

 

• Viesītes novads: Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju, Saukas un Sunākstes pagasti.

• Teritorijas platība: 596,9 km².

• Iedzīvotāju skaits: 4883.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Viesīte.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sauka, Lone, Sunākste.

Viesīte ir vienīgais nozīmīgais attīstības centrs novada teritorijā, tās novietojums ir labvēlīgs, bet transporta infrastruktūra - relatīvi vāja. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Viļakas novads: Viļakas pilsēta, Baltinavas, Briežuciema, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu, Žīguru pagasti.

• Teritorijas platība: 907,3 km².

• Iedzīvotāju skaits: 9656.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Viļaka.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Žīguri, Baltinava, Semanova, Borisova, Rekova, Briežuciems.

Novada teritorija ir izstiepta ziemeļu - dienvidu virzienā, taču to nosaka pierobežas novietojums, kā arī apdzīvojuma struktūra (apdzīvoto vietu izvietojums). Perspektīvā novada sekmīgai attīstībai nepieciešama transporta infrastruktūras uzlabošana.

 

• Viļānu novads: Viļānu pilsēta, Viļānu, Galēnu, Kantinieku, Nagļu, Rikavas, Sakstagala, Sokolu, Ozolmuižas pagasti.

• Teritorijas platība: 690,6 km².

• Iedzīvotāju skaits: 13 512.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Viļāni.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Liuža, Nagļi, Rikava, Galēni, Strupļi, Sakstagals, Ozolmuiža.

Viļāni ir nozīmīgākais urbānais centrs ar attīstības un teritorijas apkalpes potenciālu. Viena no novada attīstības problēmām ir pietiekami kvalitatīvu ceļu trūkums teritorijas ziemeļu daļā. Perspektīvā ieteicams sadalīt Ozolmuižas pagasta teritoriju, tās austrumu daļu pievienojot Rēzeknei. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Alternatīvais risinājums

Ozolmuižas un, iespējams, Sakstagala pagasta pievienošana vienotajam Rēzeknes novadam tā izveides gadījumā un Gaigalavas pagasta pievienošana Viļānu novadam.

 

• Zasas novads: Zasas, Leimaņu, Kalna, Asares, Rubenes, Dignājas un Dunavas pagasti

• Teritorijas platība: 859,2 km².

• Iedzīvotāju skaits: 6508.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Zasa.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Mežgale, Rubeņi, Dunava, Asare, Leimaņi, Vidsala, Dignāja.

Novada teritoriju raksturo izteiktu attīstības centru trūkums un vāji attīstīta transporta infrastruktūra. Pēc novietojuma un lieluma par administratīvo centru izvēlēta Zasa. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

 

• Zilupes novads: Zilupes pilsēta, Briģu, Istras, Lauderu, Nirzas, Pasienes, Rundēnu, Zaļesjes pagasti.

• Teritorijas platība: 811,1 km².

• Iedzīvotāju skaits: 7998.

• Ieteicamais administratīvais centrs: Zilupe.

• Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vecsloboda, Rundāni, Pasiene, Lauderi, Briģi, Nirza, Zaļesje.

Zilupe ir viens no trim urbānajiem centriem Ludzas rajonā, kas var kalpot kā novada attīstības centrs. Būtiskākā problēma ir Zilupes novietojums teritorijas ZA daļā un zems asfaltētu autoceļu īpatsvars, īpaši to trūkums novada DR daļā. Tomēr šajā teritorijā vai tās tuvumā nav alternatīvu attīstības centru. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto.

Saskaņā ar projektā noteiktajiem kritērijiem apvienoto pašvaldību iedzīvotāju skaitu raksturo šāda diagramma:

Veidojot šādas pašvaldības, ievērojami palielinās pašvaldību budžeta līdzekļu koncentrācija, būtiski samazinās savstarpējo norēķinu apjoms, kā arī vismaz par 4 miljoniem latu samazināsies pašvaldību izdevumi varas un pārvaldes institūcijām, kurus novadu pašvaldības varēs izmantot citiem mērķiem.

Apvienoto pašvaldību minimālo iespējamo budžetu bez mērķdotācijām raksturo šāda diagramma:

Latvijas dienvidu kaimiņš — Lietuva ir veikusi administratīvi teritoriālo reformu. Tur ir izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar 60 vietējām pašvaldībām. Vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā — 57 tūkst. Igaunijā ir 254 pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā — 5,7 tūkstoši. Pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu zem 1000 sastāda tikai 9,4% (Latvijā 33%). Igauņi plāno veikt teritoriālo reformu un pašvaldību skaitu samazināt aptuveni par 150 pašvaldībām.

Eiropas padome ir apkopojusi dažādu valstu pētījumus par municipalitāšu minimālo dzīvotspējīgo lielumu (minimālo iedzīvotāju skaitu) un iegūtie dati ir šādi:

Dānijā 5000-6000

Vācijā 5000 (citos variantos 2000; 8000; 15000)

Itālijā 5000

Nīderlandē 6000-7000

Norvēģijā 5000

Zviedrijā 6500-8000

 

7. PROBLĒMAS NOVADU IZVEIDOŠANAS PROCESĀ UN PRIEKŠLIKUMI TO RISINĀJUMIEM

Administratīvi teritoriālās reformas likums tika pieņemts politisku kompromisu apstākļos. Lai arī tam ir dažas nepilnības, kā, piemēram, ir pieļauta nenoteiktība apvienošanās un sadarbības formulējumos, nav noteikti jaunu teritoriju veidošanās kritēriji, tas tomēr ir devis politisku atbalstu reformai un nodrošinājis tās ievirzi. Pamatojoties uz šo likumu, ir veikta visu 26 rajonu administratīvo teritoriju izpēte, izstrādāta pagastu un pilsētu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu izstrādes metodika, notikusi pašvaldību apvienošanās, izveidojot 15 novadus, vairākas pašvaldības ir noslēgušas sadarbības līgumus. Apkopojot rajonu izpētes projektus un līdzšinējā reformas procesā gūto pieredzi, ir izstrādāts novadu izveidošanas projekts, kurā definēti apvienoto teritoriju veidošanas kritēriji un sagatavots priekšlikums vienotam Latvijas teritorijas administratīvajam iedalījumam.

Īpaši nepieciešams uzsvērt vienota - visai valsts teritorijai domāta projekta nepieciešamību. Līdzšinējā prakse, kad projekti tika izstrādāti gan atsevišķiem rajoniem, gan atsevišķiem novadiem, radīja problēmas, jo veidojās teritoriju nesaiste uz rajonu robežām. Jaunu administratīvo teritoriju veidošanai katrā gadījumā tika izvēlēti atšķirīgi kritēriji. Piedāvātais novadu veidošanas projekts nenozīmē galīgo iedalījuma variantu, tas paredz turpmākus precizējumus. Izvēloties šo projektu par pamatu, mēs nosakām vietējo pašvaldību mērogu. Tas nozīmē arī to, ka uz Latvijas teritoriju mēs skatāmies vienoti un, ja kādā valsts teritorijas daļā izdarām izmaiņas, vērtējam, kā tas iespaidos situāciju citur — vai neradīsies “baltie” plankumi, tas ir, noteiktajiem kritērijiem neatbilstošas pašvaldības.

Visas reformu aktivitātes, kas līdz šim notikušas, ir pašvaldību iniciatīva. Kopumā Latvijā ir izveidotas 19 apvienotas pašvaldības, tai skaitā 15 novadi, apvienojoties 45 vietējām pašvaldībām. Visas apvienotās pašvaldības ir saņēmušas vienreizēju dotāciju no valsts budžeta četru līdz piecu procentu apmērā no pašvaldības gada budžeta kopapjoma. Tomēr jāatzīst, ka, ņemot vērā ilgo pašvaldību apvienošanās periodu, tas nav liels apjoms un tā nav liela aktivitāte. Pasaules prakse rāda, ka pašvaldību apvienošanās ir efektīvāka, ja tās notiek pēc iespējas īsākā laika periodā. Lēnu reformu nelaime ir tā, ka reformas pretspēkiem ir iespēja mobilizēties un atrast paņēmienus, kā neitralizēt jaunievedumus, tādejādi padarot reformu nenozīmīgu. Šeit būtu lietderīgi atcerēties Jaunzēlandes finansu ministra Rodžersa Duglasa, kurš savulaik savā valstī veica sekmīgas reformas, principu: “Pamatīgas reformas ir jāveic “lielos vilcienos”, jo citādi interešu grupām ir laiks mobilizēt klientūru, kādu nogurdināt un visu padarīt “seklu”. Ātrums ir tikpat svarīgs kā princips — “nogriezt dažādu grupu privilēģijas”.

Pieņemot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, ir noteikts, ka pašvaldību apvienošanās pabeigšanas termiņš ir 2004. gada 30. novembris. Tas ir tāpēc, lai nākošās pašvaldību vēlēšanas varētu notikt jaunajās administratīvajās teritorijās. Mums ir uzkrājusies pieredze un vēl ir pietiekoši daudz laika, lai sagatavotos un veiksmīgi pabeigtu pašvaldību apvienošanās procesu. Lai tālāk virzītos šajā procesā, ir nepieciešams precizēt pašvaldību apvienošanās procedūru apstākļos, kad tā notiek pēc vienota Latvijas teritorijas administratīvā iedalījuma projekta. Tāpēc nozīmīgi ir šajā nodaļā turpmāk apskatītie jautājumi. 

7.1. Novadu robežu saskaņošanas procedūra

Pieņemot novadu veidošanas projektu par pamatu, ir jāparedz konsultācijas ar katru potenciālo novadu atsevišķi t.i. ar novadā ietilpstošām pašvaldībām. Pēc viņu viedokļu, argumentu un priekšlikumu uzklausīšanas ir jāizvērtē iespējas izdarīt izmaiņas pamatprojektā. Situāciju sarežģī tas, ka vienotā projektā, mainot viena novada robežas, neizbēgami tās būs jāmaina arī citiem. Tāpēc šo procedūru vajadzētu sākt ar novadiem, par kuriem ir mazāk šaubu, un kuros nav paredzamas būtiskas izmaiņas. Šo pasākumu rezultātā mēs iegūsim precizēto novadu izveidošanas projektu.

Raugoties no saskaņotības viedokļa, jaunu novadu veidošana (pašvaldību apvienošanās) nebūtu vēlama līdz brīdim, kamēr precizētais projekts netiek sagatavots un apstiprināts, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka jau apvienotajām pašvaldībām būs nepieciešami papildus administratīvo robežu grozīšanas pasākumi. 

7.2. Precizētā novadu izveidošanas projekta apstiprināšana

Veicot novadu izveides projekta saskaņošanu ar pašvaldībām, līdzīga procedūra jāveic arī ar valsts pārvaldes institūcijām. Jāņem vērā iedzīvotāju priekšlikumi un aptaujās iegūtie rezultāti. Ir skaidrs, ka būs daudz viedokļu un pretrunīgu priekšlikumu. Bet galīgajam projektam ir jāspēj maksimāli tos visus ietvert un arī līdzsvarot. Projekta galīgā varianta apstiprināšanu būtu jāuztic Ministru kabinetam. Ņemot vērā šī procesa sarežģītību, nav izslēgts, ka šis jautājums būs jāskata vairākkārtīgi un pat jāveic grozījumi apstiprinātajā iedalījumā. Tāpēc no operativitātes viedokļa Ministru kabinets būtu piemērota institūcija šādu lēmumu pieņemšanai.

Līdz ar galīgā novadu izveides projekta apstiprināšanu būtiski samazināsies Administratīvi teritoriālās reformas padomes pienākumi, bet tie pieaugs atbildīgajam ministram. Šai brīdī Administratīvi teritoriālā reformas padome varētu arī pārtraukt savu darbību un visu atbildību par reformas tālāko norisi būtu jānodod Ministru kabinetam un atbildīgajam ministram. 

7.3. Pašvaldību apvienošanā laika periodā līdz 2003. gada 31.decembrim un apvienošanās ekonomiskie stimuli

Likums paredz apvienošanos pēc pašvaldību iniciatīvas līdz 2003.gada 31.decembrim. Situācijā, kad ir izstrādāts un apstiprināts precizētais novadu izveidošanas projekts, pašvaldību apvienošanai būtu jānotiek tikai atbilstoši šim iedalījumam. Lai daudzie apvienošanās pasākumi netiktu atlikti uz beigu periodu t.i. no 01.01.2004 - 30.11.2004, ir nepieciešams veicināt pašvaldību ieinteresētību apvienoties. Veicinošie pasākumi varētu būt:

• saglabāt valsts dotāciju 5 % apmērā neatkarīgi no tā, kurā gadā notiek apvienošanās, ja vien tā notiek atbilstoši apstiprinātajam vienotam projektam,

• valsts investīciju programmās pirmkārt iekļaut tās pašvaldības, kas veic atbilstošus apvienošanās pasākumus,

• teritorijas plānošanas mērķdotācijas piešķirt tikai tām pašvaldībām, kas atbilst novadu veidošanas kritērijiem,

• apvienotajām pašvaldībām piešķirt tiesības patstāvīgi izmantot kapitāla tirgu un administrēt nodokļus,

• nodrošināt, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas jaunizveidotajiem novadiem nav mazākas par kopējo dotāciju attiecīgajām pašvaldībām pirms apvienošanās,

• izlīdzināšanas aprēķinos ieviest papildus koeficientu, kas raksturo pašvaldības līdzdalību apvienošanās procesā,

• nodrošināt kompensācijas tiem darbiniekiem, kas pašvaldību apvienošanās rezultātā zaudē darbu. 

7.4. Pašvaldību apvienošanās process no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim

Šis ir periods, kad pašvaldību apvienošanās pasākumi būs jāveic visā valsts teritorijā. Administratīvi teritoriālās reformas likums šo procesu praktiski nereglamentē. Pēc prognozēm tas varētu būt visintensīvākais darba periods. Tam sākoties, jābūt pietiekošai skaidrībai par tā norisi, un jābūt veiktiem visiem sagatavošanas darbiem. Tāpēc Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumos visbūtiskākie priekšlikumi ir paredzami tieši par šī perioda pasākumu norises kārtību.

Atbildīgajam ministram perioda sākumā ar rīkojumu jānosaka, kad un kur notiks jauno novadu domju pirmās sēdes, un kas vadīs sēdes līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai. Lai nenotiktu apvienošanās pasākumu novilcināšana, likumā ir jānosaka, cik ilgā laikā un kādi pasākumi ir jāveic pašvaldībām. Tie varētu būt šādi:

• mēneša laikā pēc pirmās sēdes jāsagatavo un jāapstiprina jaunizveidotā novada pašvaldības nolikums un jāievēl novada vēlēšanu komisija;

• trīs mēnešu laikā pēc nolikuma apstiprināšanas ir jāveic jauno pašvaldības pārvaldes un citu institūciju izveide un jāpārņem rajona padomes funkciju izpilde savā teritorijā.

Pēc šo uzdoto pasākumu realizācijas novada pašvaldība rīkojas līdzīgi kā līdzšinējos apvienošanās gadījumos. Bet, ja pašvaldības minētajā periodā savlaicīgi neveic iepriekš minētos divus pasākumus, likumā ir jāparedz, ka atbildīgajam ministram šai periodā ir tiesības no novada pašvaldību vadītājiem izveidot novada reformas realizācijas komiteju, kurai ir jāveic novada jauno struktūrvienību izveidošana, īpašumu, finansu līdzekļu un saistību pārņemšana, kā arī jānodrošina novada pārvaldīšana līdz jaunu novada domes deputātu ievēlēšanai. Šādā gadījumā pārējo deputātu pilnvaras līdz jaunas domes ievēlēšanai tiktu apturētas. 

7.5. Novadu izveidošanas atbalsta programmas

Novadu izveidošanas projekta realizācija bez valsts atbalsta nav iespējama. Valsts ir segusi visus ar novadu izveides sagatavošanu saistītos izdevumus un tai būtu jāsedz visi tiešie papildus izdevumi, kas radīsies saistībā ar pašvaldību apvienošanos.

Veidojot jaunu administratīvo iedalījumu, vietējo pašvaldību sociālā un tehniskā infrastruktūra kļūst racionālāka. Tas ir būtisks pamats tam, lai valsts palielinātu ieguldījumus novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībā un modernizācijā. Izstrādājot valsts investīciju programmas, vietējo pašvaldību attīstībai ir jāparedz fiksēta daļa no investīciju kopējā apjoma.

Valsts atbalsts varētu būt veidots kā programmas atsevišķās nozarēs. It īpaši tādas ir nepieciešamas:

• autoceļu sakārtošanā un attīstībā;

• pašvaldību informatīvās sistēmas izveidē;

• sabiedrības informēšanai;

• izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanai;

• administratīvo teritoriju robežu aprakstu un īpašumu reģistrācijas sakārtošanai.

Valsts atbalsts varētu būt veidots arī kā vienots pašvaldību attīstības fonds, kura izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet lielumu apstiprina Saeima, pieņemot valsts ikgadējo budžetu. 

7.6. Rajona pašvaldību reorganizācija

Novadu izveidošanas rezultātā vietējās pašvaldības kļūs lielākas - pieaugs to administratīvā kapacitāte un palielināsies ekonomiskās un finansiālās iespējas. Novadu pašvaldības būs spējīgas pārņemt vairākas funkcijas, ko pašreiz veic rajona padomes. Tā kā pēc pašvaldību apvienošanās procesa pabeigšanas rajona pašvaldības būs zaudējušas savu nozīmi tās reorganizējamas par liela mēroga reģionālajām pašvaldībām. Rajona pašvaldību līdzekļi, īpašumi un saistības reformas pēdējā posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim ir sadalāmas starp jaunajām vietējām pašvaldībām un reģionālajām pašvaldībām. Līdz ar rajona pašvaldību funkcijām būs iespējams nodot arī šo funkciju turpmākajiem izpildītājiem finansējumu orientējoši 16 milj. latu apmērā.

Šobrīd tiek veidotas plānošanas reģionu attīstības aģentūras, kuras laika gaitā kļūtu par reģionālo izpildinstitūciju veidošanas bāzi un tās varētu pakāpeniski pārņemt šādas rajonu pašvaldību un valsts funkcijas:

• reģionālās attīstības plānošana,

• reģionālo slimokasu organizēšana un ārstniecības iestāžu uzturēšana,

• vidējās speciālās izglītības iestāžu, speciālo skolu un reģionālo augstskolu uzturēšana,

• speciālās sociālās aprūpes iestāžu (bērnu namu, specializētu pansionātu) uzturēšana,

• reģionālo ceļu uzturēšana, ceļu tīkla attīstība un reģionālās satiksmes organizēšana,

• reģionālo vides aizsardzības projektu un pasākumu realizēšana,

• uzņēmējdarbības attīstība,

• civilās aizsardzības, ugunsdzēsības un glābšanas pasākumu veikšana,

• tiesu piesēdētāju vēlēšanu organizēšana,

• reģiona galvenās bibliotēkas, kā arī reģionālas nozīmes kultūras un sporta pasākumu organizēšana un kultūras un sporta iestāžu (ja tādas ir) uzturēšana.

Reģionālo pašvaldību jautājums šinī brīdī politiski ir neviennozīmīgs. To veidošanās un pastāvēšanas formas iegūs skaidrākas aprises pēc novadu izveides projekta realizācijas. Nododot novadiem rajonu funkcijas un īpašumus tie publisko un privāto tiesību ziņā kļūtu līdzvērtīgi republikas pilsētām un radītu priekšnosacījumus reģionu veidošanai no līdzvērtīgiem partneriem, lai kad tas arī nenotiktu. 

7.7. Novadu izveidošanas projekta realizācijas prognozētās izmaksas

Novadu administratīvo robežu kartēšanas un robežu aprakstu sagatavošanas izmaksas paredzamas 600 tūkst. latu apmērā.

Izdevumi pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kas saistīti ar kompensāciju izmaksu sakarā ar štatu samazināšanu, valsts reģistru kārtošanu, izkārtņu maiņu utt. prognozējami uz 360 tūkst. latu.

Izdevumi jauno pašvaldību administratīvā centra ēkas sakārtošanai — atbilstoši jaunajām pārvaldes prasībām — orientējoši 600 tūkst. latu.

Izdevumi valsts iestādēm, kas saistīti ar valsts reģistru pārkārtošanu un iestāžu apkalpes zonu koriģēšanu, izkārtņu, zīmogu maiņu (Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts zemes dienests, Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija, tiesu sistēma u.t.t.) — orientējošās izmaksas — 1, 9 milj. latu.

Mērķdotācijas pašvaldībām attīstības programmu izstrādei atbilstoši jaunizveidotajām teritorijām — 1,50 milj. latu.

Investīcijas lauku autoceļu ceļu attīstībai atbilstoši jaunizveidotajām administratīvajām teritorijām — vismaz 10 milj. latu gadā.

Investīcijas pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidei 15,8 milj. latu, tajā skaitā valsts investīcijas 7,2 milj. latu.

 

8. NOVADU VEIDOŠANAS SVID ANALĪZE

Stiprās puses	Vājās puses
• pašvaldības materiālo un finansu resursu koncentrācija un izmantošanas efektivitāte	• lieli attālumi līdz pašvaldības administratīvajam centram, liela teritorija
• plašas iespējas izvēlēties politiķus un darbiniekus darbam vietējā pašvaldībā	• iespējams, ka vienā pašvaldībā būs apvienotas teritorijas ar dažādām iedzīvotāju interesēm
• liela pašvaldības sociālo, ekonomisko un vides resursu dažādība, minimāls nestabilitātes risks	• daļēji tiks mainīta ierastā kārtība
• optimāls mērogs pašvaldības funkciju izpildes organizēšanai
• visi pašvaldības pakalpojumu veidi pieejami vienas pašvaldības teritorijā
• liela pašvaldības ekonomiskā patstāvība
• stabila pašvaldības ieņēmumu bāze
• pievilcīga uzņēmējdarbības vide, piemērota vide lielu projektu realizācijai
• vienā novadā ietilpstošās pilsētu un lauku teritorijas savstarpēji papildina viena otru ar resursiem un iespējām

 

Iespējas	Draudi
• uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību	• pašvaldību darbinieku un daļēji iedzīvotāju pretestība reformas procesam
• racionāli izmantot pašvaldības finansu resursus, samazināt pārvaldes izdevumus	• politiskā neizlēmība, pieņemot atbildīgus ar reformu saistītus lēmumus
• iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību visiem ar likumu noteiktajiem pašvaldības pakalpojumiem	• iedzīvotāju un politiķu pretestības rezultātā reforma var tikt veikta tikai daļēji vai reformas process būs ļoti ilgs un tādējādi mazefektīvs
• veikt reālu pašvaldības attīstības plānošanu, piesaistīt kredītresursus un investīcijas	• pašvaldību politiķu attālināšanās no iedzīvotājiem, ja netiks garantēta bijušo pagastu pārstāvniecība jauno pašvaldību lēmējinstitūcijās
• veicināt uzņēmējdarbību, veidot uzņēmējdarbības atbalsta centrus	• pašvaldību politiķu un darbinieku nespēja sākotnēji efektīvi vadīt lielas, komplicētas pašvaldības darbību
• realizēt lielus valsts investīciju projektus	• darba vietu samazināšanās pašvaldību institūcijās it sevišķi teritorijās, kas ir tālu no pašvaldības administratīvā centra
• izveidot profesionālu pašvaldības administrāciju
• pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem veidot vienas pieturas aģentūras	• “nomales efekta” veidošanās, resursu ieguldīšana pašvaldības attīstības centros
• atdalīt pašvaldības lēmējvaru no izpildinstitūcijām, samazinot korupcijas iespējas	•komplicētas izmaiņas dažādu reģistru, lietvedības un adresācijas sistēmās
• izveidot optimālu skolu tīklu pašvaldībā
• izveidot optimālu sociālās aprūpes sistēmu pašvaldībā
• samazināt iedzīvotāju migrāciju uz lielpilsētām
• samazināt savstarpējos norēķinus ar kaimiņu pašvaldībām
• pašvaldību deputātu vēlēšanās iesaistīt politiskās partijas
• veicināt pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidi
• veidot līdzvērtīgu sadarbību ar pašvaldībām ārzemēs

 

Ieguvumi un zaudējumi, ja novadu izveides projekts tiek realizēts

Ieguvumi	Zaudējumi
• uzlabosies iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte un apjoms	• būs jāiegulda finansu līdzekļi reformas realizēšanā
• tiks koncentrēti pašvaldību finansu līdzekļi, palielināsies kredītu un investīciju piesaistes iespējas	• pastāv iespēja, ka politiķiem būs jāpieņem nepopulāri lēmumi
• iespējas efektīvi izmantot valsts investīcijas un ES struktūrfondus pašvaldību attīstībai	• atsevišķi pašvaldību politiķi un darbinieki var zaudēt darba vietas
• iespēja decentralizēt funkcijas (valsts un rajona pašvaldību), nododot tās novadiem	• daļēji mainīsies ierastā administratīvā kārtība
• palielināsies pašvaldību patstāvība
• pieaugs pašvaldību resursu apjoms un daudzveidība
• samazināsies pašvaldību finansu stabilizācijas nepieciešamība
• būs iespējams lēmējvaru nodalīt no izpildinstitūcijām un tādejādi: — paaugstināt pašvaldības profesionālo līmeni, — samazināt korupcijas iespējas.
• palielināsies pašvaldību ietekme valsts politiskajā dzīvē, visu pašvaldību vēlēšanās tiks iesaistītas politiskās partijas
• palielināsies nevalstisko organizāciju darbības iespējas un to ietekme uz pašvaldības darbu
• veidosies ciešāka saikne starp laukiem un pilsētām
• samazināsies un vienkāršosies pašvaldību savstarpējie norēķini
• pašvaldībām būs lielākas iespējas veidot līdzvērtīgu sadarbību ar partneriem ārzemēs.

 

Ieguvumi un zaudējumi, ja novadu izveidošanas projekts netiek realizēts

Ieguvumi	Zaudējumi
• nebūs jāuzņemas atbildība par pārkārtojumu veikšanu	• nebūs sociālā un ekonomiskā pamata nelielo pašvaldību teritoriju attīstībai
• pastāv iespēja, ka politiķiem nebūs jāpieņem nepopulāri lēmumi	• turpināsies mazefektīva pašvaldību, valsts un ES finansu resursu izmantošana mazajās pašvaldībās
• nebūs reformas izdevumu
• daļēji saglabāsies ierastā kārtība, nebūs jāveic pārkārtojumi	• nelielās pašvaldības nespēs nodrošināt teritoriju attīstību līdzvērtīgu citām
• būs mazāk politisku kaislību un spekulāciju	• valstij būs jāmeklē iespējas un jārada mehānisms to funkciju izpildei, kuras neveic mazās pašvaldības
	• saglabāsies pašvaldību finansu sadrumstalotība, lieli savstarpējie finansu norēķinu apjomi, zema pašvaldību kredītspēja
	• pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāte būs ļoti atšķirīga
	• iedzīvotāji būs neapmierināti par atšķirīgo dzīves līmeni, ko rada atšķirīgas pašvaldību iespējas
	• tiks kavētas reformas valsts pārvaldē, izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē un citās jomās
	• mazajās pašvaldībās netiks atdalīta lēmējvara no izpildinstitūcijām un izveidota profesionāla administrācija
	• mazo pašvaldību vēlēšanās dominēs vietējās vēlēšanu apvienības un interešu grupas
	• būs pārmetumi no ES un citām starptautiskajām institūcijām, ka Latvija pati nemeklē risinājumus pārvaldes uzlabošanai un attīstības veicināšanai
	• nelielajām pašvaldībām būs grūti atrast sadarbības partnerus ārzemēs.

 

9. IEDZĪVOTĀJU IEGUVUMI PAŠVALDIBU APVIENOŠANĀS REZULTĀTĀ

1) Izveidojot liela mēroga pašvaldības, iedzīvotājiem būs pieejami visi likumos noteiktie pašvaldības pakalpojumi, neatkarīgi no teritorijas, kurā viņi dzīvo.

2) Pieaugs pašvaldības pakalpojumu kvalitāte:

— Bērni iegūs konkurētspējīgu izglītību. Izglītības jomā novada pašvaldības varēs nodrošināt konkurētspējīgu izglītību, jo spēs piesaistīt vairāk kvalificētus skolotājus un nodrošināt labāku skolu materiālo bāzi.

— Palielināsies iespējas vispusīgai interešu izglītībai. Novada pašvaldības varēs nodrošināt plašas interešu izglītības iespējas (sporta skolu, mūzikas skolu, mākslas skolu utt.). Būs iespējams nodrošināt interešu izglītības pieejamību arī attālākajiem lauku bērniem, izveidojot skolu autobusu maršrutus. Skolu autobusu izmantošana un autoceļu sakārtošana nodrošinās skolnieku drošību ceļā uz skolu un mājup.

— Būs lielāks atbalsts kultūras dzīvei, pašdarbības un sporta pasākumiem. Novadu pašvaldībām būs daudzveidīgākas iespējas organizēt kultūras un sporta pasākumus, piešķirot tiem pienācīgu atbalstu.

— Pieaugs iespējas saņemt visus pašvaldību kompetencē esošos sociālās aprūpes pakalpojumus. Mazās pašvaldības nenodrošina daudzus sociālās aprūpes uzdevumus. Novada pašvaldība var nodrošināt sociālo aprūpi mājās, dienas centru pakalpojumus pensijas vecuma personām, aprūpi mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumus invalīdiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Liela mēroga vietējās pašvaldības var izveidot un ekonomiski uzturēt veco ļaužu pansionātus, naktspatversmes, krīžu centrus un rehabilitācijas centrus. Daudzo mazo pašvaldību iedzīvotājiem nav šie pakalpojumi pieejami savā pašvaldības teritorijā.

— Pieaugs iespējamība pašvaldībā saņemt juridiski korektus administratīvos aktus. Administratīvo aktu izdošanas process daudzās mazajās pašvaldībās šobrīd ir ļoti zemā kvalitātē, jo pašvaldības nav spējīgas algot kvalificētus juristus. Nekvalitatīvi administratīvie akti apgrūtina iedzīvotāju dzīvi daudzās jomās. Pieaugot pašvaldības mērogam, aug to administratīvā kapacitāte. 

3) Veidosies jaunas darba vietas, pieaugs ekonomiskās aktivitātes

Novada pašvaldībām ir daudz lielākas iespējas izstrādāt kvalitatīvas pašvaldību attīstības programmas un teritoriju plānojumus, veidot uzņēmējdarbības atbalsta centrus, piesaistīt investīciju projektus, attīstīt infrastruktūru un līdz ar to veicināt uzņēmējdarbību. Tas savukārt dos iedzīvotājam jaunas darba vietas. Lielāks pašvaldības mērogs rada apstākļus daudzveidīgākai ekonomiskai aktivitātei un samazina riskus, kas rodas no atsevišķu uzņēmumu vai ražošanas nozaru neveiksmēm. 

4) Iedzīvotājs iegūs demokrātisku pašvaldību

Novada pašvaldību vēlēšanās un darbībā būs daudz lielākas iespējas iesaistīties politiskajām partijām un sabiedriskajām organizācijām. Pieaugs to ietekme starpvēlēšanu periodā. Pašvaldību demokratizācijas pieaugumu un korupcijas iespēju ierobežojumu veicinās lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana, kas būs obligāta prasība novadu pašvaldībām. 

5) Iedzīvotāja intereses pārstāvēs un aizsargās spēcīga, liela mēroga pašvaldība, kas dos iedzīvotājam lielāku sociālo drošību.

Novada pašvaldībai būs daudzveidīgāki resursi. Palielināsies pašvaldības pašfinansēšanās spēja, samazināsies pārvaldes izdevumi, būs iespējams lielākus līdzekļus atvēlēt novada infrastruktūrai un attīstībai. Līdzekļu izlietojums kļūs racionālāks. Šie apstākļi kopā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanos veidos sinerģijas efektu. Kopumā tas viss samazinās attīstības riska faktorus. Spēcīga novada pašvaldība būs spējīga uzlabot sociālo un kultūras vidi, un nodrošināt katra cilvēka potenciālo iespēju kvalitatīvāku un efektīvāku izpausmi.  

Dažādu sabiedrības grupu guvums pašvaldību apvienošanās rezultātā:

Pensionāri

Novada pašvaldība būs spējīgas izveidot sociālos dienestus, sociālās aprūpes centrus. Pensijas vecuma personām, nepieciešamības gadījumā būs iespēja regulāri saņemt kvalificētu aprūpi mājās vai sociālās aprūpes iestādēs, kā arī saņemt dienas centru pakalpojumus. Novada pašvaldības mērogs atļaus veidot sociālās aprūpes iestādes pašvaldības teritorijā. Vecajiem cilvēkiem, kuriem būs nepieciešams šāds pakalpojums, nebūs jāpārvietojas uz attālu sociālās aprūpes kompleksu. Viņiem, nemainot dzīves vietu, būs iespējas uzlabot dzīves vides kvalitāti.

Lielākas pašvaldības ietvaros pensionāriem dienas centros var nodrošināt daudzveidīgākas nodarbības, plašus kultūras pasākumus un interesēm atbilstošāku sabiedrību. Pensionāru nokļūšanu šajos centros un atgriešanos mājās varēs nodrošināt pašvaldības organizēts transports.

Mazajās pašvaldībās visi šie pasākumi ir relatīvi dārgi, un pašvaldības mērogs neatbilst efektīvai šo pienākumu izpildes organizēšanai. Tā, piemēram, 262 pašvaldībās nav izveidoti sociālās palīdzības dienesti (2001.g dati).

Bērni, skolu jaunieši

Novada pašvaldība izveidos optimālu skolu un pirmsskolas iestāžu tīklu. Skolniekiem būs iespēja savā pašvaldības teritorijā iegūt konkurētspējīgu izglītību, saņemt plašas interešu izglītības iespējas (sporta skola, mūzikas skola, mākslas skola). Kvalificēti bāriņtiesas darbinieki nodrošinās bērnu tiesību aizsardzību un sniegs palīdzību bērniem nelabvēlīgajās ģimenēs.

Invalīdi

Novada pašvaldība nodrošinās likumā noteiktos pakalpojumus invalīdiem, kā arī, pieaugot iespējām, paplašinās viņiem sociālās palīdzības pakalpojumus. Novada mērogs ir optimāls, lai nodrošinātu aprūpi mājās personām ar garīgā vai fiziska rakstura traucējumiem, kā arī dienas rehabilitācijas centra pakalpojumus. Liela mēroga pašvaldībās ir iespējams daudz plašāk risināt jautājumus par personu ar redzes traucējumiem un garīgā rakstura traucējumiem nodarbinātību specializētās darbnīcās, kā arī risināt jautājumu par servisa dzīvokļiem personām, kurām nepieciešama īpaša aprūpe. Šobrīd mazās pašvaldības šos jautājumus tik pat kā nerisina, pašvaldību vadītāji un deputāti bieži vien nezina, ka vietējai pašvaldībai ir jāveic šādi invalīdu aprūpes pasākumi. Šos uzdevumus labi risina Kandavas novada pašvaldība. Tās sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs dienu no dienas paplašina sniegto pakalpojumu klāstu, turpretī tuvumā esošās Zantes pagasta un Jaunsātu pagasta kaimiņu pašvaldības šajā jomā spēj ļoti nedaudz. To pašu var teikt par Limbažu rajona Brīvzemnieku, Braslavas un Pāles, kā arī daudziem citiem pagastiem.

Uzņēmēji

Novada pašvaldības, nodrošinot teritorijas plānojuma izstrādi un infrastruktūras sakārtošanu, rada pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai. Lielākas pašvaldības ir spējīgas izveidot un uzturēt uzņēmējdarbības atbalsta centrus, sniegt informāciju par produkcijas realizācijas iespējām, kā arī, atbilstoši vietējo uzņēmēju pieprasījumam, organizēt darba ņēmēju pārkvalificēšanu.

Darba ņēmēji

Attīstīta uzņēmējdarbība dod darba ņēmējam iespēju izvēlēties savām spējām, interesēm un izglītībai atbilstošu darbu. Novada pašvaldība spēs organizēt darba ņēmēju pārkvalificēšanu, atbilstoši darba tirgus prasībām, un tādejādi palielināt viņa konkurences spējas darba tirgū. Spēcīgas uz attīstību orientētas pašvaldības ir spējīgas veicināt jaunu darba vietu izveidi, panākt bezdarba samazināšanos. Tā, piemēram, Kandavas apvienotās pašvaldības pastāvēšanas laikā tajā ir izveidotas 360 jaunas darba vietas, tiek piesaistītas investīcijas un tuvā nākotnē uzņēmēji plāno tur izveidot vēl ap 150 jaunu darba vietu.

Novadu izveidošanas projekts

 

5.1. attēls. Lielās pilsētas

5.2. attēls. Novadi ap centriem ar iedzīvotāju skaitu no 4000 līdz 20 000

5.3. attēls. Novadi ap centriem ar iedzīvotāju skaitu no 2000 līdz 4000

5.4. attēls.

5.5. attēls. Novadi lielo pilsētu tuvumā

5.6. attēls.

5.7. attēls. Individuāli veidotie novadi

Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums