"Sākas pati grūtākā sarunu fāze"

Sarunas par iestāšanos ir nonākušas līdz grūtākajai fāzei. Ar tādām nodaļām kā "personu brīva pārvietošanās" un "iekšlietas un tieslietas", kas tika atvērtas piektdien, runa ir par iekonservētajām tēmām. Un, ja 14. jūnijā klāt nāks arī vēl lauksaimniecība, uz galda atradīsies visas kārtis. Taču spriedzi sarunās rada ne tikai smagās sarunas vien. Sešas favorītes – Polija, Ungārija, Čehijas Republika, Slovēnija, Igaunija un Kipra – arvien vairāk pauž bažas arī par kopējo nostāju paplašināšanās lietās gan pašu valstīs, gan arī Savienībā. Skepse palielinās galvenokārt lielajās kandidātvalstīs, kā Polija, kas pašreiz cīnās arī ar smagām iekšpolitiskajām problēmām. Turpretī ES dalībvalstīs valda kūtruma, vilšanās un nedrošības sajaukums. Piecpadsmit ES dalībvalstīm pakāpeniski kļūst skaidrs, kādu ietekmi uz Savienību atstās apmēram 12 jaunu dalībvalstu uzņemšana. Tāpēc jebkādos apstākļos līdz gada beigām ir jāveic institūciju reforma un jāizstrādā rīcības veids, kas aizkavētu integrācijas apstāšanos. Taču Starpvaldību konference, kurai ir uzticēts to realizēt, neko nedara. Uz šī fona ES nav ne mazākās vēlēšanās tuvākajā laikā nosaukt jebkādus termiņus — vai tās būtu sarunu beigas, vai arī pirmo kandidātvalstu uzņemšana. Lai gan paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens vienmēr ir iestājies, lai šogad noteiktu termiņus, arī viņš pamazām uz lietām ir spiests raudzīties reālistiskāk: dalībvalstis galotņu sanāksmē decembrī diez vai tam piekritīs, saka Komisijā. Pie tā pamazām sāk pierast arī kandidātvalstis. Vēl pirms neilga laika skaļi pieprasītā termiņu nosaukšana tiek pieminēta arvien retāk. Ir divi iemesli. Arī kandidātvalstīm nenāktu par ļaunu mazliet vairāk laika sagatavošanās procesam. Tām ir jāpārņem un jāievieš nacionālajā likumdošanā 80.000 lappušu biezā Savienības likumdošana. Taču arī kandidātvalstīm ir skaidrs, ka atbilde uz šo jautājumu nesakritīs ar viņu priekšstatiem, kas svārstās no 2002. gada līdz 2003. gadam. ES eksistē konsenss par to, ka pirmo dalībvalstu uzņemšana varētu notikt, agrākais, 2005. gadā. Galvenokārt smagas sarunas ir gaidāmas par trim iedaļām. Vācijai un Austrijai ir nopietnas problēmas ar personu brīvu pārvietošanos. ES uzdevumā veiktais pētījums liecina, ka pēc iestāšanās ir jārēķinās ar 335.000 viesstrādniekiem no Austrumiem, kuri galvenokārt gribēs doties uz Vāciju un Austriju. Tāpēc tajās tiek apspriesta pārejas laika saistīšana ar kvotām. Spānija prasa garantijas, ka tā nezaudēs augstsirdīgās piemaksas no ES reģionu veicināšanas fonda par labu jaunajām dalībvalstīm. Te vēl ir jāpieskaita arī Francija, kura problēmas galvenokārt saskata lauksaimniecībā. Šeit tiek uzskatīts, ka galvenos draudus kā lielākā ražotāja rada Polija. Strīds galvenokārt notiek par to, vai arī "Austrumu zemniekiem" ir jāsaņem tiešie maksājumi. ES Komisijā pakāpeniski virsroku gūst lauksaimniecības komisāra Franča Fišlera viedoklis, ka tas ir politiski nepieciešams, lai arī pakāpeniski.

"Die Presse"

Dorisa Krauza