Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam šāgada 27.marta Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādātā likumprojekta “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu 27.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, iekļaujot to 27.marta Saeimas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi par šo? Nē, iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Anna Druviete ir pieteikusies runāt “par”? Nē? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Druvietei.

I.Druviete (JL). Es gribētu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Es atvainojos deputātei Druvietei par nepareizi nosaukto vārdu... Ina Druviete. Es ļoti atvainojos.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Juridiskajai komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Katra ceturtdiena mums nāk ar pārsteigumiem, un šī ceturtdiena kārtējo reizi ir atkal atnesusi mums vienu lielu pārsteigumu. Jo mēs gribam piešķirt pilsonību, teiksim, ārkārtas situācijā Kažociņa kungam. Un nedēļu atpakaļ, kad mēs grozījām Satversmes aizsardzības biroja likumu, kurā tika pazeminātas prasības kandidātiem, laikam “Jaunais laiks” vienu prasību tomēr aizmirsa vēl pazemināt, tas ir, atļaut būt par biroja vadītāju nepilsoņiem. Un tādēļ, lai Kažociņa kungu tagad varētu kaut kā pielāgot un varētu viņu izvirzīt par kandidātu šim amatam, ir steidzīgi jāpiešķir viņam Latvijas pilsonība. Un pats interesantākais ir, kādā veidā šo pilsonību “Jaunais laiks” grib šim cilvēkam piešķirt. Viņi to grib darīt nevis tā, kā tas ir pieņemts un kā tas arī ir noteikts Latvijas likumdošanā, ka par to ir atbildīga Pilsonības likuma izpildes komisija, bet to grib izdarīt, apejot šo Pilsonības likumu... šo pilsonības piešķiršanas likumprojektu pieņemt Juridiskajā komisijā. Nemaz nepajautājot Kažociņa kungam, vai viņš pats īsti grib būt Latvijas pilsonis. Jo viņam šāda iespēja ir bijusi, un viņam bija visas iespējas atteikties no Lielbritānijas pilsonības, paātrinātā kārtībā saņemt Latvijas pilsonību, kā to izdarīja Jēkabsona kungs. Bet to Kažociņa kungs nav darījis. Un tad man ir jautājums: vai amats ir tas dzinulis, kas Kažociņu dzen pēc Latvijas pilsonības? Vai Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka amats ir tas dzinulis, kura dēļ mēs tagad iztirgosim Latvijas pilsonību un nedosim iespēju deputātiem uzstādīt šim cilvēkam jautājumus?

Es aicinātu balsot par šā lēmuma projekta nodošanu Pilsonības likuma izpildes komisijai un normālā kārtībā, kā tas ir bijis pieņemts Latvijā līdz šim, šo jautājumu izskatīt: aicināt šo cilvēku uz komisiju, dot iespējas deputātiem uzstādīt jautājumus un novērtēt, vai viņš tiešām grib saņemt Latvijas pilsonību, vai amats ir tas dzinulis, kas viņu spiež uz šo soli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Edgaram Jaunupam par procedūru. Lūdzu!

E.Jaunups (JL). Es lūgtu nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un kā vienīgai komisijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā. Vai Golubovs Aleksandrs par procedūru? Lūdzu ieslēgt deputātam Golubovam mikrofonu par procedūru! Lūdzu!

A.Golubovs (PCTVL). Sakarā ar to, ka Pilsonības likuma izpildes komisija visu laiku nodarbojas ar visiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar pilsonības piešķiršanu, un visiem risinājumiem ar Pilsonības likumu, lūdzu nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka šī komisija ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Par procedūru. Es gribu atgādināt, ka, pirms tika pieņemts Latvijā Pilsonības likums, ārkārtīgi svarīgais likums, Saeimas Kārtības rullī nebija šādas pastāvīgās komisijas — Pilsonības likuma izpildes komisijas. Bet, tā kā Latvijas smagajos apstākļos, kur ir ārkārtīgi daudz nepilsoņu, mēs uzskatījām, ka pilsonības piešķiršana ir ārkārtīgi nozīmīga lieta, Saeimā tika izveidota komisija ar likumdošanas tiesībām, atbildīgā komisija, un ierakstīta Kārtības rullī — Pilsonības likuma izpildes komisija, lai vēlreiz pasvītrotu šo ārkārtīgi svarīgo pilsonības jautājumu, jo tas ir ārkārtīgi būtiski. Un tagad mēs uzspļaujam gan tradīcijai, gan savā laikā pieņemtajiem likuma grozījumiem, gan faktiski pilsonības piešķiršanai kā nopietnai lietai. Mēs ignorējam komisiju, kura līdz šim ir veiksmīgi strādājusi! Es uzskatu, ka tas ir kārtējais spļāviens mūsu likumības trauciņā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par procedūru? Lūdzu! Deputāts Juris Dobelis. Ieslēdziet mikrofonu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Par to spļaušanu un ārkārtīgo svarīgumu. Es gribētu atgādināt te dažiem, kas ir aizmirsuši, kā šī...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, tas nav par procedūru!

J.Dobelis. Ir gan. Jo es tūlīt pateikšu, ko darīja šī ārkārtīgi svarīgā komisija tad, kad piešķīra šo svarīgo pilsonības nosaukumu vienam hokejistam, kurš visneķītrākiem vārdiem lamājās, un tas parāda šīs komisijas ārkārtīgi svarīgo nozīmi. Jebkurā gadījumā, nav šodien runa par pilsonības piešķiršanu! Ir runa par atzīšanu, un tas ir pavisam kaut kas cits...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, lūdzu par procedūru!

J.Dobelis. Jā. Un tāpēc es uzskatu... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Par procedūru!”) Es gribētu pagaidīt, lai te pabļaustās daži cienījami cilvēki... Lūk, es uzskatu, ka nekāda vaina nav, ka piešķir šīs tiesības — atzīt par pilsoni Kažociņa kungu — Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam! Lūdzu strikti ievērot nosacījumu — par procedūru runāt!

V.Buzajevs (PCTVL). Par procedūru, protams. Man ir priekšlikums nosaukt Pilsonības likuma izpildes komisiju ne tikai kā atbildīgo, bet kā vienīgo komisiju. Un es uzskatu, ka šeit diskusija saistīta ar to, ka komisijas vadītāja ir vienīgā opozīcijas pārstāve, un saskaņā ar to...

Sēdes vadītāja. Tā...

V.Buzajevs.... šeit ir acīmredzama opozīcijas diskriminācija.

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Antai Rugātei!

A.Rugāte (TP). Augsti godātie kolēģi! Latvijas Saeimā ir bijušas dažādas tradīcijas un dažāda prakse. Un, protams, ka arī pilsonības jautājuma piešķiršanas gadījumā jebkuri pieci Saeimas deputāti, jebkura komisija var ierosināt šā jautājuma izskatīšanu. Taču nav bijis precedenta, ka Juridiskā komisija vai kāda cita komisija būtu skatījusi šo jautājumu pēc būtības. Ierosinātāja var būt jebkādā gadījumā arī Juridiskā komisija, tā, kā tas ir noticis šoreiz, taču es lūdzu nodot likumprojektu kā atbildīgajai komisijai Pilsonības likuma izpildes komisijai, jo tā patiešām ir atbildīga Saeimā, un tas ir tās uzdevums — jautājumus skatīt pēc būtības tieši šajā komisijā un dot savu atzinumu balsojumam Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad ir ienākuši vairāki priekšlikumi. Un vispirms deputātiem būtu jālemj par to, kurām komisijām nodot izskatīt likumprojektu “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

1.priekšlikums bija no deputāta Edgara Jaunupa — nodot to tikai Juridiskajai komisijai.

Tātad, ja deputātiem ir iebildumi... (Izsaucieni no zāles.) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu tikai Juridiskajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 40, atturas — 2. Likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai. Līdz ar to Juridiskā komisija ir arī atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Solvitas Mellupes iesniegumu ar lūgumu, ka Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus šā gada 27.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirms 9.darba kārtības punkta likumprojektu “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Sākam izskatīt likumprojektus, un izskatām likumprojektu “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un vakardien arī uzklausīja Kažociņa kungu. Tā ka nav taisnība, ka cilvēks bez viņa redzēšanas, zināšanas, bez uzklausīšanas un arī bez attiecīgo jautājumu uzdošanas tiek vienkārši automātiski atzīts par Latvijas pilsoni.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Latvijas pilsonību Ministru prezidenta padomniekam Jānim Kažociņam.

Jānis Kažociņš ir arī Lielbritānijas pilsonis, un pilsonības atzīšana vispārējā kārtībā, protams, aizņemtu zināmu laiku. Jānim Kažociņam, protams, bija tiesības līdz 1995.gada 1.jūlijam vienkārši reģistrēties kā Latvijas pilsonim, un tādā veidā viņš šo pilsonību būtu ieguvis, vienkārši reģistrējoties, saglabājot arī savu Lielbritānijas pilsonību. Pašreiz Kažociņa kungam pilsonība ir nepieciešama sakarā ar to, ka viņš ir Ministru prezidenta padomnieks korupcijas apkarošanas jautājumos. Un viņš ir jau ļoti veiksmīgi sevi pierādījis kā šo darbu veicējs. Un attiecīgi, lai šos darbus veiktu padziļināti, lai izstrādātu šo te korupcijas novēršanas programmu padziļināti, viņam tomēr darba pienākumu veikšanai ir nepieciešama speciāla atļauja — pieeja valsts noslēpumiem.

Savukārt saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta otro daļu — speciālo atļauju — pieeju valsts noslēpumiem — var izsniegt tikai personai, kura ir Latvijas Republikas pilsonis.

Saskaņā arī ar izziņām, kas bija pievienotas šim likumprojektam un arī iztaujājot pašu Jāni Kažociņu, ir pietiekami dokumentāli pierādāms tas, ka Kažociņa kungam ir tiesības uz šo Latvijas pilsonību, jo abi viņa vecāki ir arī attiecīgi likumā paredzētajā kārtībā Latvijas Republikas pilsoņi un, kā jau es teicu, ja viņš līdz 1995.gada 1.jūlijam būtu vienkārši iesniedzis iesniegumu, viņam šī pilsonība būtu piešķirta automātiski.

Vēl mazliet par pašu Kažociņu. Viņš savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju un darbu Latvijas valsts interesēs, un tātad viņš savu attieksmi pret Latviju ir jau pierādījis, aktīvi piedaloties latviešu organizācijās, tajā skaitā “Daugavas vanagu” darbībā, kā arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku izveidē un attīstībā. Un tie, kas ir ar to bijuši saistīti, tie nenoliedzami var apgalvot tikai to labāko par šo cilvēku, par viņa profesionālām spējām un iespējām.

1992.gadā viņš arī kā Lielbritānijas armijas virsnieks organizēja pirmo ārvalstu apmācību Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un 1994.gadā kā pirmais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ievērojami veicināja Baltijas bataljona attīstību.

No 1994.gada novembra līdz 1997.gada jūnijam Kažociņš pildīja Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieka amatu. Bez tam Jānis Kažociņš ir jau arī novērtēts Latvijas valstī un apbalvots ar pirmās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa godazīmi.

Tātad, izskatot visus šos faktus, Juridiskā komisija atzina, ka būtu pilnīgi pamatoti pieņemt likumprojektu “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas Republikas pilsoni”. Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmumu. Es lūdzu atbalstīt arī deputātus, un es lūgtu arī piešķirt šim likumprojektam tomēr steidzamību.

Sēdes vadītāja. Pirms runājam par steidzamību, atklājam debates.

Deputāts Dzintars... Piedošanu. Ā, okay! Vispirms par steidzamību. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojektu atzīst par steidzamu? Lūdzu balsojam par atzīšanu par steidzamu likumprojektu “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 43. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Paldies, priekšsēdētājas kundze! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es ne mirkli nešaubos, izlasot Kažociņa kunga biogrāfiju, ka viņš tāpat kā jebkurš latvietis, kurš prot labi latviešu valodu un kura vecāki ir pilsoņi, ir tiesīgs saņemt šo pilsonību. Mēs vienmēr esam deklarējuši Tautas partija, ka latvieši visā pasaulē — viņiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem, bet mani mulsina drusciņ kaut kas cits. Kāpēc Kažociņa kungs nav likumā izmantojis paredzētās tiesības līdz 1995.gadam pieteikties uz šo pilsonību? Es arī pieļauju, ka varbūt ieņemamā amata dēļ kā virsnieks Lielbritānijas bruņotajos spēkos, viņam tas nebija iespējams, un tas arī būtu saprotami. Bet tad izbrīna kaut kas cits. Ja cilvēks sāk pretendēt uz valsts amatiem Latvijā, tad es domāju, ka goda lieta un pienākums būtu tomēr nokārtot savas saistības ar šo valsti, un tas būtu acīmredzot jāizdara, pirms cilvēks sāk ieņemt kaut kādus valsts amatus Latvijā.

Es varētu arī saprast, ka varbūt nebija vienkārši laika tehnisku iemeslu dēļ, un es domāju, ka par to komisija arī, tie cilvēki, kas apspriedīs uz otro lasījumu, varēs uzdot jautājumus un noskaidrot, kāpēc tas ir bijis, bet tad vēl viena lieta, kas mani mulsina. Kažociņa kungs nav vienkārši kaut kāds padomnieks. Viņš nav vienkāršs cilvēks, kas nodarbojas, teiksim, ar ekonomikas jautājumiem vai sniedz kaut kādus padomus. Viņš ir Ministru prezidenta padomnieks korupcijas apkarošanas jautājumos. Un Kažociņa kungs nav saskatījis, ka šeit ir interešu konflikts. Būdams citas valsts pilsonis un būdams tādā ietekmīgā amatā, viņš nav atteicies no Lielbritānijas pavalstniecības, un tas mani mulsina.

Var jau būt, ka mēs turpinām to tradīciju un tā bija prakse — ieņemt Latvijā vadošus amatus citu valstu pilsoņiem. Es domāju, ka šī prakse būtu jāmaina. Un es saprotu, ka līdz šim mums bija cilvēki, kas lepojās ar to, ka viņiem ir divas vai trīs pases kabatā, teiksim, mājās viņam goda vietā varbūt ir karogs un kādas lielas valsts, tur Krievijas vai ASV, pase goda vietā, seifā viņam ir noslēpta, lai neviens neredz, Izraēlas pase, jo tur ir laba sociālā aprūpe un labi ārsti, lai varētu vecumdienās aizbraukt, un, ja viņam piedāvā Latvijā kādu amatu, tad šad tad viņi prasa arī šo Latvijas pilsonību. Un kas ir interesanti? Ja šo amatu kādreiz nedabūja, tad bieži vien šie cilvēki atsakās no šīs Latvijas pilsonības, jo mums ir daži amati, un jūs ziniet, diemžēl ir tikai divi — tas ir Valsts prezidents un vēstnieks — kurus nedrīkst citu valstu pilsoņi ieņemt, un tad ir vairāki gadījumi, ka pēc tam, kad šo amata pienākumu pildīšanas laiks ir beidzies, šie cilvēki atkal paņem atpakaļ savas iepriekšējās zemes pavalstniecību.

Es domāju, ka tā nav pareiza prakse, jo, kad es prasīju vienam jaunam cilvēkam, kas strādā Ārlietu ministrijā, kurš ir Latvijas amatpersona, kāpēc tu neesi atteicies no ASV pases, viņš man atbildēja — ziniet, tur ir daudz labāka sociālā apgāde un palīdzība. Un tad, kad es būšu vecs, es varēšu saņemt visas šīs sociālās priekšrocības. Un tad es sapratu, ka tā ir liela traģēdija, ka cilvēks netic Latvijas valsts nākotnei. Vai ne, Kariņa kungs? Jums taču arī ir ASV pase.

Bet tā nebūtu problēma. Es tikai domāju, ka valsts amatos vajadzētu atturēties no šādām lietām. Es domāju, ka tie cilvēki, kas ir pensijas vecumā, viņi ir sakrājuši, viņi ir pelnījuši, ka viņiem ir šīs pensijas, varbūt ka ir dažās valstīs ierobežojumi, un te nav svarīgi, no kuras valsts... Mums ir... vismaz no 20 valstīm es varētu nosaukt šādus cilvēkus. Jautājums ir, ka daudz vieglāk cilvēki atsakās no tās valsts pilsonības, kurā varbūt nav tik laba sociālā apgāde, tātad šeit ir kaut kāda materiālā ieinteresētība. Bet es vēlreiz uzsveru, ka cilvēkiem, kas grib ieņemt valsts amatus Latvijā, ir jābūt tikai Latvijas pilsoņiem. Viņiem nedrīkst būt interešu konflikti, un viņiem būtu jāatsakās, un tas ir pirmais uzdevums — atteikties no citas valsts pilsonības.

Varbūt es maldos, bet iedomājieties, godājamie kolēģi! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Ja cilvēkam... un ja nu tās divas pases vai trīs no tā seifa nonāk kabatā, un tad gadās tā, ka tā lielā pase, lielās valsts pase, sāk spiest uz tās mazās valsts pasi. Un, piemēram, cilvēks kļūst par kādas institūcijas, nu SAB vadītāju vai vēl kaut kur, un tā mazā pase saka: man tagad jāskrien, ziniet, ar to informāciju uz Ministru kabinetu. Bet tā lielās valsts pase saka: ziniet, varbūt ka tev tomēr vajadzētu aiziet uz tavas lielās mātes valsts, kā saka, lielo... nu, kaut kur pa ceļam uz kādu vēstniecību vispirms vai vēl kaut kur.

Es šeit redzu ļoti lielu interešu konfliktu. Es nedomāju šeit konkrēti par Kažociņa kungu, es domāju, ka tam principam būtu jābūt pret visiem. Es piekrītu Dobeļa kunga teiktajam, un es esmu arī vienmēr teicis frakcijā, ka man nepatīk, ka mēs pa labi un pa kreisi dalām arī šīs pilsonības cilvēkiem, kas nav pat kārtīgi iemācījušies valodu tikai tāpēc, ka viņi zina daudz “mātes vārdus” un viņi it kā... it kā nes Latvijas vārdu sportā ārzemēs, un pieredze rāda, ka daudzi pēc tam tiek pārpirkti citos klubos, un viņi tikpat viegli šīs Latvijas pases izmet ārā absolūti bez kaut kādiem pārmetumiem.

Bet šeit neiet runa par sportistiem. Tātad mēs pašreiz konkrēti izskatām principu kā tādu. Es vēlreiz gribētu uzsvērt. Man liekas, ka Kažociņa kungs ir profesionāls cilvēks. Mani drusciņ izbrīna, ka viņa karjera vairāk ir bijusi militārā sfērā, un es domāju, ka varbūt Nacionālajos bruņotajos spēkos viņš vēl vairāk mums noderētu, ja viņš būtu tikai Latvijas pilsonis. Bet nu tā būtu valdības lieta.

Man var iebilst “Jaunā laika” cilvēki un teikt tā: bet ja mēs neiedosim, varbūt nepiešķirsim šo pilsonību paātrināti, apejot praksi, apejot likumus, tad SAB var palikt bez vadītāja. Es domāju, ka talantu netrūkst “Jaunajam laikam”. Un, ja mēs paskatāmies, kas mums tagad gan Ministru kabineta aprindās, gan citur, mēs redzam veselu rindu cilvēku ļoti kuriozu. Tur mums ir gan garu saucēji, gan rozenkreicieši, tur ir sātanisti, kas atver savas lapas valdības serverī... Un iedomājieties, SAB vadītājs — Lucifers ar pseidonīmu 666. Nu, Ministru kabinets ierosinās. Es domāju, ka pat Pirmā partija nobalsos vienbalsīgi. Nebūs nekādu problēmu — ne morālo, ne kādu citu. Varbūt mums vajadzētu pieņemt citu, kaut kādu citu likumu, ka tie cilvēki, kas ir lielu valstu pilsoņi, jau ir automātiski Latvijas valsts pilsoņi, lai nevajadzētu šeit vispār tērēt laiku?

Un, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, man arī, nobeidzot savu necilo uzstāšanos, ir priekšlikums par otru likumprojektu, ka mums ar steigu būtu jāpieņem likumprojekts par amatiem, kurus nedrīkst ieņemt, ja nav trīs vai vismaz divas pases kabatā. Tātad, sākot ar prezidentiem, prezidentu padomniekiem, televīzijas ģenerāldirektoriem, Ārlietu ministrijas darbiniekiem, frakciju vadītājiem... nu, varbūt es kādu esmu izlaidis, tad atvainojiet mani!

Ja mēs tādā veidā turpinām, tad man ir patiešām kauns, ka es esmu šīs valsts pilsonis! Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Kiršteina kungs! Ja jums ir kādi priekšlikumi, jūs varat iesniegt tos komisijām vai arī Prezidijam, lai tālāk izskatītu Saeimā.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi valdošā koalīcija rīkojas sasteigti, nepārdomāti, ignorējot valstī iedibinātās tradīcijas, ignorējot likumu pieņemšanas tradicionālo gaitu un ignorējot, protams, arī iespēju vēlētājiem, mūsu iedzīvotājiem, paust viedokli par izskatāmo jautājumu. Un es domāju, ka šajā konkrētajā gadījumā vislielākais cietējs un visvairāk pārdzīvojumu būs tieši pašam Kažociņa kungam, kurš ir bijis lielāko daļu sava mūža demokrātiskā sabiedrībā, kur lietas tiek izspriestas demokrātiski parasti, kur ar viedokļiem iepazīstina maksimāli daudz ieinteresēto pušu, kur ar viedokli cenšas iepazīstināt ne tikai tos, kuri pieņem lēmumus, bet arī tos, kuri ir uzticējuši šos lēmumus pieņemt, proti, valsts iedzīvotājus. Un tajā pašā Lielbritānijā, kurā Kažociņa kungs ir pavadījis lielāko daļu savas dzīves, mēs redzam, ka parlamentā visi nozīmīgie lēmumi tiek ārkārtīgi ilgi un pamatīgi izdebatēti.

Un šajā gadījumā, kā jau es teicu, sākot savu uzrunu, lēmums tiek pieņemts sasteigti, nav iespēju mums frakcijās uzaicināt uz sēdi Kažociņa kungu, uzklausīt viņu, uzklausīt viņa ieceres šajā darbā, uzklausīt viņa domas par to, kā viņš ir iecerējis Satversmes aizsardzības biroja darbību. Mums nav iespēju arī konsultēties ar cilvēkiem, kuri varbūt Kažociņa kungu labāk pazīst. Es pats personīgi esmu dzirdējis par viņu tikai labus vārdus, tikai labus vārdus, un man personīgi nekas nav pret, ka šādu nozīmīgu amatu ieņem cilvēks, kurš savu apzinīgo darba mūžu ir pavadījis Lielbritānijā. Jo, galu galā, mēs iekļausimies Rietumvalstu drošības struktūrās, pirmkārt jau NATO. Un tas, ka cilvēks, kam ir pieredze augstos amatos Lielbritānijā, vadīs šo institūciju, varētu nest pienesumu šajā amatā. Tas, protams, ir labi. Bet kā tas tiek darīts? Tas ir ārkārtīgi bēdīgi. Faktiski šodien mēs arī izsakām neuzticību vienai no Saeimas komisijām un šīs komisijas priekšsēdētājai Rugātes kundzei, jo, kā jau šeit iepriekš tika minēts, jautājumi, kas ir saistīti ar pilsonību, tiek vispirms izskatīti speciālā komisijā, kura, pasvītrojot šīs lietas nozīmīgumu, lai komisijai nebūtu jānodarbojas varbūt ar ļoti daudzām lietām, bet pamatā tikai ar pilsonības lietām, tika arī savā laikā izveidota. Jūs kārtējo reizi rīkojaties kā boļševiki.

Vēl viena lieta. Kāpēc tomēr cilvēki gribētu, lai šo jautājumu drusku nopietnāk izdiskutētu? Mēs taču atceramies bēdīgo pieredzi 5.Saeimā, kad Pirmās partijas pārstāvis, es saku: Pirmās partijas, jo faktiski Pirmā partija ir sevī iekļāvusi savās rindās kristīgos demokrātus, nu nosacīti, Pirmās partijas pārstāvis, teikšu tā, Jerumaņa kungs, kurš bija Amerikas Savienoto Valstu pilsonis un kurš kandidēja uz Valsts prezidenta amatu. Un tikko tika pieņemts lēmums, ka viņu neievēlē, viņš pats savāca savas mantiņas un aizbrauca atpakaļ uz Ameriku, un viņam Latvija vairs neinteresēja.

Nu, kolēģi, mīļie kolēģi, pietiek skriet kā boļševikiem, pietiek lēmumus pieņemt boļševistiskā stilā, jo tas nāk visām lietām tikai par sliktu. Un šajā gadījumā vislielākais ļaunums tiek nodarīts pašam Kažociņa kungam. Nu, nedarīsim tā!

Sēdes vadītāja. Es gribētu atgādināt, ka mēs runājam par pilsonības piešķiršanu, nevis par ievēlēšanu amatā.

Nākamais debatēs ir pieteicies Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Iznāk tā, ka Ministru prezidenta kārtējie tuvākie palīgi — viens ir “sātanists”, otrs — ārzemnieks. Bet šodien mēs diskutējam nevis par Dievu, bet par SAB.

Un es gribētu pievērst jūsu uzmanību pašam Jāņa Kažociņa iesniegumam. Šis iesniegums ir ļoti īss, un pirmā daļa ir tikai par amatu. “Es gribētu saņemt Latvijas pilsonību, lai saņemtu amatu.” Otrajā ir par vecākiem un par godu kalpot Latvijai nav ne vārda, protams. Nu, es varu tikai teikt, ka Kažociņš ir ļoti godīgs cilvēks un viņš runā taisnību par visiem šiem saviem motīviem savā īsajā iesniegumā. Un pēc biogrāfijas viņš varbūt ir ārvalstu izlūkdienestu štata darbinieks. Un vismaz militārists, kas izvēlējies Latviju kā pastāvīgu dzīvesvietu pēc demobilizācijas no ārvalstu karaspēkiem. Tāda biogrāfija vispār liedz katram Latvijas nepilsonim iespēju saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Un tomēr nepilsoņi ir piecsimt tūkstošu cilvēku, un dot priekšrocību vienam un nedomāt par citiem, es nesaprotu, kā mēs varam pieņemt tādu lēmumu?

Bet tomēr mans priekšlikums ir iet Kažociņa kungam pretim, bet drusciņ savādāk. Mēs varam šodien nepieņemt piedāvāto lēmumu, bet steidzamības kārtībā izmainīt Valsts noslēpumu likumu un svītrot visus ierobežojumus nepilsoņiem. Un saņemam to pašu rezultātu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jautājums par pilsonību varbūt man ir ciešāk aktuāls tajā ziņā divu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, es 14 gadus esmu dzīvojis ārpus Latvijas un ļoti esmu centies atgriezties Latvijā.

Un otrkārt, es esmu bijis saistīts ar cilvēkiem, ar latviešiem, ar Latvijā dzimušiem, kuri vēl arvien dzīvo ārpus Latvijas un kuri nevar atgriezties Latvijā. Un nevar atgriezties Latvijā un nevar atgūt savu pilsonību tā iemesla dēļ, ka likumdevējs vienmēr var nolemt vienus, otrus vai trešos datumus. Mēs neņemam vērā vienu lietu, ka vai mēs drīkstam atņemt cilvēkam to, ko Dievs tas kungs viņam ir devis vai ko viņš ir mantojis no saviem vecākiem. Un šeit, uzklausot argumentus, runas, es sāku saprast Bībeles terminu “farizeji un rakstu mācītāji”. Un man ļoti saistās Latvijas likumdošana pilsonības jautājumā tieši, lūk, ar šiem terminiem. Un šeit tika pieminēta Izraēlas valsts, un es gribētu, ka Latvija pret saviem cilvēkiem izturētos tik labvēlīgi, kā to dara Izraēlas valsts, kur katrs Mozusticīgais tiek aicināts atgriezties dzimtenē, un katram ir garantēta savas valsts — Izraēlas valsts — pilsonība neatkarīgi no tā, kur viņš ir dzimis, cik ilgi viņš ir dzīvojis citā vietā un kādas un cik pases viņam ir kabatā.

Un, ja tagad runājam par Jāni Kažociņu, tad pievērsiet uzmanību viņa dzīves aprakstā, ka tajā laikā, līdz tam brīdim, kad Latvijas likumdevējs bija paredzējis šo atviegloto reģistrācijas kārtību ārpus Latvijas dzīvojošiem vai nu pilsoņiem, pirmās republikas pilsoņiem vai viņu bērniem, tad tajā laikā Kažociņš strādāja kā militārais atašejs. Viņš pārstāvēja savu mītnes zemi. Mēs redzam, ka līdz 2000.gadam viņš ir strādājis savā mītnes zemē un kalpojis tās valsts armijā, un līdz 2002.gadam viņš ir bijis saistīts ar Lielbritāniju, šīs valsts dienestā, taču neskatoties uz to, savai tēvzemei — Latvijas valstij — viņš jau ir kalpojis no 1995. līdz 1997.gadam mūsu bruņotajos spēkos. Šeit nevar būt runa par to, ka mēs kādam gribam kaut ko piešķirt, kas viņam nepienākas, kā tas notiek citos gadījumos, kad valsts interesēs ir, lai konkrēti cilvēki būtu Latvijas pilsoņi. Un šeit, manuprāt, nav tik svarīga šī procedūra: vai viena vai otra komisija ar to nodarbosies. Mums vajadzētu šāda tipa jautājumiem pieiet konsekventi, ka cilvēkam, kurš ir mantojis Latvijas pilsonību, un es ceru, ka mēs nonāksim pie Pilsonības likuma grozījumiem tieši tādā aspektā, ka katram, kuram ir tiesības atgriezties savā tēvzemē, katram, kuram ir tiesības atgūt savu vecāku pilsonību, tas netiks liegts ne ar kādiem termiņiem, ne ar citas valsts pilsonību, ne ar ko citu, kā vienīgi ar nodarījumu pret Latvijas valsti, kas viņam liegtu atgūt Latvijas pilsonību. Es lūgtu piekrist šim variantam un balsot par pilsonības atjaunošanu Jānim Kažociņam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man tomēr gribētos aicināt visus šad un tad atcerēties Latvijas vēsturi. Pavisam nesen to bija jādara pagājušajā trešdienā, tad, kad mēs spriedām par iespēju sūtīt mūsu valsts pārstāvjus uz “karsto punktu”. Kāda tā vēsture ir bijusi, tāda tā ir bijusi, un vajag to vienmēr atcerēties un saprast tad, kad mēs saskaramies ar kaut ko no tā. Jebkurā lietā jāiedziļinās, un, godātie kolēģi, izbeigsim vienreiz latviešu dalīšanu — austrumlatvieši, rietumlatvieši, ziemeļlatvieši un vēl kaut kādi latvieši. Vai nu tu esi latvietis, vai nu tu neesi latvietis. Ir divi jautājumi. Un ir latvieši, un diemžēl ir latviski runājošie, kurus es par latviešiem nesaukšu. Lūk! Visādi tur pelšes un vosi un visādi riebekļi, kuri mūsu vēsturē ir pietiekami daudz rādījušies. Vēl viens otrs šodien diemžēl vēl dzīvs ir palicis.

Lūk, par ko vajadzētu domāt! Vajadzētu domāt, ko tas cilvēks nozīmē šodien mūsu valstij un ko viņš mūsu valstij var dot. Un tas ir pats galvenais. Un arī tādā veidā tas ir jāizskata.

Mēs visi, es ceru, esam lepni un priecīgi par to, kas notika vakar. Par to darbību, kuru veica mūsu ārlietu ministre vakar, parakstot tik svarīgu dokumentu. Jā, mums ceļš uz NATO ir vaļā. Tagad mums ir jāgaida ratifikācija deviņpadsmit dalībvalstīs, no kurām puse ir apsolījusi to izdarīt iespējami īsā laikā. Vai tad tur roku rokā nestrādāja latvieši visā pasaulē? Es domāju, ka tie, kas ir tur klāt bijuši, labi atceras, cik daudz mums ir palīdzējuši tautieši Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā. Es labi atceros, jo es biju Augstākās padomes deputāts un man ir bijuši personīgi sakari ar mūsu tautiešiem, daži no kuriem šodien atrodas šeit, zālē. Es varu viņus nosaukt. Es varu nosaukt gan Kļaviņa kungu, gan Klausa kungu, gan Bērziņa kungu, ar kuriem man ir bijušas kopīgas darbības tieši šajos jautājumos. Lūk. Un tagad mēs te sākam grābstīties un skatīties, ko tad nu Kažociņa kungs ir darījis un kā viņš ir darījis un kāpēc viņš ir darījis. Te jau viens otrs aizmuldās... nu, es jau esmu pie tā pieradis. Kad nāk te Buzajeva kungs runāt, tad tas ir ļoti patīkams atvieglojums, jo var tā skaisti pasmieties.

Lūk, mēs esam šeit palikuši daži bijušie Augstākās padomes deputāti, nu, kādi 9 vai 10, varbūt drusku vairāk šinī brīdī šeit sēžam. Mēs bijām tie, kas devām iespēju saglabāt šo dubulto pilsonību tautiešiem, tieši šī iemesla dēļ. Lai dotu iespēju viņiem izmantot to, ko viņi var izmantot savās mītnes zemēs. Vai tiešām tas viss ir aizmirsts tagad?

Ko mēs taisāmies šodien izdarīt? Mēs taču taisāmies dot iespēju izmantot savas likumīgās tiesības tiem, kam tādas ir. Te ir runāts par saukšanu uz komisiju, uz ilgstošu izrunāšanos, tā būs Frankfurtes pļāpātava, un nekas cits vairāk tas nebūs. Sevis demonstrēšana.

Es varētu nosaukt dažus Latvijas Republikas pilsoņus, kuriem ar steigu būtu jāatņem šī pilsonība. Pilsoņus, kuri ir organizējuši piketus pret mūsu valsti, kuri ir pulcējušies un apsprieduši, kā graut mūsu valsts iekārtu, kuri pazemīgi piecos līkumos saliekušies brauc pie visādiem putiniem un tamlīdzīgiem un smaida glaimīgi, kad viņiem papaijā pauri tur. Un tad vēl lepojas ar savām vizītēm šeit. Arī pilsoņi! Ievēlēti Saeimā, sēž un smīn.

Lūk! Tā ka es domāju, ka galvenais, par ko ir jārunā un jādomā, tās ir Latvijas valsts intereses. Es domāju, ka mūsu visu interesēs ir, lai SAB vadītu tāds cilvēks, kuru nevar ietekmēt, kuru nevar nopirkt, kuru nevar pārliecināt, lai viņš kādas partijas interesēs vāc kompromitējošus materiālus par citu partiju.

Lūk, kas ir galvenais! Paldies Dievam, Kažociņa kungs ir nodrošināts. Viņš ar savu darbu to ir panācis. Šaubos, vai kāds viņu varētu politiski ietekmēt. Ļoti šaubos!

Sevi kā praktiķi viņš ir pierādījis daudzus gadus, un tiešām viņš taču ir palīdzējis mūsu aizsardzības spēkiem veidoties. Ar savu pieredzi viņš ir ļoti daudz palīdzējis. Es arī atceros viņa darbību 90. gadu otrajā pusē.

Un šodien, man liekas, mēs te vairāk sastopamies ar diviem jēdzieniem: jautājuma būtība un iemesls kaut ko traucēt, kaut ko pakritizēt, kādam uzbrukt un apelēt pie likuma, apelēt pie, es nezinu — kādiem tur izdomātiem jēdzieniem.

Pamatnostādne ir skaidra: Kažociņa kungs ir izteicis vēlmi juridiski saņemt to, kas viņam pienākas. Par ko te būtu jādiskutē? Lūk! Tagad jautājums vienīgais — komisija. Par komisiju izlems Saeima. Saeimas kompetencē ir izlemt, kura komisija veiksmīgāk šo jautājumu var atrisināt. Es saprotu, ka šajā brīdī ir radušās šaubas, vai kāda cita komisija to varētu tik veiksmīgi atrisināt kā Juridiskā komisija. Tas ir tas pamatjautājums. Un te tie briesmīgi skaistie vārdi par īpaši svarīgu tur pilsonības komisiju... Es atkārtošu. Tas pats biedrs, kuram par neķītru lamāšanos iedeva pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā, viņš taču aizbrauca prom no Latvijas! Jūs esat aizmirsuši, uz kurieni Znaroks devās prom? Viņam simts gadus vairs nebija vajadzīga Latvijas Republikas pilsoņa pase? Tā ka šādi gājieni ir bijuši. Un tāpēc nevajadzētu uzsvērt, ka nu... taisni otrādi, vajadzēja pateikt, ka šī komisija ir tāda, kurai pašai vajadzētu nopietni padomāt, kurā brīdī kā strādāt.

Es nedomāju par šīs komisijas šodienas sastāvu vai par tās vadītāju, Nav par to runa. Ir runa par to, ka šī ārkārtīgi svarīgā komisija ir bijusi spējīga parādīt sevi kā ārkārtīgi muļķīga komisija. Tas gan nav bijis šajā Saeimā. Bet mēs arī toreiz... Mūsu apvienība ļoti protestēja pret šo pilsonības piešķiršanu Znarokam. Bet vai kāds ieklausījās? Par īpašiem nopelniem nobalsoja. Paņemiet balsojuma izdruku!

Tātad līdz ar to žēl, ka mēs šodien iestigām nevajadzīgā runāšanā diemžēl. Un labprāt neviens varbūt nebūtu nācis no pozīcijas šeit runāt, ja nebūtu šis neķītrais tāds uzbrukums no rīta parādījies, šī te tāda organizēta uzbrukšana, kaut kāda tāda speciāla vēlēšanās šo jautājumu novilkt, atstumt nost, un varbūt izdosies panākt to, lai Kažociņa kungs vispār nebūtu SAB vadībā. Varbūt ka sanāk! Varbūt atkal var iestumt tur kādu savējo vadībā. Lūk, par ko ir jāuztraucas!

Līdz ar to skaidri un gaiši pasaku: kā Saeima lems, tā būs! Vienas partijas bijušais vadonis tieši tā arī teica: kā mēs lemsim... pareizāk sakot, kā jūs lemsit, tā arī būs. Nu tad šodiena parādīs, kā mēs lemsim! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jānis Kažociņš atsaucas aicinājumam. Viņš nav iekārojis nekādu posteni. Es domāju, laikam būs tā, kā es tagad saku, ka es biju pirmais, kas ar viņu par šo jautājumu runāja: “Jāni, vai jūs nebūtu ar mieru nākt un kalpot mūsu valstij kā Satversmes aizsardzības biroja direktors, ja mēs tevi aicinātu un ievēlētu par šādu direktoru?” Viņš saprata šā aicinājuma smagumu. Un tāpēc šodien mums ir ārkārtas veidā — ne tā, kā to parasti dara —, tas ir tiešām ārkārtīgs, nu, veids, kā mēs vienkārši konstatējam, ka viņam ir tiesības būt Latvijas pilsonim, jo situācija to prasa. Cienījamie kolēģi, situācija! Mums ir vajadzīgs jauns Satversmes aizsardzības biroja direktors un jauna veida, jauna laikmeta organizācija, kas tiešām Satversmi sargā, ne tikai pret kaut kādiem šķietamiem draudiem, bet pret tiem draudiem, kas jau pietiekami pierādījušies mūsu valsts ekonomikā.

Un tāpēc mēs te varam runāt vairāk vai mazāk. Es pilnīgi pievienojos Dobeļa kunga ļoti nopietnajiem patriotiskajiem vārdiem, tā tas ir. Un varu tikai izteikt cerību, ka mēs, koalīcija, kas esam pievienojušies “Jaunā laika” partijas politiskajam virzienam, gribam reizē radīt arī jaunu laikmetu Latvijā. Jaunu laikmetu! Tiesību un tiesiskuma laikmetu. Un, lai to varētu, tad šajos posteņos, kas ir tik atbildīgi, kā Satversmes aizsardzības birojs, ir vajadzīgi stabili cilvēki ar patriotisku stāju, ar tādu darba stāžu, kuram var uzticēties ne tik vien mūsu zemes pilsoņi, bet arī to valstu politiķi, uz kuru kopību un organizāciju mēs ejam. Šeit ir svarīgs uzticamības līmenis. Un tas ir tik augsts Jānim Kažociņam, ka viņam tuvumā šinī postenī tieši viņu aicinot, nebūs šeit neviena, izņemot varbūt Gundaru Zaļkalnu un Ati Lejiņu.

Mums ir vairāki kandidāti, es saprotu, bet es priecājos par to, ka izšķiršanās ir tāda, un tāpēc šis neparastais gājiens ir tik steidzami, jo to prasa situācija. Ņemsim to par labu. Mēs varam runāt daudz, varam runāt maz, bet koalīcija ir izšķīrusies par jaunu laikmetu. Un es ceru, ka Dievs mums palīdzēs šo jauno laikmetu arī turpināt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Par ko mēs šodien runājam? Runājam mēs par to, lai atzītu Jāni Kažociņu par Latvijas pilsoni. Kāpēc mēs par to runājam? Nevis tāpēc, ka viņš ir latvietis, bet lai viņam būtu iespēja kļūt par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Bet kas viņš ir — tas pats Kažociņš? Augsta ranga Lielbritānijas virsnieks. Un, kā ziņoja vakar televīzija, viņš ir liels speciālists izlūkdienestam un liels speciālists cīņai ar korupciju.

Tad es varu prognozēt, ka viņš bija Lielbritānijas specdienestu darbinieks. Un, ja tas bija tā, tad mēs savu specdienestu — Satversmes aizsardzības biroju — atdodam Lielbritānijai.

Un šajā gadījumā, es griežos pie jums, Latvijas interešu aizstāvji — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nebalsojiet par to! Nevajag! Mums ir savi speciālisti Latvijā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (TP). Par procedūru. Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es nebūtu nācis, ja Kļaviņa kungs, kurš te ir vissvētākais un vislabāk zina Svētos rakstus, nebūtu sarunājis par jaunajiem laikiem. Jaunie laiki pašreiz Latvijā procesuāli parādās kā nepārtraukta likumu pārkāpšana un esošo procedūru neievērošana.

Es gribētu Kļaviņa kungam atgādināt, ko viņš ir aizmirsis. Tad, kad Jānis Kristītājs teica Jēzum, ka es neesmu cienīgs tevi kristīt, un Kļaviņa kungs laikam ir aizmirsis šo citātu, tad Jēzus teica: “Vispirms ir taisnība — viens likums, viena taisnība visiem!” Kļaviņa kungs, procedūra. Bet jums šie likumi ir staipāmi, un ne tikai jums.

Mēs tikko redzējām, kā iekšlietu ministrs, braukdams savās civildrēbēs ar savu mašīnu, mierīgi pārkāpj likumu, iebrauc Jūrmalā, tad, kad ir noteikta kārtība un viņa mašīna tiek apturēta, un viņam pajautā: “Kur ir jūsu caurlaide? Kur ir operatīvās mašīnas marķējums?” Tad ministrs saka: “Tu vairāk iekšlietu sistēmā nestrādāsi, jo šis likums uz mani neattiecas.” Tie ir tie jaunie laiki, Kļaviņa kungs? Nāciet un pasakiet! Kauns! (No zāles deputāts Ābiķis: “Kauns!”)

Tāpēc, es domāju, šeit iet runa tikai par procedūru tiem, kas nav sapratuši. Un es arī, cienot vēlreiz Kažociņa kungu, tikai runāju pavisam par ko citu, ko teica Simsona kungs. Kāpēc cilvēki amatos, pirms ievērot šo procedūru, neatsakās no savām iepriekšējām pavalstniecībām vai pilsonībām? Viena taisnība, viens likums visiem. Man ir kauns, ka nekad tik kliedzoši nav pārkāpti šie principi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā komisijas vadītāja vēlas vēl ko teikt?

S.Mellupe. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz tomēr aicinu atgriezties pie jautājuma, kuru mēs šodien izskatām. Tas ir jautājums “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Un aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai Jāni Kažociņu atzītu par Latvijas Republikas pilsoni.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 9, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā.

S.Mellupe. Es gribētu lūgt deputātus izskatīt šo likumprojektu šodien arī vienlaikus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles). Ja deputātiem ir iebildumi, tad ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pulksten10.25.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumu iesniegšanas termiņi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pulksten 10.25.

Un izskatīšanas laiks otrajā lasījumā?

S.Mellupe. Izskatīšana otrajā lasījumā šodienas plenārsēdē pēc pārtraukuma kā pēdējo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam pulksten 10.25 un izskatīšana šodienas plenārsēdē kā pēdējais jautājums. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 532. Izskatīsim likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” otrajā lasījumā.

1.priekšlikums ir satiksmes ministra Roberta Zīles kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un ietverts 2. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, bet man ir šeit kolēģiem ļoti jāatvainojas, ir radusies tehniska kļūda, kuru mēs varam novērst trešajā lasījumā. Šeit vārdiņa “un” vietā ir vajadzīgs vārdiņš “vai”. Tātad 2. — atbildīgās komisijas priekšlikumā — ir divi nosacījumi, kuri ir vienādi nozīmīgi, gan komercsabiedrību, ko nodibinājusi valsts vai pašvaldība, varbūt viens nosacījums. Un otrs nosacījums, vai arī tā tiek finansēta no valsts vai pašvaldību budžeta, un tātad mans lūgums ir atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, ņemot vērā šo manu piezīmi, kas trešajā lasījumā būs labota.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Paldies!

3.priekšlikums arī satiksmes ministra Roberta Zīles priekšlikums, kurš ir atbalstīts un izteikts 4. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 5. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo šeit nav domstarpību, bet juridiskā tehnika, mūsuprāt, likuma redakcijā ir izdevīgāka likuma, kā saka, lasītājiem. Tas ir skaidrāks vienkārši šādā veidā. Tāpēc mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 7. — aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet komisija ir daļu no iecerēm īstenojusi 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Paldies!

9.priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 10.priekšlikums, 11. un 12. ir par vienu tēmu, un komisija ir atbalstījusi atbildīgās komisijas redakcijā priekšlikumu, ietverot daļēji 11.priekšlikumu un arī ieceres no 10.priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Pret 10., 11. un 12. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 13.priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizēts... nu, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 14.— Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. — aizsardzības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 18. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 19. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo mums ir juridiskā tehnika nedaudz savādāka.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 21. — atbildīgās komisijas — un 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 21. un 22. — atbildīgās komisijas priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Pret 23. un 24. — atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 23. — atbildīgās komisijas — un 24. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas — priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 27. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 28. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.panta redakcijā 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 29.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Un 31. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 32. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 33. — aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 33.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Un 34.priekšlikums — arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 36. un 37. ir saistīti priekšlikumi un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 36. un 37.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 38. — atbildīgās komisijas priekšlikumus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 39. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 40. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 41. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 41. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 42. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 43. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 44. — aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 44.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 45. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 46. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 46.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 47. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 48. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 49. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Tāpat daļēji... 50. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Atbalstīts un ietverts 51. un 52. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 50., 51. un 52.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 53. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 54. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 54.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 55. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 56. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 57. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 57.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 58. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 59. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Tas jau ir saistīts ar 13.priekšlikumu, kuru mēs apspriedām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 60. — Kristovska priekšlikums. Nav atbalstīts, jo tikko mēs šo panta daļu slēdzām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 61. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 62. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 63. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 64. un 65. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 64. un 65. — atbildīgās komisijas priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 66. — deputāta Kristovska... es atvainojos, aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Tā, un ir 67. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 68. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 68.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 69. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 70. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 71. — aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 71.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 72. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 73. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Un 74. un 75. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret 74. un 75.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 76. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 77. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 77 priekšlikumu.

I.Emsis. 78. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 79.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 80. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 81. — Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un ietverts 82. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 81. un 82. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 83. — Publisko izdevumu un Revīzijas komisijas priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un ietverts 84.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 83. un 84.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I. Emsis. 85.priekšlikums atbildīgās komisijas redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 86. priekšlikums — atbildīgās komisijas redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 87.priekšlikums — Juridiskā biroja redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 87.priekšlikumu iebildumu nav.

I.Emsis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būtu 7.aprīlis, lai mēs līdz atvaļinājumam vēl pagūtu likumprojektu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 7.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienītie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Reģistrācijas nr.25. 8.Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta nr.513. Par minēto likumprojektu trešajam lasījumam saņemti 19 priekšlikumi.

1. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 2.priekšlikumu iebildumu nav.

S.Mellupe. 3.— deputāta Krūmiņa priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 4. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Tā ka ir atbalstīts 3. un 4. priekšlikums, tad 5.priekšlikums nav balsojams.

6. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 7. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Līdz ar to 10.priekšlikums nav balsojams.

11. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 12. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 12. — Juridiskās komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 13. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, skatīt 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 16. — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 17.priekšlikums — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Līdz ar to 18.priekšlikums nav balsojams.

19.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja šī likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — komisijas vadītājs Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.520.

Tātad 1.priekšlikums ir frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums — izslēgt no likumprojekta tur attiecīgas pozīcijas. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav, un es lūdzu balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā prezidija priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.528 “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Uz trešo lasījumu ir 11 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, jo tas ir iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, jo teksts ir iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6.priekšlikums. Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, ir iekļauts 8.priekšlikumā. 8.priekšlikumu lūdzu skatīt savukārt lapās 4–a. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 9.priekšlikums. Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijas viedoklis — daļēji atbalstīt, jo formulējums ir iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11.priekšlikums — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemts.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Reģistrācijas režīmu, lūdzu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam Juridiskās komisijas vadītājai Solvitai Mellupei.

S.Mellupe (JL). Cienītie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde ir pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jānim Reiram.

J.Reirs (Saeimas sekretārs). Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē pulksten 10.35. Jautājums par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un komisijas locekļu kandidātu iesniegšanas termiņu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē — Latvijas un Itālijas parlamentu grupas tikšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Golde, Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Vitālijs Orlovs, Aigars Pētersons, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Inese Vaidere, Ērika Zommere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Satiekamies pēc pārtraukuma pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt dienas kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu virzīt likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas, 27.marta, sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā likumprojekts iekļauts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Dokuments nr.529 — likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Trešajam lasījumam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 46 priekšlikumus.

Sākam ar priekšlikumu numur 1, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 4. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9.priekšlikums — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 10. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 11. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 17. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 23. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27. — arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 29. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 28. priekšlikums.

B.Brigmane. Atvainojiet! 28. — jā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 29. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es esmu spiests runāt uzreiz par četriem priekšlikumiem — no 29. līdz 33., jo tie sastāda vienotu paketi.

29. un 30.priekšlikums, tie ir man piederošie likuma 57.panta otrās daļas redakcijas labojumi. Es piedāvāju tos atbalstīt. Juridiskā biroja 31.priekšlikums ir tīri tehnisks un pieņemams bez balsošanas. Atbildīgās komisijas priekšlikums nr.32 ir radies kā atbilde uz maniem priekšlikumiem, un, pēc mana uzskata, noraidāms, jo tas ir absolūti pretrunā ar to apspriežamās juridiskās normas saturu, kuru Saeima jau divreiz ir vienbalsīgi atbalstījusi pirmajā un otrajā lasījumā.

Lietas būtība jums jau ir zināma no izplatītajiem dokumentiem, un es to īsumā atkārtošu. Priekšlikumi skar vienīgi valodu, kurā ārvalstu apdrošinātāju filiāle iesniedz ārvalsts apdrošinātāja gada pārskatu un revidenta atzinumu. Minētie dokumenti — apdrošinātāju gada pārskats un revidenta atzinums — nav ārvalstu firmas Latvijas filiāles dokumenti, bet gan firmas dokumenti kopumā, un tiek iesniegti ne tikai Latvijas finanšu orgāniem, bet arī valstī, kur atrodas firma, un pēc nepieciešamības tās filiālēs citās valstīs.

Izejot no Latvijas Republikas Valsts valodas likuma viedokļa, tā ir Latvijas valsts iestādes, dotajā gadījumā — Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sarakste ar ārvalstu partneri. 57.panta otrās daļas redakcijās, kuras Saeima vienbalsīgi pieņēma pirmajā un otrajā lasījumā, tika paredzēts pilnīgā saskaņā ar likumu “Par valsts valodu” pieņemt augstāk minētos dokumentus no ārvalstu firmas, tādas pasaulē izplatītas un Latvijas ierēdņiem saprotamās valodās kā angļu, vācu un krievu. Tas pilnībā atbilst valdības programmas nostādnēm par valsts integrāciju pasaules valstu sabiedrībā un ārvalstu kapitāla piesaistīšanu valstij. Pēc tam, kad es piedāvāju sarindot angļu, vācu un krievu valodas alfabētiskā secībā, ko izdarītu ikviens sevi cienošs krievs, un piedāvāju valodu, kas ir dzimtā pusei no Latvijas iedzīvotājiem, nesaukt par svešvalodu, komisija nolēma izsvītrot no likuma visas valodas un piešķīra ārvalstu firmai iespēju iesniegt savus oriģinālos dokumentus tikai latviešu valodā. Kā visiem zināmā anekdotē, kad Dievs piedāvāja kādam cilvēkam izpildīt jebkuru viņa vēlēšanos, bet piekodināja, ka kaimiņam tas pats tiks dots divkārtīgi. — Dievs izdur man vienu aci! — prasīja cilvēks. Pēc šādas komisijas rīcības īpaši nejēdzīgi izskatās visi frakcijai PCTVL izteiktie apvainojumi, ka tā it kā nodarbojas ar pretvalstisku darbību. Daudz lielāku ļaunumu Latvijai var nodarīt latviešu patrioti, kuri ir zaudējuši realitātes sajūtu.

Dāmas un kungi! Stāsts par šiem diviem niecīgajiem grozījumiem ir stāsts, kurā kā ūdens pilē atspoguļojas gan izolacionisms, gan rusofobija, kas tiešām piemīt Latvijas sabiedrības ievērojamai daļai. Vai tas tā patiesi ir, to rādīs balsošana.

Es piedāvāju atbalstīt labojumus nr.29 un 30 un balsot pret labojumu nr.32.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 29. — Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 64, atturas — 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 30. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 30.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsosim par 30. — deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 70, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts 32. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 32.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 31. un 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 35. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 35.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 36. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 38. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 38.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 39.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts 41. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 41.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 40. un 41.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 42.priekšlikums. Juridiskā biroja iesniegts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 42. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 44. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 44.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 45. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Un 46. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 46.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL). Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.456. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un atbalstījusi to pieņemšanu pirmajā lasījumā. Minētais likumprojekts ir saistīts arī ar grozījumiem Radio un televīzijas likumā, kur mēs jau pirms nepilna mēneša Saeimā atbalstījām šos grozījumus Radio un televīzijas likumā otrajā lasījumā. Un, lai šie grozījumi varētu stāties spēkā un pilnvērtīgi darboties, ir nepieciešami grozījumi arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tātad, izdarot šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Nacionālajai radio un televīzijai padomei tiks piešķirtas tiesības uzlikt raidorganizācijām administratīvos sodus. Tas ir jautājums, uz ko jau ilgāku laiku Radio un televīzijas padomē ir norādījuši arī virkne Eiropas institūciju, ka Radio un televīzijas padomei ir nepieciešams celt administratīvo kapacitāti. Līdz ar to pirmām un galvenām kārtām tiks vienkāršota pašu administratīvo sodu piemērošanas procedūra, galvenokārt tas attiecas uz termiņu, kādā par konstatētiem pārkāpumiem raidorganizācijas var tikt administratīvi sodītas, tas stiprinās, kā jau es minēju, Nacionālās radio un televīzijas padomes administratīvo kapacitāti, kā arī izveidos efektīvu tiesību normu pārraudzības mehānismu elektronisko saziņas līdzekļu jomā.

Šo jautājumu ir skatījusi arī bez Saeimas Juridiskās komisijas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kopīgā sēdē ar Juridisko komisiju un atbalstījusi šī jautājuma virzību. Man būtu lūgums noteikt šim jautājumam arī steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 24. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Acīmredzot šodien mums jābalso pret atbilstošiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo pirmām kārtām Nacionālā radio un televīzijas padome — tā nav iestāde ar administratīvām funkcijām, un līdz ar to mēs nevaram piešķirt tiesības padomes priekšsēdētājam uzlikt naudas sodu līdz pat 5000 latu. Bez tam tā ir diezgan liela summa.

Nākamais. Ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi, lai tad Nacionālā radio un televīzijas padome sastāda protokolus un sūta tos tālāk atbilstošajām institūcijām. Beidzot, mēs uzskatām, ka Nacionālā rdio un televīzijas padome nevar kļūt par sodošo politizēto institūciju ar ļoti plašām pilnvarām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāts Jaunups vēl vēlas ko piebilst?

Ja nav iebildumu, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

E.Jaunups. Tātad lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2.aprīli un 10.aprīlī izskatīt Saeimā otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2.aprīlis un izskatīšana — 10.aprīlī. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.518 — likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”.

Sociālo un darba lietu komisija priekšlikumus otrajam lasījumam nav saņēmusi. Un komisija nolēma virzīt likumprojektu Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 3.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 3.aprīlis.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi Strādājam ar dokumentu nr.519 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””.

Komisija ir saņēmusi desmit priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre, un komisija ir nolēmusi to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 2.priekšlikums arī ir saņemts no Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres, un komisija ir nolēmusi to atbalstīt ar redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 3.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, un komisija ir nolēmusi to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 4.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 5.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, un komisija ir nolēmusi to atbalstīt ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 6.priekšlikums — Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums un komisija ir nolēmusi to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 7.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, un komisija ir nolēmusi to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 8.priekšlikums — Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, un komisija ir nolēmusi to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 9.priekšlikums — Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, un komisija ir nolēmusi to atbalstīt ar redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 10.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to nolēmusi atbalstīt ar redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 3.aprīlis. Paldies!

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.129, šodien Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.521). Priekšlikumi uz otru lasījumu saņemti nebija. Tātad komisija atbalstīja šī te likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 4.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 4.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.152, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.522). Par minēto likumprojektu saņemti vairāki priekšlikumi, kurus komisija savā sēdē izskatīja.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš strukturāli vienkārši ir pakārtots Administratīvo pārkāpumu kodeksa struktūrai, precīzāk, pēc juridiskās loģikas. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 4. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 7. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Līdz ar to komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 4.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 4.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nesaņēma priekšlikumus uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Dokumenta nr.524. Priekšlikumi iesniegti nav. Komisija atbalsta šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis. (JL). Strādāsim ar dokumentu nr.525. Kā jūs redzat, grozījumiem Preču un pakalpojumu drošuma likumā priekšlikumi iesniegti nav. Komisija atbalsta šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemts otrajā lasījumā!

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Antidempinga likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Strādāsim ar dokumentu nr.526. Kā jūs redzat, grozījumiem Antidempinga likumā otrajam lasījumam priekšlikumi iesniegti nav. Komisija atbalsta šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Antidempinga likumā” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 527. Kā jūs redzat, uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” priekšlikumi iesniegti nav. Komisija atbalsta šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Koncesiju likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.531. Uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Koncesiju likumā” priekšlikumi iesniegti nav. Komisija atbalsta šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Koncesiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Koncesiju likumā” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.aprīlis. Paldies!

Dz.Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — komisijas vadītājs deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu nr.515.

Ar šā likuma spēkā stāšanos tiks novērsta pretruna jautājumā par virsnieku dienesta pakāpes piešķiršanu un šīs pakāpes atņemšanas kārtību. Bez tam tiks novērsta iespēja pazemināšanu dienesta pakāpē piemērot kā disciplinārsodu, aizstājot to ar atbrīvošanu no amata.

Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 7.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”, un varu jūs informēt, ka arī Jānis Kažociņš piedalījās šajā sēdē un deputātiem bija iespēja viņam vēlreiz uzdot interesējošos jautājumus.

Uz otro lasījumu tika saņemts viens precizējošs priekšlikums par to, ka jāpapildina šis likumprojekts ar Jāņa Kažociņa personas kodu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Juridiskā komisija atbalstīja arī likumprojekta “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pret 1. — deputāta Edgara Jaunupa — priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 4. Likums “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādājam ar Saeimas dokumentu nr.530. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā un piedāvā šodien tos pieņemt pirmajā lasījumā. Šajos grozījumos ir vairākas normas, kas pastiprina aizsardzības procesu un kārtību piekrastes aizsargjoslā. Ir noteikts, ka ārpus pilsētām un ciematiem apbūves blīvums tiek noteikts pašvaldību teritoriālajos plānojumos, bet viena gruntsgabala platība nevar būt mazāka par 3 hektāriem.

Tāpat ir noteikts, ka, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, kurā tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, to var izdarīt tikai ar ikreizēju Ministru kabineta atļauju.

Tāpat šajā likumā ir precizētas un noteiktas stingrākas normas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, tautā sauktā — 300 metru joslā. Un mērķis šiem ierobežojumiem ir panākt to, ka jaunu ēku un būvju celtniecība tiek ierobežota un ir aizliegta, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas ir vitāli nepieciešams un tam ir objektīvs pamatojums.

Pilsētas teritorijā šādi pastiprinātas normas nav, ja pašvaldības teritoriālais plānojums apbūvi paredz, tad šāda apbūve ir pieļaujama.

Papildus ir paredzēts aprobežojums — aizliegt celt un izvietot nožogojumus krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē un tauvas joslā, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā 10 metru platumā, lai šīs joslas būtu brīvi pieejamas cilvēkiem, īpaši makšķerniekiem, un netraucētu cilvēkiem pārvietošanos.

Lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu es rosinātu 10.aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10.aprīlis.

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Kiršteina, Šņepstes, Bērziņa, Zundas, Rugātes un citu — jautājumu iekšlietu ministram Mārim Gulbim par masu medijos izskanējušo informāciju saistībā ar starpgadījumu par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas teritorijā. Jautājumu nodosim ministram. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi deputāti! Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi pulksten 12.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūgtu uz sēdi pulksten 12.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladimirs Buzajevs, Silva Golde, Guntis Bērziņš, Nikolajs Kabanovs, Jānis Lagzdiņš, Viesturs Šiliņš, Ausma Ziedone–Kantāne, Inese Vaidere un Ērika Zommere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Līdz ar to 27.marta sēdes darba kārtība ir izskatīta un sēdi slēdzam. Paldies!