Pēc 2003.gada 27.marta sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Es par šīsdienas Saeimas sēdes ievērojamāko notikumu uzskatu tieši Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni. Šajā sakarā izvērtās arī viskarstākās debates ar īpatnēju raksturu. Pret Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni vērsās abi opozīcijas spārni. Var jau saprast — procedūra bija neparasti steidzama. Taču šī nav pirmā reize, kad šādā veidā tiek atzīta Latvijas pilsonība konkrētam cilvēkam. Šajā gadījumā galvenais iemesls, kā mēs jau visi zinām, bija Jāņa Kažociņa aicināšana kandidēt uz Satversmes aizsardzības biroja direktora amatu, tāpēc arī bija daļas deputātu iebildumi par šādu procedūru. Taču esmu pateicīgs visiem, kuri balsoja, un tie nebija tikai koalīcijas deputāti, un atbalstīja šo valstiski svarīgo soli. Mums nav neviena tāda personība, kas būtu tik piemērota Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam kā Jānis Kažociņš — bijušais Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, kas visdažādākajos amatos jau daudzus gadus strādā arī Latvijā. Viņš ir daudz darījis mūsu valsts bruņoto spēku veidošanā, tāpēc tagad kā pilntiesīgs Latvijas pilsonis Kažociņa kungs ir tiesīgs kandidēt uz jebkuru amatu Latvijā. Mēs esam pārliecināti, ka šis ir labs turpmākās attīstības sākums daudzu lietu tiesiskai un taisnīgai sakārtošanai. Tas arī šodien bija galvenais.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Mūsu izpratnē galvenais un tieši mūs interesējošais jautājums bija par grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, jo tas ļoti ievērojami skar mūsu lauksaimniekus. Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem mēs liekam šķēršļus negodīgiem darboņiem, kuri mūsu valstī ieved dažāda veida gaļu un tās izstrādājumus. Mēs ceram, ka grozījumi būs nozīmīgs atspaids cīņā pret šādu rīcību. Zaļo un Zemnieku savienība šajā sakarā ļoti aktīvi veica izskaidrošanas darbu, jo, neslēpšu, bija arī pretēji viedokļi — grozījumi, kas paredz ievedmuitas noteikšanu gaļai, neesot vajadzīgi. Tomēr mums izdevās pārliecināt savus koalīcijas partnerus par šī soļa nepieciešamību.

Runājot par tikpat būtisku jautājumu — Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni, gribu teikt, ka arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija to atbalstīja. Bet jautājumā par to, kam jābūt Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, mums ir atšķirīgs viedoklis. Līdztekus Kažociņa kunga kandidatūrai mēs šajā postenī redzam arī citas personas — kaut vai pašreizējā SAB direktora vietnieku Dzenīša kungu. Tāpēc mūsu galīgā izšķiršanās būs pēc tam, kad Nacionālās drošības padome būs nominējusi savu kandidatūru. Nenoliegšu, ka Kažociņa kungs arī ir ļoti nozīmīgs pretendents uz šo amatu, bet, kā jau teicu, laiks rādīs mūsu galīgo attieksmi šajā jautājumā.

A.Aleksejevs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien Saeimā tiešām tika izskatīti vairāki svarīgi jautājumi. Viens no tiem —Jāņa Kažociņa atzīšana par Latvijas pilsoni. Bet es par to nerunāšu. Es pievērsīšos ļoti svarīgai un nozīmīgai tēmai, proti, situācijai Irākā. Atgādināšu, ka Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu atbalstīt ASV militāro operāciju pret Sadama Huseina režīmu Irākā un šīs operācijas ietvaros nosūtīt Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus uz Irāku tad, kad iestāsies tā saucamā kara otrā fāze. Mūsu partijas nostāja šajā jautājumā ir nelokāma — mēs esam pret jebkāda veida vardarbību, jo ar to neko nevar panākt. Mēs uzskatām, ka netika izmantotas visas Irākas mierīgas atbruņošanas iespējas. Nevaru nepieminēt to, ka karš tika uzsākts bez ANO Drošības padomes attiecīgas rezolūcijas, kā arī iepriekšējā rezolūcijā netika minēts par spēku lietošanu.

Tautas saskaņas partiju pārsteidza arī steiga, kādā tika pieņemts šis Latvijai nozīmīgais lēmums. Arī tautas viedoklis netika ņemts vērā, kaut mēs visi esam tautas priekšstāvji un Saeimā darbojamies vēlētāju vārdā. Es uzskatu, ka mēs neesam tiesīgi šādus lēmumus pieņemt tautas vārdā. Manuprāt, tikai Jēzum Kristum ir tiesības dāvināt mums dzīvību vai to atņemt. Tādēļ neņemos sevi pielīdzināt Dievam un lemt par cilvēku nosūtīšanu uz Irāku, pat ja tie būs brīvprātīgie. Jebkuram brīvprātīgajam ir tuvinieki, un, redzot, kas patlaban jau notiek Irākā, Lielbritānijā un ASV, mēs nekad neatbalstīsim šādus valdošās koalīcijas priekšlikumus. Es esmu bijusī militārpersona. Armijā pavadītajā laikā, ticiet man, daudz ko esmu redzējis — gan asaras, gan ciešanas, gan neizpratni par to, kas un kāpēc pieņem šādus lēmumus, sūtot tēvus, dēlus un brāļus karā savu interešu dēļ. Šajā gadījumā visiem ir skaidrs, ka ASV vēlas paplašināt savu ekonomiskās ietekmes zonu, nevis atbruņot nepaklausīgo Irākas tautas līderi.

Mēs apsvērsim arī iespēju vērsties Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt šīs Saeimas ārkārtas sēdes lēmuma atbilstību ANO statūtiem un mūsu drošības koncepcijai, kas pieļauj tikai divas iespējas Latvijai piedalīties kara darbībā, proti, uzbrukšanas gadījumā un pēc ANO Drošības padomes sankcijas. Saprotams, ka šajā gadījumā runa nav nedz par pirmo, nedz arī par otro variantu. Kad šis pieteikums būs sagatavots, mēs, protams, jūs par to informēsim.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija): Šodien atkal bijām spiesti runāt par to, kā Jaunais laiks un pārējie koalīcijas partneri arvien klajāk pārkāpj dažādus likumdošanas aktus un jau pieņemtās procedūras — likumi tiek locīti atkarībā no tā, vai tas ir īslaicīgi izdevīgi, vai arī nav.

Saeimā ir Pilsonības likuma izpildes komisija. Tajā noteiktā kārtībā cilvēki iesniedz savus dokumentus, un pēc tam deputāti komisijas sēdē tiekas ar pretendentiem uz Latvijas pilsonību, kurā viņi deputātus informē par iespējamām citu valstu pilsonībām. Šajā gadījumā viss tika izdarīts stundas laikā — nobalsots par to, ka jautājumu izskatīs Juridiskā komisija, apejot Pilsonības likuma izpildes komisiju; tika izlaisti divi lasījumi, un lēmums tika pieņemts bez nopietnas apspriešanas un iespējas pilsonības pretendentam uzdot jautājumus. Bet runa nav tieši par Kažociņa kungu. Man nav bijusi izdevība tikties ar viņu un uzdot jautājumus. Šajā gadījumā Latvijai šis ir ļoti nopietns jautājums, jo arvien vairāk amatus valsts pārvaldē ieņem cilvēki ar divām vai pat trim citu valstu pasēm. Var jau būt, ka tas ir labi, es nezinu, bet Tautas partija uzskata, ka cilvēki, kuriem ir, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas vai Izraēlas pavalstniecība, tur ir sakrājuši dažādus sociālās palīdzības punktus, lai varētu saņemt kaut vai normālu veselības aprūpi. Tas viss ir normāli. Bet, ja cilvēks, kurš strādā vadošos amatos Latvijā, paziņo, ka viņš nevar atteikties no otras valsts pilsonības tikai tāpēc, ka vecumdienās viņam tur būs daudz labāk, tad viņš demonstrē klaju necieņu ne tikai pret Latvijas pasi, bet arī pret valsts nākotni. Tie, kuri 1990.gada maijā balsoja par Latvijas neatkarību, ir redzējuši ļoti daudzus cilvēkus, toreiz gan viņiem bija PSRS pases, kuri arī negribēja jaunās Latvijas Republikas pases, jo viņi vienkārši neticēja Latvijas valstij. Viņi teica: “Gan jau te ienāks karaspēks, un tad mēs atkal izvilksim savas vecās sarkanās pases!” Bet, ja man pēc divpadsmit gadiem jauns cilvēks saka, ka, zaudējot ministra vai padomnieka amatu, viņš brauks atpakaļ uz savu iepriekšējo mītnes valsti un strādās atkal tur, tad tas izraisa diezgan nopietnas pārdomas. Es uzskatu, ka speciālo dienestu amatos esošajiem jābūt tikai Latvijas pilsoņiem.

Runājot par Kažociņa kungu, mūs izbrīnīja tas, ka viņš nav atteicies no Lielbritānijas pilsonības. Un tāpēc var rasties precedents — arī kāds Krievijas pilsonis šeit var pieprasīt tiesības vadīt kādu iestādi, un tad viņam tā lielā sarkanā pase būs daudz spēcīgāka. Varbūt, ka tā viņam liks vispirms ieiet savas valsts vēstniecībā un tikai tad šo informāciju nodot valsts iestādēm. Tas ir ārkārtīgi nepatīkams precedents. Ļoti žēl, ka tā noticis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Ar gandarījumu atzīmēšu, ka šodien Saeima piedalījās arī latviešu valodas statusa nostiprināšanas procesā, jo tika atbalstīti priekšlikumi grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz tiesības Nacionālajai radio un televīzijas padomei sodīt vai brīdināt tos, kuri neievēro valsts valodas lietošanu. Protams, mūsu politiskie pretinieki ar šādu lēmumu nebija apmierināti. Par to arī nebūtu jābrīnās.

Arī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā attiecas uz valsts valodas lietošanu. Tie paredz, ka ārvalstu apdrošinātāju filiālēm turpmāk gada pārskati vai revidentu atzinumi būs jātulko latviešu valodā, neatkarīgi no tā, kādā valodā tie ir sagatavoti. Līdz šim angļu, vācu vai krievu valodā iesniegtie dokumenti nebija jātulko latviski. Tagad šādu izņēmumu nebūs. Tātad arī 8.Saeima domā par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu.

Šodien bija nepatīkami klausīties par to, ka latviešus joprojām kāds mēģina dalīt: latvietis no Austrumiem, latvietis no Rietumiem, latvietis tāds un latvietis šitāds. Es uzskatu, ka tad, kad mums latvietis ir vajadzīgs Latvijai, šim dalījumam nav nekādas nozīmes. Šodien runājām tikai par to, ka mēs atzīstam Kažociņa kunga tiesības uz Latvijas Republikas pilsonību. Un ne par ko citu. Taču debates izvērtās jau par viņa amatiem un vēl daudz ko citu. Tas ir nožēlojami. Žēl, ka tā noticis. Ceru, ka turpmāk mēs biežāk padomāsim par to, ko nozīmē Latvijas valsts un kas ir tās intereses. Tā kā viss vēl ir priekšā.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Saeimas sēde šodien nebija īpaši interesanta. Atzīmēšu tikai lielo skandālu par steidzīgo Latvijas pilsonības piešķiršanu Jānim Kažociņam — tuvākajam Ministru prezidenta padomniekam, kurš arī kandidē uz Satversmes aizsardzības biroja direktora amatu. Galu galā viens Ministru prezidenta padomnieks ir “sarkanais”, otrs — ārzemnieks, militārists, kam iepriekšējā amatā bijusi saistība ar ārvalstu specdienestiem. Šis jautājums sēdē tika izskatīts, rupji pārkāpjot procedūru, ar atklātu opozīcijas, īpaši Tautas partijas, necieņu. Mēs balsošanā nepiedalījāmies.

Pagājušajā nedēļā politisko organizācijas apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija sagatavoja un iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai priekšlikumus, kuru realizācijas gadījumā varētu tikt atrisināts Latvijas kaunpilnais jautājums par cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem. Tie bija priekšlikumi grozījumiem likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Mūsu ierosinājums paplašinātu to personu loku, kuriem pašvaldībai vajadzētu sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie visi ir denacionalizēto namu iemītnieki, kā arī no dzīvokļiem izliekamas ģimenes ar bērniem, pirmspensijas vecuma cilvēki, invalīdi un politiski represētās personas. Priekšlikumi paredz, ka tiesas spriedums par šādu personu izlikšanu no dzīvokļiem tiek apturēts līdz laikam, kamēr viņiem nebūs piešķirts cits dzīvošanai derīgs miteklis. Vienīgais ierobežojums, kas skartu šo ģimeņu ienākumus, lai viņu īpašumā nebūtu cita mājokļa. Tas ir taisnīgi, jo pat ģimene ar vidējiem ienākumiem nevar iegādāties dzīvokli. Saskaņā ar pašreizējo situāciju šo problēmu risināšana uzvelta tikai pašvaldībām, bet mūsu priekšlikumi paredz valdības kontroli par šo cilvēku nodrošināšanas ar dzīvokļiem izpildi un attiecīgo līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta. Pagaidām tas ir projekts, kuru atbalstījuši tikai PCTVL deputāti. Ceru, ka valdošais vairākums būs pretimnākošs, jo šīs ļoti smagās problēmas atrisināšanu pirms vēlēšanām solīja visas partijas.

Vēl tikai informēšu, ka šodien un arī rīt, pulksten sešos, PCTVL pie ASV vēstniecības organizē piketu pret karu Irākā.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”): Neapšaubāmi, ka šīsdienas plenārsēdes galvenais diskusiju objekts bija likumprojekts “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmkārt, vēlos norādīt, ka šī likumprojekta iniciatīva nav vienas vai otras frakcijas, bet gan Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīva. Komisija vakar to izskatīja un arī iesniedza izskatīšanai Saeimas sēdē. Pilsonība Jānim Kažociņam nebija jāpiešķir par īpašiem nopelniem vai kāda cita iemesla dēļ. Tā bija jāatzīst kā personai, kura ir Latvijas Republikas pilsoņu pēcnācējs un kuriem šāda pilsonība pienākas saskaņā ar likumu. Šobrīd formālais iemesls nepieciešamībai Jānim Kažociņam piešķirt pilsonību ir saistīts ar viņa kā Ministru prezidenta padomnieka amata pienākuma pildīšanu korupcijas apkarošanas jautājumos. Veicot savus amata pienākumus, Kažociņa kungam ir nepieciešama pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” to var izsniegt tikai personai, kura ir Latvijas pilsonis. Juridiskā komisija ne tikai iepazinās ar iesniegtajiem dokumentiem, bet arī uzklausīja Kažociņa kungu — deputātiem bija iespēja viņam uzdot jautājumus un saņemt arī atbildes. Vakar ar gandarījumu konstatējām, ka šo likumprojektu atbalstīja ne tikai pozīcijas frakciju deputāti, bet arī opozīcijā esošās Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti. Atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši šobrīd Kažociņa kungam ir nepieciešama Latvijas pilsonība, teikšu, ka Kažociņa kungs 2002.gadā atvaļinājās no Lielbritānijas armijas un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Jānis Kažociņš jau izsenis ir pierādījis savu lojalitāti Latvijas valstij, aktīvi piedaloties dažādās latviešu organizācijās, tajā skaitā “Daugavas vanagu” darbībā, kā arī piedaloties Latvijas Nacionālo bruņoto spēku izveidē un attīstībā. 1992.gadā Kažociņa kungs kā Lielbritānijas armijas virsnieks organizēja pirmo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ārvalstu apmācību. 1994.gadā kā pirmais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Kažociņs ievērojami veicināja Baltijas bataljona attīstību. No 1994. līdz 1997.gadam Kažociņa kungs pildīja Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieka amatu. Viņš ir apbalvots ar pirmās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa godazīmi. Es gribu uzsvērt, ka šodien pieņemtais Saeimas lēmums nekādā ziņā nav politisks. Personām, kuras ir Latvijas pilsoņu pēcnācēji, ir šādas tiesības uz Latvijas pilsonību. Tas, ka Kažociņa kungs iepriekš nebija pieteicies uz pilsonību, ir saistīts tikai un vienīgi ar to, ka, kā jau es minēju, līdz 2002.gadam viņš bija Lielbritānijas armijas virsnieks. Tiklīdz atvaļinājās no dienesta Lielbritānijas armijā, viņš pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Un šobrīd viņš ir vērsies ar iesniegumu atzīt viņa tiesības uz pilsonību. Jautājums par viņu kā Satversmes aizsardzības biroja direktora amata pretendentu šobrīd nav tieši saistīts ar akceptēto likumu. Ja Nacionālās drošības padome izvirzīs un nominēs Kažociņa kungu kā kandidātu, tad Saeimas deputātiem būs iespēja šo jautājumu izskatīt pēc būtības. Šodien bija jāatzīst Kažociņa kunga tiesības uz Latvijas Republikas pilsonību.

Saeimas preses dienests