"Izmaksas nav šķērslis Eiropas Savienības ekspansijai"

Jaunajām ES kandidātvalstīm, stājoties Eiropas Savienībā, ir jābūt ekonomiski maksimāli spēcīgām, lai netiktu vājināts eiro kurss. Tādēļ vajadzēs gaidīt vismaz līdz 2004. gadam, iekams varēs sākties paplašināšanās uz austrumiem. Tajā pašā laikā paplašināšanās izmaksas ir pārspīlētas.

Šādu secinājumu "Föreningssparbanken" ir izdarījusi savā ziņojumā par paplašināšanos uz austrumiem, uzsvaru liekot uz Poliju, Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Gaidāms, ka Polija un Igaunija Eiropas Savienībā iestāsies no 2004. līdz 2006. gadam. Latvijai un Lietuvai būs aizkavēšanās līdz 2006.–2008. gadam.

"Pēc tam varētu paiet 5 līdz 10 gadi, kad šīs valstis iestāsies ETP. Izņēmums ir Igaunija, kur tas var notikt ātrāk", norādīja bankas galvenais ekonomists Hūberts Fromlets.

Igaunijai ir visi priekšnoteikumi pirmajai iestāties Eiropas Savienībā. Valsts ir atguvusies pēc Krievijas krīzes. Gaidāms, ka IKP šogad palielināsies par 5% un nākamgad par 5,5%. Igaunijas krona, kas caur naudas zīmju fondu ir piesaistīta Vācijas markai, ir veicinājusi eksporta virzīto konjunktūras augšupeju.

Ekonomiskais pieaugums palielinās arī pārējās Austrumeiropas valstīs. "Ņemot vērā, ka Igaunijas IKP ir tikai desmitā daļa no eiro zonas valstu kopējā IKP, nav nepieciešams būt pārlieku striktam, novērtējot šīs valsts pielāgošanos Eiropas Savienībai", Hūberts Fromlets teica.

Polija un trīs Baltijas valstis kopā nesasniedz pat 3% no eiro zonas valstu kopējā iekšzemes kopprodukta (no kura Polijai ir 2,4%). Tā ir apmēram Austrijas daļa.

"Nākotnē gaidāmās pielāgošanās izmaksas un nepieciešamība pēc subvencijām šajā perspektīvā nav pārāk lielas", Fromlets sacīja.

Ķīles institūts ir aprēķinājis, ka Polijas, Igaunijas, Ungārijas, Čehijas un Slovēnijas iestāšanās izmaksas būtu apmēram 0,8% ES dalībvalstu IKP. Visu desmit Austrumeiropas valstu iestāšanās izmaksas varētu būt apmēram 1,5% IKP.

Fromlets uzskata, ka šī summa nav šausminoša. Kandidātvalstīm vēl būs jāveic liela pielāgošanās likumdošanā, strukturālajās izmaiņās, vides un muitas noteikumos. Valūtas politika turpmāk kļūs aizvien svarīgāka.

Banka uzskata, ka Eiropai ES paplašināšanās uz austrumiem ir izdevīga. Līdz ar visām 12 kandidātvalstīm klāt nāks kopējais tirgus ar 500 miljoniem cilvēku un 25% pasaules tirdzniecības.

Paplašināšanās uz austrumiem tomēr nozīmē arī risku, uzskata banka. Eiropas Savienībā var sākties nesaskaņas par priekšrocībām un trūkumiem. Starp dažādajām kandidātvalstīm var izcelties mutvārdu strīdi par iestāšanās datumu un izmaksām.

Cīņa par palīdzību no Briseles arī var izjaukt ES harmoniju, un lielās migrācijas straumes var nobiedēt dalībvalstis.

"Dagens Industri"

Rēta Vaikla