Par Lielo teroru pret latviešiem

Par mocekļiem un mocītājiem

1937.–1938.g.

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Asinskārais “divnieks”

Plašas masu represijas Padomju Savienībā faktiski tika aizsāktas 1936. gada beigās pēc tam, kad 1936. gada 25. septembrī L.Kaganovičs, V.Molotovs un citi VK(b)P CK Politbiroja locekļi no Sočiem saņēma šādu J.Staļina un A.Ždanova telegrammu:

“Uzskatām par absolūti nepieciešamu un steidzamu lietu par iekšlietu tautas komisāru iecelt b. Ježovu. Jagoda trockistu-zinovjeviešu bloka atmaskošanā acīm redzami neatradās savu uzdevumu augstumos. AVPP [Apvienotā valsts politiskā pārvalde] šajā lietā ir nokavējusies par 4 gadiem. Par to runā visi partijas darbinieki un vairums IeTK apgabalu pārstāvju.”

Līdz ar to līdzšinējā PSRS iekšlietu tautas komisāra H.Jagodas dienas bija skaitītas: 1936. gada 26. septembrī viņu atbrīvoja no amata, 1937. gada 4. aprīlī arestēja, bet 1939. gada 13. martā notiesāja un nošāva.

Viņa vietā 1936. gada 29. septembrī stājās VK(b)P CK sekretārs N.Ježovs. Līdz ar to aizsākās Lielā terora laiks, tautā saukts arī par “ježovčeinu”. PSRS IeTK Galvenās valsts drošības pārvaldes vadošo darbinieku 1937. gada 19. marta sanāksmē N.Ježovs paziņoja:”(..) Mēs ienaidnieku graujam un graujam pamatīgi. Sagrāvām trockistus, stipri sagrāvām. Skaitļus es nenosaukšu, taču tie ir ļoti iespaidīgi, iznīcinājām viņu ne mazumu. Mēs graujam eserus, graujam gan vācu, gan poļu, gan japāņu špikus, taču tas ir pagaidām, kā saka, uz ātru roku, tas vēl nav viss.”

Drīz pēc tam N.Ježova pavēles par masu represiju sākšanu sekoja cita citai. Tā, piemēram, saskaņā ar 1937.gada 5. augusta pavēli bija paredzēts arestēt 258 950 cilvēkus. Taču šie N. Ježova noteiktie arestu “limiti” turpmāk tika daudzkārt palielināti.

Izpildot iekšlietu tautas komisāra pavēles instrukcijas un norādījumus, tika safabricētas lietas par arvien jaunām sazvērestībām, spiegu, diversantu, teroristu un nacionālistu organizācijām. Savukārt tiesu un ārpustiesas iestādes apsūdzēto lietas izskatīja dažās minūtēs, visbiežāk piespriežot jau iepriekš noteikto sodu – nošaušanu. Taču tas stāvokli daudz nemainīja – arestēto skaits arvien palielinājās. Tad līdzās Kara kolēģijai, kara tribunāliem, Sevišķajai apspriedei un “trijniekiem” arestēto likteņu izlemšanā stājās tāds ārpustiesas surogāts kā t.s. “divnieks”, kurā galvenā loma bija ierādīta PSRS iekšlietu tautas komisāram N.Ježovam un PSRS prokuroram A.Višinskim. Tieši viņš kā valsts apsūdzētājs uzstājās IeTK falsificētajos politiskajos procesos. N.Buharina un A.Rikova tiesas procesā viņš aicināja: “Mūsu tauta prasa vienu: nospiediet nolādēto riebekli! Paies laiks. Nīstamo nodevēju kapi aizaugs ar nezālēm un dzelkšņiem, pārklāti ar godīgo padomju cilvēku mūžīgo nicinājumu. Mēs, mūsu tauta arī turpmāk soļosim pa ceļu, kurš attīrīts no visiem pagātnes netīrumiem un draņķiem, ar mūsu mīļoto vadoni un skolotāju lielo Staļinu priekšgalā.”

Šā “ceļa attīrīšanu” N.Ježovs un A.Višinskis veica, arī darbojoties “divniekā”, – bez apsūdzētā klātbūtnes, bez lieciniekiem un lietas materiālu izskatīšanas vienā dienā piespriežot nāvessodu tūkstošiem pilnīgi nevainīgu cilvēku. Kā liecina arhīva dokumenti, daudzkārt “divnieks” nāvessodu bija piespriedis agrāk, nekā IeTK izmeklētāji bija paspējuši safabricēt lietu un uzrakstīt apsūdzības slēdzienu.

Šis asinskārais “divnieks” ir atbildīgs arī par daudzu tūkstošu latviešu iznīcināšanu.

Izvilkums no PSRS Centrālās komitejas komisijas ziņojuma par masu represiju cēloņiem PSKP CK komisijas ziņojums PSKP CK Prezidijam par masu represiju cēloņu konstatēšanu pret VK(b)P CK locekļiem un locekļu kandidātiem, kuri ievēlēti partijas XVII kongresā

PSKP CK Prezidijam 1956. gada 9. februārī

 

(..) Mēs esam izpētījuši Valsts drošības komitejā esošos dokumentus, no kuriem ir redzams, ka 1935. — 1940. gadi mūsu zemē ir padomju pilsoņu masu represiju gadi.

Pavisam šajos gados apsūdzībā par pretpadomju darbību tika arestēti 1 980 635 cilvēki, no kuriem nošauti 688 503.

Sevišķi plašs represiju vēriens bija 1937.–38.gadā, kas redzams no šādas tabulas:

Gadi	1935	1936	1937	1938	1939	1940
Arestēti	114 456	88 873	91 8671	629 695	41 627	127 313
No tiem nošauti	1229	1118	353 074	328 618	2601	1863

 

Tādējādi divos gados – 1937. un 1938. — tika arestēti 1 548 366 cilvēki un no tiem nošauti 681 692. (..)

Masu operāciju dēļ centrā un uz vietām IeTK (Iekšlietu tautas komisariāts) orgānos sakrājās liels daudzums arestēto. Tad “ar nolūku ātrāk izskatīt izmeklēšanas lietas” ar PSRS IeTK 1938. gada 17. septembra pavēli Nr. 00606 tika izveidoti reizē ar pastāvošajiem trijniekiem tā sauktie īpašie trijnieki, kuros ietilpa partijas apgabala komitejas, novada komitejas vai nacionālās kompartijas CK pirmais sekretārs, attiecīgais prokurors un IeTK pārvaldes priekšnieks. Trijnieki pieņēma lēmumus pēc īsas izziņas un lielākajam arestēto skaitam piesprieda nošaušanu. Trijnieka spriedumu izpildīja nekavējoties.

Pēc atskaites ziņām, tikai līdz 1938. gada 10. septembrim, izpildot pavēles, kuras pēc būtības bija pasludinājušas masu teroru pēc nacionālās pazīmes, tika izskatītas lietas par 227 986 cilvēkiem, tajā skaitā ar nošaušanu sodīti 172 830 (..).

Pēc atsevišķām operācijām šie dati sadalās šādi:

N. p.k.	Tautība	No tiem
		Pavisam izskatītas	Notiesāti ar nošaušanu	Notiesāti ar citu soda veidu	Nodotas tiesām	Nosūtītas papild- izmeklēšanai
1.	Poļi	106 666	84 471	19 018	943	2234
2.	Vācieši	31 753	24 858	5750	676	509
3.	“Harbinieši”	30 938	19 312	10 609	251	706
4.	Latvieši	17 581	13 944	2741	512	384
5.	Grieķi	11 201	9450	1553	70	180
6.	Rumāņi	6292	4021	2077	42	152
7.	Somi	5880	5224	423	140	93
8.	Igauņi	5680	4672	625	69	224
9.	Irāņi	2180	908	1154	17	101
10.	Afgāņu	691	99	400	12	180
11.	Citi	9064	5781	2494	488	301
	Kopā	227 986	172 830	46 912	3120	5124  (..)

Par lietu izskatīšanu ārpustiesas kārtībā

(..) Lielo vairumu arestēto notiesāja līdz 1938. gada novembrim pastāvošie IeTK – IeTK pārvalžu trijnieki. Turklāt trijniekiem un IeTK un PSRS prokurora komisijai bija piešķirtas tiesības piespriest jebkādu soda mēru, līdz pat nošaušanai. Patiesību sakot, šie divi orgāni tika speciāli izveidoti, lai visplašākos mērogos pielietotu arestēto nošaušanu.

Trijnieki, Komisija un Sevišķā apspriede bija ērtas lietu falsifikatoriem arī tādēļ, ka tās lietas izskatīja pēc sarakstiem, arestētos un lieciniekus neizsauca, izmeklētāju savāktos pierādījumus nepārbaudīja.

Reizē ar trijniekiem 1937. un 1938. gadā aktīvi darbojās arī tā sauktais “divnieks”, kā oficiāli saucās IeTK un PSRS Prokurora komisija. Šī komisija bija speciāli izveidota tālab, lai iznīcinātu cilvēkus, kuri bija arestēti masu operāciju veikšanas laikā.

IeTK vietējie orgāni masu operācijās par katru arestēto sastādīja īsu izziņu, kurā norādīja tikai arestētā anketas datus un ļoti īsu apsūdzības būtību. Šīs izziņas nosūtīja uz Maskavu, un tās izskatīja PSRS IeTK Centrālā aparāta darbinieki.

Pēc šīm izziņām tika sastādīts saraksts ar soda mēra norādi. Pēc tam, kad sarakstu bija parakstījis Ježovs un Frinovskis (no IeTK) un Višinskis vai Roginskis (no prokuratūras), lēmums tika izpildīts nekavējoties. (..)

Par represiju vērienu, kuras pielietoja “divnieks”, liecina šāds akts.

Tikai 1937. gada 29. decembrī Ježovs un Višinskis, izskatījuši sarakstu par 1000 cilvēkiem, kuru bija iesniegusi IeTK Ļeņingradas apgabala pārvalde par personām, kuras tika apsūdzētas spiegošanā Latvijas labā, notiesāja ar nošaušanu 992 cilvēkus. (..)

1938. gada 10. janvārī “divnieks” izskatīja sarakstus par 1667 cilvēkiem, 14. janvārī – par 1569, 15. janvārī – par 1884, 16. janvārī – par 1286, 21. janvārī – par 2164 cilvēkiem.

Bijušais IeTK daļas priekšnieks Šapiro, būdams apcietināts, liecināja par situāciju, kādā tika sagatavoti saraksti, lai iesniegtu izskatīšanai “divniekam”.

“(..) Līdz 1938. gada martam visas izmeklēšanas izziņas masu operācijās pēc Ježova norādījuma (..) izskatīja Cesarskis un Minajevs. Viņu izskatītās lietas (..) tika noformētas protokola veidā, kurus bez jebkādas pārbaudes, pat bez lasīšanas, automātiski parakstīja tautas komisārs, kā arī mehāniski parakstīja prokurors. Pēc Cesarska aiziešanas (līdz tam laikam bija sakrājušās vairāk nekā 100 tūkstoš izmeklēšanas lietu) lietu izskatīšanai tika piesaistīti daļu ierindas priekšnieki. Taču stāvoklis neizmainījās, bet tikai pasliktinājās. Daļu priekšnieki to uzskatīja par lieku slodzi un centās vienā vakarā izskatīt ne mazāk par 200 – 300 izziņām. (..)

Lietu izskatīšanu noformēja ar protokolu, kuru iesniedza Ježovam vai Frinovskim ( no tautas komisariāta) vai Višinskim un Roginskim (no prokuratūras), kuri šos lēmumus parakstīja, tos nelasot un nepārbaudot. (..)

PSKP CK sekretārs P. Pospelovs

PSKP CK sekretārs A.Aristovs

PSKP CK Partijas kontroles komitejas priekšsēdētājs N.Šverņiks

PSKP CK Partijas kontroles komisijas priekšsēdētājs P.Komorovs

Реабилитация: как это было. Документы Президиума ЦК КПСС и другие материалы, Март 1953 - февраль 1956. Москва 2000б стр. 317, 321, 322, 344, 345.

 

 

Izziņa par Alfrēda Lusa notiesāšanu

1938. gada 27. janvārī

 

Izraksts no protokola Nr. 90

Piedalījās: 1. PSRS iekšlietu tautas komisārs

2. PSRS prokurors

Klausījās:

Nolēma:

97. Luss Alfrēds Andreja dēls, dzimis 1900. gadā Rīgā — Nošaut

Izraksts pareizs: PSRS MP VDK uzskaites – arhīva daļas

10. nodaļas priekšnieks – pulkvedis Ševeļevs

1956. gada 18. janvārī*

LVA, 1986.f., 2.apr., P–3558.l., 82.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

*Alfrēds Luss – Baltkrievijas kara apgabala štāba darbinieks. Arestēts 1937. gada 5. decembrī. Kopā ar Pāvelu Galviņu, Emīlu Sniedziņu, Georgiju Klipestu, kā arī daudziem citiem latviešiem tika apsūdzēts spiegošanā Latvijas labā un par piedalīšanos “ kontrrevolucionārā nacionālistiskā latviešu organizācijā”. Arī viņiem t.s. divnieks 1938. gada janvārī piesprieda augstāko soda mēru – nošaušanu. Tajā pašā laikā nāvessods tika piespriests arī citos PSRS reģionos arestētajiem latviešiem. Tā, piemēram, ar “divnieka” 1938. gada 5. janvāra lēmumu nošāva Kijevas 2. maizes fabrikas direktoru Jāni Treju, bet ar 1938. gada 8. janvāra lēmumu – Kijevas rūpnīcas “Ozola ekstrakts” meistaru Otto Grīnbergu.

 

Izziņa

1958. gada 4. janvārī

 

Kārli Jēkaba dēlu Rozentālu, dzimušu 1901. gadā, bijušo Harkovas latviešu kluba “Darbs” direktoru, IeTK un PSRS Prokurora komisija kā pretpadomju nacionālistiskās latviešu spiegu – diversantu organizācijas, kura pastāvēja Harkovā, vadītāju 1938. gada 4. februārī notiesāja ar augstāko soda mēru – nošaušanu.

1957. gada 19. janvārī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija ar savu lēmumu Nr. 4-n-023553/56 PSRS IeTK un PSRS prokurora 1938. gada 4. februāra lēmumu (protokols Nr. 110) attiecībā pret Kārli Jēkaba dēlu Rozentālu atcēla, bet lietu pārtrauca nozieguma sastāva trūkuma dēļ Rozentāla darbībā.

Kijevas kara apgabala kara prokurora palīgs

Harkovas apgabalā justīcijas majors Arseņjevs

LVA, 1986.f., 2. apr., P-3528.l., 195.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Akts par Jāņa Rudzīša nošaušanu

Pilnīgi slepeni

1938. gada 5. janvārī

 

1938. gada 5. janvārī. Es, IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes komandants valsts drošības vecākais leitnants A.R.Poļikarpovs, pamatojoties uz IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes priekšnieka valsts drošības vecākā majora biedra Šapiro 1938. gada 4. janvāra rīkojumu Nr.218066 un PSRS iekšlietu tautas komisāra 1938. gada 3. janvāra rakstu Nr. 50036, izpildīju spriedumu Jānim Kārļa dēlam Rudzītim.

Augstāk minētais notiesātais ir nošauts.

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes komandants valsts drošības vecākais leitnants Poļikarpovs

LVA, 1986.f., 2. apr., P-4605.l., 19.a lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Jānis Rudzītis — 1. aviācijas brigādes muzikants. Arestēts 1937. gada 27. novembrī. Apsūdzēts par spiegošanu Latvijas labā un diversiju gatavošanu

 

Izziņa par Heinriha Bites notiesāšanu

Slepeni

1956. gada 3. janvārī

 

Henrihu Jāņa dēlu Biti, dzimušu 1903. gadā Rīgā, IeTK un PSRS Prokurora komisija īpašā kārtībā 1938. gada 11. janvārī notiesāja ar augstāko soda mēru.

Protokols Nr.31.

PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas arhīva-uzskaites nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Smirnovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4792.l., 43.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no pārskata izziņas H.Bites apsūdzības lietā

Slepeni

1956. gada 19. jūlijā

 

Pārskata izziņa arhīva-izmeklēšanas lietā Nr.645926

par H.J.Bites apsūdzību

Bite Henrihs Jāņa dēls, dzimis 1903. gadā Rīgā, latvietis (..) līdz arestam dienēja SZSA, pēdējais amats — Sarkankarogotās Baltijas flotes Gaisa kara spēku štāba kadru daļas priekšnieks, kapteinis. (..)

H.J.Biti SBF IeTK Sevišķā daļa arestēja 1937. gada 4. decembrī, apsūdzot spiegošanā Latvijas labā.

Arests izdarīts uz izziņas pamata, kurā, neatsaucoties uz pierādījumiem, ierakstīts, ka Bite uzturējis “nelegālus sakarus” ar Latvijā dzīvojošiem radiniekiem, 1923. un 1928. gadā apmeklējis Latvijas konsulātu Ļeņingradā, kur it kā ticis savervēts spiegošanas darbam.

Viņu 1937. gada 4., 5. un 8. decembrī pratināja SBF Sevišķās daļas operatīvais pilnvarotais Meijers, bet pēdējā pratināšanā piedalījās bijušais SBF Sevišķās daļas priekšnieks Birnis.

1937. gada 4. decembra pratināšanā Bite nosauca savus radiniekus un paziņas, tajā skaitā arī radiniekus, kuri dzīvoja Latvijā (māti, māsu un citus). Par apsūdzības būtību nopratināts netika.

1937. gada 5. decembrī, pratināšanas sākumā Bite paziņoja, ka ar spiegošanu viņš nav nodarbojies, bet 1923. gadā Latvijas konsulātu Ļeņingradā apmeklējis pēc šīs iestādes izsaukuma, jo tur bija saņemts Bites mātes lūgums atļaut viņam izbraukt uz divām nedēļām uz Latviju, lai tiktos ar radiniekiem, bet viņš pats no tā atteicās. 1928. gadā Bite pats iesniedza lūgumu atļaut viņam iebraukt Latvijā, turklāt viņš to izdarīja spontāni, nevis spiegošanas nolūkā.

Tālāk lietai pievienots H.J.Bites 1937. gada 8. decembra pratināšanas apkopojošs protokols ar atzīšanos kontrrevolucionārā darbībā. Pēc tam viņš vairs pratināts netika. Apsūdzētā paraksts zem šā protokola teksta ir rakstīts ar citu tinti nekā pats protokols. (..)

Izmeklēšana Bites lietā ir veikta, pārkāpjot likumu. Apsūdzība viņam netika uzrādīta, KPFSR Kriminālprocesa kodeksa 206. pants netika ievērots, prokurora uzraudzība netika veikta, un lietu tiesu orgānos neizskatīja.

Apsūdzības slēdziens par lietu sastādīts 1938. gada 31. janvārī, un to neviens nav apstiprinājis.

Lietai pievienots akts par to, ka H.J. Bite uz PSRS IeTK 1938. gada 15. janvāra rīkojuma Nr. 450256 pamata nošauts 1938. gada 18. janvārī, t.i., līdz apsūdzības slēdziena sastādīšanai viņa lietā. (..)

PSRS MP VDK Sevišķās daļas

vecākais izmeklētājs SBF kapteinis Koroļovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4878.l., 2.sēj., 78., 79.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

Izziņa par Jāņa Kangizera nošaušanu

Pilnīgi slepeni

 

Izraksts no akta

PSRS iekšlietu tautas komisāra valsts drošības ģenerālkomisāra biedra Ježova un PSRS prokurora biedra Višinska 1938. gada 10. aprīļa lēmums par Jāņa Kārļa dēla Kangizera nošaušanu izpildīts 1938. gada 8. maijā.

IeTK Krasnojarskas novada pārvaldes

1. specdaļas priekšnieks valsts drošības kapteinis Dankovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3427.l., 104.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Jānis Kangizers — 21. atsevišķās Hakasijas robežapsardzības komandantūras komandants. Kapteinis. Apsūdzēts trockismā un kaitniecībā

 

 

Izziņa par Viļa Vanaga nošaušanu

Pilnīgi slepeni

 

Saskaņā ar PSR Savienības iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora 1938. gada 31/VIII lēmumu (protokols Nr.294) Vanags Vilis Viļa dēls nošauts 1938. gada 13. septembrī.

Pamats: 1938. gada 13. septembra akts.

Izraksts pareizs: IeTK Orenburgas apgabala pārvaldes

8. daļas priekšnieks valsts drošības leitnants Trojeļņikovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-5099.l., 39.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Vilis Vanags — dzimis 1894. gadā, līdz arestam — artilērijas kursu pasniedzējs. Kapteinis. Apsūdzēts par spiegošanu Latvijas labā, kaitniecībā un diversiju rīkošanā. Bijušie IeTK Orenburgas apgabala pārvaldes darbinieki (..) Šarovs, Kozlovs un citi 1955. — 1956. gadā atzinās, ka J.Vanaga lieta tikusi safabricēta

Tupmāk — vēl