Lai jūra barotu zvejas vīrus un mūs

Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— No šā gada 16.aprīļa līdz 16.oktobrim Eiropas Savienība (ES) gatavojas aizliegt mūsu kuģiem zvejot mencas tās dalībvalstu ūdeņos. Nav zināms, kā būs turpmāk. Kā tas ietekmēs mūsu zvejniekus, un vai valsts varbūt kompensēs zaudējumus?

— Tas vēl nav oficiāli apstiprināts fakts, bet Eiropas Savienībā par to tiek debatēts. Liegums attieksies gan uz Eiropas valstu, gan pārējiem zvejniekiem. Tas neapšaubāmi ļoti smagi ietekmēs mūsu mencu zvejniekus, kas lielu daļu zivju iegūst tieši Eiropas Savienības ūdeņos, kur to krājumi ir ievērojami labāki nekā Latvijā.

Šis aizliegums ir viens no risinājuma veidiem, kā uzlabot zivju krājumus. Taču tam būs sociāli un ekonomiski smagas sekas. Jo ko zvejniekiem un zivju apstrādātājiem darīt aizlieguma periodā? Nav zināms, kādas sekas šim lēmumam būs Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs – vai viņi kompensēs zvejniekiem šī perioda zaudējumus, kamēr ir liegta zveja. Latvijas zvejniekiem kompensācijas nav paredzētas, jo viņiem netiek liegta zveja vispār, Latvijas ūdeņos to varēs turpināt, aizliegums attieksies tikai uz Eiropas ūdeņiem.

— Cik lielā mērā tiek plānota zivsaimniecības attīstība, Latvijai stājoties ES?

— Gribu uzsvērt vienu no Eiropas Savienības priekšrocībām – pieejamību finanšu līdzekļiem, kas tiks piešķirti nozares uzņēmējdarbības attīstībai. ES zivsaimniecības vadībai ir izveidots speciāls strukturālais fonds, kas paredz ieguldīt līdzekļus gan nozares attīstībā, gan vienlaikus zvejas sašaurināšanā sakarā ar resursu nepietiekamību. Zvejnieki, atsakoties no zvejas, varēs saņemt kompensāciju. Tas Eiropas Savienībā tiek praktizēts jau ilgu laiku, un šie līdzekļi būs pieejami arī Latvijai.

Zvejnieki, kuriem ir ļoti nelieli zvejas limiti, kas nesedz gada izdevumus, kādi nepieciešami kuģu ekspluatācijai, ir ieinteresēti iesaistīties šajā programmā un atteikties no zvejas. Tāpat tiek plānots izmaksāt kompensācijas kuģu komandas locekļiem par to, ka viņi atstāj šo darbu. Turklāt zvejniekiem būs iespēja segt izdevumus par pārkvalificēšanos.

Strukturālie fondi paredzēti arī nozares attīstībai, kas saistīta ar kuģu aprīkošanu un modernizēšanu — kuģu sanitāro apstākļu uzlabošanai, drošības nodrošināšanai, kā arī navigācijas aparatūrai. Taču, ja Latvija ES iestāsies 2004.gada vidū, tai tikai līdz gada beigām būs pieejami līdzekļi zvejas kuģu jaunbūvei un rekonstrukcijām. Pēc 2004.gada šiem mērķiem līdzekļi vairs nav plānoti, jo Eiropas Savienība uzskata, ka zvejas flotes jauda kopumā ES ir tik liela, ka nebūtu pieļaujams piešķirt līdzekļus jaunu jaudu veidošanai.

No Eiropas Savienības fondiem tiks piešķirti līdzekļi akvakultūras attīstībai Latvijā, zivju apstrādes sakārtošanai un attīstībai, ostu infrastruktūras uzlabošanai, tieši nozvejoto zivju izkraušanai un apkalpošanai ostās, kā arī zivju produkcijas tirgus apstākļu uzlabošanai.

Kā negatīvs faktors jāmin tas, ka kuģu būvei vai modernizācijai turpmāk nevarēs saņemt līdzekļus un mūsu zvejnieku novecojušajai flotei būs sarežģīti konkurēt ar Rietumvalstu zvejniekiem. Pastāv bažas, ka mūsu firmas nopirks konkurētspējīgākie ārzemju uzņēmumi. Mūsu zvejnieki kuģos ar Latvijas karogiem, bet firmas, iespējams, piederēs ārzemju īpašniekiem.

Toties esam panākuši atkāpes no Eiropas Savienības prasībām saistībā ar Rīgas līci. Tajā nevarēs zvejot visu valstu kuģi, bet tikai tie, kuri zvejojuši iepriekš, — Latvijas un Igaunijas kuģi. Savukārt Latvijas zvejniekiem būs pieejami visu valstu ūdeņi Baltijas jūrā.

— Kā mainīsies nozvejas kvotas pēc iestāšanās ES?

— Nozvejas kvotas, ko Latvija saņem Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā, būs tādas pašas arī pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā. Cita lieta, ka pirmsiestāšanās periodā Latvija saistībā ar Rīgas līci vēlas mainīt pastāvošo kvotu sadalījumu, jo Rīgas līcī zivju krājumi ir labāki, taču mums oficiāli noteiktā kvota neļauj tos pilnvērtīgi izmantot.

Bet, ja Latvija līdz iestāšanās brīdim ES šo jautājumu neatrisinās, tad pēc iestāšanās ES mēs vairs nevarēsim neko saņemt. To centīsimies risināt šogad Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā, kā arī sarunās ar Eiropas Komisiju. Jautājums ir sarežģīts birokrātiskās procedūras ziņā, jo dalībvalstis nevēlas precedentu, ka kādam tiek dots vairāk, nekā pienākas saskaņā ar līgumu.

— Latvijai iestājoties ES, mūsu zivju pārstrādes uzņēmumiem līdz 2004.gada 31.decembrim jābūt gataviem izpildīt visas ES direktīvas pārtikas ražošanai. Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadība uzskata, ka 70 procenti no uzņēmumiem tam nav gatavi un tādēļ tiks slēgti. Kā situāciju raksturotu jūs?

— Diemžēl pašlaik uzņēmumu pielāgošanās jauno prasību izpildei ir palēninājusies sakarā ar kritisko situāciju zivju apstrādē un ar nespēju pārdot produkciju Krievijas tirgū. Uzņēmumiem ir grūtības piesaistīt ražošanai un tās attīstībai nepieciešamos līdzekļus – ieņēmumus no pārdotās produkcijas, sarežģītāka kļuvusi kredītu ņemšana. Bankas, redzot nestabilo ekonomisko situāciju, nav gatavas piešķirt kredītus. Līdz ar to palēninājies temps, kādā nozares uzņēmumiem vajadzētu gatavoties iestājai Eiropas Savienībā.

Taču jāteic, ka neatkarīgi no stāšanās Eiropas Savienībā higiēnas un sanitārās prasības, kas jāizpilda zivju apstrādes uzņēmumiem, Latvijas likumdošanā ir līdzvērtīgas ES prasībām. Šobrīd, pārejas periodā, uzņēmumiem vēl tiek ļauts sevi sakārtot, un atsevišķām ražotnēm ir plānots pārejas periods pat pēc iestāšanās ES.

— Latvijā šobrīd darbojas 128 zivju apstrādes uzņēmumi, bet tikai 9 no tiem ir atļauts eksportēt produkciju uz Eiropu. Vai zivsaimniecības nozarē nākotnē nedraud bezdarbs?

— Bezdarbs draud jau tagad, jo tiek slēgti uzņēmumi. Vissmagākās problēmas ir lielākajiem konservu ražošanas uzņēmumiem – Liepājā, Sabilē, Mērsragā, kur tie tika apturēti uz laiku. Ir bažas, vai tie spēs atjaunot ražošanu.

Taču, runājot par nozares attīstību kopumā, uzņēmumu skaits nav noteicošais. Var tikt izveidoti pavisam jauni uzņēmumi, kas sāks ražot cita veida zivju produkciju, teiksim, krabju nūjiņas, importējot izejvielas. Galvenais — lai saražotajai produkcijai būtu noiets. Ļoti bieži investēt jaunā uzņēmumā ir vienkāršāk un lētāk nekā rekonstruēt jau darbojošos vecu ražotni.

Latvijas zivju apstrādes uzņēmumi galvenokārt ražo konservu produkciju, pēc kuras pieprasījums ir tikai reģionos, kas ietver bijušās Padomju Savienības valstis. Mūsu uzņēmumiem vajadzētu meklēt iespējas ražot citu zivju produkciju. Tas varētu būt glābiņš.

Eiropas Savienībā tiek atbalstīta zvejniecība. Piemēram, zvejniekiem ir iespēja saņemt par zivīm garantētu samaksas apmēru un veidot zvejnieku organizācijas, kuras uztur tirgū zivju cenu, lai tā nekristos zemāk par noteikto līmeni. Latvijas zvejnieki varēs izmantot šo tirgus intervences mehānismu, kas iestāšanās sarunu rezultātā attieksies arī uz reņģēm un brētliņām.

Savukārt zivju apstrādē Eiropas Savienībā nav īpaši daudz atbalstošu vai regulējošu shēmu, tas ir brīvs bizness.

Pašlaik Latvija no visas saražotās produkcijas kopapjoma eksportē 0,5 procentus zivju konservu uz 15 ES valstīm. Domāju, ka mūsu zivju produkcijas noieta tirgus Eiropas Savienībā nedaudz palielināsies. Patlaban uzņēmējiem ir muitas barjeras, Eiropas Savienības ietvaros to vairs nebūs, līdz ar to būs vieglāk iekļūt citu valstu tirgū.

— Zivsaimniekus satrauc, ka, Latvijai iestājoties ES, to valstu jaudīgākie kuģi varēs zvejot mūsu ekonomiskajā zonā.

— Problēmas varētu radīt tas, ka citu valstu zvejnieki mūsu ūdeņos gribēs zvejot tās zivju sugas, kuru zveja pie mums ir labāka, piemēram, brētliņas. Līdzīgi pašlaik nav apmierināti zviedri — visi dodas zvejot mencas viņu ūdeņos. Bet tāds ir Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas princips — zivju krājumus kopējos ūdeņos var izmantot visi sava noteiktā limita ietvaros. Mums varētu būt bažas par Rīgas līci, ja tajā nāktu zvejot citi. Eiropas valstīm varētu būt interese par mūsu reņģēm, kuru zveja pie mums līcī ir labāka. Taču mēs jau ES iestāšanās līgumā esam izslēguši iespēju Rīgas līcī zvejot citu valstu kuģiem.

— Tikko Rojas un Mērsraga zvejnieki, tiekoties ar Ministru prezidentu Einaru Repši, pauda sašutumu, ka piekrastes zvejniekiem grūti izdzīvot. Vai tiks sniegts atbalsts piekrastes zvejai?

— Vietējam tirgum tas ir būtisks zvejas virziens, lai dažādotu zivju veidus, kas nonāk mūsu pārtikas apritē. Piekrastes zveja ir jāuztver kā tradicionāla zvejniecības forma, kas Latvijā ir pastāvējusi jau pirms kara. Tā, īpaši jūras piekrastes reģionos, kur citu darbības veidu nav, zināmā mērā ir arī izdzīvošanas veids. Šī tradicionālā zvejniecība varētu tikt sasaistīta ar tūrisma attīstību piekrastē, kas nākotnē neapšaubāmi būs atraktīva tūristiem.

Eiropas Savienībā mazā piekrastes zveja ir viens no atbalstāmajiem virzieniem, īpaši situācijā, kad zivju krājumi samazinās un lielā zveja kļūst ekonomiski neizdevīga. Ir plānots atbalstīt piekrastes zvejniecības kolektīvos projektus, zvejnieku ģimeņu projektus u.tml., kuros būtu iesaistīti vairāki zvejnieki. Šo projektu ietvaros no Eiropas Savienības līdzekļiem pat simtprocentīgi var tikt segti izdevumi, teiksim, piekrastes infrastruktūras uzlabošanai, piestātņu izbūvei, zivju izkraušanas, sasaldēšanas un uzglabāšanas noliktavu izveidei. Arī pašvaldības varētu būt šādu projektu iniciatori.

Bet neapšaubāmi mūsu piekrastes zvejniekiem nāksies konkurēt ar Eiropas valstu uzņēmējiem, kas būs sarežģīti. Risinājums varētu būt piekrastes zvejnieku kooperēšanās.

— Nozarei ir piešķirti SAPARD līdzekļi, bet zivsaimnieki tos nevarot izmantot zemās rentabilitātes dēļ.

— Iemesls nav tikai rentabilitāte. Līdz šim uzņēmēji nevarēja piekļūt naudai, kas domāta renovācijas projektiem, jo SAPARD līdzekļi bija paredzēti tikai rekonstrukcijai un jaunbūvei. Nupat notika SAPARD uzraudzības komitejas sēde, kurā atzina, ka līdzekļus varētu piešķirt arī renovācijai.

Mūsu uzņēmumos galvenās problēmas ir, piemēram, grīdas un sienas seguma nomaiņa, kas, Latvijas būvniecības likumdošanas izpratnē, nav rekonstrukcija, bet gan renovācija. Turpmāk šie darbi tiks apmaksāti. Taču vislielākā problēma ir tā, ka SAPARD līdzekļus var saņemt tikai tad, kad projekts ir pabeigts. Bet, lai dabūtu naudu tā realizēšanai, vajadzīgs bankas kredīts.

— Pie kādiem projektiem strādājat pašlaik?

— Pašlaik Valsts zivsaimniecības pārvalde ir iesaistījusies darba grupā, kas darbojas Zemkopības ministrijā sabiedrības informēšanā par Eiropas Savienību. Šovasar aktīvi sniegsim informāciju visas Latvijas mērogā par kopējo zivsaimniecības politiku Eiropas Savienībā, kā tā ietekmēs zvejniekus un zivju apstrādātājus.

PHARE projekta ietvaros Valsts zivsaimniecības pārvalde strādā pie zivsaimniecības integrētās informācijas un kontroles sistēmas izveidošanas, kas aptvers visus datus par zivju nozvejām, ostās izkrautajām zivīm, zivju cenām un zvejas kuģiem – tie tiks fiksēti sarakstos, kurus nodos Briselei un kuri ietilps kopējā Eiropas Kopienas zvejas kuģu reģistrā.

Pašlaik līdzdarbojamies darba grupā, kas strādā pie zivju produkcijas tirdzniecības jautājumiem. Pēc iestāšanās ES brīvās tirdzniecības līgumi tiks atcelti, un mums ir svarīgs līgums, kas līdz šim bija noslēgts ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm – Norvēģiju, Islandi, Šveici. Mēs ļoti daudz izejvielu saņēmām no Norvēģijas. Pašlaik tām ir nulles muitas tarifs, bet līdz ar iestāšanos ES tiks noteikti muitas tarifi, kas šīs izejvielas sadārdzinās. Veicam pārrunas, lai tiktu saglabāts noteikts apjoms, kas varētu ienākt Latvijā par nulles muitas tarifu, lai mēs varētu saglabāt tos izejvielu apjomus, kas nāk no Norvēģijas.

Beidzot varam iepriecināt zvejniekus, ka tiks noteiktas muitas barjeras lašu importam Latvijā. Pašlaik zvejnieki ir atteikušies no lašu zvejas tādēļ, ka tirgu ir pārpludinājuši norvēģu laši. Domājams, ka situācija izmainīsies, jo Eiropas Savienība aizsargā savu tirgu pret mākslīgi audzētajiem norvēģu lašiem. Ir noteikti ierobežojumi, kuras firmas vispār drīkst ievest lašus Eiropā, kā arī noteikta to tirgus cena. Ja laši tiek ievesti par zemāku cenu, tad jāmaksā muitas papildu tarifi.

Dace Pumpure  — “Latvijas Vēstnesim”