Kad lauksaimnieki gatavojas Eiropas tirgum

Par atvieglojumiem pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecībā

Pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācijas sarunu otrais posms starp Eiropas Komisiju un Latvijas Zemkopības ministriju tika sākts 2002.gada 4.ceturksnī, un sarunas pabeigtas šā gada 7.februārī, pamatojoties uz Eiropas līguma 2.protokolu. Šīm sarunām augsni sagatavoja arī iepriekšējās liberalizācijas sarunas 2001.gadā – tās apstiprināja vēlmi turpināt paplašināt pārstrādāto lauksaimniecības produktu atvieglojumu jomu.

Šo sarunu mērķis – sagatavoties paplašinātam vienotajam Eiropas tirgum, nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.

Sarunās Eiropas Komisija un Zemkopības ministrija vienojās par labvēlīgāku tirdzniecības nosacījumu piešķiršanu noteiktiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, paredzot abpusēji atcelt muitas nodokļus un no Eiropas Savienības (ES) puses arī eksporta subsīdijas, kā arī ieviest papildu kontroles procedūru Eiropas Kopienas izcelsmes produktu importam Latvijā. “Eiropas Komisijas sākotnējais piedāvājums bija pilnīga pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācija, kas nozīmē muitas nodokļa likmes noteikšanu – 0%,” pastāstīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, “taču esam patiesi priecīgi, ka panācām vienošanos ar Eiropas Komisiju par mūsu Zemkopības ministrijas iesniegto un Latvijas ražotāju apstiprināto produktu sarakstu.”

Lai tirdzniecības liberalizācijas rezultāti stātos spēkā ar šī gada 1.jūniju, Eiropas Komisija un Zemkopības ministrija tos ieviesīs katra vienpusēji – ES attiecīgi ar Eiropas Savienības Padomes regulu un Latvija ar likumu, līdz tiks izstrādāts un apstiprināts Eiropas Kopienu un Latvijas Asociācijas padomes lēmums. “Svarīgi saprast, ka tirgus liberalizācija dos mūsu ražotājiem tikai papildu iespējas, jo vienlaikus ar ievedmuitas atcelšanu no Eiropas Savienības puses tiks atceltas arī attiecīgo produktu eksporta subsīdijas,” skaidroja zemkopības ministrs, “kas nozīmē, ka šobrīd subsidētajiem Eiropas Savienības produktiem vairs nebūs ES dotācijas un mūsu ražotāju produkcija būs konkurētspējīga.

Tādēļ Zemkopības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un papildu kontroles kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes pārstrādātajām lauksaimniecības precēm”.” Ministrs uzsver, ka tiek paredzēts stingri kontrolēt likuma izpildi, lai valstī netiktu tirdzniecībai ievesta Eiropas Savienības subsidētā lauksaimniecības pārstrādes produkcija.

Salīdzinot ar sarunu pirmo posmu, kad tika panākta vienošanās tikai par muitas nodokļu atcelšanu atsevišķiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem muitas tarifu kvotu ietvaros, kas stājās spēkā ar 2001.gada 1.decembri, otrajā posmā puses vienojās par pilnīgu noteiktu pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju, atceļot muitas nodokļus savstarpējā tirdzniecībā. Turklāt ES garantē, ka pārstrādāto lauksaimniecības produktu eksportam uz Latviju pilnībā tiek atceltas un netiks piemērotas eksporta subsīdijas.

Liberalizācijā ietverti šādi svarīgākie produkti: saldās kukurūzas produkti, margarīns, cukura konditorejas izstrādājumi, kakao (šokolādes) konditorejas izstrādājumi, miltu pārstrādes produkti (makaroni, cepumi, maizes izstrādājumi u.c.), atsevišķi augļu un dārzeņu pārstrādes produkti, kafijas ekstrakti, raugs, gatavas mērces, saldināti ūdeņi un minerālūdeņi, alkoholiskie dzērieni.

“Jāuzsver, ka Zemkopības ministrijas darba grupa pirms sēšanās pie sarunu galda Rīgā saskaņoja pārtikas produktu sarakstu ar attiecīgo nozaru ražotājiem, pārstrādātājiem un nozaru asociācijām,” stāstīja ministrs. Un, tieši ņemot vērā Latvijas ražotāju viedokli, sarunās netika iekļautas jutīgās produktu grupas – saldējums, jogurts ar piedevām, degvīns, sviesta pastas, etilspirts un cigaretes.

Likumprojekts būtiski neietekmēs Eiropas Savienības pārstrādāto lauksaimniecības produktu konkurētspēju Latvijas tirgū, jo eksporta subsīdijas, kuras tiks atceltas eksportam no ES uz Latviju, ir vienādas vai lielākas par attiecīgo produktu Latvijas tarifu aizsardzības līmeni. Piemēram, makaronu eksportam ES piemēro eksporta subsīdijas, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, aptuveni 14% apmērā no produkta vērtības, bet Latvijas vidējā svērtā makaronu muitas nodokļa likme ir 7,8%.

Savukārt Latvijas ražotāji, stājoties spēkā liberalizācijas rezultātiem un ņemot vērā tās ražošanas un eksporta potenciālu, iegūs pilnīgi brīvu un neierobežotu pieeju ES pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgum.

Paredzēts, ka sarunu vienošanās stāsies spēkā ar šā gada 1.jūniju un darbosies, līdz Latvija iestāsies Eiropas Savienībā un pievienosies kopējai tirdzniecības telpai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa