Kad domu krustojumā ir Latvija un Eiropa

Par Latvijas inteliģences konferenci “Latvija Eiropā, Eiropa Latvijā”

Piektdien, 28.martā, Rīgas Latviešu biedrības namā notika 52. Latvijas inteliģences konference “Latvija Eiropā, Eiropa Latvijā. Valsts varas, valsts pārvaldes un sabiedrības interešu krustpunkti”. Konferencē piedalījās Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Māris Gulbis, 8. Saeimas deputāti Ingrīda Labucka un Jānis Jurkāns, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību institūta direktors Juris Bojārs, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un Latvijas Universitātes docents Māris Pūķis. Konferencē piedalījās un tās sākumā uzrunu teica arī Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis atgādināja, ka, piekrītot kļūt par iekšlietu ministru, esot rēķinājies — pārraugāmā iekšlietu nozare kā valsts pārvaldes sastāvdaļa ir ar vēsturi, tradīcijām, rutīnu un iepriekš izveidojušos un pieņemtu sistēmu. Pēc padomju iekārtas iziršanas un valsts neatkarības atjaunošanas milicija 13 gadu laikā tika pārveidota par Latvijas Valsts policiju. Tomēr ar to šodien ir par maz. Ir jāmaina attieksme ne vien sabiedrībā, bet arī pašos iekšlietu sistēmas darbiniekos, jānostiprina profesionālās zināšanas, jāapgūst valodas, lai policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi netiktu uztverti pēc iepriekšējiem pieņēmumiem.

“Es vēlos panākt, lai Latvijā cilvēki uz ielām kā citās valstīs spētu uzticēties policistiem un lūgt tiem palīdzību,” teica M.Gulbis.

Arī radioklausītāju un konferences dalībnieku uzdotie jautājumi ministram skāra iekšlietu jomas iekšējās un sabiedrībā pamanāmās problēmas. Tika jautāts par policijā nodarbināto kadru nemainības aizkulisēm un jauno, izglītoto policistu nespēju sākt darbu savā profesijā. Bija jautājums par ministra attieksmi pret ierēdņu nekompetenci valsts austrumu robežbūves projektu vadībā. Atbildēs ministrs atzina problēmu būtību. Tomēr Latvijai līdz, Eiropas izpratnē, demokrātiskai valsts varas un valsts pārvaldes sistēmai iekšlietās vēl ejams garš ceļš.

8.Saeimas deputāts Jānis Jurkāns runāja par iestāšanās Eiropas Savienībā iespējamajiem negatīvajiem aspektiem. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs, atsaucoties uz Endrū Rasbaša teikto par Latvijai labvēlīgu sabiedroto meklēšanu, atzina, ka sabiedrotos veiksmīgai darbībai ES Latvija varēs atrast Ziemeļvalstīs un citās nelielās valstīs, kas aizstāv savu nacionālo identitāti. Valsts pārvaldes un varas izpratni Eiropas demokrātiskajā un administratīvajā telpā runātājs mēģināja skaidrot, aplūkojot ES izteikto aizrādījumu par augsto korupcijas un ēnu ekonomikas līmeni Latvijā. Zināmā mērā par Latvijas biznesa vides uzlabošanos tiesiskā izpratnē varēs runāt jau tuvākajā nākotnē, jo spēkā stājies jaunais Komerclikums. Šī likuma pieņemšanu var vērtēt gan no ieguvumu, gan zaudējumu puses, tomēr tas ir solis uz priekšu, pat ja Latvija referendumā nobalso pret iestāju ES. Ieejot ES, Latvijai ir cerības, ka biznesa vide kļūs vēl civilizētāka. Arī finanšu oligarhu loma varētu atmirt. Runājot par valsts pārvaldes attīstību, Dz.Rasnačs izteica pārliecību, ka attieksmes maiņa ir nepieciešama visās nozarēs. To saskata arī atbilstošas likumdošanas pieņemšanā: “Ja Administratīvā procesa likums stāsies spēkā nākamā gada 1.februārī, kā paredzēts, tas būs reāls pamats valsts pārvaldes darbības kontrolei. Ja līdzekļu trūkuma dēļ ieviešanu atliks, domāju, ka nekādas būtiskas izmaiņas nenotiks.” “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvis Dz.Rasnačs norādīja, ka apvienība sākusi informatīvo kampaņu par Eiropas Savienību un Latvijas iespējām.

Jura Bojāra uzstāšanās bija vienkārši skaidrojumi, kas ir Eiropas Savienība, kāpēc un kā tā izveidota, un kāpēc Latvijai ir jāstājas šajā organizācijā. “ Ir jāizdara secinājumi, ka ES ir labākais, kas izveidots Eiropas klasiskās konstitucionālās kultūras un demokrātijas ietvaros, lai kārtību pasaulē nepārvaldītu viena valsts. Tāpēc mums ES ir jāpieņem ar visām labajām pusēm un trūkumiem. Tas ir pasaulē vienīgais valstu demokrātijas uzturēšanas spēks,” teica J.Bojārs. Tika izteikts aicinājums jau šobrīd sākt ievērot Eiropas Savienības likumu pamatnostādnes un akceptēt soda sankcijas, ja ES valstīs izdarīts pārkāpums.

Uz jautājumu, vai Latvijai vajag tik ātri steigties un stāties ES bez iespējamā pārejas laika, J.Bojārs atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka pārejas periodus Latvija varētu pieprasīt atsevišķās nozarēs. Ļoti interesantas bija visu konferences dalībnieku atbildes uz jautājumu, kas notiks, ja referendumā tauta nobalsos “pret”. J.Bojārs savā atbildē bija tiešs: Krievijas interese par Latviju ir nenoliedzama, no tā vajag izdarīt secinājumus pirms došanās uz balsošanu. Dz.Rasnačs piezīmēja, ka pirmais nākamajā dienā pēc referenduma tādā gadījumā būšot Krievijas prezidenta apsveikums. Bet J.Jurkāns atzina, ka tā būs liecība Eiropas neatnākšanas faktam un Latvijas valdības nespējai pārliecināt cilvēkus par piederību Eiropai. Iekšlietu ministrs M.Gulbis bija optimistisks un norādīja, ka šādu iespēju – negatīvu referenduma rezultātu – nepieļaujot.

Ingrīda Labucka runāja par valsts pārvaldi un uzsvēra konkurētspējīga un valstī vienotas atalgojuma sistēmas ieviešanas nepieciešamību. Šādu nostādni atbalstīja arī pārējie lektori.

Par ierēdniecības atdevi, izglītības līmeņa celšanu un par pārvaldes spēju jeb administratīvo kapacitāti runāja Arvīds Dravnieks. Viņš norādīja, ka pārvaldes spēju veido godīgi politiķi, profesionāli ierēdņi, racionālas procedūras un skaidras struktūras. Šobrīd ļoti daudz no tā mums pietrūkst, bet tas ir kopums, kas vairotu uzticību valsts varai un pārvaldei. Kā piemēru nesakārtotībai runātājs nosauca faktu, ka valstī nav informācijas, cik kopumā iestāžu un uzņēmumu ir pašvaldībās. A.Dravnieks arī norādīja, ka ir jāveido iespēja iegūt profesionālu ierēdņa izglītību.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore