Lai droši, izlēmīgi apkarotu korupciju un nešaubīgi aizstāvētu Satversmi

Vakar, 2.aprīlī, Valsts prezidentes un Ministru prezidenta tikšanās laikā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 2.aprīlī, preses īssaietā: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 2.aprīlī, tikās ar Ministru prezidentu Einaru Repši, un abas valsts augstākās amatpersonas pēc teju stundu ilgušas sarunas preses īssaietā atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Valsts prezidentei tika jautāts, vai viņa tāpat kā Ministru prezidents un viņa pārstāvētā partija “Jaunais laiks” par piemērotāko kandidātu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatam uzskata Jāni Kažociņu.

“Šobrīd par to absolūti neesmu gatava sniegt detaļas, nedz vispār sniegt detalizētu informāciju par to, ko mēs diskutējām par valsts noslēpumu – ne šodien, ne rīt, ne citu dienu. Tik daudz varu pateikt, ka mēs runājām par SAB direktora kandidatūru, par dažādiem tehniskiem apstākļiem, kas saistīti gan ar kandidatūras izvirzīšanu, gan apstiprināšanu. Svarīgākais notiks rīt Nacionālās drošības padomes sēdē. Nacionālā drošības padome ir tā instance, kuras pienākums ir kandidātu izvirzīt un nosaukt viņa vārdu Saeimai,” norādīja Valsts prezidente.

Uz žurnālistu izteiktajām bažām, ko paudis arī Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Arnolds Laksa, proti, ka jaunais SAB direktors var netikt apstiprināts amatā līdz pašreizējā SAB direktora Laiņa Kamaldiņa pilnvaru termiņa beigām, kas ir šā gada 29.aprīlis, Valsts prezidente atbildēja, ka tas tiks noskaidrots rīt Nacionālās drošības padomes sēdē. “Esmu lūgusi arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu sniegt juridiskas konsultācijas tieši par dažādām tehniskām apstiprināšanas procesa detaļām.”

V.Vīķe-Freiberga apliecināja arī to, ka sarunā ar Ministru prezidentu ir runāts par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodošanu Ministru prezidenta pārraudzībā, par ko otrdien, 1.aprīlī, pozitīvi lēma valdība.

Izsakot savu viedokli par KNAB pāreju no Tieslietu ministrijas pārziņas Ministru prezidenta pārraudzībā, Valsts prezidente norādīja, ka sarunā ar E.Repši vēlreiz ir pārrunāts KNAB mērķis un uzdevumi un ka abas amatpersonas ir bijušas vienisprātis – “Latvijai ir svarīgi, lai būtu spēcīga, neatkarīga institūcija, kas spēj novērst un apkarot korupciju, it īpaši augstākajos varas ešelonu līmeņos. Tā ir valstiska nepieciešamība, tā ir šīs valdības izvirzīta prioritāte, arī manas kā Valsts prezidentes viena no darbības prioritātēm un interesēm. Kas attiecas uz pakļautību, ir jāņem vērā arī tehniski aspekti, par kuriem Ministru prezidents jau agrāk ir sniedzis paskaidrojumus.”

Jautāta, vai sarunas laikā ir apspriestas arī iespējamās izmaiņas likumdošanā un tālāka KNAB neatkarības nostiprināšana, Valsts prezidente informēja, ka detalizēti šis jautājums nav ticis apspriests, bet, kā jau to iepriekš publiski apliecinājis Ministru prezidents un arī pati Valsts prezidente, KNAB būtu jākļūst par neatkarīgu institūciju. “Manās acīs tas būtu ideāls variants, premjers uzskata, ka KNAB vispirms būtu jāpierāda sava rīcībspēja. Katrā ziņā man šķiet, ka ar laiku KNAB, līdzīgi kā Valsts kontrolei, būtu jābūt neatkarīgai institūcijai. Tā veic ļoti svarīgu funkciju valstī, bez tās neiztikt, un tās konstitucionālajam novietojumam būtu jānodrošina tās pilnīga neatkarība.”

Valsts prezidentei tika atgādināts — intervijā Latvijas Radio viņa norādījusi, ka KNAB nodošana Ministru prezidenta pārraudzībā viņai šķiet nemotivēta un ka viņa vēlas dzirdēt Ministru prezidenta motivāciju šādai vēlmei un lēmumam. Žurnālisti vēlējās zināt, vai sarunas laikā ar E.Repši viņa ir guvusi motivācijas pierādījumus. Valsts prezidente apliecināja, kā tā ir noticis un ka viņa šos pierādījumus ir guvusi. “Ministru prezidents man izskaidroja, ka motivācija ir saistīta būtībā ar vairāku likumu maiņu un stāšanos spēkā, bez kuras Ministru kabinets, kas nav juridiska persona, nevar uzņemties atbildību. Tas, ka agrāk kā juridiska persona tika izvēlēta Tieslietu ministrija, kam bija jāatbild par KNAB vadību, bija viens no risinājumiem. Bet atcerēsimies, ka jau agrāk, likuma tapšanas gaitā, tika norādīts, ka šī iestāde varētu būt tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, ar to norādot valdības prioritāro apņēmību ar šo jautājumu nodarboties. Bet tas, ko es teicu par kontroles mehānismiem un KNAB neatkarības mehānismiem, paliek spēkā.”

Valsts prezidentei V.Vīķei-Freibergai tika lūgts sniegt arī vērtējumu par KNAB uzraudzības padomes iespējamo veidošanu, pieņemot, ka šī padome sastāvētu no politiski neitrāliem cilvēkiem un veiktu KNAB darbības uzraudzību, kamēr vēl pilnībā nav nostiprināta tā neatkarība. Valsts prezidente atgādināja, ka par šādu padomi ir lemts jau agrāk un ka dažādu valstu eksperti par šādu padomi ir izteikušies kā tādu, kas zināmā mērā varētu kavēt KNAB rīcības brīvību un darbu. V.Vīķe-Freiberga atgādināja rietumvalstu praksi, kad, uzticot kādam veikt zināmus pienākumus, viņam tiek dota arī rīcības brīvība darboties un parādīt rezultātus. “Ja ir nemitīgi jāatskaitās kādai padomei, kas šo institūciju kontrolē, tas var traucēt rīcības efektivitāti. Tajā pašā laikā neaizmirsīsim, ka KNAB ir jādarbojas pēc zināmas korupcijas apkarošanas politikas, pēc stratēģijas, kur noteikta loma ir Ministru kabinetam kā izpildvarai izvirzīt, kas ir šī stratēģija valstī, kas ir prioritātes. KNAB ir jābūt tai iestādei, kas kā medību suns iet pakaļ tiem mērķiem, kas ir izvirzīti kā valstiski formulēta korupcijas apkarošanas stratēģija un taktika.”

Ministru prezidents E.Repše atzina, ka doma par uzraudzības padomi ir “interesanta ideja, kuru varētu analizēt, ja tā tiktu izstrādāta un piedāvāta”. Viņš atzina, ka šādai padomei noteikti būtu savas labās puses, “taču, no otras puses, nekādā ziņā nedrīkstētu pieļaut, ka šāda padome iejauktos konkrētu lietu izmeklēšanā vai arī izzinātu, kādā stadijā atrodas izmeklēšana vai kādi fakti ir noskaidroti konkrētās lietās. Padome nedrīkstētu jaukties operatīvos pasākumos, tā drīzāk drīkstētu dot padomus un vispārējo novērtējumu par to, kas netiek darīts, nevis pārvērsties par ko līdzīgu parlamentārās izmeklēšanas komisijām, kuras līdz šim savu efektivitāti nav nekādi pierādījušas, bet bieži vien ir traucējušas izmeklēšanas iestāžu darbu, izprasot slepenu izmeklēšanas informāciju un tamlīdzīgi”. Līdz ar to Ministru prezidents pauda uzskatu, ka ideja par politiski neitrālu KNAB padomi var tikt izskatīta, bet — tikai precīzi definējot tās funkcijas. “Būtībā visa sabiedrība jau ir KNAB uzraudzības padome, arī prese. Ja ir kādi viedokļi par to, kuros gadījumos KNAB nav pietiekami iedziļinājies vai nav veikta kādas lietas ierosināšana, to iespējams brīvi paust. Arī mēs tad jautāsim KNAB, kāpēc tā ir noticis.”

Uz jautājumu, kā valsts augstākās amatpersonas vērtē to, ka valdošajā koalīcijā nav vienota viedokļa par to, kam būtu jābūt SAB direktoram, un vai amatpersonas pieļauj kāda jauna kandidāta parādīšanos, par ko koalīcija varētu vienoties, Ministru prezidents E.Repše atbildēja:

“Tā ir dabiska lieta, ka parādās un tiek diskutēts par dažādiem kandidātiem. Šobrīd viens kandidāts, manuprāt, bauda ļoti lielu koalīcijas uzticību, un faktiski viņam nav līdzvērtīga, neviena cita, kas varētu savākt kaut uz pusi tik daudz balsis un par kuru būtu tikpat aptverošas pozitīvas rekomendācijas. Ja nu tāds pēkšņi parādās... tas teorētiski nav izslēgts. Bet, kā jau teica Valsts prezidente, rīt būs Nacionālās drošības padomes sēde, kurā šie jautājumi tiks diskutēti. Iespējams, ka galīgi lēmumi rīt netiks pieņemti saistībā ar kādiem formāliem šķēršļiem, bet Nacionālā drošības padome jebkurā gadījumā būs tā institūcija, kas ieteiks kandidātu, un tad par šo kandidātu balsos Saeima.”

Ministru prezidentam tika jautāts arī tas, vai viņam ir pārliecība, ka nebūs nekādu šķēršļu, kas liegtu Jānim Kažociņam kandidēt uz SAB direktora amatu. E.Repše atbildēja, ka viņam šāda pārliecība ir un ka līdz šim viņam nav nekādu ziņu par iespējamiem šķēršļiem. “Jau kopš 19.marta ar savu rezolūciju esmu uzdevis SAB nekavējoties man ziņot par jebkuru no publiski apspriestajiem SAB direktora kandidātiem, kas varētu traucēt viņiem ieņemt šo amatu. Līdz šim vienīgā ziņa, kas man kā liela vērtība ir pasniegta, ir tas, ka J.Kažociņam nav Latvijas pilsonības. Tas jautājums šobrīd tiek risināts.” Ministru prezidents atzina, ka arī par citiem publiski apspriestajiem SAB vadītāja kandidātiem nav saņemtas ziņas, kas liegtu viņiem ieņemt atbildīgo amatu. E.Repše vienīgi apliecināja, ka citiem kandidātiem nav tik liela atbalsta kā J.Kažociņam.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā