• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Zviedru valoda Eiropas Savienībā jūtas labi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2000., Nr. 193/196 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7346

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Darbības pārskati

Vēl šajā numurā

31.05.2000., Nr. 193/196

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Zviedru valoda Eiropas Savienībā jūtas labi"

Pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir izveidojusies jauna veida samaitāta zviedru valoda. Likumos izmantotā saprotamā zviedru valoda ir inficējusies ar brikšņaino ES vārdu krājumu, kas draud iesakņoties arī ikdienā lietotajā valodā. Tajā pašā laikā pārsteidzoši daudzi somu un zviedru ES politiķu norāda, ka Briselē un Strasbūrā viņi runā zviedriski.

"Zviedru valoda ir ieguvusi līdz šim vēl nekad nepieredzētu paplašināšanos Eiropā. Angļu un franču valodas sāncensība nāk par labu zviedru valodai Eiropas Savienībā", tā Hugo Bergrūta biedrības sarīkotajā valodas kopšanas dienā vakar teica Upsalas universitātes docents Bjorns Melanders. Šī gada tēma ir Eiropas Savienības iespaids uz zviedru valodu.

Zviedrijas ES politiķi zviedru valodu lieto daudz vairāk nekā ierēdņi, kas visbiežāk runā angliski. ES parlamentārieši plēnumos zviedriski runā 99% gadījumu un partijas grupās 67% gadījumu.

"Neformālos kontaktos zviedru valoda tiek lietota 31% gadījumu. Tik liels skaitlis ir izskaidrojams ar to, ka zviedru valoda ir kļuvusi par Ziemeļvalstu ES politiķu kopīgo valodu", paskaidroja Melanders, kas ir veicis aptauju par zviedru valodas stāvokli.

Viņa iegūtos rezultātus apstiprina pētījums, kurā bija iesaistīti 700 somu politiķi un ierēdņi un ko Ziemeļvalstu institūts Somijā (NIFIN) darīs zināmu 31. maijā.

"No tā var secināt, ka dalība Eiropas Savienībā ir nozīmējusi, ka starptautiskajos kontaktos zviedru valoda tiek lietota aizvien vairāk. Veseli 30% paziņoja, ka zviedriski runā vairāk nekā pirms Somijas iestāšanās ES", stāstīja NIFIN projektu vadītāja Marjuta Melko.

Terminoloģe Osa Holmēra no Stokholmas Tehniskās nomenklatūras centrāles paziņoja, ka ES Komisijas terminu banka EuroDicAutom jau tagad satur 140 000 zviedru valodas vārdu. Tas ir vairāk nekā Zviedrijas Zinātņu akadēmijas vārdnīcā un Nacionālajā enciklopēdijā.

Mājas lapā (http://eurodic.ip.lu) atrodas meklēšanas mašīna vārdiem tehnikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un tieslietu nozarē. Te, piemēram, varam uzzināt, ko zviedriski nozīmē angļu vārdkopa dancer’s ankle, un iespējams iegūt arī mazāk zināmu vārdu tulkojumus. Datoru terminoloģiju varam meklēt, atverot www.nada.kht.se vai www.tsk.fi/termitalkoot.

ES valodniece Pašmāju valodu centrālē Aino Piela vēlas labāku sadarbību starp direktīvu rakstītājiem un ES strādājošajiem tulkiem.

"Somiski pārtulkotam Eiropas Savienības tekstam ir sarežģītāka teikumu uzbūve, savādāka vārdu kārtība un dažbrīd komisks stils", viņa norādīja.

ES Komisijas valodu koordinators Kenets Larsons paskaidroja, ka tas esot tādēļ, ka oriģinālos tekstus bieži raksta cilvēki, kam šī nav dzimtā valoda.

"Pat ES tulki ne vienmēr ir sevišķi prasmīgi. Var gadīties, ka dānim, kuram Smolandē dzīvo mātesmāsa, lūdz pārtulkot zviedriski."

ES Komisija kopš 1992. gada ir aktīvi centusies savus tekstus padarīt saprotamākus ar devīzi Fight the Fog — write clearly.

"Dažreiz man tomēr šķiet, ka komisārei Margotai Valstrēmai, kad viņa ierodas Zviedrijā, vajadzētu līdzi ņemt tulku. Viņa lieto ES terminoloģiju, kuras atbilstošos jēdzienus zviedriski viņa nezina vai kādu varbūt nemaz nav", Larsons teica.

Ja Eiropas Savienība papildināsies ar 13 jaunām dalībvalstīm un 11 jaunām valodām, tad tulkots tiks tikai visnepieciešamākais. Eiropas Padomes un Ministru padomes sanāksmes un likumu teksti noteikti tiks tulkoti gan mutiski, gan rakstiski, taču neformālajās tikšanās kā darba valoda būs jāizvēlas vai nu angļu, vai franču valoda, uzskata ES lietu valsts sekretārs Aleks Ālto.

Lai ES Komisija varētu tikt galā ar jaunajiem valodu izaicinājumiem, būtu laiks radīt īsākus un labākus tekstus.

"Tas nebūs iespējams, jo būs pārāk dārgi", strupi konstatēja Kenets Larsons.

"Hufvudstadsbladet"

Stefans Brūnovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!