Par eiropeisku valsts pārvaldi un civildienestu

Vakar, 2.aprīlī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar SIGMA (organizācija atbalstam pārvaldes un menedžmenta uzlabošanai Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs) misijas ekspertiem.

Eksperti Latvijā ieradušies Eiropas Komisijas uzdevumā, lai novērtētu un sagatavotu nobeiguma ziņojumu par situāciju valsts pārvaldē un civildienestā salīdzinājumā ar citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. SIGMA ir kopīga Eiropas Komisijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas iniciatīva, lai palīdzētu uzlabot valsts pārvaldes un publiskās administrācijas sistēmas Eiropā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters tikšanās sākumā viesus iepazīstināja ar komisijas sastāvu un darbības jomām, kā galvenās minot likumdošanas iniciatīvu un parlamentāro pārraudzību. Viņš uzsvēra, ka reformu rezultātā, kas ir samērā jauns process, valsts pārvaldē un civildienestā manāmi pozitīvi sasniegumi un ir arī daudz darāmā. Pie sasniegumiem būtu jāmin valsts ierēdņu kvalifikācijas paaugstināšana, bet grūtības rada nesakārtotā atalgojuma sistēma, jo līdztekus pastāv gan algas, gan vadības līgumi. Patlaban Ministru kabinetā tiek izstrādāta vienota algu sistēma.

Deputāts Jānis Lagzdiņš uzsvēra, ka galvenais parlamenta uzdevums ir izstrādāt likumus un pēdējos trīs četros gados ir izdevies radīt likumdošanas bāzi eiropeiskai valsts pārvaldei, kas balstās uz atklātuma un demokrātiskiem valsts pārvaldes principiem — vienotu varas sistēmu valstī. Viņš arī atzinīgi novērtēja Aģentūru likumu, kas veidots sadarbībā ar rietumvalstu ekspertiem, kā arī Administratīvā procesa likuma izstrādi, kas regulē iedzīvotāju iespējas pārsūdzēt administratīvos lēmumus. Pēc J.Lagzdiņa domām, tas gan uzskatāms par juridiski sarežģītu un būtu jāpilnveido. Tāpat būtu jāpārstrādā likums par pašvaldībām, kas ir novecojis. Ja minētie likumi un to uzlabojumi tiktu ieviesti, būtu radīti priekšnosacījumi korupcijas ierobežošanai, atklātības veicināšanai valsts pārvaldē un sabiedrības, kā arī preses lielākā kontroles nodrošināšanā pār valsts naudas izlietojumu.

Deputāts Ēriks Zunda, atzīstot SIGMAS ekspertu pieredzi un ilgo sadarbību ar Latviju, lūdza izvērtēt civildienesta ieviešanas parlamentā un pašvaldībās lietderību, kā arī ombudsmeņa institūcijas nepieciešamību valsts pārvaldē.

SIGMA eksperts F.Kardona paskaidroja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās ir darba sektori, kuros nav nepieciešama valsts ierēdņu kompetence un kvalifikācija, piemēram, ielu bruģēšana vai atkritumu savākšana. Savukārt, pildot noteiktas pašvaldību funkcijas, ar kurām, izmantojot likumus, tiek ierobežotas iedzīvotāju brīvības, piemēram, visu veidu atļauju izsniegšana, ir jābūt likumdevēja pilnvarām – atbilstībai valsts ierēdņu kvalifikācijai. Viņš arī pastāstīja, ka ES dalībvalstu parlamentos civildienests darbojas saskaņā ar likumos noteikto specifiku ierēdniecības darbam valsts augstākajās likumdošanas institūcijās.

Atbildot uz nākamo jautājumu, F.Kardona uzsvēra, ka ir svarīga parlamentārā kontrole pār valdību. Šai kontrolei ir divas funkcijas: politiskā kontrole, kas izpaužas parlamenta komisiju darbībā, un profesionālā ekspertīze, kas tiek īstenota ar ombudsmeņa institūtu, no vienas puses, veidojot saikni ar iedzīvotājiem reālās situācijas novērtējumam valstī, īpaši likumu darbības jomā, un valsts kontroles institūtu, no otras puses, galvenokārt analizējot finanšu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Ombudsmeņa un valsts kontroles eksperti sniedz regulārus ziņojumus parlamentam, kuros ietvertas rekomendācijas likumdošanas uzlabošanai.

Saeimas preses dienests