"Francija par Eiropas nākotni"

Kādi ir Francijas priekšstati un vīzijas par Eiropu? Šis jautājums, ko izvirzīja bijušais neogollistiskais premjers Žipē, noteica nesenās debates parlamentā par "Francijas ES prezidentūras orientāciju". Sociālistiskais premjers Žospēns Nacionālajā sapulcē formulēja Francijas pretenzijas arī turpmāk spēlēt vēsturisku lomu Eiropas apvienošanā. Žospēns teica, ka Parīze ES prezidentūras laikā vēlas dot svarīgus impulsus. Taču vienlaikus premjerministrs atzina, ka daudziem cilvēkiem nav skaidra Eiropas apvienošanas procesa jēga un mērķi. Tāpēc nākamajā pusgadā būs jārunā arī par to, kā Eiropas Savienībai atkal "piešķirt jēgu".

To, ka Eiropai ir jāpārvar "identitātes krīze", konstatēja arī bijušais prezidents Žiskārs d’Estēns, kas pārstāv pilsoniski liberālo centristu partiju UDF. Helsinkos pieņemtais lēmums par "lielo paplašināšanos" ir mainījis "Eiropas projekta raksturu". "Mēs nepanāksim progresu tik ilgi, kamēr nebūsim to sapratuši," teica Žiskārs. Viņš brīdināja: nedrīkst pilsoņiem ļaut ticēt, ka Savienība arī turpmāk funkcionēs un virzīsies uz priekšu tāpat kā līdz šim. Žiskārs teica, ka politiķiem ir jāpārtrauc maldināt sabiedrisko domu, paziņojot, ka ar 26 dalībvalstīm izdosies paveikt vairāk nekā ar deviņām vai divpadsmit. "Tas ir grābts no gaisa, vai arī tā vienkārši ir bezatbildība." Lēmumam par labu lielajai paplašināšanai ir savas sekas — vismaz īslaicīga novēršanās no ciešākas integrācijas mērķa. Tāpēc Žiskārs aicināja prezidentūras laikā izvirzīt divus mērķus: noteikt funkcionēt spējīgas "lielās Eiropas" pamatprincipus un saglabāt to dalībvalstu "ciešākas savienības" izredzes, kuras grib īstenot dibinātājtēvu mērķi. Bijušais prezidents brīdināja, ka Francijas prezidentūras laikā nav par katru cenu jāpabeidz institucionālās reformas. "Svarīgs nav datums, bet reformu kvalitāte," teica Žiskārs.

Kā "negribīga kompromisa" piemēru viņš minēja priekšlikumu noteikt komisāru skaitam līdz 20. Līdz ar to netikšot saglabāts princips, kad katra dalībvalsts var pretendēt uz vismaz vienu komisāra posteni. "Vienīgās patiesās reformas" esot patiesi nepieciešamā kompetenču jomu definēšana, un tikai pēc tam esot jānosaka komisāru skaits. Žiskārs izteica nožēlu, ka vairs nav "modē" politiski un ekonomiski varenas Eiropas vīzijas definēšana. Neviena no Eiropas dibinātājvalstu valdībām, izņemot Itāliju, neesot gatava šo vīziju īstenot. Kā glābšanas līdzeklis varot noderēt fleksibilitātes klauzula, kas valstīm, kuras to vēlas, ļauj ciešāk sadarboties. Žiskārs teica, ka ir jāatvieglo "ciešāka sadarbība". "Ir iespējams, ka visās ciešākas sadarbības struktūrās būs atrodama viena un tā pati valstu grupa," teica Žiskārs. Šī grupa kaut kad vēlāk varētu izvirzīt Europe puissance dibināšanas ideju.

Jau pirms tam premjerministrs Žospēns uzsvēra Francijas gatavību atbalstīt tā saukto fleksibilitātes klauzulas mīkstināšanu. Viņš teica, ka ciešākas sadarbības perspektīva esot "svarīga". Paplašinātajā Eiropā tai būšot vēl lielāka nozīme. Premjerministrs priekšlikumu par "Eiropas kodolu", kā arī Eiropas valstu avangardu nosauca par "vērtīgiem apsvērumiem". Debatēs esot jāievēro "pietiekami liels reālisms".

Žospēna priekšgājējs premjerministra amatā neogollists Župē valdības vadītājam pārmeta Eiropas vīzijas trūkumu: "Dibinātājtēvi un viņu pēcteči laiku pa laikam noteica Eiropas apvienošanas procesa horizontu, kas dažkārt šķita pārāk tāls, bet vienmēr bija skaidri saskatāms. Vispirms tas bija iekšējais tirgus, tad vienota valūta. Un tagad?" Risks paplašināšanas gaitā "atšķaidīt" Eiropas projektu esot ne tikai "tīri mehānisks". Risks daudz vairāk ir politisks, un to var ietvert vienā jautājumā: vai Savienības dalībvalstīm ir skaidra vīzija, ko tās kopā vēlas sasniegt? Bijušais premjerministrs teica, ka paplašināšanās process noteikti prasīs Savienību dibināt no jauna. Esot jāatbild uz trim jautājumiem: kādas ir Eiropas politiskās un ētiskās robežas? Ko nozīmē būt eiropietim? Kurš un ko Savienībā darīs?

Župē aicināja skaidri definēt un sadalīt dalībvalstu un Savienības kompetences. Pretējā gadījumā subsidiaritātes principam neesot nekādas nozīmes. Župē teica, ka Francija iniciatīvu nevar uzņemties viena pati. "Vācijas un Francijas asij" esot jāattaisno vēsturiskais aicinājums un jābūt tai, kas dod impulsu pārējām dalībvalstīm. "Iespējams, ka tuvojas brīdis, kad jaunas dibināšanas krīze ir niecīgāks risks nekā lēna sākotnējo ambīciju "atšķaidīšana"," teica bijušais premjerministrs. Viņš sev pārmeta, ka nav paraudzījies tālāk par nākamo pusgadu un Francijas prezidentūras laiku. "Lielie eiropieši mums ir mācījuši, ka nākotne ir jāizdomā jau šodien."

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

Mihaels Vigels