Par profesionālismu politikā

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre:

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Būdama opozīcijā, jūs runājāt, ka jāmaina kā Satversme, tā cilvēki varas struktūrās. Cilvēki nomainījušies - valdībā ir tikai divi veterāni, Saeimā tādu ir trešdaļa. Vai jūs vēl arvien esat pārliecināta, ka jāmaina Satversme?

Problēma ir tajā apstāklī, ka mēs bieži vien dažus likumus vai Satversmes nostādnes piemērojam cilvēkam, situācijai un, nepadomājot par sekām, radām problēmas. Tā 6. Saeima Vēlēšanu likumā ierakstīja vienu pašu rindiņu, ka deputāta kandidātam valsts valoda jāprot augstākajā līmenī. Normu piemēroja Zīgeristam, lai viņam līdzīgie neiekļūtu Saeimā. Pēc tam to nācās mainīt, citādi EDSO, ES, NATO ar mums runātu kā ar valsti, kur ignorē cilvēktiesības.

Runādama par izmaiņām Satversmē, es domāju pastāvošo vēlēšanu sistēmu pēc partiju sarakstiem, kad deputātam par prioritāti kļūst partijas disciplīna, kas liek pildīt valdošās koalīcijas lēmumus, nevis vēlētāju norādījumus. Es domāju, ka pusi deputātu vajadzētu ievēlēt no apgabaliem.

Nāk prātā, ka Repše stipri kritizēja situāciju, kad valsti vadīja nevis Saeima, nevis valdība, bet koalīcijas padome, kāda Konstitūcijā nemaz nav paredzēta.

Šobrīd ir cita situācija. Lēmumu pieņem koalīcijā ietilpstošo partiju deputātu kopsapulce. Tie ir 55 cilvēki ar deputātu mandātiem. Frakcijas priekšsēdētājs nevar norādīt deputātiem, lūk, balsot vajag tā, tādēļ, ka tāds ir koalīcijas padomes lēmums.

Nesen Saeima atkal pieskaņoti situācijai ieviesa labojumus Satversmē un Likumā par tautas nobalsošanu, pazeminādama vēlētāju piedalīšanās slieksni. Iznāk, ka 260 000 cilvēku, 11 procenti iedzīvotāju, var nolemt, stāties mums ES vai ne. To var saprast, jo pēdējās aptaujas liecina, ka ES piekritēju kļūst arvien mazāk. Tā ir acīm redzama sliekšņa pazemināšana par labu eirooptimistiem.

Tikpat pamatoti var runāt par sliekšņa pazemināšanu eiroskeptiķiem par labu. Svarīgi ir piedalīties balsošanā! Šāda referenduma Latvijā vēl nav bijis. Stādamies Eiropas Savienībā, mēs zināmā mērā zaudējam neatkarību, un tādēļ tautas domas ir ļoti svarīgas.

Kādas ir Saeimas prioritātes?

Saeimas prioritāte pašlaik ir attīstīt politisko sadarbību ar ziemeļvalstīm, kas var labvēlīgi atsaukties uz Latvijas un visa Baltijas reģiona ekonomiku. Mums ir trīs Beniluksa valstu sadarbības piemērs, to pašu piecu ziemeļvalstu piemērs. Ja tām pievienotos vēl trīs Baltijas valstis, tad daudzi kopīgi, tajā skaitā arī mūsu ekonomiskie projekti, piemēram, enerģētikā, varētu realizēties ļoti sekmīgi.

Visām Latvijas saeimām, sākot jau ar 1., bijis raksturīgs ārkārtīgs politiskais raibums. Arī pašreizējā ir raiba - sešas partijas izveidojušas frakcijas, pašlaik, lūk, arī septītā parādījusies...

Pienāks laiks, kad arī mūsu Saeimā būs pārstāvētas, teiksim, trīs partijas - labējā, centriskā un kreisā. Tas redzams jau pēc pašreizējā sastāva - nianses var novērst konsensa ceļā.

Jaunas partijas rodas, kad parādās ļaudis, kuri nespēj realizēt sevi vienā vai otrā partijā. Gan Zīgerists, gan Čevers, gan Šķēle ir no šīs “aptveres”. Sākumā viņiem ir it kā interesanti, pēc tam viņi nogurst, viļas un pamet savu lolojumu.

Pēc iestāšanās ES un privatizācijas pabeigšanas mēs ieraudzīsim, kas ir kurš. Esmu pārliecināta, ka tā saucamo “politiķu” skaits samazināsies, jo daži būs sapratuši, ka, politikā darbodamies, bagāts nekļūsi. Lūk, tad arī pienāks profesionālo politiķu laiks.

“ČAS”; pēc A. Kameņeva intervijas “Ingrīda Ūdre: “Politika nav ceļš uz bagātību”