Rīga bija lielpilsēta, bet Pēterburga — vēl lielāka
Šodien, 4. aprīlī, notiek Latvijas Zinātņu akadēmijas, Valsts mākslas muzeja un P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kopsēde “Pēterburga un Latvija kultūrvēsturisko sakaru skatījumā”
Šī ir jau 27. Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde par pētījumiem Letonikā. Tā kā tiek aplūkots ļoti plašs Pēterburgas un Latvijas kultūrvēsturisko sakaru spektrs, kopsēdē piedalās gan vēsturnieki, arheologi, valodnieki un folkloristi, gan etnogrāfi, mākslas zinātnieki un muzeju speciālisti. Savus referātus pieteikuši akadēmiķi Arnis Vīksna (Kara medicīnas akadēmija un Latvijas ārsti), Ēvalds Mugurēvičs (Pēterburga un Latvijas arheoloģija) un Saulvedis Cimermanis (Pēterburgas akadēmiķis Anderss Jūhans Šēgrēns par Svētciema lībiešiem un jaunatrastie dotumi par viņu dzīvi un darbu), Latvijas ZA korespondētājlocekle Daina Nītiņa (Augusta Bīlenšteina pētījumi un Pēterburga), Latvijas ZA goda doktors Kārlis Ēriks Arons (Latviešu korporāciju sākumi Pēterburgā) un inženierzinātņu doktori Helmuts Guļevskis un Ilgars Grosvalds (Augstākā tehniskā izglītība Latvijā un Pēterburga), kā arī Valsts mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latviešu folkloras krātuves arhīva vadītāja Māra Vīksna, mākslas zinātnieces Ināra Bužinska un Aija Brasliņa. Pēc sēdes tās dalībnieki dosies uz Valsts mākslas muzeju, lai iepazītos ar izstādi “Pēterburgai 300”.
“LV” informācija