"Par aizsardzības doktrīnu"
Briselē notikušajā 30 valstu politiķu un bruņoto spēku komandieru sanāksmē tika spriests par konkrētiem aizsardzības koncepcijas īstenošanas ceļiem ES ietvaros.
Galvenais uzdevums, kas prasīja neatliekamu risinājumu, bija sadarbība ar NATO kā Rietumu aizsardzības aliansi un tās Eiropas dalībvalstīm ārpus ES. Tikai puse no sanāksmē pārstāvētajām valstīm ir ES pilntiesīgas dalībnieces, taču tajā pašā laikā vairākas ES valstis ir arī NATO dalībnieces. Tālab var secināt, ka neskaidrs paliek sešu Ziemeļatlantijas alianses valstu statuss. Problēma tiks konkretizēta pirms ES galotņu tiksanās Portugālē 19.–20.jūnijā.
Briseles sanāksmē ES dalībvalstis turpināja izskatīt kopīgās aizsardzības aspektus. Pirmo reizi 15 ES dalībvalstu bruņoto spēku komandieri sanāca pie viena sarunu galda, lai izstrādātu plānu tā saucamā ES korpusa izveidei 2003.gadā.
Līdz pilnīgai aizsardzības doktrīnas un tās ES darba mehānismu attīstībai izmantos divas formulas sadarbībai aizsardzības jomā ar lielāko daļu Eiropas valstu, izņemot Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Pirmā formula — "15+15", tas ir, visa tagadējā ES, valstis, kas uzaicinātas uz iestāšanās pārrunām, kā arī Norvēģija un Islande. Otra formula — "15+6" — ES un 6 NATO dalībvalstis ārpus Eiropas Savienības. Abos gadījumos sadarbība būs ļoti sarežģīta, kā arī ES aizsardzības struktūras būs nepilnīgas bez stratēģiskās un operatīvās plānošanas sistēmas un NATO materiālā atbalsta.
"Ņezavisimaja gazeta"
P.Černjakovs,
A. Zditoveckis
Sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu
"LV" nozaru redaktori GINTS MOORS, LIENA PILSĒTNIECE