Ar Horvātijas un Latvijas kopīgu skatu

Šodien Rīgā oficiālā vizītē ierodas Horvātijas Republikas prezidents Stipa Mesičs ar dzīvesbiedri Milku un prezidenta vadītā delegācija

Horvātijas Republikas prezidents Stipa Mesičs Horvātijas Republikas vēstniecības foto

Šodien, 4. aprīlī, Latvijā pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma oficiālā trīs dienu vizītē ierodas Horvātijas Republikas prezidents Stipa Mesičs ar dzīvesbiedri Milku Mesičas kundzi. Prezidentu delegācijā pavada Horvātijas Eiropas lietu ministrs Nevens Mimica un tūrisma lietu ministre Pave Župana Ruskoviča, kā arī žurnālisti.

Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notiks Pils laukumā. Pēc tam Rīgas pilī paredzētas Latvijas un Horvātijas prezidentu un delegāciju sarunas. Pēc abu prezidentu preses konferences S. Mesičs noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet pēc tam Latvijas Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs Melngalvju namā rīkos pusdienas par godu Horvātijas prezidentam un Milkai Mesičas kundzei. Arī dienas otrais cēliens augstajam viesim būs intensīvs. S. Mesičs apmeklēs Latvijas okupācijas muzeju, tiksies ar Latvijas ārlietu ministri Sandru Kalnieti un Saeimas priekšsēdētājas biedru Ēriku Jēkabsonu. Vizītes pirmā diena beigsies ar Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera rīkotām vakariņām par godu Horvātijas prezidentam un Milkai Mesičas kundzei. Rīt S. Mesičs apmeklēs Liepāju, kur iepazīsies ar ostu, speciālo ekonomisko zonu un Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centru, bet svētdien izbrauks uz Siguldu. Svētdienas pēcpusdienā Horvātijas prezidents no Rīgas izlidos uz Tallinu.

Stipa Mesičs dzimis 1934. gada 24. decembrī. Beidzis Zagrebas universitātes Juridisko fakultāti. 1970. gadā, Horvātijas pavasara laikā, ieslodzīts cietumā par līdzdalību politiskajā kustībā, kas prasīja Horvātijas līdztiesību. Deviņdesmito gadu sākumā iestājies Horvātijas Demokrātiskajā savienībā (HDZ). Pēc pirmajām brīvajām vēlēšanām līdz 1991. gada decembrim ieņēma Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (rotējošā) prezidenta amatu. 1992. gadā ievēlēts par neatkarīgās Horvātijas parlamenta priekšsēdētāju. 1994. gadā pēc protestēšanas pret HDZ politiku un izstāšanās no HDZ no šī amata atsaukts. 1997. gadā iestājies Horvātijas Tautas partijā. Par Horvātijas prezidentu ievēlēts 2000. gada 7. februārī. Būdams liberālis ekonomikā, aktīvi iesaistījies Horvātijas reformu procesos un ārvalstu vizītēs piedalās ekonomisko jautājumu apspriešanā. Būdams pārliecināts par Francijas īpašo lomu Horvātijas ceļā uz ES, apguvis franču valodu. Aicinājis horvātus “spēt atzīt pagājušo gadu neveiksmes un pieļautās kļūdas”. Savā prezidenta darbībā ievēro Horvātijas sabiedrības katoliskās tradīcijas.

Horvātija ir nedaudz lielāka par mūsu valsti — 88 tūkstošos kvadrātkilometru dzīvo apmēram 4,5 miljoni cilvēku. Horvātija gandrīz vienlaikus ar Latvijas neatkarības atjaunošanu izstājās no Dienvidslāvijas Federācijas. 1990. gada 30. maijā Zagrebā notika Horvātijas pirmā daudzpartiju parlamenta konstitucionālā sesija. Taču bijušās metropoles Dienvidslāvijas vēlākā agresija pret jauno suverēno valsti prasīja daudzu cilvēku dzīvību un nodarīja Horvātijai lielus materiālos zaudējumus, radot arī bēgļu un pārvietoto personu plūsmu un apgrūtinot Horvātijas gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Latvijas un Horvātijas attiecības, mūsu Ārlietu ministrijas vērtējumā, ir labas un aktīvas. Horvātija Latvijas neatkarību atzina jau 1991. gada 28. augustā, bet Latvijas Augstākā Padome lēmumu par Horvātijas Republikas neatkarības atzīšanu pieņēma 1991. gada 9. oktobrī. 1991.gada 14. decembrī Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Horvātijas ārlietu ministrs Zvonimirs Šeparovičs, bet Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš šādā vizītē Horvātijā bija 2001. gada februārī. 1999. gada rudenī Horvātiju apmeklēja Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone. 2001. gada februārī notika Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Zlatko Tomčiča vizīte Latvijā, bet tā paša gada jūnijā Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume bija atbildes vizītē Horvātijā. Mūsu valsts intereses Horvātijā kopš pērnā gada 14. marta pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Iveta Šulca — ar rezidenci Prāgā. Horvātijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Branko Karatans — ar rezidenci Stokholmā.

Horvātijas Republikas vēstniecības foto

Latvijas un Horvātijas ekonomiskās sadarbības apjoms pagaidām ir neliels. 2001. gadā mūsu ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Horvātiju sasniedza 1,7 miljonus ASV dolāru jeb 0,03 procentus no apgrozījuma kopapjoma, turklāt tirdzniecības bilance mūsu valstij bija negatīva: Latvija uz Horvātiju 2001. gadā eksportēja preces par 0,1 miljonu ASV dolāru, bet importēja par 1,6 miljoniem.

Starp Latviju un Horvātiju jau noslēgti vairāki līgumi: Līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem, Līgums par nelegālo bēgļu atpakaļuzņemšanu, Līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām, Līgums par gaisa satiksmi, Līgums par sadarbību kultūras jomā, Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, Līgums par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisku līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā un Līgums par sadarbību zinātnē, tehnoloģijā un augstākajā izglītībā.

Acīmredzot ir pamats prognozēt, ka Horvātijas Republikas prezidenta oficiālā vizīte sekmēs abu valstu ekonomiskās attiecības. Latvijai ir arī svarīgi panākt negatīvās tirdzniecības bilances izlīdzinājumu. Savukārt Horvātijai ļoti aktuāla ir Latvijas pieredze un zināšanas eirointegrācijas jomā, un mūsu valsts ir gatava ar tām dalīties, sniedzot ekspertu konsultācijas. Labas sadarbības iespējas Latvijai un Horvātijai ir arī aizsardzības, tieslietu un iekšlietu nozarē.