Ar līdzīgo pagātnes pieredzi balstītā tuvībā

Dr. Branko Karatans, Horvātijas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, kādi faktori, jūsuprāt, nosaka Horvātijas prezidenta Stipas Mesiča vizītes Latvijā nozīmīgumu?

— Pirmkārt, Latvijai un Horvātijai bijis līdzīgs liktenis. Abas valstis ilgāk nekā pusgadsimtu atradušās daudznacionālu federatīvu valstu sastāvā. Abas bijušas šo federāciju augsti attīstītas sastāvdaļas un pārstāvējušas Viduseiropas kultūras mantojumu. Gan Latvijas, gan Horvātijas tauta komunistisko centralizēto sistēmu izjuta kā principiālu šķērsli demokratizācijas un modernas tirgus ekonomikas iedibināšanai. Abas valstis jau bija iepazinušas brīvības vērtību. Loģisks šīs līdzīgās vēstures rezultāts ir savstarpēja sapratne starp mūsu tautām.

— Jūs savu atbildi balstījāt līdzīgajā pagātnes pieredzē. Taču abu valstu sadarbība varēja sākties tikai pēc Latvijas un Horvātijas neatkarības atjaunošanas.

— Jā, horvāti ļoti labi atceras, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atbalstīja Horvātijas neatkarību. Latvija atzina Horvātijas neatkarību 1991. gada 14. decembrī, 1992. gada 14. februārī mēs nodibinājām diplomātiskās attiecības. Es teiktu, ka mūsu politiskās attiecības bijušas tik labas, cik vien iespējams. Tās ir draudzīgas, un mums nav nekādu problēmu. Mēs, horvāti, patiesi priecājamies, ka Latvija jau drīz būs Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts.

— Latvijas virzība uz ES un NATO tiešām bijusi ļoti sekmīga. Acīmredzot vispirms jau tāpēc, ka iestāšanās ES un NATO kopš deviņdesmito gadu vidus oficiāli bijusi mūsu valsts ārpolitikas stratēģiskā prioritāte. Kāda ir Horvātijas pašreizējā attieksme pret šīm organizācijām?

— Mēs uzskatām, ka arī Horvātija potenciāli var kļūt par ES un NATO dalībvalsti. Mūsu ekonomika attīstās sekmīgi. 2002. gadā Horvātijas iekšzemes kopprodukta pieaugums pārsniedza 5 procentus, saglabājoties ļoti zemai inflācijai. Mūsu valstī atdzimst tūrisms, sasniedzot pirmskara līmeni. Mēs esam spējuši saliedēt savas demokrātiskās institūcijas. Būtiski, ka, neraugoties uz neseno karu, Horvātijā ir augsts iekšējās drošības līmenis.

— Vēstnieka kungs, mēs sākām interviju ar Horvātijas prezidenta vizītes nozīmīgumu.

— Šajā sakarā es gribu atgādināt, ka Horvātija un Latvija jau ir kopā Viļņas desmitnieka valstu grupā. Jau par ikdienas praksi kļuvis mūsu savstarpējais atbalsts starptautiskajās institūcijās. Taču mēs joprojām nevaram būt apmierināti ar mūsu valstu tirdzniecības apjomu, kas atpaliek no reālajām iespējām. Mums noteikti jāuzlabo ekonomiskās attiecības. Es domāju, Horvātijas Republikas prezidenta Stipas Mesiča un valdības delegācijas oficiālā vizīte Latvijā, kad delegāciju pavadīs Horvātijas tūrisma asociācijas pārstāvji, apstiprinās mūsu valstu labās politiskās attiecības un uzlabos mūsu ekonomisko sadarbību. Mēs paredzam, ka šī būs tiešām sekmīga vizīte.

Jānis Ūdris,  “LV” ārlietu redaktors