Lai veicinātu labklājību un tautsaimniecības izaugsmi

2. – 5.aprīlī notiek Baltijas valstu informācijas tehnoloģiju forums “Baltic IT&T 2003: eBaltics”

Einars Repše, Ministru prezidents, “Baltijas IT&T foruma: eBaltija” goda priekšsēdētājs:

Latvijas satiksmes ministrs Roberts Zīle, Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības tehnoloģiju programmas direktors Luiss Rodrigess Rosello un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Uzruna konferencē “Baltic IT & T 2003: eBaltics” Rīgā 2003. gada 3. aprīlī

Dāmas un kungi!

Es patiesi priecājos sveikt jūs Latvijā septītajā starptautiskajā konferencē “Baltijas IT & T 2003”. Skatīt šeit tik kuplā skaitā pulcējušos uzņēmumu vadītājus no Baltijas jūras reģiona, kā arī citām valstīm – tas atstāj lielu iespaidu.

Šajās dienās mēs apspriedīsim jaunākās attīstības tendences informācijas tehnoloģiju un komunikāciju sektorā, īpaši akcentējot, kāda loma tām ir Baltijas jūras reģionā. Es apzinos, ka šobrīd Latvija un pārējās Baltijas valstis neliek par sevi domāt kā par nozīmīgu spēlētāju informācijas tehnoloģiju un komunikāciju (ITT) nozarē. Taču esmu pārliecināts, ka ar visu mūsu Baltijas jūras reģiona partneru palīdzību, ar tādām iniciatīvām kā Ziemeļu e-dimensija, mums ir ļoti laba iespēja kļūt par reģionālo nozares līderi tuvākajā nākotnē.

Es vēlētos jums pastāstīt, kādā veidā Latvija un it sevišķi tās jaunā valdība ir iecerējusi to īstenot.

Mēs esam izvirzījuši sev mērķi uzbūvēt informācijas sabiedrību, citiem vārdiem sakot, sabiedrību, kas uzskata izglītību, zināšanas, radošu domāšanu par pamatu visa veida individuālai un kolektīvai labklājībai.

Mēs arī zinām, kā to sasniegt .

1. Mums jāuzlabo mūsu izglītības sistēma, lai nodrošinātu to, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas plaši tiek izmantotas visdažādāko priekšmetu apguvē.

2. Mums jāatbalsta zinātnes un attīstības programmas un to rezultātu tālāka lietošana biznesa vidē.

3. Mums jāatbalsta zināšanās pamatota uzņēmējdarbība, lai varētu veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku.

4. Mums būtiski jāreformē publiskais sektors, ieviešot e-pārvaldi.

Pastāv visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai to sasniegtu. Baltijas reģions piedzīvo visdinamiskāko ekonomisko izaugsmi visā Eiropā. Laika posmā no 1996. līdz 2001. gadam Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums ir bijis gandrīz par 40%. Salīdzinoši nesen, 2000. gadā, tas pieauga par 6,8%, savukārt 2001. gadā – par 7,7%. Tāds pieaugums ir vairāk nekā divreiz lielāks nekā ES vidējais rādītājs un pusotru reizi ātrāks nekā ES kandidātvalsts vidējais rādītājs. Tas ir, ja man atļauts tā izteikties, ievērojams sasniegums Latvijai un reģionam kopumā, jo sevišķi 2001. gadā, kad globālā ekonomika piedzīvoja vispārēju lejupslīdi.

Tā nozīme, kādu mēs piešķiram informācijas sabiedrībai un uz zināšanām balstītai ekonomikai kā izaugsmes priekšnoteikumam, ir redzama mūsu darbībā – gandrīz trešā daļa – 29% – no valsts budžeta, kas paredzēti Latvijas valsts investīcijām 2003. gadā, tiks ieguldīti ITT projektos. Ņemot vērā mūsu nākotnes mērķus, sagaidāms, ka šī proporcija vēl pieaugs.

Mēs strādājam arī pie informācijas sabiedrības biroja izveidošanas, kas tiktu radīts ar mērķi koordinēt attiecīgo darbības virzienu izstrādāšanu un īstenošanu Latvijā. Plašs institūciju un nevalstisko organizāciju tīkls ir iesaistīts šī biroja izveidošanā, kas savu darbu sāks vasarā.

Mūsu atbalsts ITT sektoram sakņojas pamatotos ekonomikas skaitļos – 2001. gadā šis sektors nodarbināja aptuveni 1% darbaspēka – un šim rādītājam ir tendence strauji pieaugt –, bet nodrošināja 4,6% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. ITT sektors patiesi atrodas mūsu ekonomiskā uzplaukuma priekšgalā.

Dāmas un kungi!

Esmu jums galvenajos vilcienos aprakstījis situāciju manā valstī Latvijā. Taču es vēlētos pasvītrot, ka mūsu progress ITT nozarē ir cieši saistīts ar mūsu reģionālo kaimiņu un partneru izaugsmi. Tieši tāpēc šis forums ir tik svarīgs notikums. Tas ir katalizators jauniem kontaktiem, jaunām idejām un jauniem projektiem. Es esmu pārliecināts, ka jūsu apvienotā enerģija, motivācija un pieredze ļaus izvirzīt arvien jaunas idejas un plānus informācijas sabiedrības uzbūvēšanai. Tāpēc es jums novēlu visveiksmīgākās diskusijas!

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Rīgā notiek Baltijas valstu informācijas tehnoloģiju forums “Baltic IT&T 2003: eBaltics”

Vakar konferences laikā: Transatlantijas mazā biznesa iniciatīvas priekšsēdētājs Jorns Pigalts (Dānija), “Siemens” biznesa konsultāciju menedžeris Āri Karima (Somija), Latvijas satiksmes ministrs Roberts Zīle, Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības tehnoloģiju programmas direktors Luiss Rodrigess Rosello un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

No 2. līdz 5. aprīlim Rīgā notiek starptautiskais forums “Baltic IT&T 2003: eBaltics”. Tā rīkotāji ir Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (LITTA) sadarbībā ar Baltijas Ministru padomes Informācijas tehnoloģiju komiteju un “Data Media Group”. Forumu atbalsta arī Eiropas Komisijas IST programma. Pasākuma devīze ir efektīvu partnerattiecību veidošana Baltijas jūras reģionā.

Foruma laikā notiek 7. starptautiskā konference “Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas Baltijas jūras, Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā” un olimpiskajā “Skonto” hallē 10. starptautiskā informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un biroja aprīkojuma izstāde.

Vakar, 3.aprīlī, tika atklāta konference “Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas Baltijas jūras, Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā”, kurā uzrunu teica foruma goda priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Ministru prezidents Einars Repše.

Konferencē kā būtiskākās izvirzītas vairākas tēmas: e-risinājumi, e-drošība, e-valdība, e-iemaņas un pārrobežu sadarbība — Ziemeļu e-dimensija. Ziemeļu e-dimensija (Northern eDimension) ir starpvalstu sadarbības iniciatīva, un šogad Latvija tajā uzņēmusies koordinatores pienākumus.

Konferences darbā piedalās informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju (ITT) nozares pārstāvju delegācija no Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības tehnoloģiju programmas direktors Luiss Rodrigess Rosello, Eiropas Komisijas IS reģionālās politikas nodaļas vadītājs Kairoli Džangaleaco, citi Eiropas Savienības delegācijas pārstāvji, kā arī ITT vadošo kompāniju pārstāvji no Baltijas jūras reģiona, Skandināvijas, Vācijas, Beļģijas, Francijas, Lielbritānijas un citām valstīm.

Preses konferencē pēc oficiālās konferences atklāšanas piedalījās satiksmes ministrs Roberts Zīle, LITTA prezidents Imants Freibergs, Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības tehnoloģiju programmas direktors L.R.Rosello, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs un Dānijas Transatlantiskās mazā biznesa iniciatīvas organizācijas priekšsēdētājs Jorns Figalts.

Satiksmes ministrs atzina, ka konferences atklāšanas prezentācija ļāvusi ielūkoties, kādas iespējas Latvijai ITT un zinātnes jomā pavērsies pēc iestājas Eiropas Savienībā. Gandarījumu sniedz tas, ka Latvijas zinātnieki ir iesaistījušies un aktīvi piedalās, piedāvājot savu redzējumu. Konferenci var vērtēt arī kā būtisku un veicinošu momentu e-pārvaldes ieviešanai Latvijā. E-pārvaldes populārais modelis šobrīd atrodas valdībā.

“ITT konferences ir kļuvušas par gadskārtēju notikumu. Šī pasākuma ietvaros vienlaikus notiek arī apaļā galda diskusija Baltijas jūras reģiona, Viduseiropas un Austrumeiropas ITT asociācijām un organizācijām. Baltijas valstis pasaules mērogā nav lielas, tas nozīmē, ka nozīmīgu lomu komunikāciju jomā spēlēt mēs nevarēsim. Tāpēc mums jāspēj izveidot savu Baltijas valstu atpazīstamības tēlu, jāveido kopējie tīkli, un tas nozīmē sadarbību ar citām valstīm, kas veicinātu labklājību un ekonomisko izaugsmi,” teica LITTA prezidents Imants Freibergs. Kā ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikumi ITT jomā tika nosaukta uz attīstību vērsta izglītības sistēma, zinātnes un pētniecības attīstība, zināšanās pamatota uzņēmējdarbība, kā arī sabiedrībā attīstīta e-pārvalde.

J. Figalts preses konferencē atzina, ka Latvijas informācijas tehnoloģiju sektors ir pietiekami attīstīts, stabils un neatpaliek no Eiropas Savienības IT sektora tendencēm. Tomēr ir kāda problēma, kas negatīvi ietekmē informācijas sabiedrības veidošanos Latvijā, — interneta pieslēguma dārdzība. To apliecināja arī satiksmes ministrs Roberts Zīle. Interneta pakalpojumu dārdzību nosaka augstā telekomunikāciju pakalpojumu cena — aptuveni 70% no kopējām interneta izmaksām. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm tas ir nesamērīgi dārgs – gandrīz trīs reizes dārgāks nekā citās ES valstīs. Telekomunikāciju pakalpojumu dārdzības iemesls, kas savukārt nosaka interneta pakalpojumu cenas, pēc R.Zīles teiktā, ir ilgstoši neliberalizētais telekomunikāciju tirgus Latvijā.

Šodien, foruma pēdējā dienā, notiek vairākas sesijas – par e-valdību, e-risinājumiem un e-drošību.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore

Atklāta starptautiskā informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju izstāde “Baltic IT&T”

Vakar, 2.aprīlī, Olimpiskajā “Skonto” hallē tika atklāta starptautiskā informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju izstāde “Baltic IT&T”. Izstāde durvis ver jau desmito reizi, un šogad to rīko izstāžu sabiedrība “Prima” sadarbībā ar “Data Media Group”. Jau trešo gadu izstāde notiek vienlaikus ar Baltijas valstu informācijas tehnoloģiju forumu „Baltic IT&T Forum”. Gan informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju speciālisti, gan interesenti izstādi varēs apmeklēt līdz 5.aprīlim. Tās dalībnieki ir vairāk nekā simts uzņēmumu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Vienlaikus ar savas produkcijas un pakalpojumu piedāvājumu uzņēmumi demonstrēs arī jaunākos sasniegumus informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarē. Paralēli izstādes darbam no 2. līdz 4.aprīlim notiek arī dažādi semināri, kopumā par divdesmit dažādām tēmām.

Par vienu no interesantākajiem un aktuālākajiem izstādes eksponātiem jau iepriekš atzīta SIA “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta”” izstrādātās interaktīvās karšu sistēmas “JS Latvija” jaunākā versija, kura veidota sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. “JS Latvija” iekļautas vairāk nekā 118 kartes, izstrādātas arī jaunas programmas funkcijas.

Ar savu stendu izstādē atrodas arī Spānijas antivīrusu programmu ražotājs “Panda Software”, kas iepazīstina ar savu jaunāko produktu “Panda Antivirus Platinum 7.0”, kas ir ne tikai antivīruss, bet arī personālais ugunsmūris. Šis produkts jau ieguvis godalgas daudzos neatkarīgos testos.

Jau tradicionāli ar plašu ekspozīciju pārstāvēta SIA “Tilde”. Uzņēmums demonstrēs jaunu internetā pieejamu uzziņu un tulkošanas sistēmu latviešu valodā “Letonika” www.letonika.lv. Jaunā pakalpojuma mērķis ir sniegt sistematizētu enciklopēdiska tipa uzziņu un tulkošanas informāciju. „Letonikā” apkopoti gan jauni, gan jau iepriekš veidoti digitālie resursi latviešu valodā un par Latviju. Vēl viens “Tildes” jaunums – “Tildes SMS vārdnīca”, kas “Latvijas mobilā telefona” klientiem ļauj veikt tulkošanu no latviešu uz angļu un no angļu uz latviešu valodu.

Pērnā gada izstādes oficiālā statistika liecina, ka to apmeklējuši 26 000 cilvēku, no kuriem 61,4 procenti bija biznesa un informācijas tehnoloģiju speciālisti. Izstādes rīkotāji prognozē, ka šā gada izstādes apmeklētāju skaits būs vairāk nekā 30 000, saglabājot nemainīgu specializētās auditorijas procentu.

“LV” informācija