Likumprojekts

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju

Saeimas dok.Nr.1879; likumprojekts Nr.554

Kultūras ministrijas izstrādāts; Ministru kabineta 2000.gada 7.marta sēdē

akceptēts (prot.Nr.11, 37.§) un 20.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālas bibliotēkas projekta (turpmāk Projekts) realizāciju. Projekts ietver bibliotēkas ēkas būvniecību un infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai.

2. Latvijas Nacionālā bibliotēka tiek veidota kā vispār pieejams informācijas, izglītības, zinātnes, kultūras un komunikāciju centrs.

3. Projekta realizācijas gaitā izveidotā informācijas infrastruktūra nodrošina pakalpojumu pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam.

4. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka tiek būvēta saskaņā ar apbūves teritorijas plānu (pielikums Nr. 1). Ēkas būvēšanai nepieciešamās zemes atsavināšanu valsts vajadzībām veic Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

5. Projekta realizācijai Ministru kabinets nodibina bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts", nosakot tās kompetenci, atbildību un uzraudzības procedūras.

6. Projekts tiek realizēts par līdzekļiem no speciāla mērķmaksājuma, kā arī no neatmaksājamās un tehniskās palīdzības, valsts un pašvaldību budžeta, dāvinājumiem, fondu līdzekļiem un citiem finansēšanas avotiem.

7. Speciālu mērķmaksājumu Projekta realizācijas finansēšanai veic ikviens elektroenerģijas patērētājs Latvijā. Mērķmaksājuma apmērs ir Ls 0,001 par vienu patērētās elektroenerģijas kilovatstundu. Mērķmaksājums tiek noteikts no 2001.gada 1.janvāra.

8. Mērķmaksājuma darbības termiņš ir atkarīgs no citiem šī likuma 6.pantā norādītajiem finansēšanas avotiem ienākušo līdzekļu daudzuma, bet tiek noteikts ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.

9. Mērķmaksājuma veikšana notiek šādi:

9.1. elektroenerģijas patērētāji mērķmaksājumu veic kopā ar samaksu par patērēto elektroenerģiju; kopējā maksa tiek aprēķināta izmantojot formulu:

Maksa (Ls) =patērētā elektroenerģija (kwst) x [tarifs + PVN) + 0,001] (Ls)

9.2. mērķmaksājumu elektroenerģijas patērētāji veic elektroenerģijas piegādātajam vienlaicīgi ar samaksu par patērēto elektroenerģiju;

9.3. iekasēto mērķmaksājumu elektroenerģijas piegādātājs pārskaita nodibinātajai bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts" Projekta realizācijai;

9.4. mērķmaksājumu iekasēšanu un tā pārskaitīšanu nodibinātajai bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts" kontrolē Valsts ieņēmumu dienests;

9.5. mērķmaksājumu aprēķināšanas, uzskaites un iekasēšanas procedūras nosaka Ministru kabineta Noteikumi.

10. Mērķmaksājums netiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli un citiem nodokļiem. Projekta realizācijai izmantotā ārzemju neatmaksājamā palīdzība, dāvinājumi un ziedojumi preču vai naudas veidā netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli un muitas nodokli.

11. Projekta realizācijas termiņus un kārtību nosaka un regulāri kontrolē Ministru kabinets.

12. Ministru kabinets reizi gadā iesniedz Saeimai pārskatu par Projekta realizācijas gaitu.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) pašreizējā situācija, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

b) likumprojekta koncepcija, kāpēc likums ir nepieciešams.

Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas laiks objektīvi pārsniedz vienas valdības vai parlamenta pilnvaru laiku un vienas valdības lēmums nenodrošina tā izpildi nākamo valdību darbības laikā, kā arī LNB projekta lielās izmaksas (87 391 milj. latu), tiek piedāvāts likumprojekts, kas nosaka nacionālās nozīmes projekta īstenošanas, kontroles un finansēšanas kārtību.

LNB projekts ir priekšnoteikums ceļā uz informācijas sabiedrības izveidi Latvijā, kurā pašas LNB ēkas uzcelšana ir, protams, neatņemama, taču tikai viena no projekta koncepcijas sastāvdaļām. Tas ir vispusīgs projekts, kura uzdevums ir nodrošināt ikvienam valsts iedzīvotājam un organizācijai pieeju visa veida informācijai, izveidojot Latvijā 21. gadsimta parsībām un iespējām atbilstošu modernu informācijas apgādes vidi. Projekta izvirzītais mērķis būs sasniegts, nodrošinot universālā informācijas pakalpojuma pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam.

Likuma pieņemšanas gadījumā no valsts puses tiks noteikta garantija projekta finansēšanas nodrošinājumam, kā arī ārpusbudžeta līdzekļu un tehniskās palīdzības piesaistīšanai valstī un aiz tās robežām. Tāpat likumprojekts iezīmē projekta īstenošanas mehānismu, kā arī nosaka valdības atbildību LNB projekta īstenošanā un uzraudzībā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību:

a) tautsaimniecības konkurētspēju;

b) eksporta attīstību;

c) nodarbinātību;

d) investīciju pieplūdi;

e) uzņēmējdarbību;

f) vidi .

LNB Projekta īstenošana nodrošinās plašu pieeju informācijai, tādējādi sekmēs sabiedrības straujāku attīstību, integrāciju un konkurētspēju pasaules sabiedrībā (tehniskā informācija, zinātniskā informācija, biznesa informācija, izglītības informācija, tālmācība utt.).

Arī LNB Projekta sagatavošana un īstenošana radīs jaunas zināšanas un pieredzi visās ar sabiedriska rakstura projekta realizāciju saistītās jomās.

Ņemot vērā, ka liels skaits vietējo celtniecības un informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumu piedalīsies LNB celtniecībā kā apakšuzņēmēji, LNB celtniecība varētu būt zināms stimuls šo nozaru attīstībai. Ieguvēji varētu būt arī vietējie būvmateriālu ražotāji, kas jau pašlaik ir konkurētspējīgi, turklāt celtniecības materiālu piegādes izmaksas šiem uzņēmumiem būs zemākas. Latvijā tiks attīstītas celtniecības tehnoloģijas un būvmateriālu ražošana. Iegūtā pieredze no sadarbības ar ārvalstu partneriem palielinās konkurētspēju iesaistītajām Latvijas firmām.

Mērķmaksājums pie elektroenerģijas tarifa sadalīsies starp sektoriem atbilstoši elektroenerģijas patēriņa struktūrai. Galvenie mērķmaksājuma maksātāji būs rūpniecības uzņēmumi, it īpaši energoietilpīgās nozares. Mājsaimniecības patērē tikai 22,4% (1999.g. novērtējums) no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Starp uzņēmumiem lielākie elektroenerģijas patēretāji valstī, kas gadā patērē vairāk nekā 40 milj.kWh, ir tādi uzņēmumi kā a/s "Liepājas metalurgs", a/s "Ventamonjaks", a/s "Bolderāja", a/s "Ogre", a/s "Latvijas finieris". Savukārt pakalpojumu sfērā lielākie elektroenerģijas patērētāji ir VAS "Latvijas dzelzceļš", Rīgas p/u "Tramvaju un trolejbusu pāralde", ūdens apgādes uzņēmumi. Tomēr procentuāli vidējais elektroenerģijas tarifs rūpniecības uzņēmumiem pieaugs tikai par 2,8%, un šādam nelielam pieaugumam nevajadzētu būtiski samazināt uzņēmumu konkurētspēju, jo elektroenerģija ir tikai viena no izmaksu pozīcijām uzņēmumiem.

Elektroenerģijas cenas iedzīvotājiem pieauguma par 2,6 % tiešā ietekme uz patēriņa cenu indeksu (PCI) ir minimāla (elektroenerģijas īpatsvars PCI aprēķina grozā ir 2,8%, kas ir nenozīmīgs pieaugums). Jāņem vērā, ka ir arī netiešā ietekme, kuru precīzi aprēķināt nav iespējams, jo dažādu preču un pakalpojumu ražošanā elektroenerģijas izmaksu īpatsvars kopējās izmaksās ir atšķirīgs. Lielai daļai preču un tirgojamo pakalpojumu cenas tiek noteiktas starptautiskā konkurencē, kas vietējiem ražotājiem neļauj reaģēt ar cenu palielināšanu adekvāti vietējo izmaksu pieaugumam. Lielāka iespēja kompensēt papildu izmaksas ar cenu palielināšanu ir netirgojamo pakalpojumu (kas nav pakļauti starptautiskai konkurencei) sniedzējiem, īpaši dabīgajiem monopoliem. Tādējādi cenu pieaugums var notikt šajās nozarēs. Var prognozēt, ka kopējā ietekme uz PCI no šī cenu palielinājuma nepārsniegs 0,2 procentpunktus. Līdz ar to elektroenerģijas tarifa pieaugums tikai nedaudz palielinās inflāciju.

Šāda mēroga projekta celtniecība palielinās nodarbinātību. Moderno tehnoloģiju ieviešana bibliotēku nozarē veicinās darbinieku kvalifkāciju.

Lielā starptautiskā interese par LNB projektu ļauj prognozēt nozīmīgu ārvalstu (un vietējo privāto) līdzekļu piesaisti, kas, vadoties no līdzīgiem projektiem pasaulē, varētu būt līdz 30% no bibliotēkas vērtības.

LNB projekts sakārtos Rīgas pilsētvidi, kas sekmēs teritorijas tālāku attīstību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu:

a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

c) nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi

Valsts kopējais ieguldījums LNB projektā prognozējams aptuveni 70% no kopējā finansu apjoma. LNB projekta īstenošanai paredzētais mērķmaksājums pilnībā nenodrošinās valsts līdzdalības apjomu LNB būvniecības laikā, jo līdzekļi tiks uzkrāti vienmērīgi 12 gadu laikā.

Tomēr finansējums ir stabils un to ir iespējams apvienot ar aizņēmumu. Valsts finansējums veicina ārvalstu finansējuma ieplūšanu Latvijā. Kopējie LNB projekta īstenošanai piesaistītie līdzekļi projekta īstenošanas gaitā papildinās valsts budžeta ieņēmumu daļu, kā arī sekmēs nacionālā kopprodukta pieaugumu.

LNB projekts tiek veidots ar tādu aprēķinu, ka izveidotās multifunkcionālās sistēmas darbība ļaus piesaistīt daudzas aktivitātes, kuru ieņēmumi dos iespēju kompensēt daļu no jaunizveidotās infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksām. Jaunizveidotās infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu kompensācijai tiks novirzīti arī LNB pašreizējās neracionāli izvietotās infrastruktūras izmaksas.

Būvprojektēšanas un būvniecības vadītājfirma "Hill International Inc." pašreiz izstrādā jaunu uzturēšanas izmaksu prognozi, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas un materiālus. Izmaksu prognozes tiks izstrādātas un būs pieejams līdz 2000.gada aprīļa beigām.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Lai nodrošinātu sekmīgu un sabiedrībai pārskatāmu projekta īstenošanu un uzraudzību, būs jāizdod vairāki normatīvie akti:

MK rīkojums "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta Uzraudzības padomi". Projekta īstenošanas uzraudzības un starpnozaru atbalsta koordinācijas nodrošināšanai.

MK noteikumi "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu". Noteiks kārtību, kādā tiks nodrošināta projekta īstenošana, kontrole un atskaite par norises gaitu.

MK rīkojums "Par b/o VSIA "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts" izveidošanu.

MK noteikumi "B/o VSIA "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts"statūti". Uzņēmējsabiedrība nodrošinās LNB ēkas celtniecības vadību un koordināciju.

MK noteikumi "Mērķmaksājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts īstenošanai iekasēšanas kārtība". Tiesību akts noteiks kārtību, kā likumā noteiktais mērķmaksājums nonāks LNB projekta finansēšanai paredzētajos kontos.

Būs nepieciešami virkne MK tiesību aktu, lai sakārtotu zemes īpašuma jautājumus.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām:

a) atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību — no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

b) atbilstība Eiropas Kopienas tiesībām attiecīgajā nozarē — norāda arī tiesību akta numuru;

c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

d) atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

Likums nav pretrunā ar Latvjas starptautiskajām saistībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde:

a) kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses — kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums paredz, ka Projekta realizācijas termiņus un kārtību nosaka un regulāri kontrolē Ministru kabinets, kā arī reizi gadā par to atskaitās Saeimai.

Lai īstenotu likumā noteikto atbildību, tiks izdoti MK noteikumi "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu", kā arī izveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta Uzraudzības padome, kurā tiks iesaistīti Saeimas frakciju pārstāvji, atbildīgie ministri, ar projektu saistīto ministriju un institūciju atbildīgās amatpersonas, kā arī tās darbā piedalīsies ar projekta īstenošanu saistīto izpildinstitūciju amatpersonas.

Veikt projekta finansu auditēšanu visa projekta laikā bez maksas ir uzņēmusies auditorfirma "Arthur Andersen".

1995.gadā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.416, starptautiskā konkursā tika izvēlēta būvprojektēšanas un būvniecības vadītājfirma "Hill International Inc.", kurai ir pieredze liela mēroga projektu īstenošanā un kuras galvenie uzdevumi ir samazināt projekta realizācijas ilgumu un izmaksas, veikt celtniecības procesu vispārēju pārraudzību, atbildību par celtniecības līdzekļu izlietošanu, metožu, tehnoloģijas precīzu ievērošanu, darbu plānošana un darba grafiku veidošana, izmaksu un darbasspēka resursu aprēķināšana, risku izslēgšanas un šķēršļu apiešanas programmas radīšana, izmaiņu kontrole, kvalitātes drošība un kontrole, būvprojekta un būvniecības kontrole un pārskatu sagatavošana, izmaksu kontrole, sadārdzināšanas iespēju izslēgšana u.c.

Nepieciešamības gadījumā vai pēc Uzraudzības padomes pieprasījuma tiks veikti citi projekta īstenošanas kontroles, analīzes jeb izvērtēšanas pasākumi.

LNB ēkas celtniecības vadībai un īstenošanai tiks izveidota b/o VSIA "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts"

Kultūras ministres vietā — izglītības un zinātnes ministrs M.Vītols