... Un deksnī sārtena brūkleņu mētra tur, kur Mētriena

Gunārs Krollis, keramiķe Baiba Dumpe un Mētrienas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Jaško

Foto: Andris Kļaviņš

Madonas rajona Mētrienas pagastu par savējo sauc Leons Briedis, Izabella un Gunārs Kroļļi, keramiķe Baiba Dumpe, rakstnieks Osvalds Mauriņš un daudzi mazāk pazīstami, bet krietni cilvēki. Arī premjerministram Andrim Bērziņam Mētrienas pusē ir senču mājas "Odažas". Skolotājs, bāreņu un grūtdieņu dziesminieks Ansis Līventāls (1803–1878) Saikavas Līventālos smēlies iespaidus tautā mīlētajam "Matīsiņam cūkas ganot". Un 27.maijā mētrēnieši sabrauca no tuvienes un tālienes, lai svinētu sava pagasta 75. dzimšanas dienu.

Pazaudētā un atkal atrastā "Mētriena"

Kurš šai pusē ap Lielo Teiču purvu atskārst, ka dzērvenes un mellenes neizaug gluži bez mētrām, nav izzināts, bet nosaukums radies 1924.gadā, kad 17. jūlijā Saeima pieņem lēmumu par pagastu nosaukumiem. Daļai atstāja vecos, bet citiem tos mainīja. 1925.gada 22.jūlijā iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš un Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Juris Zankevics apstiprina jauno pagasta nosaukumu sarakstu, un ar 1.septembri bijušais Odzienas pagasts iegūst nosaukumu Mētriena. Pēc platības starp 24 Madonas apriņķa pagastiem Mētriena ar 133,8km2 bija astotajā ailē, bet iedzīvotāju skaita ziņā (1790) — trīspadsmitajā. Pagastā bija 289 zemnieku saimniecības, bet visaugstākajā, ceturtajā, vietā mētrēnieši bija purvu platības ziņā — 2423ha. Pagastā darbojās pieci piensaimniecības uzņēmumi un ķieģeļu ceplis. Mētrienas pagastā nav ievērojamu arhitektūras pieminekļu, bet pagasta bagātība ir skaista, daudzveidīga daba — plaši purvi, krietni pauguri mijas ar līdzenumiem, skaistā Aiviekste un krāšņais Trepes valnis.

Padomju okupācijas laikā, 1950.gada janvārī, likvidēja apriņķus un pagastus, nodibināja ciemu padomes. Mētrienas pagasts tika sadalīts, daļu pievienoja Krustpils rajonam. Šos gadus Mētrienas nosaukumu saglabāja tikai skola. Mētrienas pagasts savu nosaukumu atguva tikai 1991.gadā. Kā stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Jaško, mūsdienās Mētrienas pagasts aizņem 140km2 un tajā dzīvo nedaudz vairāk kā tūkstotis iedzīvotāju. No darba spējīgajiem ļaudīm kāda trešā daļa ir bezdarbnieki. Darbojas daži nelieli kokapstrādes uzņēmumi, ir nedaudzas spēcīgas zemnieku saimniecības. Visi iedzīvotāji, arī sveštautieši, runā latviski, bērni mācās latviešu pamatskolā, kurā pavisam ir 146 skolēni. Pamazām uzlabojas demogrāfiskā situācija, jo šī gada pirmajos mēnešos piedzimuši jau seši mazie mētrēnieši. Pašvaldība cenšas aktivizēt vietējos uzņēmējus sadarbībai ar zviedriem, vāciešiem, lai radītu jaunas darba vietas. Runājot par reģionālo reformu, Andris Jaško uzskata, ka nav jēgas diviem lieliem nabagiem apvienoties, jo no tā bagātāks neviens nepaliks. Mētrienu puslokā ieskauj Teiču purvs — rezervāts, bet ziemeļu pusē — Aiviekste. Pagastam ir dabas robežas, kuras "pārkāpt" sarežģīti. Pašvaldības ir pietiekami lielas un stabilas, bet par valsts pārvaldes funkcijām varētu diskutēt.

Mēs Mētrienai, Mētriena — mums

Pagasta kultūras nama vadītāja Aija Špure aicināja mētrēniešus no jauna iepazīties, pakavējoties atmiņās. Grafiķis Gunārs Krollis, būdams izteikts cīrulis, kas mīl celties pirms saullēkta, uzbūra jūsmu par brīnišķo dabas mošanos Rubeņu mežā pie Salupītes, stāstīja par savu darbu prototipiem — Mētrienas ozoliem, ošiem, eglēm. Izabella Krolle atzina, ka citi braucot iedvesmu smelties uz Itāliju vai Šveici, bet viņas ārzemes esot "Rubeņi". Par abu mākslinieku darbiem varēja priecāties izstādē "Mētrēnieši laikā un pasaulē". Kroļļi vasaras mājvietu Mētrienas pusē ieguva astoņdesmitajos gados. Šīs puses dabā un droši vien arī stiprajos cilvēkos smeļas iedvesmu darbam, regulāri rīko izstādes, rosina kultūras dzīvi.

Bet pie "Vidzemes podnieces", kā viņa pati sevi dēvē, Baibas Dumpes ciemiņi bija klāt Brīvnieku mājās trauku apdedzināšanas cepļa atvēršanā. Madonas rajonā, Lubānas ezera krastos, arheologi atraduši senākos māla traukus Latvijā, kas darināti pirms 6500 gadiem. Baiba savākusi 19. gadsimta beigu 20. gadsimta sākuma Vidzemes podnieku darbu kolekciju. Savās vecvectēva mājās Baiba uzbūvējusi arī cepli, kādā traukus apdedzināja senie lībieši pirms tūkstoš gadiem.

Vēstule Hruščovam

Emocionāls un vēsturisks bija bijušā kolhoza priekšsēdētāja, kuram tagad tikpat gadu, cik pagastam, Anatolija Dmitrijeva stāsts: — Biju jau izslēgts no partijas. Sākumā aizdzina uz kaimiņu "Ļeņina ceļu". Tur pilnsapulce mani neievēlēja — krievu negribot (Dmitrijevs nāk no Latgales). Tad uz šejieni. Sapulcē, kaut daudzi dauzīja kājas, — ievēlēja. Otrā dienā kāds kolhoznieks klāt ar šņabi — viņam vajagot mašīnu kaut ko atvest. Saku — šņabi nevajag, pats varu nopirkt. Šis brīnās, laikam jau iepriekšējais ņēmis. Tā te nodzīvoju — nu jau 45 gadus. Uzcēlām skolu. Es pat Hruščovam par skolu rakstīju. Muižas parkā uzbūvējām estrādi. Bez projekta. Gucuļiem nomērīju ar soļiem. Daudz ko cēlām. Nopirkām gateri, audzējām linus. Kad sākās pārmaiņas, fermas likvidējām, nopostījām kā barbari. Tagad, lai nopirktu tonnu minerālmēslu, jāpārdod 2–3 tonnas piena. Vai tas ir godīgi? Viņdien, kad Tautas namam lika jumtu, es biju tik laimīgs. Man tie gadi bija grūti, bet skaisti. Laikam anekdotes par mani daudz stāstītas, es jau zinu. Ceru, ka tautai nāks vēl viena atmoda — darba un prāta, zemniekam saprotama atmoda.

Svētki līdz saullēktam

Vecajā Odzienas muižas parkā, Odzienas ezera krastā uzceltajā estrādē, kas Dmitrijevam un gucuļiem izdevusies ar lielisku akustiku, mētrēnieši noskatījās plašu koncertu, kurā ar dziesmām un dejām uzstājās gan pašu dejotāji, gan koris "Jūsma" Baibas Āboliņas vadībā, gan ciemiņi — Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu koris, deju ansamblis "Bramaņi" un instrumentālais ansamblis. Balvas saņēma pamatskolas mazie mētrēnieši, kas piedalījās konkursā "Mana Mētriena". Žūrija galveno balvu piešķīra otrās klases skolnieces Neldai Otvarei. Tika sumināti pagasta censoņi, mētrēniešu labā vārda nesēji pāri pagasta robežām, tika saņemtas pateicības un apsveikumi — arī no premjera Andra Bērziņa. Uldis Auseklis savu pagastu sveica ar vārdiem:

— Tas viss tur, kur bērnība mana,

Kur klusums un čiekuri skaisti zvana.

Un meža viducī brūkleņu mētra —

Mētriena.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"