Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums Nr.06/2003

Rīgā 2003. gada 2. aprīlī

Par galīgā lēmuma pieņemšanu antidempinga pārbaudē attiecībā pret Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu

A. Vispārīgā informācija

1. 2002.gada 12.martā Latvijas Republikas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr.39 (2614) tika publicēts Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja (turpmāk — VITAB) 2002.gada 6.marta lēmums Nr.03/2002 “Par antidempinga pārbaudes uzsākšanu” un uzsākta pārbaude attiecībā pret Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu.

2. Pārbaude tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikā vienīgā portlandcementa ražotāja a/s “Brocēni” 2002. gada 28.februārī iesniegto iesniegumu ar lūgumu uzsākt antidempinga pārbaudi attiecībā pret Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu. Iesniegumā tika uzrādīti sākotnēji pierādījumi par iespējamo portlandcementa importu Latvijā par dempinga cenām. Izvērtējot iesniegumu, VITAB konstatēja, ka vietējā ražotāja iesniegums atbilst Antidempinga likuma 6. panta prasībām un pieņēma to.

3. VITAB 2002. gada 1. martā nosūtīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai lūgumu informēt Igaunijas valdību par Antidempinga likuma 6. pantam atbilstoša iesnieguma saņemšanu.

4. Saskaņā ar Antidempinga likuma 12. pantu par pārbaudes uzsākšanu VITAB informēja visas ieinteresētās puses un nosūtīja saņemtā iesnieguma pilnu tekstu.

5. Saskaņā ar Antidempinga likuma 13.pantu visām zināmajām ieinteresētajām pusēm tika nosūtītas anketas un tika dotas 30–35 dienas (vietējam ražotājam un vietējam importētājam), 40 dienas (ārvalstu ražotājam), lai sniegtu atbildes uz anketām. Visas ieinteresētās puses lūdza iespēju pagarināt anketu iesniegšanas termiņu.

6. Anketu atbildes ir saņemtas no šādām pārbaudē ieinteresētajām pusēm:

(a) vietējā ražotāja (adrese: a/s “Brocēni”, Liepnieku iela 15, Brocēni, Latvija, LV-3851);

(b) ārvalstu ražotāja un eksportētāja (adrese: AS “Kunda Nordic Tsement”, Jaama tn.2, Kunda, 44106, Igaunija);

(c) vietējā importētāja (adrese: SIA “Baltik Salve”, Skodas iela 9, Rīga, Latvija, LV-1055).

7. Lai pārbaudītu iesniegtās informācijas precizitāti un iegūtu pārbaudei nepieciešamo papildinformāciju, VITAB veica pārbaudes vizītes saskaņā ar Antidempinga likuma 16. pantu visu antidempinga pārbaudē sadarbojušos ieinteresēto pušu uzņēmumos.

8. VITAB visām ieinteresētajām pusēm nosūtīja antidempinga pārbaudē no citām pusēm saņemto nekonfidenciālo informāciju un saņēma komentārus par to.

9. 2002.gada 12.decembrī VITAB pieņēma lēmumu Nr.11/2002 “Par iepriekšēja lēmuma pieņemšanu Igaunijas izcelsmes portlandcementa importa antidempinga pārbaudes lietā” (“Latvijas Vēstnesis”, 18.12.2002, Nr.185 (2760)) (turpmāk — Iepriekšējais lēmums).

10. Saskaņā ar Iepriekšējā lēmuma 60.punktu visām ieinteresētajām pusēm 30 dienu laikā pēc tā publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika dota iespēja iesniegt komentārus par lēmuma saturu. Komentārus iesniedza AS “Kunda Nordic Tsement” un SIA “Baltik Salve”.

11. VITAB izvērtēja iesniegtos komentārus un nosūtīja abiem uzņēmumiem paskaidrojumus par komentāros skartajiem jautājumiem.

12. Saskaņā ar Antidempinga likuma 14.panta 2.daļu ieinteresētās puses 30 dienu laikā pēc Iepriekšējā lēmuma publikācijas varēja rakstiski pieprasīt noklausīšanās sarīkošanu. 2003.gada 17.janvārī pieprasījumu par noklausīšanās organizēšanu iesniedza ārvalstu Igaunijas portlandcementa ražotājs AS “Kunda Nordic Tsement”.

13. 2003.gada 31.janvārī VITAB sarīkoja noklausīšanos, kurā piedalījās AS “Kunda Nordic Tsement”, SIA “Baltik Salve”, a/s “Brocēni” pārstāvji un pieaicinātie konsultanti, kā arī LR Ārlietu ministrijas un Igaunijas vēstniecības Latvijā pārstāvji.

14. Saskaņā ar Antidempinga likuma 14.panta 2.daļu noklausīšanās procesam jānotiek ne vēlāk kā 60 dienas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, tāpēc 2003.gada 12.martā VITAB pieņēma lēmumu Nr.04/2003 “Par antidempinga pārbaudes pagarināšanu attiecībā uz Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu” (publikācija LR laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr.41 (2806) 2003.gada 14.martā) un pārbaude tika pagarināta līdz 2003.gada 2.aprīlim.

15. Dempinga pārbaudes periods ir no 2001.gada 1. janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim.

16. Vietējā ražotāja zaudējumi tika vērtēti laika posmā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim.

17. Zaudējumu un importa attīstības tendences tika vērtētas laika posmā no 1999.gada 1. janvāra līdz 2002.gada 31.oktobrim.

 

 

B. Pārbaudāmās un līdzīgās preces apraksts

18. Pārbaudāmā prece ir iepakots vai neiepakots portlandcements, kas ir klasificēts saskaņā ar Latvijas Republikas Kombinētās nomenklatūras 252329000. kodu. Kombinētās nomenklatūras kods informācijas vajadzībām un nav saistošs pārbaudāmās preces kvalifikācijai.

19. Portlandcements ir hidrauliska saistviela, t.i., smalki samalts neorganisks materiāls, kas, samaisīts ar ūdeni, veido javu, kura saistās un cietē hidratācijas reakciju un procesu rezultātā un kura pēc sacietēšanas saglabā savu stingrību un stabilitāti pat zem ūdens. Portlandcementu iegūst, sīki samaļot portlandcementa klinkeru ar ģipsi. Saskaņā ar standartu LVS EN 197-1:2000 iespējams izmantot arī citas piedevas. Portlandcements tiek izmantots betona, dzelzsbetona izstrādājumu un konstrukciju ražošanā, celtniecības elementu, javas rūpniecības, azbesta un citu preču ražošanā.

20. Vietējā ražotāja A/s “Brocēni” ražotais un AS “Kunda Nordic Tsement” ražotais un uz Latviju eksportētais cements atbilst standartam LVS EN 197-1:2000. Šis standarts ir analogs Eiropas EN 197-1:2000 standartam.

21. VITAB konstatēja, ka nav būtisku portlandcementa raksturīgo pazīmju un tā lietošanas atšķirību starp Igaunijas izcelsmes Latvijā importēto portlandcementu un Latvijas ražotāja Latvijas tirgū pārdoto portlandcementu. Tāpat nav konstatētas būtiskas portlandcementa raksturīgo pazīmju un tā lietošanas atšķirības starp portlandcementu, kuru Igaunijas un Latvijas ražotāji pārdod savos vietējos tirgos.

 

 

C. Dempings

22. Dempings tika konstatēts, pamatojoties uz normālās vērtības un eksporta cenas aprēķiniem un salīdzināšanu.

23. Normālās vērtības, eksporta cenas un dempinga starpības aprēķins tika veikts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.234 “Atsevišķu Antidempinga likuma normu piemērošanas kārtība” II, III, IV daļu un Antidempinga likuma 17. pantu.

24. Aprēķinos, kuros Igaunijas kronas tika konvertētas uz Latvijas latiem, tika izmantots 2001.gada vidējais Latvijas bankas noteiktais oficiālais valūtas kurss (1EEK=0.036LVL).

25. Par dempinga politiku liecina arī AS “Kunda Nordic Tsement” anketā sniegtā informācija par to, ka viņi neplāno strādāt ar normālu peļņu gadu vai pusotru gadu kopš eksporta sākuma uz Latviju.

 

 

I. Normālā vērtība

26. Par normālo vērtību tiek uzskatīta AS “Kunda Nordic Tsement” ražotā portlandcementa vidējā svērtā realizācijas cena EXW līmenī Igaunijas tirgū 2001. gadā. Normālās vērtības korekcijas netika veiktas, jo uzņēmums nav sniedzis precīzu informāciju par atlaižu politiku un tirdzniecības līmeņiem Igaunijas tirgū.

27. Līdzīgas preces pārdošanas apjoms Igaunijas iekšējā tirgū ir pietiekams normālas vērtības noteikšanai, pamatojoties uz MK noteikumu II daļas 6. punktu, jo tas pārsniedz 5% no pārbaudāmās preces pārdošanas apjoma Latvijā.

 

 

II. Eksporta cena

28. Par eksporta cenu dempinga starpības noteikšanai tiek uzskatīta AS “Kunda Nordic Tsement” uz Latviju veikto eksporta darījumu vidējā svērtā cena. Eksporta cena tika koriģēta līdz eksportētājvalsts ražotāja EXW cenu līmenim. Citas korekcijas netika veiktas, jo eksportētājs nav sniedzis precīzu informāciju par cenu un atlaižu politiku dažādu līmeņu klientiem Latvijā, lai varētu veikt šīs korekcijas.

29. AS “Kunda Nordic Tsement” rēķinos tika norādīta preces cena ar DAF piegādes nosacījumiem (piegāde līdz Latvijas Republikas robežai), tāpēc eksporta EXW cena tika iegūta, no portlandcementa DAF cenas pirms nodokļiem atskaitot preces piegādes izdevumus no eksportētājvalsts ražotāja līdz Latvijas robežai.

30. 2001.gadā AS “Kunda Nordic Tsement” pārdeva portlandcementu ne tikai preces vairumtirgotājam Latvijā, bet arī citām personām, turklāt pārdošanas cenas atšķīrās tikai par 1 – 2% no vairumtirgotājam pārdotā cementa cenas. Tas liecina par to, ka Igaunijas portlandcementa ražotājam nebija noteiktas cenu politikas attiecībā uz preces vairumtirgotāju Latvijā. Tāpēc VITAB uzskata, ka konstatētā vidējā svērtā eksporta cena (EXW līmenī) ir derīga dempinga starpības aprēķināšanai.

31. Pēc Iepriekšējā lēmuma pieņemšanas eksportētājs un importētājs argumentēja, ka par eksporta cenu ir jāizmanto importētāja EXW tālākpārdošanas cena Latvijas tirgū. VITAB atzīst, ka importētāja tālākpārdošanas cena Latvijas tirgū nav izmantojama saskaņā ar PTO Antidempinga līguma 2.3. pantu, jo SIA “Baltik Salve” nav saistīts uzņēmums ar eksportētāju AS “Kunda Nordic Tsement” Muitas likuma 164. panta izpratnē, kā arī viņu starpā nav kompensācijas līguma, kā to paredz minētā tiesību norma. Pierādījumus par šādas saistības pastāvēšanu neiesniedza arī ieinteresētās puses.

 

 

III. Dempinga starpība

32. Dempinga starpība aprēķināta, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu AS “Kunda Nordic Tsement” EXW līmenī.

33. Dempinga starpība ir noteikta, pamatojoties uz Antidempinga likuma 17.panta 1.daļu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu uz Latviju veiktā eksporta darījumu vidējo svērto eksporta cenu.

34. AS “Kunda Nordic Tsement” uz Latviju eksportētā iepakotā un neiepakotā portlandcementa cenas ir atšķirīgas, tāpēc dempinga starpības noteikšanā tika izmantoti eksporta apjomiem atbilstoši koeficienti.

35. Pamatojoties uz Antidempinga likuma 17. panta 1.daļas 1.apakšpunktu un 17.panta 3.daļu, Igaunijas portlandcementa ražotājam AS “Kunda Nordic Tsement” tika noteikta dempinga starpība — 7,41 LVL par tonnu.

 

 

D. Vietējā ražotāja zaudējumi

I. Vietējie ražotāji Latvijā

36. Vietējie ražotāji Antidempinga likuma 5. panta 1. daļas izpratnē ir līdzīgu preču ražotāji, kuru ražoto preču apjoms veido lielāko daļu no līdzīgo preču kopējā ražošanas apjoma Latvijas teritorijā.

37. Iesnieguma iesniedzējs a/s “Brocēni” ir vienīgais portlandcementa ražotājs Latvijā, tā saražoto preču apjoms veido 100% no līdzīgu preču kopējā apjoma Latvijā. Līdz ar to tiek ievērotas Antidempinga likuma 7.panta 1. punkta prasības par nepieciešamo pārstāvību, jo tā veido lielāko daļu no Latvijā saražoto līdzīgo preču daudzuma, t.i., vairāk nekā 50% no visa Latvijā saražotā portlandcementa apjoma.

38. A/s ”Brocēni” portlandcementa iepirkumi, attiecinot iepirkto portlandcementu pret uzņēmuma paša saražoto un realizēto portlandcementu Latvijas tirgū:

38.1. 1999.gadā — 6% no a/s “Brocēni” pašu saražotā un realizētā portlandcementa Latvijas tirgū;

38.2. 2000.gadā — 5% no a/s “Brocēni” pašu saražotā un realizētā portlandcementa Latvijas tirgū;

38.3. 2001.gadā — 0,8% no a/s “Brocēni” pašu saražotā un realizētā portlandcementa Latvijas tirgū.

A/s “Brocēni” iepirktā portlandcementa attiecība pret pašu saražoto un realizēto Latvijas tirgū liecina par to, ka uzņēmums realizēja galvenokārt pašu saražoto produkciju un iepirktā cementa apjomi ir nenozīmīgi.

39. Vietējā ražotāja zaudējumi tiek analizēti saskaņā ar MK noteikumu Nr.234 “Atsevišķu Antidempinga likuma normu piemērošanas kārtība” V daļu.

 

 

II. Importa apjomi un tirgus daļas

40. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk — CSP) datiem, portlandcementa imports no Igaunijas:

40.1. 1999.gadā — 9964 tonnas;

40.2. 2000.gadā — 6352 tonnas, salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazinājies par 3612 tonnām (36%);

40.3. 2001.gadā — 18260 tonnas, salīdzinājumā ar 2000.gadu ir palielinājies par 11908 tonnām (187%).

41. Igaunijas portlandcementa importa daļa Latvijas kopējā portlandcementa importā:

41.1. 1999.gadā —14%;

41.2. 2000.gadā — 7%, salīdzinot ar 1999.gadu ir samazinājusies par 7%;

41.3. 2001.gadā — 21%, salīdzinot ar 2000.gadu ir palielinājusies par 14%.

42. Igaunijas portlandcementa tirgus daļa Latvijas portlandcementa tirgū:

42.1. 1999.gadā — 3,81%;

42.2. 2000.gadā — 2,28%, salīdzinot ar 1999.gadu ir samazinājusies par 1,45%;

42.3. 2001.gadā — 6,44%, salīdzinot ar 2000.gadu ir palielinājusies par 4,16%.

43. 2001.gadā AS “Kunda Nordic Tsement” daļa Igaunijas kopējā portlandcementa importā Latvijā bija 97%.

44. A/s “Brocēni” tirgus daļa Latvijas portlandcementa tirgū:

44.1. 1999.gadā — 73%;

44.2. 2000.gadā — 66%, salīdzinot ar 1999.gadu ir samazinājusies par 7%;

44.3. 2001.gadā — 69%, salīdzinot ar 2000.gadu ir palielinājusies par 3%.

45. 2001.gadā portlandcements no Igaunijas par dempinga cenām Latvijā tika importēts, sākot no jūnija mēneša. Tāpēc, lai izvērtētu situāciju Latvijas portlandcementa tirgū, VITAB analizēja tirgus daļu sadalījumu, sākot ar 2001.gada maiju.

Mēnesis (2001. g.)	A/s “Brocēni” daļa Latvijas patēriņā (%)	Igaunijas cementa importa daļa Latvijas tirgū (%)	Citu importētāju daļa Latvijas tirgū (%)
Maijs	76%	0,1%	23,9%
Jūnijs	74%	3%	23%
Jūlijs	69%	9%	22%
Augusts	66%	10%	24%
Septembris	72%	9%	19%
Oktobris	67%	9%	24%
Novembris	67%	13%	20%
Decembris	59%	26%	15%

 

Pēc attēlotajiem datiem var secināt, ka portlandcementa importa pieaugums no Igaunijas ir ietekmējis gan vietējo ražotāju tirgus daļas, gan citu importētāju portlandcementa realizāciju Latvijas tirgū.

 

 

III. Vietējā ražotāja portlandcementa realizācija Latvijas tirgū

46. A/s “Brocēni” ražotā portlandcementa realizācija vietējam Latvijas tirgum:

46.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājusies par 3%;

46.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir palielinājusies par 6%.

47. A/s “Brocēni” ražotā portlandcementa realizācijas cena vietējam Latvijas tirgum:

47.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājusies par 5%;

47.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir samazinājusies par 5%.

48. Lai noteiktu importa par dempinga cenām ietekmi uz vietējās līdzīgās preces cenām Latvijas iekšējā tirgū, tika salīdzināta AS “Kunda Nordic Tsement” piegādātā neiepakotā portlandcementa vidējā cena ar piegādes izdevumiem līdz Rīgai 2001.gadā, kas norādīta SIA “Baltik Salve” iesniegtajā informācijā, ar a/s “Brocēni” neiepakota cementa vidējām realizācijas cenām EXW līmenī 2001.gadā.

49. Salīdzinot datus par portlandcementa realizācijas cenām 2001.gadā, AS “Kunda Nordic Tsement” neiepakota portlandcementa realizācijas cenas bija par 13% līdz 23% zemākas nekā a/s “Brocēni” neiepakota cementa vidējās realizācijas cenas. Iepakota cementa cenas pārbaudes periodā netika salīdzinātas, jo 98% no AS “Kunda Nordic Tsement” uz Latviju eksportētā portlandcementa apjoma bija neiepakots cements.

50. A/s “Brocēni” neiepakota portlandcementa realizācijas cenas 2001.gada 2.pusē ir pakāpeniski samazinājušās, bet visstraujāk ir samazinājušās tieši tās markas neiepakota portlandcementa cenas, kas tiek importētas no Igaunijas (CEM I 42,5 R).

Mēnesis (2001.g.)	A/s “Brocēni” neiepakota cementa vidējā realizācijas cena (LVL/tonnā)	A/s “Brocēni” cementa CEM I 42,5 R vidējā realizācijas cena (LVL/tonnā)
Jūnijs	100%	100%
Jūlijs	101%	99%
Augusts	99%	99%
Septembris	97%	96%
Oktobris	96%	99%
Novembris	95%	93%
Decembris	93%	79%

 

51. Tā kā Igaunijas portlandcements 2001.gadā tika importēts par dempinga cenām, kas ir zemākas nekā a/s “Brocēni” portlandcementa realizācijas cenas Latvijas tirgū, tad tieši Igaunijas portlandcements ir ietekmējis vietējā ražotāja realizācijas cenu samazināšanos 2001.gada otrajā pusē. Turklāt a/s “Brocēni” optimālās portlandcementa realizācijas cenas, kas balstītas uz 1999.gada cenu līmeni, kad portlandcementa tirgu Latvijā neietekmēja imports par dempinga cenām, ir par 8% līdz 11% augstākas nekā uzņēmuma reālās realizācijas cenas Latvijas tirgū 2001.gada 2.pusgadā.

52. 2001.gadā, no vietējā ražotāja neatkarīgu iemeslu dēļ, ir palielinājušās a/s “Brocēni” portlandcementa ražošanā izmantotā kurināmā cenas, līdz ar to ir palielinājusies arī uzņēmumā ražotā portlandcementa pašizmaksa. Taču Latvijas tirgū esošās situācijas rezultātā vietējie ražotāji nevarēja paaugstināt portlandcementa realizācijas cenas. Tātad Latvijas portlandcementa tirgū realizētais Igaunijas izcelsmes portlandcements par dempinga cenām ir kavējis vietējā ražotāja cenu paaugstināšanos, kas citos apstākļos būtu notikusi.

53. 2001.gadā a/s “Brocēni” ir ražojusi četru marku neiepakoto portlandcementu, taču rentabla ir bijusi tikai vienas markas portlandcementa realizācija, bet trīs portlandcementa veidu gada vidējās svērtās realizācijas cenas EXW līmenī nav pietiekošas, lai nosegtu to pašizmaksu.

 

 

IV. Vietējās ražošanas situācija

54. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 234 “Atsevišķu Antidempinga likuma normu piemērošanas kārtība” V daļu VITAB izvērtē arī citus faktorus un rādītājus, kas raksturo vietējās ražošanas stāvokli, to skaitā peļņas, ražošanas apjomi, produktivitāte, investīciju nestā peļņa, ražošanas jaudas, kā arī faktiskās un iespējamās sekas attiecībā uz naudas plūsmu, preču krājumiem, nodarbinātību, darba samaksu, ekonomisko attīstību un kapitāla vai investīciju piesaisti.

(1) A/s “Brocēni” apgrozījums

55. A/s ”Brocēni” kopējais uzņēmuma apgrozījums:

55.1. 2000.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazinājies par 20%;

55.2. 2001.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu ir palielinājies par 0,4%.

56. 2000.gadā 77% no a/s ”Brocēni” apgrozījuma, bet 2001.gadā 78% no uzņēmuma apgrozījuma sastāda saražotā portlandcementa realizācija Latvijas tirgū. Tāpēc VITAB uzskata, ka uzņēmuma naudas plūsmas, peļņas vai zaudējumu pārskata posteņus, piemēram, uzņēmuma kopējo peļņu vai zaudējumus, ieņēmumus no līdzdalības asociēto uzņēmumu kapitālā un citus posteņus, nav nepieciešams analizēt sīkāk, jo tie nesniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma zaudējumiem attiecībā uz portlandcementa realizāciju Latvijas tirgū.

(2) A/s “Brocēni” portlandcementa ražošana

57. A/s ”Brocēni” portlandcementa ražošanas jaudas izmantošana:

57.1. 1999.gadā — 72%;

57.2. 2000.gadā — 57%;

57.3. 2001.gadā — 59%;

2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, portlandcementa ražošanas jaudas izmantošana ir palielinājusies par 2%, bet, salīdzinot 2001.gadu ar 1999.gadu, ražošanas jaudas izmantošana ir par 13% zemāka.

58. A/s “Brocēni” ražošanas apjomi:

58.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ražošanas apjomi ir samazinājušies par 21%;

58.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ražošanas apjomi ir palielinājušies 4%, bet, salīdzinot ar 1999.gadu, ražošanas apjomi ir par 17% zemāki.

59. A/s ”Brocēni” portlandcementa krājumi gada beigās:

59.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, krājumi ir samazinājušies par 3%;

59.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, krājumi ir palielinājušies par 2%.

(3) Investīcijas

60. Uzņēmums Latvijas ražotnē no 1999.gada līdz 2001.gadam ir ieguldījis 2,26 miljonus latu, kas investēti gan ēkās, gan iekārtās un citos pamatlīdzekļos.

(4) Nodarbinātība

61. A/s “Brocēni” nodarbināto skaits:

61.1. 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, ir samazinājies par 32%;

61.2. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, darbinieku skaits ir samazinājies par 12%, pārbaudāmās preces ražošanā nodarbinātais personāls ir samazinājies par 10%.

 

 

V. Secinājumi par vietējā ražotāja zaudējumiem

62. 2001.gada 2.pusgadā vietējais ražotājs ir zaudējis tirgus daļas Latvijas portlandcementa tirgū, kas ir Latvijas ražotāja galvenais noieta tirgus. Tika konstatēta arī vietējā ražotāja portlandcementa vidējās realizācijas cenas samazināšanās, ko ietekmējis portlandcementa imports no Igaunijas, kā arī krājumu uz gada beigām palielināšanās un darbinieku skaita samazināšanās.

63. Ņemot vērā apstākli, ka a/s ”Brocēni” 2001.gadā mēģināja pārvarēt 2000. gadā konstatētā portlandcementa dempinga (no Baltkrievijas un Krievijas, VITAB 2002.gada 22.janvāra lēmums Nr.01/2002, publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr.13 (2588) 2002.gada 24.janvārī) sekas, 2001.gadā uzņēmuma situācija atsevišķos rādītājos (ražošanas jauda, ražošanas apjomi) ir uzlabojusies salīdzinājumā ar 2000.gadu. Taču šie rādītāji nav sasnieguši 1999.gada līmeni, kad vietējo ražotāju neietekmēja portlandcementa imports par dempinga cenām. VITAB secināja, ka Igaunijas izcelsmes portlandcementa imports Latvijā ir kavējis vietējā ražotāja ekonomisko attīstību, kas būtu iespējama, pastāvot godīgai konkurencei Latvijas portlandcementa tirgū.

64. 2001.gadā par 6% ir palielinājies vietējā ražotāja pārdošanas apjoms Latvijas tirgū salīdzinājumā ar 2000.gadu. A/s “Brocēni” portlandcementa realizācijas cena Latvijas tirgū 2001.gadā ir samazinājusies par 5%, salīdzinot ar 2000.gadu. Tas liecina par to, ka vietējais ražotājs 2001.gadā, lai varētu konkurēt Latvijas tirgū ar Igaunijas izcelsmes portlandcementa cenām, ir bijis spiests samazināt portlandcementa realizācijas cenu.

65. 2001.gadā palielinājās arī vietējā ražotāja portlandcementa ražošanā izmantotā kurināmā cenas, kas radīja lielākas ražošanas izmaksas, taču realizācijas cenas uzņēmums nevarēja paaugstināt, kā tas būtu noticis, ja Latvijas portlandcementa tirgū būtu godīga konkurence.

66. Saistībā ar Igaunijas izcelsmes portlandcementa importu Latvijā par dempinga cenām tiek apdraudēta vietējās portlandcementa ražotnes sekmīga darbība un attīstība, kā arī iespējas atgūt ražotnē investētos līdzekļus un piesaistīt jaunas investīcijas ražošanas attīstībai.

 

 

VI. Igaunijas portlandcementa importa attīstība 2002.gadā

67. Pēc CSP datiem, 2002.gadā (janvāris–oktobris) Igaunijas portlandcementa importa apjomi ir palielinājušies par 35259 tonnām (194%), salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu.

68. Portlandcementa patēriņa tirgus Latvijā 2002.gadā (janvāris–oktobris) ir palielinājies par 14%, taču vietējais ražotājs šajā laika periodā ir realizējis tikai par 10% vairāk nekā iepriekšējā attiecīgā periodā, bet imports attiecīgi ir pieaudzis par 23%. Igaunijas portlandcementa importa daļa Latvijas kopējā cementa importā 2002.gadā laika posmā no janvāra līdz oktobrim ir 55%. Tas liecina par to, ka Latvijas portlandcementa tirgū arvien lielāku daļu aizņem importētais cements un īpaši Igaunijas portlandcements.

69. 2002.gadā ir turpinājusies vietējā ražotāju portlandcementa vidējo realizācijas cenu samazināšanās. 2002.gadā (janvāris–oktobris) portlandcementa vidējā realizācijas cena ir samazinājusies par 9%, salīdzinot ar 2001.gada attiecīgo periodu. Turpretī AS “Kunda Nordic Tsement” cenu politika attiecībā uz portlandcementa eksportu uz Latviju 2002.gadā nav mainījusies, un cenas ir palikušas iepriekšējā līmenī. Tas nozīmē, ka Igaunijas portlandcementa ražotājs turpināja dempinga politikas īstenošanu un uz Latviju portlandcementu eksportēja bez normālās peļņas.

70. Tirgus daļu sadalījums Latvijas portlandcementa tirgū 2002.gadā (janvāris–oktobris) liecina par to, ka Igaunijas portlandcements Latvijas tirgū aizņem arvien būtiskāku daļu. Vietējais ražotājs, samazinot realizācijas cenas, 2002.gada 1.pusgadā atguva iepriekšējā gadā zaudētās tirgus daļas, taču no jūlija mēneša ir zaudējis savas pozīcijas Latvijas portlandcementa tirgū.

Mēnesis (2002. g.)	A/s “Brocēni” daļa Latvijas patēriņā (%)	Igaunijas cementa importa daļa Latvijas tirgū (%)	Citu importētāju daļa Latvijas tirgū (%)
Janvāris	61%	25%	14%
Februāris	67%	15%	18%
Marts	76%	15%	9%
Aprīlis	77%	11%	12%
Maijs	73%	15%	12%
Jūnijs	74%	16%	10%
Jūlijs	67%	16%	17%
Augusts	66%	16%	18%
Septembris	58%	28%	14%
Oktobris	53%	23%	24%

 

71. 2002.gadā vietējā ražotāja situācija, atrodoties nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, ir pasliktinājusies, jo uzņēmums ir bijis spiests samazināt realizācijas cenas un zaudējis tirgus daļas Latvijas portlandcementa tirgū. VITAB atzīst, ka šo zaudējumu cēlonis nepārprotami ir Igaunijas portlandcementa importa ekspansīvā attīstība Latvijas portlandcementa tirgū.

 

 

E. Cēloniskā saite

72. 2001.gadā Igaunijas portlandcementa imports Latvijā par dempinga cenām tika uzsākts jūnijā, un tieši šī importa rezultātā ir konstatēti a/s “Brocēni” tirgus daļas zaudējumi Latvijā:

72.1. A/s “Brocēni” tirgus daļa jūnijā bija 74%, bet decembrī — 59%, tirgus daļa samazinājusies par 15%;

72.2. Igaunijas importētā portlandcementa tirgus daļa jūnijā — 3%, bet decembrī — 26%, tirgus daļa palielinājusies par 23%, kas norāda uz to, ka Igaunijas importētais portlandcements Latvijā ir ietekmējis ne tikai vietējo ražotāju, bet arī citu valstu portlandcementa importētāju realizāciju.

73. 2001.gada 2.pusgadā, sākoties Igaunijas izcelsmes portlandcementa importam Latvijā, a/s “Brocēni” ir samazinājuši vidējās portlandcementa realizācijas cenas par 8%, salīdzinot jūlijā konstatēto cenu ar decembra realizācijas cenu.

2001.gada 2.pusgadā a/s “Brocēni” neiepakota portlandcementa vidējā realizācijas cena ir pakāpeniski samazinājusies, bet visstraujāk ir samazinājušās tieši tās markas (CEM I 42,5 R) neiepakota portlandcementa cenas, kura tiek eksportēta no Igaunijas.

74. 2001.gadā AS “Kunda Nordic Tsement” uz Latviju 98% no visiem darījumiem eksportē neiepakoto cementu, un tas ir ietekmējis a/s “Brocēni” neiepakotā portlandcementa realizācijas cenas Latvijā, kas 3 cementa veidiem no 4 veidiem tika noteiktas zem pašizmaksas, lai varētu konkurēt ar Igaunijas ražotāju importētā portlandcementa cenām.

 

 

F. Citi faktori

75. Izvērtējot citu faktoru ietekmi uz vietējo portlandcementa ražošanu, vietējais importētājs iesniedza argumentu, ka Lietuvas portlandcementa imports varētu būtiski ietekmēt portlandcementa tirgu Latvijā un radīt zaudējumus vietējam ražotājam. Pēc VITAB rīcībā esošās GMP informācijas, portlandcements no Lietuvas tiek importēts par augstākām cenām nekā no Igaunijas, turklāt šī cenas ir vietējā ražotāja optimālo cenu līmenī. VITAB atzīst, ka Lietuvas imports var ietekmēt Latvijas portlandcementa tirgu, taču šajā gadījumā tirgū pastāv godīga konkurence. Tātad vietējo ražotāju galvenais zaudējumu cēlonis ir tieši Igaunijas portlandcementa imports, kas veicina vietējā ražotāja realizācijas cenu samazināšanos.

76. Kā otru iemeslu vietējā ražotāja zaudējumiem vietējais importētājs minēja faktu par a/s “Brocēni” eksporta apjomu samazināšanos. 2001.gadā a/s “Brocēni” portlandcementa eksporta apjomi ir samazinājušies par 7%, salīdzinot ar 2000.gadu, taču ieņēmumi ir par 10% lielāki nekā 2000.gadā. Tas nozīmē, ka 2001.gadā a/s “Brocēni” portlandcementu ir eksportējusi par augstākām cenām nekā 2000.gadā. VITAB atzīst, ka eksporta apjomu samazināšanās varēja ietekmēt atsevišķas zaudējumu pozīcijas (krājumu palielināšanos, darbinieku skaita samazināšanās), bet, ņemot vērā, ka vietējais ražotājs savu produkciju galvenokārt realizē Latvijas tirgū (šī lēmuma 47.punkts), eksporta apjomu samazinājumam nav tādu seku kā negodīgai konkurencei Latvijas portlandcementa tirgū.

 

 

G. Antidempinga maksājumi

77. VITAB ir konstatējis, ka vietējo ražotāju zaudējumus galvenokārt ir radījis Igaunijas izcelsmes portlandcementa imports par dempinga cenām. Lai novērstu vietējam ražotājam radītos zaudējumus un veicinātu godīgas konkurences attīstību Latvijas portlandcementa tirgū, VITAB atzīst, ka ir nepieciešams piemērot antidempinga pasākumus.

78. Saskaņā ar Antidempinga likuma 32. panta 2. daļu VITAB izvērtē, vai antidempinga maksājums, kas ir mazāks par pilnu dempinga starpību, ir pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējam ražotājam.

79. Pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka Latvijas tirgu ietekmē AS “Kunda Nordic Tsement” importētāja SIA “Baltik Salve” tālākpārdošanas cenas.

80. Nosakot piemērojamo antidempinga maksājumu, VITAB izmantoja vietējā ražotāja optimālo EXW cenu, no kuras atņēma vietējā importētāja peļņu, administrācijas, pārdošanas izdevumus un piegādes izdevumus Latvijā (no Rīgas līdz Valkai), lai iegūtu teorētisku vēlamo portlandcementa cenu uz robežas (DAF Valga). Šo aprēķināto cenu VITAB salīdzināja ar reālo AS “Kunda Nordic Tsement” muitas vērtību portlandcementa eksportam uz Latviju.

Veicot šo aprēķinu, tika izmantoti vietējā importētāja dati par pārbaudes periodu. A/s “Brocēni” optimālā produkcijas cena iepakotam cementam ir 1999.gada cenu līmenī, taču neiepakotam cementam ir zemāka nekā reālā produkcijas realizācijas cena EXW līmenī 1999.gadā, kad Latvijas tirgu neietekmēja imports par dempinga cenām.

81. Saskaņā ar Antidempinga likuma 32.panta 2.daļu VITAB konstatēja, ka vietējo ražotāju zaudējumu novēršanai pietiekams ir maksājums, kas ir mazāks par pilno dempinga starpību.

82. VITAB atzīst, ka atbilstošais antidempinga pasākumu apjoms AS “Kunda Nordic Tsement” ražotājam un uz Latviju eksportētajam portlandcementam ir 5,50 LVL par tonnu.

83. VITAB uzskata, ka šāds maksājuma līmenis būtu atbilstošs portlandcementa tirgus situācijai, jo 2002.gadā Latvijas portlandcementa patēriņa tirgus ir būtiski palielinājies salīdzinājumā ar pārbaudes periodu. Piemērojot antidempinga maksājumu šādā apmērā, vietējam importētājam nebūtu liegta iespēja darboties Latvijas tirgū, kā rezultātā tiktu novērsta iespējama portlandcementa deficīta rašanās Latvijas tirgū.

 

 

H. Valsts intereses

84. Saskaņā ar Antidempinga likuma 33. panta 1. daļu VITAB ir jāizvērtē, vai antidempinga maksājumu piemērošana būtu valsts interesēs.

85. Ieinteresētajām pusēm bija iespēja paust savu viedokli par valsts interesēm saskaņā ar Antidempinga likuma 33.panta 3.daļu.

86. Valsts interešu izvērtējuma pamatā saskaņā ar Antidempinga likuma 33.panta 2.daļu ir apsvērumi par visu dažādo interešu kopumu, kurā ietvertas ražotāju un patērētāju intereses, kā arī valsts iekšpolitikas un ārpolitikas intereses.

87. A/s “Brocēni” sadarbībā ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (no 2003.gada 1.februāra — Vides ministrija) ir iesaistījusies dažādos vides aizsardzības projektos, kuru realizācija ir atkarīga no a/s “Brocēni” sekmīgas darbības.

(1) Vietējā ražotāja intereses

88. A/s “Brocēni” ir vienīgais portlandcementa ražotājs Latvijas Republikā, un tā interesēs ir antidempinga pasākumu piemērošana Igaunijas izcelsmes portlandcementa importam, jo tā tiktu novērsta nodarīto zaudējumu turpināšanās un pārtraukta negodīga konkurence Latvijas tirgū. Vietējais ražotājs varētu rentabli darboties vietējā portlandcementa tirgū, plānot un attīstīt savu ražotni, atgūt investētos līdzekļus un piesaistīt jaunas investīcijas. Turklāt uzņēmums ir nozīmīgs Saldus rajona ekonomiskās aktivitātes nodrošināšanai.

89. Ja antidempinga pasākumi netiktu piemēroti, vietējā ražotāja ekonomiskā stabilitāte un attīstība būtu apdraudēta vēl vairāk, jo palielinātos pārbaudes laikā konstatēto dempinga nodarīto zaudējumu apjomi.

90. Valsts interesēs ir garantēt vietējā ražotāja pastāvēšanu godīgas konkurences apstākļos, nodrošināt stabilu nodarbinātību un tirgus vidi, kas nav atkarīga no kādas citas ārvalsts vai ārvalstu ražotāja.

(2) Patērētāju intereses

91. Antidempinga maksājumu ieviešanas rezultātā paaugstināsies no Igaunijas importētā portlandcementa, kā arī vietējā ražotāja portlandcementa cenas. Taču šis apstāklis nenoliedz apgalvojumu, ka maksājumu piemērošana ir valsts interesēs, jo zemās importa cenas ir negodīgas konkurences rezultāts, kas veicinājis arī vietējo ražotāju cenu samazināšanos.

92. Patērētāju interesēs ir arī vietējās ražošanas saglabāšana, jo tā pasargā vietējā tirgus atkarību no ārvalstu piegādātājiem un nodrošina lielākas izvēles iespējas. Turklāt Igaunijas portlandcementa imports ir negatīvi ietekmējis arī citu valstu portlandcementa importu Latvijā.

(3) Importētāju intereses

93. Antidempinga maksājumu piemērošanas gadījumā importētāju tirgus daļa Latvijas tirgū varētu samazināties. Taču, tā kā šī tirgus daļa tika iegūta, importējot portlandcementu par dempinga cenām, šim interešu apsvērumam nav būtiskas nozīmes. Turklāt, ņemot vērā vietējā importētāja apgalvojumu, ka pieprasījums pēc Igaunijas izcelsmes portlandcementa esot saistīts nevis ar zemo cementa cenu, bet gan tā augsto kvalitāti, VITAB uzskata, ka importētāja tirgus daļa pēc antidempinga maksājumu ieviešanas būtiski nemainīsies.

(4) Latvijas ārpolitikas intereses

94. Antidempinga pasākumu veikšana nav pretrunā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas 1993.gada 13.septembra nolīgumu par brīvo tirdzniecību, jo paša nolīguma 17. pants paredz līgumslēdzējām pusēm iespēju piemērot aizsardzību pret citas puses uzņēmumu dempinga praksi.

95. Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statuss neliedz tai iespēju piemērot Antidempinga likuma normas līdz pat iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Turklāt Latvijas iestāšanās ES ir atkarīga no dažādiem juridiskiem priekšnoteikumiem, tai skaitā no Latvijas referenduma rezultātiem. Bez tam antidempinga pasākumu piemērošana līdz Latvijas iestāšanai ES varētu palīdzēt vietējam ražotājam strādāt rentabli vietējā tirgū un sagatavoties konkurencei ES brīvajā tirgū. Tāpēc VITAB neuzskata par vērā ņemamiem importētāja argumentus par to, ka antidempinga pasākumu piemērošana pret Igauniju laikā, kad abas valstis gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, esot “neloģiska un tas tikai sarežģītu robežu šķērsošanas procedūru”.

 

 

I. Cenu labojumi

96. Pēc Iepriekšējā lēmuma pieņemšanas VITAB nav saņēmis cenu labojumu piedāvājumu no Igaunijas portlandcementa ražotāja AS “Kunda Nordic Tsement”.

97. Saskaņā ar Antidempinga likuma 26.panta 1.daļu ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas eksportētājs var ierosināt VITAB cenu labojumus.

 

J. Pārsūdzēšana

98. Saskaņā ar Antidempinga likuma 48.pantu ieinteresētās puses, kuras piedalījās pārbaudē, var pārsūdzēt tiesā VITAB galīgo lēmumu par antidempinga maksājumu piemērošanu viena mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja direktore A. Tjuša