Par militāro mediķu sagatavošanu un apmācību

Piektdien, 4.aprīlī, tika parakstīts līgums starp Aizsardzības ministriju un Stradiņa universitāti

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra paraksta sadarbības līgumu

Piektdien, 4. aprīlī, Rīgas Stradiņa universitātē tika parakstīts līgums par militāro ārstu sagatavošanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Rīgas Stradiņa universitātes rektorātā bija pulcējušies Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku, Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji un žurnālisti, lai būtu klāt Latvijas mediķiem un karavīriem nozīmīgā brīdī – sadarbības līguma parakstīšanā starp Aizsardzības ministriju un Rīgas Stradiņa universitāti par militāro mediķu – ārstu sagatavošanu.

Līguma parakstīšanas reizē aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atzina, ka dzīvojam ļoti sarežģītā laikā, kas pārpilns dažādu pārsteigumu un apdraudējumu. Mūsu valsts ir iesaistījusies daudzās sadarbības programmās un operācijās, izveidojušies daudzveidīgi kontakti ar citu valstu militārajiem spēkiem, un, mērķtiecīgi strādājot vairāku gadu garumā, esam kļuvuši par starptautiskās drošības sistēmas dalībniekiem. Militārie mediķi, kas sagatavoti Latvijas medicīnas izglītības sistēmā, sekmīgi darbojas militāro spēku misijās, piemēram, Kosovā vai Afganistānā. Ar līdzšinējo sagatavošanas sistēmu esam sasnieguši pašreizējās iespējas un rezultātus, bet tie ir jāpārvērtē un jāliek jauni pamati, lai militārā medicīna Latvijā nostiprinātos un ieņemtu tai atbilstošu vietu. Pēdējā laikā, palielinoties dažādu risku un apdraudējumu izplatībai uz mūsu planētas, valsts administrācijai, pārvaldei, militārpersonām un mediķiem jāstrādā efektīvi un vienoti, lai nepieciešamības gadījumā spētu palīdzēt cilvēkiem. Parakstītais līgums liks jaunus pamatus un sniegs plašākas iespējas militārās medicīnas izglītības atjaunošanā Latvijā.

Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra atzina, ka militārā medicīna ir tikpat īpaša medicīnas nozare kā ķirurģija, ginekoloģija vai internā medicīna, bet kara medicīnai ir virkne atšķirību. Bieži vien militārais mediķis saskaras ar pacientiem, kam vienlaikus traumēti daudzi orgāni un sistēmas. Tas prasa no ārsta ļoti vispusīgas un plašas zināšanas, kā arī ātru un profesionālu slimnieka novērtēšanu. Turklāt palīdzība jāsniedz ekstremālos, paaugstināta stresa apstākļos, kas būtiski atšķiras no situācijas civilajā medicīnā. Militārajiem mediķiem arī labi jāpārzina militārā darba un procesa organizācija, jo, tikai to pārzinot, viņi varēs sekmīgi iekļauties kopējās operācijās.

Pirms līguma parakstīšanas notika mediķu sagatavošana gada garumā, šajā darbā piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas studiju pētniecības centrs kopā ar Aizsardzības ministrijas speciālistiem un Nacionālo aizsardzības akadēmiju, lai atjaunotu Latvijā militārās medicīnas izglītības iespējas. Medicīnas apmācībā nav speciāla priekšmeta, piemēram, kara lauka ķirurģijas, kā bija padomju laikos, bet medicīnas daļa ir tā pati, ko māca civilajiem mediķiem, otra daļa – militārā — tiks apgūta Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Apmācība tiek organizēta Medicīnas fakultātes studentiem ceturtajā, piektajā un sestajā studiju gadā. Ja būs sekmīgi pabeigtas studijas, studentam piešķirs arī rezerves leitnanta pakāpi. Nacionālie bruņotie spēki spēs plānot militāro mediķu vienību iespējas.

Turklāt rektors izteica cerību, ka projekts veicinās jauna akadēmiskā personāla veidošanos militārajā medicīnā. Rektors atcerējās, ka pirms nedaudziem gadiem šajās pašās telpās noticis unikāls seminārs, kurā piedalījies profesors Kristaps Kegi, kurš kā militārais mediķis bija praktizējies Vjetnamas džungļos kara laikā, bet blakus viņam stāvējis speciālists no Krievijas Centrālā kara hospitāļa, kuram bijusi liela Afganistānas karā gūta pieredze. To J.Vētra sacīja, lai uzsvērtu, ka militāro mediķu sūtība pēc būtības ir apolitiska, jo palīdzība jāsniedz abu pušu cietušajiem karavīriem un civilajiem. Integrējoties NATO, Latvijas mediķu pienākums ir sniegt profesionālu palīdzību jebkuram karavīram, bet latviešu karavīrs nepieciešamības gadījumā var saņemt palīdzību no militārā mediķa, kas runā latviešu valodā.

Projekta vadītāja profesore Benita Feldmane:

— Ideja radās saistībā ar Latvijas Rezerves virsnieku asociāciju un Baltijas jūras valstu rezerves virsnieku organizāciju, tiekoties ar Dānijas Kardioķirurģijas institūta direktoru pulkvežleitnantu Bentu Kristiansenu. Aizbraucu uz Lietuvu, kur šādas mācības jau notiek trīs gadus un militāro mediķu studijas ir visai populāras studentu vidū. Tika izstrādāta programma, kas guva rektora akceptu, projektā tika iesaistīta Aizsardzības ministrija un NAA, un šodien parakstītais līgums ir viens no šī darba starpposmiem.

— Vai jūsu darbā būs jāiesaista arī juristi, lai pilnveidotu likumdošanu?

B. Feldmane: — Laikam reti kādā armijā mediķiem ir tik zema militārā pakāpe – leitnants. Parasti ārsta amatam atbilst majora pakāpe. Šī problēma vēl pagaidām nav atrisināta. Uzskatu, ka minimālā būtu kapteiņa pakāpe, jo tā ir specifiska militārā profesija, kur vajadzīga augstākā izglītība.

Rīgas Stradiņa universitātes 6. kursa studente Sandra Sīmane, kas paralēli studijām apgūst arī militārā mediķa profilu:

— Militāro mediķu pirmajā brīvprātīgo grupā esam septiņas meitenes un viens puisis. Tas faktiski atspoguļo mūsu studentu samēru universitātē. Es arī cerēju, ka pieteiksies vairāk puišu. Mani apmierina mācību process, arī tas, ka jāizpilda dažādas ar militāro disciplīnu saistītas prasības, ka jārūpējas pašai par savu fizisko sagatavotību, tiek dota tikai ievirze, un pēc tam notiek sasniegtā pārbaude. Praktiskās nodarbības pārsvarā notiks vasarā.

Andris Kļaviņš  — “Latvijas Vēstnesim”