Par Tautsaimniecības padomes sēdi

Piektdien, 4.aprīlī, Ekonomikas ministrijā notika kārtējā Tautsaimniecības padomes (TSP) sēde. Sēdes darba kārtībā izskatīti vairāki būtiski jautājumi.

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns informēja par Ekonomikas ministrijas (EM) darbības aktualitātēm 2003.gadā un jautājumiem, kas būtu risināmi sadarbībā ar TSP. Ministrija ir izstrādājusi savu rīcības plānu, kas atšķirībā no iepriekšējiem gadiem veidots kā datu bāze, kurā apkopoti visi veicamie darbi, atbildīgie izpildītāji, termiņi un saistība ar konkrēto Valdības deklarācijas punktu. Bez datu bāzes ministrija apkopojusi arī savu svarīgāko darbu plānu šim gadam, kurā ietverto aktivitāšu īstenošanu ministrijas speciālisti jau sākuši. Ministrs pauda cerību, ka “Ekonomikas ministrijas izstrādātais rīcības plāns būs reāls sadarbības instruments starp valsti un uzņēmējiem, kuri aktīvi iesaistīsies uzstādīto darbu izpildes kontrolē, kā arī sniegs objektīvus priekšlikumus ministrijas darbības efektivitātes paaugstināšanai un konkrētu problēmu risināšanai”.

Kā ministrijas vidēja termiņa prioritātes ministrs uzsvēra divas: Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas izstrādi un īstenošanu, kā arī uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, nākamajos četros gados panākot valstī darbojošos ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita dubultošanos. Ministrs minēja vairākus svarīgākos šogad veicamos darbus:

• rūpniecības uzņēmumu aktivizēšanas, ražošanas apjomu pieauguma un aktīvo uzņēmumu skaita palielināšanās veicināšanas nolūkā izstrādāt ES Struktūrfondu līdzekļu 2004.–2006.gadā (200 milj. eiro) piesaistes pamatnosacījumus un noteikt Latvijas rūpniecības attīstības pamatprincipus un prioritātes;

• pilnveidot Latvijas Garantiju aģentūras darbību, 2003.gadā garantējot ne mazāk kā 100 Latvijas uzņēmēju projektus;

• izveidot Riska investīciju fondu, lai radītu jaunus un inovatīvus uzņēmumus;

• radīt priekšnoteikumus liberāla gāzes tirgus funkcionēšanai, lai nostiprinātu konkurenci gāzes tirgus sektorā;

• izstrādāt elektroapgādes sektora restrukturizācijas un tirgus liberalizācijas pamatnostādnes ar mērķi nostiprināt konkurenci elektroapgādes tirgus sektorā;

• nacionālās inovāciju programmas īstenošana 2003.gadā — Zinātnes un tehnoloģiju parka (ZTP) projekta ieviešana, realizējot ZTP 1.posmu (Salaspils centrs), kas sekmēs jaunu inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos, radot ne mazāk kā 500 darbavietas zinātņietilpīgās nozarēs;

• būvniecības procesa pilnveidošanas nolūkā aktualizēt Būvniecības nacionālo programmu;

• nodrošināt 4 gadu laikā Latviju apmeklējošo tūristu skaita pieaugumu līdz 8–10 miljoniem (pagājušā gadā — 2–2,5 miljoni);

• veicināt tūrisma pakalpojumu eksporta palielināšanos, attīstot vienotu tūrisma informācijas centru tīklu, kā arī nodrošinot tūrisma informācijas biroju darbību ārvalstīs (Somijā, Vācijā, Lielbritānijā).

Detalizētāks Ekonomikas ministrijas rīcības plāns un svarīgāko darbu plāns pieejams ministrijas mājaslapā internetā, sadaļā “Rīcības plāns”.

TSP priekšsēdētājs Viktors Kulbergs dalījās pārdomās par TSP un nozaru ekspertu padomju vietu un lomu Ekonomikas ministrijas profesionālā viedokļa veidošanā un valsts tautsaimniecības procesu vadībā. Lai uzlabotu dialogu starp Ekonomikas ministriju, Tautsaimniecības padomi un nozaru pārstāvniecības institūcijām, TSP locekļi vienojās par sekojošo:

1) EM sadarbībā ar Ekspertu padomes sekretariātu izstrādāt sadarbības līguma projektu starp EM, TSP un konkrēto nozari pārstāvošu uzņēmēju organizāciju vai Nozares ekspertu padomi (NEP);

2) aktualizēt Ekspertu padomes nolikumu, ņemot vērā to, ka NEP vietā jāparedz termins “nozari pārstāvoša organizācija” — galvenais nozares uzņēmēju interešu dialoga partneris EM un TSP;

3) EM struktūrvienībām nozīmēt pārstāvjus darbam ar konkrētas tautsaimniecības nozares ekspertiem (pārtikas, vieglās rūpniecības, mašīnbūves un metālapstrādes, ķīmijas, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas, iegūstošās rūpniecības un būvmateriālu ražošanas, elektroniskās komunikācijas, būvniecības, enerģētikas, tirdzniecības un tūrisma nozari);

4) EM izveidot darba grupu enerģētikas politikas aktualizēšanai, darba grupā iesaistot Enerģētikas nozares ekspertu padomi.

EM Rūpniecības departamenta direktors Raimonds Aleksejenko stāstīja par Latvijas rūpniecības politiku, iestājoties ES, un Latvijas rūpniecības attīstības stratēģijas izstrādi. 2003.gada februārī Eiropas Komisijas komunikācijā “Rūpniecības politika paplašinātā Eiropā” tika definēta jauna rūpniecības attīstības stratēģija, kuras pamatā ir Lisabonas stratēģijā minētie principi un izvirzītais mērķis – līdz 2010. gadam padarīt ES par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Tāpēc ir jāatjauno “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes.”

EM Rūpniecības departaments jau sācis aktīvu darbu pie “Pamatnostādņu” izstrādes plānošanas. Rūpniecības pamatnostādnes plānots izstrādāt trijos posmos. Pirmajā posmā tiks identificēta valsts pārvaldes sektoru stratēģija un identificētas problēmas sfērās, kas ietekmē rūpniecības politiku. Otrajā fāzē, pamatojoties uz horizontālo politiku analīzi, sadarbībā ar nozaru asociācijām tiks apkopota nozaru uzņēmumu stratēģiskā virzība, identificētas problēmas un iespējamie risinājumi. Rezultātā tiks apkopota informācija par nozaru uzņēmumu attīstības stratēģijām un šķēršļiem to attīstībai. Trešajā fāzē tiks izstrādāts Rūpniecības pamatnostādņu projekts un saskaņots ar privāto un valsts sektoru. EM kā atjaunoto Rūpniecības pamatnostādņu izstrādes termiņu noteikusi šā gada 16.decembri. TSP locekļi apstiprināja, ka katra posma rezultātu apkopojumu izskata un apstiprina TSP.

Velta Feodorova, Ekspertu padomes sekretariāta vadītāja