Par pētījumiem sociālajā politikā

Ceturtdien, 3. aprīlī, Labklājības ministrijā (LM) tika prezentēti tās pasūtītie pētījumi sociālās politikas jomā par 2002. gadu. LM šādus pētījumus par sociālo politiku pasūta jau piekto gadu un izmanto tos savā darbā, piemēram, jaunu likumprojektu izstrādē. Pagājušajā gadā tika veikti šādi pētījumi: “Sociālās atstumtības riska faktoru identificēšana trūcīgo ģimeņu bērniem”, “Pētījums par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un vēlamajiem izmaksas periodiem”, “Sociālo pakalpojumu efektivitāte un resursu izmantošanas optimizācijas iespējas invalīdu integrācijas nodrošināšanā”, “Veselības aprūpes pakalpojumu groza pašreizējā stāvokļa izvērtējums, tā ietekmējošo faktoru analīze un nākotnes tendences” un “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Nodarbinātības valsts dienestu”.

Pētījums “Sociālās atstumtības riska faktoru identificēšana trūcīgo ģimeņu bērniem”

Pētījumu veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, un to prezentēja projekta vadītāja Ilze Trapenciere.

Pētījums rāda, ka bērni ir pret nabadzību visneaizsargātākā sociālā grupa. Bērni veido apmēram pusi no visa nabadzīgo skaita Latvijā. Vecuma grupā, kurā ir bērni līdz 10 gadiem, 48% bērnu dzīvo nabadzībā, 10–19 gadus veco grupā — 44%. Veicot pētījumu, noskaidrots, ka sociālajai atstumtībai visbiežāk pakļautas ģimenes ar diviem un vairāk bērniem, nepilnās ģimenes, bērni, kuru vecāki ir invalīdi, bērni, kas ir lauku iedzīvotāji, un bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

35,1% trūcīgo ģimeņu nevar nodrošināt bērnus ar veselības aprūpi, un šajās ģimenēs, īpaši laukos, mediķi konstatē bērnu veselības pasliktināšanos un biežāk ir sastopamas ielaistas slimības. 31,9% nevar nodrošināt bērnus ar pienācīgu pārtiku, 20,7% trūcīgo ģimeņu bērniem nav pieejama izglītība un 52% ārpusklases pulciņi; tas veicina bērnu sociālās izolētības sajūtu, kā arī rada grūtības nākotnē konkurēt darba tirgū. Trūcīgo ģimeņu bērnu atsvešinātības sajūtu vairo arī nespēja piedalīties ar līdzaudžiem kopīgās izklaidēs un sporta pasākumos, jo tas prasa finanšu līdzekļus.

Pētījuma autori secina, ka sociālās atstumtības mazināšanā būtiska loma būtu pabalstu palielinājumam ģimenēm ar bērniem, bērniem bāreņiem un tiem bērniem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, mācās arodskolās, bet kuriem ir tikai viens no vecākiem. Tāpat jānosaka atbildība tiem vecākiem (visbiežāk tēviem), kas ģimeni ir pametuši. Jautājumā par alimentu nomaksu ir jābūt stingrai valsts nostājai un atbalstam. Valstij ir jānodrošina izglītības pieejamība visiem bērniem. Tas vispirms saistīts ar lielāku finansējuma piešķiršanu mācību grāmatu iegādei. Būtu jārūpējas arī par interešu izglītības nodrošināšanu trūcīgu ģimeņu bērniem.

“Pētījums par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un vēlamajiem izmaksas periodiem”

Projektu izstrādāja Latvijas Universitāte, un to prezentēja projekta vadītāja Lūcija Kavale.

Pētījumā aptaujātie respondenti uzskata, ka jāpalielina pabalsts par bērna kopšanu vecumā līdz pusotram gadam un vecumā no pusotra līdz trim gadiem. To, ka šobrīd bērna kopšanas pabalsts nav īpaši efektīvs, apliecina fakts, ka tā saņemšana neietekmē respondentu lēmumu pieņemšanu par pilna bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu vai neizmantošanu vai par vēl kāda bērna laišanu pasaulē. 59% respondentu, atgriežoties darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, netika saglabāts ne iepriekšējais amats, ne atalgojums. Vislielākais risks te ir rūpniecības nozarē un privātuzņēmumos strādājošajiem. Katrs trešais respondents bērna kopšanas atvaļinājumu neizmantoja tāpēc, ka darba devējs bija izteicis draudus par iespēju zaudēt darbu.

Pētījuma autori uzskata, ka būtu jāpalielina bērna kopšanas pabalsti, tos maksājot tikai līdz divu gadu vecumam, visu izmaksas periodu pabalsts būtu jāizmaksā nemainīgā apmērā. Tāpat svarīgi būtu motivēt tēvus izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī noteikti būtu jāmotivē darba devēji mainīt attieksmi pret ģimenēm ar bērniem.

Pētījums “Sociālo pakalpojumu efektivitāte un resursu izmantošanas optimizācijas iespējas invalīdu integrācijas nodrošināšanā”

Pētījumu veica SIA “Attika E”, to prezentēja projekta autors Valdemārs Baris.

Kā atzina projekta autors, valstī gan ir izstrādāta koncepcija “Vienādas iespējas visiem”, taču kopumā trūkst ilgtermiņa valsts politikas. Pētījuma gaitā tika konstatēts, ka trūkst kvalitatīvas statistikas par invalīdu izglītību un nodarbinātību, nav oficiālu datu par skolēniem invalīdiem profesionālās izglītības mācību iestādēs, arī par speciālo izglītību iespējams saņemt tikai ļoti vispārīgus datus. Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nekas nav minēts par speciālām izglītības programmām invalīdiem vai izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Izglītība nav vienādi pieejama visiem iedzīvotājiem. Vispārizglītojošās skolās no visiem skolēniem tikai 0,38% ir invalīdi. Ekspresintervijās kā galvenie cēloņi tam minēta skolotāju neieinteresētība un skolu inženiertehniskā nepiemērotība. Izglītības nodrošināšana pietiekamā apmērā netiek savienota ar rehabilitācijas pakalpojumiem. Valstī trūkst surdotulku, šobrīd tādu ir tikai 14. Nav surdotulku, kas varētu tulkot no franču, angļu un vācu valodas.

Pētījuma autori secina, ka invalīdu izglītības un nodarbinātības problēmas ir “izšķīdinātas” dažādās valsts programmās, kurās invalīdu integrācija sabiedrībā var nebūt noteikta kā prioritāte, bet gan kā pakārtoti pasākumi. Pētījuma autori uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijā ir jāizveido Valsts speciālās izglītības centrs. Tāpat ir jānosaka Invalīdu lietu nacionālās padomes kompetence un sastāvs. Bet, galvenais, uz koncepcijas “Vienādas iespējas visiem” bāzes ir jāizstrādā valsts stratēģija invalīdu integrācijai sabiedrībā.

Pētījums “Veselības aprūpes pakalpojumu groza pašreizējā stāvokļa izvērtējums, tā ietekmējošo faktoru analīze un nākotnes tendences”

Pētījumu izstrādāja sabiedrība “Dea Baltika”, to prezentēja projekta vadītāja Gunita Krapeniece.

Pētījums vēlreiz pierādīja sabiedrībā jau labu laiku sajusto: pašreizējais veselības aprūpes finansējums Latvijā neatbilst piedāvāto veselības aprūpes pakalpojumu reālajām izmaksām un iedzīvotāju pieprasījumam pēc veselības aprūpes. Ierobežota budžeta apstākļos jānosaka apjoms tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ko finansē valsts. Līdz ar to, kā secina pētījuma autori, tuvākajos gados ir neizbēgama rindu veidošanās un kvotu noteikšana atsevišķās pakalpojumu grupās. Veicot veselības aprūpes normēšanu, izmaksu efektivitāte nedrīkst būt svarīgākais kritērijs veselības aprūpes pakalpojumu izvēlē. Ir jāņem vērā arī iedzīvotāju pieprasījums un sociāli ekonomiskie rādītāji valstī. Pētījuma autori arī iesaka ieteicamo normēšanas ieviešanas shēmu Latvijā.

Pētījums “Par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Nodarbinātības valsts dienestu”

Pētījumu veica sabiedriskās domas pētījumu centrs “SKDS”, un to prezentēja Dace Cālīte.

Pētījums rāda, ka tikai 30% bezdarbnieku darbu meklē ar Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) palīdzību. Dienesta darbu labi pārzina 6% aptaujāto, 44% zina, ka tāds ir, bet nevar pateikt neko sīkāk. Lielais vairums aptaujāto atzina, ka darbu meklētu, izmantojot neformālus kanālus — draugu, paziņu, radinieku ieteikumus. 60% aptaujāto atzina, ka ir informēti, kā saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tāpat 60% respondentu vēlētos iegūt informāciju par NVD piedāvātajiem jaunajiem pakalpojumiem — darba praksēm, subsidētām darbavietām, kā arī par iespējām pārkvalificēties. 3/4 aptaujāto atzina, ka informāciju par NVD aktivitātēm vēlētos saņemt ar preses un televīzijas starpniecību. Izvērtējot NVD darbu, vairākums respondentu atzinīgi izteikušies par darbinieku laipnību un profesionalitāti. Vispozitīvāk novērtēti tādi NVD pasākumi kā darba meklētāju klubs un NVD algotās subsidētās darbavietas.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore