Par miera uzturēšanu Bosnijā un Hercegovinā
Piektdien, 4.aprīlī, tika apbalvoti NBS karavīri par piedalīšanos miera uzturēšanas misijās
Foto: Andris Kļaviņš NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots kaprālim Zigmundam Jēkabsonam pasniedz medaļu “Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās” |
Foto: Andris Kļaviņš Kapteine Jolanta Armaloviča saņem medaļu no pulkveža Jura Kivkucāna rokām |
Piektdien, 4. aprīlī, Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots apbalvoja Latvijas karavīrus, kas atgriezušies no starptautisko spēku miera uzturēšanas misijām Bosnijā un Kosovā.
Ādažu mācību centrā, uzrunājot karavīrus, kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots augstu novērtēja Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, kuri godam veikuši savus uzdevumus tālu no mājām šajos nemierīgajos laikos. Reizē komandieris arī atzīmēja, ka viņi nesuši Latvijas labo vārdu pasaulē, izpildot valsts uzdevumu. Pasaulē ir jauni izaicinājumi, un mums jābūt gataviem jebkurā brīdī stāties tiem pretī, tāpēc, runājot par bruņoto spēku attīstību, kontradmirālis apliecināja, ka viena no prioritātēm ir 1. kājnieku bataljons. Komandieris vēlēja veselību, spēku, izturību un veiksmi bataljona karavīriem un viņu ģimenēm.
Par teicamu uzticēto pienākumu veikšanu un nevainojamu disciplīnu ar Nacionālo bruņoto spēku medaļu “Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās” tika apbalvoti 98 karavīri, kuri piedalījušies misijās Bosnijā un Kosovā. Daudzi no viņiem piedalījušies starptautiskās misijās vairākkārt. Divi karavīri atgriezušies no ceturtās misijas, astoņi – no trešās, astoņpadsmit – no otrās, 69 bija pirmoreiz misijā, bet vispieredzējušākais ir kaprālis Normunds Boževnieks, kurš piecas reizes pārstāvējis Latviju starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos.
Kapteine Jolanta Armaloviča bija viena no nedaudzajām sievietēm, kas izpildījusi uzdevumu Bosnijā:
— Tā bija mana pirmā misija. Strādāju apgādes koordinācijas grupā kā transporta kontroles virsnieks. Pārbaudīju muitas dokumentus kravām, ko ieveda Bosnijā. Mūsu štābs atradās Dobojā. Strādāju kopā ar dāņu, poļu un zviedru karavīriem. Kāds laiciņš pagāja, kamēr kolektīvs saliedējās un apradām ar kolēģu nacionālajām īpatnībām, tradīcijām, darba stilu. Bija interesanti, bagātinājos pieredzē. Ilgas pēc mājām sākās dažas dienas pirms atvaļinājuma. Iepazinos ar vietējiem horvātiem, kas strādāja bāzē. Turpināšu dienestu Nacionālo bruņoto spēku štābā un labprāt piedalīšos līdzīgos uzdevumos, ja man tos uzticēs.
Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”