Ar kopīgām vērtībām balstītā sadarbībā

4. – 6.aprīlī Latvijā oficiālā vizītē uzturējās Horvātijas prezidents Stipa Mesičs ar dzīvesbiedri Milku un prezidenta vadītā delegācija

Piektdien, 4.aprīlī, Rīgas pilī: Horvātijas Republikas prezidents Stipa Mesičs un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Juris Krūmiņš

Tiekoties ar Valsts prezidenti

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 4. aprīlī, Rīgas pilī tikās ar Horvātijas prezidentu Stipu Mesiču, viņa oficiālās vizītes Latvijā laikā pārrunājot iespējas paplašināt abu valstu sadarbību. Abas puses bija gandarītas, ka ar šo vizīti ir aizsākta divpusējā sadarbība augstākajā līmenī, kas apliecina Latvijas un Horvātijas vēlmi stiprināt attiecības vienotās Eiropas un divpusējās sadarbības kontekstā.

S.Mesičs apliecināja savas valsts ieinteresētību pārņemt Latvijas eirointegrācijas pieredzi. Valsts prezidente pauda Latvijas gatavību turpināt pieredzes apmaiņu šajā jomā.

Runājot par konkrētām divpusējās sadarbības formām, abas puses īpašu uzmanību sarunā veltīja kontaktu paplašināšanai tūrismā. Horvātijas puse darīja zināmu, ka tuvākajā laikā vēlas atvērt Rīgā savas valsts tūrisma pārstāvniecību Baltijas valstīs.

Valsts prezidenta preses dienests

Preses konferencē

Piektdien, 4.aprīlī, Rīgas pilī: Milka Mesiča, Horvātijas Republikas prezidents Stipa Mesičs, Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs Foto: Juris Krumiņš

Pēc Latvijas un Horvātijas prezidentu sarunām notika preses konference. To ievadot, Vaira Vīķe-Freibergateica:

— Šodien mums ir prieks un gods uzņemt Latvijā Horvātijas Republikas prezidentu. Tas ir vēsturisks notikums, jo šī ir līdz šim augstākā līmeņa vizīte mūsu valstu attiecību vēsturē. Man jau bijis gods tikties ar prezidentu Mesiču daudzos starptautiskos forumos, taču īpašs prieks ir uzņemt Horvātijas prezidentu Latvijā. Mūsu zemēm un tautām ir daudz kopīga, kaut mēs dzīvojam ziemeļos, bet Horvātija ir dienvidos. Abām tautām bijis grūti jācīnās, lai iegūtu brīvību. Mums, īpaši Horvātijai, bijis grūti jācīnās, lai iegūtu savai zemei mieru. Tagad mūsu valstīm ir līdzīgs izaicinājums — sasniegt līmeni, kāds ir citās Eiropas valstīs, kas baudījušas neatkarību, mieru un stabilitāti daudz ilgāk nekā Latvija un Horvātija. Mūsu valstīm ir daudz ko mācīties vienai no otras, un prezidenta Mesiča vizīte ir liecība mūsu gatavībai attīstīt sadarbību gan jau vistuvākajā laikā, gan arī tālākā nākotnē.

Pēc tam Latvijas un Horvātijas žurnālistus uzrunāja Stipa Mesičs:

— Vispirms es gribu pateikties prezidentes kundzei par laipno ielūgumu, kas man un mūsu delegācijai ļāva apmeklēt jūsu skaisto valsti. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Horvātijas neatkarību. Pirms vizītes mūs informēja, ka Latvijā būs krietni vēss, taču šodien, kā redzam, spīd spoža saule, kas līdz ar silto uzņemšanu mums ir patīkams pārsteigums. Prezidentes kundze jau teica, ka Latvijai un Horvātijai ir daudz kopīga. Abas mūsu zemes ilgus gadus bijušas citu valstu sastāvdaļa. Ilgus gadus mūsu tautas nevarēja veidot pašas savu valstiskumu, un mums bija jādzīvo uzspiestā politiskajā iekārtā. Tagad, kad Latvija un Horvātija ir neatkarīgas, īpaša nozīme ir mūsu kopīgajām vērtībām. Abas valstis raugās uz dalību Eiropas Savienībā (ES), taču Latvija šajā ceļā ir Horvātiju krietni apsteigusi. Līdz ar to mēs varam daudz mācīties no Latvijas pieredzes. Jūsu pieredze Horvātijai var būt pamācoša vairākās jomās. Vispirms jau mēs varam mācīties, kā pārveidot savu ekonomiku un attīstīt savas valsts demokrātiskās institūcijas. Varam arī mācīties, kā attīstīt sociālās nodrošināšanas sistēmu. Visās šajās jomās Latvijas

Svinīgā sagaidīšanas ceremonija pie Rīgas pils un pils pagalmā

pieredze mums ir ļoti noderīga, un mēs gribam to ieviest savā valstī. Horvātijas stratēģiskais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sasniegt Eiropas standartus, nonākt iespējami tuvāk ES un NATO un kļūt par šo organizāciju dalībvalsti. Sarunā es informēju jūsu prezidenti gan par situāciju Horvātijā, gan arī par situāciju mūsu kaimiņvalstīs un reģionā. Protams, mēs nevarējām neminēt arī karu Irākā. Mēs bijām vienoti vēlmē, lai šis karš beigtos iespējami drīzāk un lai tā sekas būtu iespējami mazākas. Es ļoti priecājos, ka vizītes laikā paredzēts brīvās ekonomiskās zonas apmeklējums. Būdams tuvu ekonomikai, es uzskatu, ka šādas zonas ir ļoti noderīgas gan moderno tehnoloģiju attīstīšanai, gan jaunu darbavietu radīšanai.

Jautājums Horvātijas prezidentam: — Kādas ir mūsu valstu eventuālās sadarbības jomas ekonomikā?

S.Mesičs: — Jā, mūsu sarunās tika minētas arī ekonomiskās sadarbības prioritāšu jomas. Lielu iespaidu uz mums atstāja Latvijas ekonomikas ministra stāstījums par jūsu valsts ekonomikas attīstību. Horvātija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Latviju, un labākais veids, kā sasniegt šo mērķi, ir attīstīt mūsu tirdzniecības kameru sadarbību, kā arī sekmēt individuālu kontaktu dibināšanu. Ļoti svarīga sadarbības nozare ir tūrisms, un mūsu sarunās tika uzsvērts, ka jābūt divvirzienu tūristu plūsmai. Mūsu delegācijā ir arī Horvātijas tūrisma ministre, un sarunā bija zīmīga epizode: kad es teicu, ka tūrisms ir viena no Horvātijas

Ierodoties Rīgas pilī: Stipa Mesičs un Vaira Vīķe–Freiberga		Abpusējas cieņas un dāvanu apmaiņas brīdī Foto: Juris Krūmiņš

ekonomikas svarīgākajām nozarēm, ministre mani pārlaboja, ka tā ir mūsu ekonomikas vissvarīgākā nozare.

V.Vīķe-Freiberga: — Es gribu piebilst, ka Latvija no Horvātijas var ļoti daudz mācīties tūrisma attīstīšanā. Kaut arī mūsu klimats nav tik maigs, viņu valdības atbalsts un izdoma, Horvātijas tūrisma attīstīšanas stratēģija un taktika bijusi ļoti nozīmīga, nodrošinot situāciju, kad ienākumi no tūrisma veido piekto daļu no Horvātijas nacionālā ienākuma. Mēs no Horvātijas varam ļoti daudz mācīties, lai arī savā zemē sekmīgi attīstītu šo sektoru.

Jautājums Horvātijas prezidentam: — Kā jūs vērtējat ASV valdības plānus slēgt radio “Brīvā Eiropa” septiņas redakcijas, tai skaitā arī horvātu un latviešu redakcijas? Vai, jūsuprāt, šajā reģionā vairs nav nepieciešama šo redakciju klātbūtne, lai uzturētu plašāku dialogu ar sabiedrību?

S.Mesičs: — Jā, es pilnībā piekrītu, ka medijiem jārisina dialogs ar sabiedrību. Tūlīt pēc kara mūsu valstī ļoti nozīmīga bija EDSO misijas darbība, bet tagad mēs esam izveidojuši paši savas demokrātiskās institūcijas, kas nodrošina brīvu preses darbību. Mēs esam nākuši klajā ar iniciatīvu radio “Brīvā Eiropa” horvātu redakcijas saglabāšanai un ceram, ka šī iniciatīva būs sekmīga un ka redakcija netiks slēgta.

Jānis Ūdris,  “LV“ ārlietu redaktors

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedra

Parakstoties Rīgas pils Goda viesu grāmatā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Foto: Juris Krūmiņš Vairas Vīķes–Freibergas un Stipas Mesiča sarunu laikā

Horvātijas un Latvijas prezidentu kopīgajā preses konferencē Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Piektdien, 4.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Horvātijas Republikas prezidentu Stipu Mesiču, kurš oficiālā vizītē ieradies Latvijā.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanu.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs sveica Horvātijas prezidentu mūsu valsts parlamentā un uzsvēra, ka abu valstu attiecības vērtējamas kā sekmīgas. “Pēdējos divos gados notikušās Latvijas un Horvātijas augstu amatpersonu apmaiņas vizītes apliecina, ka mūsu valstu divpusējās attiecības aizvien aktivizējas un to attīstības potenciāls joprojām ir liels,” teica Ē.Jēkabsons. Viņš arī norādīja, ka Latviju un Horvātiju vieno kopīgi ārpolitiskie mērķi – integrācija Eiropas Savienībā un NATO, tāpēc abas valstis būtu ieinteresētas intensificēt divpusējo sadarbību gan politikā, gan ekonomikā, gan arī kultūrā.

Arī Horvātijas prezidents uzsvēra, ka Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības būtu jāpadziļina. “It īpaši abu valstu parlamentu līmenī, jo tie veic gan likumdevēja darbu, gan uzraudzības funkcijas pār to īstenošanu,” sacīja prezidents. S.Mesičs atzina – lai gan atšķiras dažādu valstu parlamentu darbības tehnoloģijas, tomēr to mērķi un uzdevumi demokrātiskās valstīs ir ļoti līdzīgi. Viesis arī informēja par Horvātijas sasniegumiem ceļā uz ES kandidātvalsts statusa iegūšanu un pieteikšanos dalībai NATO.

Tikšanās noslēgumā Ē.Jēkabsons pastāstīja, ka pašlaik notiek intensīvs darbs, lai sagatavotu referendumu par Latvijas iestāšanos ES, kas paredzēts šā gada septembrī, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir gatava dalīties ar Horvātiju savā pieredzē eirointegrācijas jautājumos.

Saeimas preses dienests

Valsts prezidente pusdienās par godu Horvātijas prezidentam:

Runa pusdienās par godu Horvātijas prezidenta Stipas Mesiča oficiālajai vizītei Rīgā 2003. gada 4.aprīlī

Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienītā Mesiča kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ar patiesu prieku kā savus viesus šodien sveicu Horvātijas prezidentu Stipu Mesiča kungu un viņa dzīvesbiedri Milku Mesičas kundzi! Man ir gandarījums, ka šī ir pirmā Horvātijas prezidenta vizīte Latvijā, un es to uztveru kā labu draugu cieņas apliecinājumu, kā arī vēlmi padarīt vēl noturīgākas saites starp mūsu valstīm un tautām.

Latvija un Horvātija ir valstis ar senām kultūras tradīcijām un bagātu vēstures mantojumu. Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu un mūsu tautu dažādību gan pagātnē, gan tagadnē, Latvijas un Horvātijas likteņos ir daudz kopīga un radniecīga. Mūsu kā mazu tautu liktenis nav bijis viegls: pārāk bieži lēmumus par mums ir pieņēmušas svešas varas. Neraugoties uz to, mūsu valstu iedzīvotāji ir spējuši saglabāt savu identitāti, nosargāt un kopt valodu un tradīcijas un, nezaudējot drosmi, cīnījušies par savām pašnoteikšanas tiesībām. 1991.gadā piepildījās horvātu tautas ilgais sapnis par neatkarību. Latvija šajā laikā no jauna atguva savu brīvību. Atceroties savu sarežģīto vēsturi, šodien mēs domājam par to, kā ātrāk  padarīt  mūsu zemes par bagātām, pārtikušām un stabilām valstīm vienotā Eiropā.

Pašreizējās labās attiecības starp Latviju un Horvātiju balstās uz draudzību un sadarbību, kas izveidojušās pēdējo desmit gadu laikā. Tā sakņojas abu valstu gribā veikt demokrātisko pārveidi, kas ir garants valstu neatkarībai ilgtermiņā. Pēdējos gados Latvijas un Horvātijas attiecības kvalitatīvi ir attīstījušās, un jūsu vizīte šeit, Latvijā, ir ne tikai apstiprinājums mūsu draudzīgajām attiecībām, bet tā ir droša zīme mūsu turpmākai sadarbībai.

Pateicoties Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam izvietojumam starp austrumiem un rietumiem, Latvija tradicionāli bijusi atvērta tirdzniecībai un ir bijusi brīvā tirgus ekonomikas piekritēja. Vēsturiskais tirdzniecības tradīciju mantojums saglabājies līdz pat mūsdienām. Lai gan šobrīd mūsu valstu tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība ir neliela, mēs esam ieinteresēti palielināt tirdzniecības apgrozījumu ar Horvātiju un uzskatām, ka tam ir perspektīva nākotnē.

Viena no Latvijas bagātībām ir Baltijas jūras tuvums. Horvātija var lepoties ar savu skaisto pērli — Adrijas jūru — un tās pasakaino skaistumu, kuru novērtējuši daudzi tūristi no Latvijas. Jūras ceļiem un kuģniecībai ir bijusi noteicošā loma gan latviešu, gan horvātu tautu vēsturē. Jāatzīst, ka mūsu valstu nozīmīgie ceļu un transportu krustpunkti veicina turpmāku auglīgu ekonomisko sadarbību. Esmu pārliecināta, ka nākotnē Zagrebu un Rīgu, divus pulsējošus Eiropas reģionālos centrus, vienos arvien dinamiskāka politikas, kultūras un biznesa dzīves aprite.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Horvātijas Republikas prezidenta Stipas Mesiča vadītā delegācija sarunu laikā ar Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vadīto delegāciju

Prezidenta kungs un Mesičas kundze!

Latviju un Horvātiju vieno arī kopīga vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina valstu dinamiskāku attīstību, savstarpējo tirdzniecību un labklājību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un tautu savdabību. Latvija aktīvi gatavojas dalībai Eiropas Savienībā un NATO un priecājas līdzi Horvātijai par tās sekmēm NATO un Eiropas Savienības integrācijas jomā. Mēs atbalstām Horvātijas virzību uz eiroatlantiskajām organizācijām un esam pārliecināti, ka Horvātijai izdosies īstenot uzstādītos mērķus.

Mūsu reformu pieredze rāda, ka tikai demokrātiska pārveide var nodrošināt valsts ātru attīstību, kas vērsta uz ekonomisko pieaugumu, sociālo nodrošinājumu un tiesisko aizsardzību. Latvija no savas puses ir gatava dalīties ar Horvātiju pieredzē un zināšanās, kuras tā guvusi savā eirointegrācijas procesā. Latvijas reformu modelis varētu būt noderīgs Horvātijai.

Jau tagad katra no mūsu valstīm sniedz ieguldījumu miera un stabilitātes nodrošināšanā reģionā. Mēs novērtējam Horvātijas stabilizējošo lomu Balkānu reģiona atjaunošanā. Arī Latvija ar dalību NATO vadītajās miera operācijās Balkānos kopš 1996. gada ir sniegusi un turpinās sniegt savu artavu šī Eiropas reģiona demokratizācijas procesā.

	Horvātijas prezidents Stipa Mesičs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pie Brīvības pieminekļa Rīgā; sarunā ar tautu; Horvātijas prezidents ar kundzi Okupācijas muzeja apmeklējuma laikā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Prezidenta kungs un Mesičas kundze!

Sevišķi mūsu tautas vieno kultūras un māksla. Daudzveidīgā sadarbība kultūras jomā liecina par savstarpēju ieinteresētību starp mūsu tautām. Latviešu valodā ir iznākuši horvātu rakstnieku un dzejnieku Antona Gustava Matoša, Tina Augustina Ujeviča, Vladimira Nazora, Petara Preradoviča darbi. Horvātu tautas deju ansambļi ir piedalījušies Latvijas starptautiskajā deju festivālā, savukārt Latvijas dejotāji uzstājušies Horvātijā. Priecājos, ka Zagrebas Mūsdienu mākslas muzejā projekta “Baltijas laiks” ietvaros bija apskatāmi arī latviešu mākslinieku darbi, kas sniedza iespēju horvātiem iepazīt būtiskākos Latvijas pārejas perioda mākslas aspektus. Latvijas un Horvātijas tautu kultūras un māksla ir atšķirīgas, bet tieši šī dažādība bagātina mūsu attiecības. Mūsu kopīgajās interesēs ir padziļināt zināšanas vienai tautai par otru un, šīs zināšanas izmantojot, izvērst sadarbību visdažādākajās jomās.

Latvija redz Eiropu kā stipru nacionālo valstu savienību, kurā gan lielajām, gan mazajām tautām būtu vienlīdz lielas iespējas sniegt savu ieguldījumu kopējās lietas labā un tajā pašā laikā saglabāt un kopt savu unikālo kultūras mantojumu.

Atļaujiet man novēlēt jums, prezidenta kungs, un jums, Milka Mesičas kundze, laimi, kā arī spēku un enerģiju jūsu atbildīgajā darbā! Es uzsaucu šo tostu par Latvijas un Horvātijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā.