Par izglītības reformas tālākgaitu

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis:

Politiski ņemot, pirmā ministrijas prioritāte ir mazākumtautību izglītības reformas īstenošana, kas skars vidusskolas un sāksies 2004. gada septembrī, bet noslēgsies 2007. gadā. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai visi mazākumtautību bērni, pabeidzot 12. klasi, varētu latviešu valodā nokārtot valsts eksāmenus. Nonāksim pie situācijas, kāda Latvijā bijusi: katrs katru saprot, tikai tagad šī valoda būs nevis krievu, bet gan latviešu valoda. Ministrijas nostāja ir stingra - reformai ir jānotiek likumā paredzētajā laikā un veidā. Un to nespēs kavēt tie, kuriem esam gatavi nākt pretim, proti, tie, kas līdz šim ir ilgi gulējuši un vēlu modušies. Aptaujas liecina, ka lielas problēmas reformas īstenošanas gaitā nav gaidāmas, tikai pareizi jāsaplāno darbs un noteiktiem soļiem jādodas uz priekšu.

Ministrijas prioritātes, kas attiecas uz budžeta grozījumiem, ir pedagogu algu reforma, kurai nepieciešami 4,6 miljoni latu. Bet informatizācijas turpināšanai vajadzīgi vēl 2,9 miljoni. Ja skatāmies uz bēdīgajām tendencēm bērnu skaita ziņā, tad no budžeta plānošanas viedokļa atbrīvojas zināmi resursi. Domājam, kā šo naudu labāk izlietot. Nākamgad plānojam līdz 5 latiem palielināt valsts finansējumu mācību grāmatām. Šobrīd vidēji šī summa ir zem diviem latiem. Ministrijai bija jāizdara arī būtiska izvēle, vai samazināt minimālo bērnu skaitu klasē vai arī samazināt skolēnu skaitu, uz kuru paredzēta viena bibliotekāra, speciālā pedagoga un logopēda likme. Izvēlējāmies pēdējo variantu. Kas attiecas uz minimālo bērnu skaitu klasē, tad paredzam ieviest izņēmumus pierobežu pašvaldību skolās. Proti, obligātais skolēnu skaits tur varētu būt mazāks nekā citās skolās. Arī līdz šim ministrija bija elastīga šajā jomā, jo šogad ir 50 saskaņotās klases, kur bērnu skaits ir zemāks par vispārpieņemto, bet kopumā valstī ir 272 nepilnas klases. Taču turpināsim kontrolēt, lai divās blakus esošajās skolās netiktu izveidotas nepiepildītas klases.

Gatavojamies skolu remontu un sporta zāļu celtniecības otrajai fāzei, mēģinot piesaistīt Pasaules Bankas līdzekļus. Īstenosim augstākās izglītības, tajā skaitā pedagogu izglītības un tālākizglītības reformu. Darāmā netrūkst.

Nav skaidrības ar skolas grāmatām - pie katra skolotāja jāņem cita. Ja ir obligātā vidējā izglītība, vai tad nav jābūt arī obligātajai grāmatai?

Pie tā, ka priekšmetā būs viena grāmata, nenonāksim, jo tas nav mūsu mērķis. Bet šīs lietas jāsakārto. Dokuments, kuru virzām valdībai, šo problēmu atrisinās. Pirmkārt, mācību grāmatas izvēle jāveic skolas padomei, ņemot vērā arī vecāku viedokli un materiālās iespējas. Izvēle jāizdara ne vēlāk kā divas nedēļas pirms iepriekšējā mācību gada beigām. Grāmatas izvēle notiks uz trim vai četriem gadiem. Ja, lēmumu pieņemot, padomes balstīsies uz to, kādas grāmatas ir bibliotēkā, tad ar plānotajiem valsts dotajiem 5 latiem pietiks. Protams, vecākiem būs jāpērk grāmatu apvāki, dienasgrāmatas un darba burtnīcas, ja tādas būs izvēlētas, bet tie būs salīdzinoši mazi izdevumi.

Rucavā viena gada laikā dzimis salīdzinoši maz bērnu - septiņi. Ko darīt, ja nerodas astotais un nevar izveidot klasi? Bet visos turpmākajos gados dzimis pietiekami. Vai pagasts nevarētu līdzfinansēt šo vienu gadu?

Uz pagasta līdzfinansējumu skatos skeptiski, jo negribētos iedibināt tādu tradīciju. Bet, ja ir tikai pārrāvums un bērnu skaits nemitīgi nekrīt, tad var veidot arī klasi, kur ir 7 bērni.

Sākumklasēs ir bezatzīmju vērtēšanas sistēma. Bērns pierod, ka viņam nav jācenšas. Un tālākajās klasēs bērnus apmierina arī septiņnieki. Kad tiks atcelta šī sistēma?

Tagad, kad esam pārgājuši uz piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību, bezatzīmju vērtēšana var pārcelties uz šiem bērniem un pirmo klasi. Bet turpmākajās klasēs skolai var ļaut izvēlēties, kādu vērtēšanas sistēmu ieviest. Brīva izvēle veicinās to, ka gandrīz visi izvēlēsies atzīmes. Kas to nedarīs, tad tās būs alternatīvās izglītības formas, kas arī ir ļoti labas. Uz vienu mērķi var iet pa dažādiem ceļiem.

Kā gatavojaties pavasarim, lai atkal nebūtu eksāmenu biļešu jautājumu un atbilžu noplūdes?

Gatavojamies rūpīgi. Pērn noplūde un pirkšana bija novērsta, jo eksaminācijas centra direktors ir labs jurists un viņš šīs lietas ir sakārtojis. Pieļauju, ka “Jaunā laika” ministram kāds varētu apzināti noorganizēt noplūdi, lai varētu nograuzt. Bet stingri kontrolēsim šo procesu. Ja noplūde tomēr notiks, ja kāds nopirks īstos uzdevumus, tad ripos daudzas galvas.

Igaunijā sestdienās un svētdienās bērniem nav jāpilda mājas uzdevumi. Vai mūsu izglītības sistēma atšķiras no mūsu kaimiņvalstu?

Reformu virzieni ir gājuši līdzīgi, bet Igaunijā ir atšķirīga administratīvā uzbūve. Runājot par mājasdarbiem nedēļas nogalē, to es savulaik apsolīju meitai, jo viņa to bija padzirdējusi un teica, ka mums arī tādu vajadzētu.

Televīzijā redzam, ka Rīgā būvē dārgas sporta zāles, bet Rucavā tādas nav. Kad būs?

Tas ir smags jautājums, jo ir kabatas, kur nauda ir. Izglītības kabatā naudas nekad nav bijis daudz, bet Rīgai gan ir. Notiek arī finanšu nebūšanas. Pārspīlētu projektu ir daudz, taču daudzus vairs nevar apturēt. Valsts sistemātiski tika izzagta.

Vai tad tagad valstī neviens nezog?

Neesmu parakstījis nevienu līgumu, par kuru man būtu kauns un zem kura kaut kas slēptos. Šodien notiek cīņa ar algām aploksnēs, notiek sarunas ar uzņēmējiem. Nevar rīkot raganu medības, jo uzņēmums, kas līdz šim maksājis algu aploksnēs, vienā dienā nespēj visu mainīt. Tomēr redzam, ka iekasēto nodokļu masa aug no mēneša uz mēnesi. Kontrabandas ieplūdums arī mainījies. Ekonomikā notiek pārorientēšanās. Lielās naudas vairs neies garām valsts kasei.

Aizsardzības ministrijas maks sakarā ar NATO ir biezāks. Vai par šo naudu nevar uzcelt arī sporta zāles?

Kristovska kungs par to nupat runāja. Veseli karavīri, kas nāk no veselas un sportiskas tautas, arī ir aizsardzības jautājums. Sporta zāles nevar celt pie skolas, bet, ja ciemā tāda zāle būs, tur sportos visi, tajā skaitā skolu jaunatne. Runa ir par 25 miljoniem latu, daļu no šīs summas nākamā gada budžetā varētu virzīt šādām sporta būvēm.

Vai teritoriālās reformas rezultātā nebūs tā, ka vienā novadā drīkstēs atrasties tikai viena vidusskola un noteikts skaits pamatskolu?

Ir daudz neskaidrību. Man pašam nav skaidras izglītības pārvalžu gaidāmās funkcijas. Bet skaidrs ir tas, ka skolu tīklu nenoteiksim ar cirkuli un zīmuli pēc bērnu skaita. Sākumskolai, bez šaubām, jābūt pie mājām. Lai laukos būtu bērni, atkarīgs no visām ministrijām, jo, ja nebūs darbavietu, tad nebūs arī bērnu.

Kur var iegūt zemkopja profesiju? Nevar saprast, kāpēc iestādes, kas to māca, atrodas dažādu ministriju pakļautībā.

Mums ir diezgan daudz tādu iestāžu. Daļa atrodas Zemkopības ministrijas, daļa - Izglītības ministrijas pakļautībā un ir pustukšas. Tas ir dārgi un neefektīvi. Bet vēlmei iestādes apvienot ir liela pretestība, jo katrā skolā ir vadība, kas kļūs lieka. Izglītības ministrija ierosinās jautājumu par to, lai iestādes nonāk vienas ministrijas pārraudzībā.

Jūs ļoti labi solāt, bet nāks jauna valdība un būs jauni solījumi!

Ziniet, man šajā amatā negribētos strādāt otru termiņu, jo darba ir tika daudz kā dziesmiņā par fabriku un 16 stundām. Bet vēlos, lai nākamais ministrs būtu mūsu partijas biedrs, jo tad notiks sekmīgs darba turpinājums.

Vai nesamazināsiet budžeta vietas augstskolās?

Nē, budžeta vietas netiks samazinātas. Un ir ļoti iespējams, ka no nākamā gada 1. septembra būs pieejams valsts simtprocentīgi garantēts kredīts.

Jūs esat trešais ministrs, kurš neatkarības gados ieradies Rucavas skolā. Man bija gods tikties ar visiem ministriem un dzirdēt viņu atbildes. Es kā bijušais pedagogs gribu sacīt: ir liels prieks, ka tagad ir ministrs, kurš patiesi vēlas sakārtot izglītības sistēmu un kurš nevadīsies no šauri partijiskām interesēm.

“LAUKU AVĪZE”; pēc L. Linužas pieraksta ministra tikšanās reizē ar rucavniekiem “Šadurskis neatkāpsies no izglītības reformas”