Par neizbēgamu viesstrādnieku pieplūdi

Darba tirgū gaidāms kaislību izvirdums. Arvien vairāk ir diplomētu speciālistu, kuri nevar atrast darbu. Jauno spēku piesaistīšanas bums, kāds Latvijā notika apmēram pirms pieciem gadiem un bija saistīts gan ar aktivitāti investīciju jomā, gan ar privatizāciju, diezin vai atkārtosies. Tas nozīmē, ka darba tirgus pirms dažiem gadiem bija ienesīgs bizness, bet pašlaik jārunā par tā spēju segt ieguldītos līdzekļus - pašizmaksu. Darbaspēka meklētājiem jāmeklē jauni ceļi, turklāt par galveno akcentējot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Augstākajā līmenī - pārsimt cilvēku. Latvijas darba tirgū darbinieku meklēšanas pakalpojumus piedāvā apmēram 15 nopietnas kompānijas. Dažām firmām ir šaura specializācija - tiek apkalpota kuģniecība, farmaceiti utt. Visaugstāko speciālistu vervēšanas reitingu - head hunting (burtiski: galvu medības) - demonstrē tādas firmas kā “J. Frisberg & Partners”, “Amrop”. Apmēram par 99,9 procentiem šīs firmas meklē kandidātus vadošiem amatiem. Nepieciešamība pēc šādiem speciālistiem Latvijā svārstās no100 līdz 300 cilvēkiem.

Otrā līmeņa firmas reizēm veic augstākās klases speciālistu meklējumus, bet daudz biežāk meklē augstākā un vidējā posma menedžerus. Kopumā darba tirgus ir stabilizējies. Vēl pirms dažiem gadiem rekrūšu meklētājfirmas apmēram par 80 procentiem sniedza pakalpojumus ārvalstu darba devējiem, bet pašlaik vietējo firmu pasūtījums jau sasniedzis apmēram 40 procentu. Tiesa, vietējās firmas ir sarežģīti klienti, jo ne vienmēr firmas vadībai ir skaidrs priekšstats par personāla veidošanas principiem.

Vēl viena īpatnība ir attiecībā pret darbavietu meklētāju pieprasījumiem - viņu intereses reizēm šķērso viena otrai ceļu. Viss ir atkarīgs no pasūtītāja vēlmes vai iespējām ziedot laiku meklējumiem. Profesionālo meklētāju pluss ir fakts, ka viņu rīcībā esošās datu rezerves garantē gan vajadzīgā darbinieka atrašanu, gan to, ka viņš normālā līmenī nostrādās vismaz pārbaudes laiku. Pašlaik pasūtītāji kļūst arvien prasīgāki, bet viņu skaits mazinās. Firmai tāpēc jāstrādā daudz precīzāk, turklāt galvenā uzmanība jāvelta servisa kvalitātei. Zīmīgs ir arī kandidātu skaits uz pašām populārākajām profesijām. Darba meklētāju skaits visbiežāk ir atkarīgs no piedāvātā amata. Sekretāres amatam var būt pat 200 piedāvājumu, bet citām specialitātēm 30-40 kandidātu. Vecums arī nav noteicošais - lielākā daļa ir 25 gadus nesasnieguši jaunieši, bet daudz arī tādu, kam jau vairāk par 40. Rodas iespaids par ekonomistu un juristu pārbagātību augstskolu absolventu vidū, jo arvien vairāk šo specialitāšu cilvēku meklē darbu. Tas draud ar sociālu sprādzienu, par ko derētu padomāt valsts varai, lai regulētu speciālistu plūsmu. Vēl viens fakts, ko min speciālisti: ir vērojams strukturālais bezdarbs, jo novērojams speciālistu trūkums tehnisko zinātņu darbinieku jomā.

Latvijas lielākā problēma ir gausie attīstības tempi provincē. Viss, kas atrodas ārpus Rīgas, cieš no vienām un tām pašām nelaimēm: slikta satiksme, maz darba vietu, nav nepieciešamās infrastruktūras. Bijušo lielo uzņēmumu speciālisti katru gadu zaudē savu kvalifikāciju. Dialogs starp valsti un augstskolām it kā ir sākts, bet ar lielu kavēšanos. Jauni tehnisko jomu speciālisti parādīsies pēc pieciem septiņiem gadiem.

Visu Baltijas valstu kopējā nelaime ir kvalificētu speciālistu trūkums augsto tehnoloģiju jomā, bet vienlaikus juristu un ekonomistu pārprodukcija. Juristiem pēc iestāšanās ES nāksies pārkvalificēties uz sabiedriskajām tiesībām, kādas raksturīgas Rietumeiropā. Savukārt ekonomistus gaida iespēja vairāk nodarboties ar makroekonomiku. Vienlaikus gan Latvijā, gan Igaunijā ir vērojama darbaspēka problēma. Iedzīvotāju skaits ir neliels, turklāt vidējais vecums strauji palielinās. Mēs novecojam. Iestājoties ES, neizbēgama ir strādnieku pieplūde no malas, jo citas izejas vienkārši nav.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES”  pielikums “Biznesa Laiks”; pēc O. Pavukas, T. Komorskas un T. Merkulovas raksta “Latvijas darba tirgu gaida būtiskas pārmaiņas”

Pēc “LV” redakcijas apkopotā