Par dzimto valodu, kas viena, par citām — cik spēj iemācīties

Oļģerts Krastiņš, prof. emeritus, Valentīna Locāne, pētniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums — “LV” 2.04.2003., Nr.51

Vērtējot citu valodu pratēju īpatsvaru, viskorektākais salīdzinājums ir ar 7 gadus un vecāku iedzīvotāju skaitu valstī, jo, kā jau minējām, tieši viņiem tautas skaitītāji jautāja par valodu prasmi. Taču dažos citos gadījumos, piemēram, vērtējot valodu prasmi atsevišķām tautībām, pilsētās un rajonos, šādas vecumgrupas iedzīvotāju skaits nav aprēķināts. Kā redzams 2.tabulā, samērā labu kopainu iegūstam, arī attiecinot citu valodu pratēju skaitu pret visu iedzīvotāju skaitu. Tādēļ to lietosim turpmāk.

No 7 gadus un vecākiem iedzīvotājiem gandrīz puse (47,5%) ir “divvalodnieki”— bez dzimtās prot vēl vienu citu valodu, daudz mazāk (18,8%) ir “trīsvalodnieki”, bet “poliglotu” ir pavisam maz. Ir pieņemts, ka dzimto valodu prot katrs. Taču, ja par to uzrāda mātes valodu, bet ne ģimenē biežāk lietoto, var būt arī kādi izņēmumi.

Dažādu valodu prasme

2000.gada tautas skaitīšana noskaidroja, arī kādas valodas valsts iedzīvotāji zina bez savas dzimtās valodas (3.tabula). Interesanti, ka ap 2% latviešu un 3% krievu kā “citu” uzrādīja savas tautības valodu. Minoritātēm šis procents ir vēl lielāks. Jāņem vērā, ka 3.tabulā uzrādīto procentu skaitļu summa pa rindām nav 100. Tā būs mazāka par 100, ja attiecīgajā dzimuma/tautības grupā būs daudz tādu, kas zina tikai savu dzimto valodu. Procentu skaitļu summa pārsniedz 100, ja būs daudz tādu, kas bez dzimtās zina vairākas citas valodas.

Kaut gan šādu procentu skaitļu summai (pēdējā aile) nav tieša profesionāla satura, zināmu orientāciju tā dod. Sievietēm summa ir 94,1%, vīriešiem — tikai 86,9. Tātad sievietes valodas apgūst labāk nekā vīrieši. Jau tradicionāli ir iesakņojies uzskats, ka skolās meitenēm labāk padodas valodas, zēniem — matemātika. Autori pēc saviem personīgajiem novērojumiem to var tikai apstiprināt.

Starp Latvijā dzīvojošajām tautībām vairāk valodu apguvuši minoritāšu pārstāvji — lietuvieši, poļi, ukraiņi. Viņu vidū divu citu valodu pratēju jau ir vairāk nekā tādu, kas neprot nevienu bez dzimtās.

Spriežot pēc procentu skaitļu summas, vismazāk valodu zina krievi. Kādas lielās tautības valodas zināšanas dod apziņu, ka ar to var iztikt. Mums nav tiešu datu, bet ir pamats domāt, ka, aptaujājot angļus Anglijā vai frančus Francijā, šis rādītājs būtu vēl sliktāks.

No visiem minētā vecuma iedzīvotājiem ap 44% kā citu valodu zina krievu valodu, ap 21% — latviešu. Pēdējie skaitļi šķiet paradoksāli mazi, tādēļ ka viena no minētajām divām valodām lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ir dzimtā, un tie šo procentu aprēķinos nav ņemti vērā. Abu šo valodu zinātāju Latvijā ir daudz vairāk.

Sīkāk izvērtējot 3.tabulas datus, redzam, ka 67% latviešu prot krievu valodu. Lielā mērā tas ir pagātnes mantojums. Savukārt tikai nepilni 48% krievu ir iemācījušies latviešu valodu kā dzīvesvietas valsts valodu.

Mūsdienās grūti ieņemt vai paturēt kādu kaut cik atbildīgu amatu bez angļu valodas zināšanām. Tomēr plašos tautas slāņos šīs valodas prasme vēl samērā maz izplatīta. Tikai 14% valsts iedzīvotāju prot šo valodu; 18% — latviešu, 11% — krievu, vislielākais angļu valodas pratēju īpatsvars ir starp ebrejiem, taču pārsvars nav liels.

Gandrīz tieši divreiz mazāks ir vācu valodas pratēju īpatsvars — 7,5% no iedzīvotāju skaita. To prot katrs desmitais latvietis un ebrejs, bet tikai katrs divdesmit piektais krievs.

Citu neminēto valodu zinātāju loks Latvijā ir vēl šaurāks, un droši vien tas arī daudz nepaplašināsies.

3.tabula

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju dažādu valodu prasme

Procentu skaitļi rēķināti no iedzīvotāju kopskaita. Atsevišķās rindiņās procentu summa var būt mazāka par 100 (ja daudz tādu, kas prot tikai dzimto valodu) vai lielāka par 100 (ja daudz tādu, kas prot divas vai vairākas citas valodas, tad skaitļi dublējas).

Aprēķināts pēc “Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti “. — R.: CSP, 2002. — 147. — 152.lpp.