Valsts kontroles ziņojums

Valsts un pašvaldību pasūtījums 1997.– 2001.gadā

Publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums

Revīziju rezultāti un analīze

Apstiprināts Valsts kontroles padomes administratīvajā sēdē 2003.gada 24.martā, prot. Nr.15

Šā ziņojuma mērķis ir analizēt Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta, Valsts budžeta revīzijas departamenta un Pašvaldību revīzijas departamenta veikto valsts un pašvaldību pasūtījumu revīziju rezultātus 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” darbības laikā no 01.01.1997. līdz 31.12.2001., kā arī dot ieskatu par publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, starptautisko institūciju Latvijas publiskā iepirkuma sistēmas vērtējumu, to konstatētās problēmas un dot ieskatu par jaunā 05.07.2001. likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” priekšrocībām un trūkumiem.

Darba rezultātā izdarīti secinājumi, ka:

 

Valsts kontrolieris R.Černajs

 

 Ievads

 Viens no galvenajiem veidiem, kā un kur tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, ir valsts un pašvaldību pasūtījumi, kas gadā ir aptuveni 7 – 9% no iekšzemes kopprodukta jeb no Ls 500 līdz 600 miljoniem gadā.

Valsts kontrole pārbauda valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norises ministrijās, pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldībās, kā arī to, kā šīs norises kontrolē attiecīgo institūciju vadība.

Valsts kontrole pārbauda valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu gan izlases veidā, gan sakarā ar iesniegtajām sūdzībām vai publikācijām republikas presē. Tiek veiktas plānotas detalizētas pārbaudes, kuras nosaka, ņemot vērā aktuālākās valsts un pašvaldību pasūtījuma nozares, kā veselības aprūpe, izglītība un citas.

Valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaudes tiek veiktas arī citu (budžeta programmu, finanšu pārskatu, valsts mantas izlietošanas) pārbaužu ietvaros.

Latvijā publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums ir ieviests samērā nesen un ir mainīgs.

Pirms 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” stāšanās spēkā kārtību, kas regulēja, kā tiek sagatavots, izvietots un pildīts valsts pasūtījums, noteica ar LR Ministru kabineta lēmumu apstiprinātie MK noteikumi: 26.11.1990. Nr.207, 26.09.1991. Nr.250 un 23.03.1994. Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” (valsts pasūtījums).

Šajos noteikumos un likumā paredzētās normas un prasības reglamentē rīcību, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma galvenā mērķa sasniegšanu: panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu, veicināt iespējami plaša piegādātāju un darba izpildītāju loka iesaistīšanu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē, nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret viņiem, panākt valsts pasūtījuma norisēs atklātumu un publiskumu un nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm.

Publiskā iepirkuma galvenais mērķis tā visplašākajā nozīmē nav sasniegts, par ko liecina pārbaudēs konstatētie sistemātiskie procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē. Tiek pārkāptas likuma un normatīvo aktu prasības. Pārkāpumi neveicina sakārtotību valsts pasūtījuma piešķiršanas norisē un piešķirto valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanas likumības un lietderības principu ievērošanu.

Pasaules prakse liecina, ka šie it kā formālie pārkāpumi bieži vien ir korupcijas ārējā izpausme. No korupcijas viedokļa valsts un pašvaldību iepirkumi ir īpaši jutīga joma. Latvijas publiskā iepirkuma sistēmu ir vērtējušas vairākas starptautiskas institūcijas. Pasaules Bankas pētījumā teikts, ka Latvijā privātu interešu nelikumīga ietekme uz likumu un lēmumu pieņemšanu ir ļoti spēcīga, 49% no aptaujātām firmām apgalvo, ka privātās intereses ietekmē izpildvaras līmenī pieņemtos lēmumus, 40% - ka parlamentārā līmenī. Tas ir augstākais rādītājs ES kandidātvalstu vidū.

Korupcija valsts un pašvaldību iepirkumos joprojām ir nopietna un plaši izplatīta problēma visās kandidātvalstīs. Lielā daļā valstu, ieskaitot Latviju, kukuļi 10 – 20% apjomā no līguma vērtības tiek nosaukti kā maksa par tiesībām iegūt valsts un pašvaldību pasūtījumu.

Uzsākot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas likumdevēji salīdzinoši īsā laikā izveidojuši eiropeisku likumu sistēmu, taču neprecizitātes likumu formulējumos paver iespēju interpretēt likumu katram pēc savām vajadzībām; tas ļauj likumpārkāpējam izvairīties no atbildības, slēpjoties aiz kādas sīkas likuma formalitātes.

Latvijā likumi izskatās sakārtoti uz papīra, bet lielas problēmas vēl pastāv likumu piemērošanā un izpildē. Vēl joprojām nav nodrošināts, lai likumi tiktu vienādi tulkoti visās valsts iestādēs un tiesās. Likuma jēgai ir jābūt vissvarīgākajai, likumdevējam jābūt juridiski precīzākam.

05.07.2001. likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” ir būtisks solis pretim atklātai un efektīvai valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanai un vienlīdzīgai konkurencei starp pasūtījuma izpildītājiem, bet likumā ir neprecizitātes un nepilnības, tajā ir iekļautas pretrunīgas normas un prasības.

Ekonomiskums un efektivitāte nav noteikti kā likuma augstākie mērķi.

 Publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums

 

Latvijā publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums ir ieviests samērā nesen un ir mainīgs.

Līdz 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pieņemšanai kārtību, kas pārejas laika posmā uz tirgus ekonomiku regulēja, kā tiek sagatavots, izvietots un pildīts valsts pasūtījums, noteica LR MK ar 26.11.1990. lēmumu Nr.207 apstiprinātais nolikums “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” (valsts pasūtījums) un ar LR MK 26.09.1991. lēmumu Nr.250 apstiprinātais nolikums “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” (valsts pasūtījums), bet tas neattiecas uz līgumiem par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, kas noslēgts uz 1991.gadu saskaņā ar MK lēmumu Nr.207.

1994.gada 23.martā LR MK saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma” Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu 14.panta 3.punktu pieņēma MK noteikumus Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” un atzina par spēku zaudējušu lēmumu Nr.250, bet 1996.gada 22.maijā arī lēmumu Nr.207.

1997.gada 1.janvārī Latvijas Republikā stājās spēkā 24.10.1996. likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Likuma darbības laikā tajā izdarīti grozījumi: 17.06.1998., 07.01.2000., 23.03.2000., pēdējā korekcija - 16.05.2000. Izdarītie grozījumi papildināja vai koriģēja likuma prasības. Atbilstīgi šim likumam sekundāri pakārtoti šādi normatīvie akti:

• MK 18.03.1997. noteikumi Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” (spēkā no 21.03.1997.);
• MK 18.03.1997. noteikumi Nr.99 “Noteikumi par pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi” (spēkā no 21.03.1997.);
• MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtība” (spēkā no 21.03.1997.);
• MK 18.03.1997. noteikumi Nr.101 “Noteikumi par sūdzību izskatīšanu sakarā ar valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu” (spēkā no 21.03.1997.);
• FM 24.07.1997. rīkojums Nr.513 “Nolikums par sūdzību izskatīšanas komisiju valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas jautājumos” (spēkā no 24.07.1997.);
• FM 04.08.1997. “Instrukcija par valsts un pašvaldību pasūtījuma identifikācijas numura piešķiršanas kārtību” (spēkā no 01.09.1997.);
• FM 07.08.1997. “Instrukcija par valsts un pašvaldību pasūtījumu izsoles (konkursa) izsludināšanas kārtību” (spēkā no 17.10.1997.);
• MK 21.10.1997. noteikumi Nr.359 “Grozījumi MK 1997.gada 18.marta noteikumos Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtība”” (spēkā no 25.10.1997.);
• FM 27.02.1998. “Instrukcija par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību” (spēkā no 06.03.1998.);
• FM 21.05.1998. “Instrukcija par izsoles (konkursa) pretendenta un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu” (spēkā no 18.05.1998.).

Šo dokumentu stāšanās spēkā ar novēlošanos (MK noteikumi - par vienu ceturksni) pēc likuma stāšanās spēkā nav veicinājuši pasūtījumu piešķiršanas procedūru sagatavošanu un veikšanu, bet gan amatpersonu formālu attaisnošanos par pieļautajām apzinātām vai neapzinātām kļūdām un pārkāpumiem, īstenojot valsts pasūtījumu.

Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norises pārbaudes liecina, ka ne visas valsts un pašvaldību pasūtījumu reglamentējošo dokumentu prasības tiek ievērotas.

Pārbaudēs konstatēti sistemātiski procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē. Pasaules prakse liecina, ka šie it kā formālie pārkāpumi bieži vien ir korupcijas ārējā izpausme. No korupcijas viedokļa valsts un pašvaldību iepirkumi ir īpaši jutīga joma. Korupcija ir publiskā iepirkuma nevēlams blakusefekts, nevis neatņemama sastāvdaļa.

Publiskā iepirkuma galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju valsts un pašvaldību institūcijām iepirkt preces vai pakalpojumus, bet ne korupcijas un krāpšanas novēršana. Publiskā iepirkuma sistēmas nepilnības rada lielas iespējas valsts un pašvaldību naudas nelikumīgai un neracionālai izlietošanai vai novirzīšanai privātām vajadzībām. Publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā ir iespējams ieviest normas, kas mazina korupcijas risku, tāpēc tas jāņem vērā, veidojot publiskā iepirkuma tiesiskās sistēmas.

Tiesiskajā regulējumā par publisko iepirkumu galvenajam apsvērumam jābūt brīvai konkurencei un nediskriminējošai attieksmei pret izpildītāju, galvenais publiskajā iepirkumā ir ekonomiskais izdevīgums. Publiskā iepirkuma analīze 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” darbības laikā sniegta pārskatā, kur detalizēti analizēti revīzijās konstatētie pārkāpumi, kas vairumā gadījumu liecina, ka valsts amatpersonas, kas organizējušas publisko iepirkumu, ir izmantojušas savu rīcības brīvību. Neievērojot normatīvo aktu prasības, vairumā gadījumu amatpersonām par pieļautajiem pārkāpumiem nav iestājusies nekāda juridiska atbildība. Valsts kontroles izmantotās tiesiskās iespējas, kā pārbaudes materiālu nosūtīšana Ģenerālprokuratūrai, amatpersonu saukšana pie administratīvās atbildības (praktiski neiespējams izmantot, jo VK pārbaudes attiecas uz iepriekšējo periodu 1- 2 gadi, un iepirkumu realizējošās amatpersonas ne vienmēr strādā pārbaudes periodā), norādījumi izvērtēt amatpersonas rīcību un atbilstību ieņemamajam amatam, nav mazinājušas pārkāpumus, amatpersonu nolaidību, neizpratni vai šķietamu neizpratni par nepieciešamību valsts vai pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu pamatot ar dokumentiem likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Dokumentāli nepamatota valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršana, pirmkārt, ir likuma un sekundāro, tam pakārtoto normatīvo aktu tīšs pārkāpums, kas pieļauj, ka godīgi ierēdņi var tikt apvainoti korupcijā, pakļauti nepatiesiem apvainojumiem, nenodrošina sabiedrības uzticību šīm norisēm. Valsts un pašvaldību iepirkumu analīze parāda, ka normatīvo aktu prasības netiek precīzi izpildītas. Latvijā publiskajos iepirkumos šīs neprecizitātes un pārkāpumi ir plaši izplatīti. Tas izraisa pārdomas: vai nu normatīvo aktu prasības nav izpildāmas, vai arī amatpersonas ir nezinošas, neizpildīgas vai pat nolaidīgas un, visbeidzot, liecina, ka tiek radīta korupcijas iespēja.

Latvijas publiskā iepirkuma sistēmu ir vērtējušas vairākas starptautiskas institūcijas. 2002.gada novembrī publicētais Atvērtās sabiedrības institūta (ASI) pētījums par korupciju un tās novēršanas politiku Eiropas Savienības kandidātvalstīs liecina, ka korupcija un interešu konflikti lielākā vai mazākā mērā visās šā reģiona valstīs ietekmē likumu un lēmumu pieņemšanas procesu. Plašas nelikumības saistās ar valsts un pašvaldību iepirkumiem. 2001.gada janvārī Pasaules Banka laida klajā Valsts publiskā iepirkuma novērtējuma ziņojumu (County Procurement Assessment Report).

Valsts sagrābšana ir termins, ko Pasaules Banka devusi neierobežotai biznesa interešu ietekmei politikā. Šī nekontrolētā lobēšana ir nopietna problēma daudzās kandidātvalstīs, atzīts pētījumā. Valsts sagrābšana tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Latvijas problēmām.

“Latvija savu reputāciju par “valsts sagrābšanu”, ar ko tiek saprasta privātu interešu nelikumīga ietekme uz likumu un lēmumu pieņemšanu, ir izpelnījusies saistībā ar spēcīgām lobiju interesēm”, teikts pētījumā. 49% no aptaujātām firmām apgalvo, ka tās ietekmē izpildvaras līmenī pieņemtos lēmumus, 40% - parlamentārā līmenī. Tas ir augstākais rādītājs ES kandidātvalstu vidū.

Par spīti centieniem pieņemt arvien stingrākus valsts un pašvaldību iepirkumus regulējošus likumus, “korupcija valsts iepirkumos joprojām ir nopietna un plaši izplatīta problēma lielākajā daļā, ja ne visās kandidātvalstīs”. Lielā daļā valstu, ieskaitot Latviju, kukuļi 10-20% apjomā no līguma vērtības tiek nosaukti kā maksa par tiesībām iegūt valsts un pašvaldību pasūtījumu.

Vērtējot sabiedrības attieksmi pret korupciju un iesaistīšanos tās izskaušanā, ASI pētījuma autori kandidātvalstīs redz divas galējības: dažos gadījumos korupcijas līmenis sabiedrības uztverē nereti ir uzpūsts, citās valstīs turpretim sabiedrība ir apbrīnojami vienaldzīga.

Vērtējot sabiedrības attieksmi pret korupciju un iesaistīšanos tās izskaušanā, ASI pētījuma autori Latviju min kā pozitīvu piemēru, kur pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma korupcijas novēršanas politikas formulēšanā un kas “turpina neatlaidīgi izdarīt spiedienu uz valdību, lai šo politiku īstenotu”.

Atvērtās sabiedrības institūta pētījumā identificētās problēmas Latvijā: korupcijas apkarošanas institūciju vāja sadarbība, neierobežota lobēšana, partiju finanses, valsts un pašvaldību iepirkumi.

Eiropas Komisijas 2001.gada progresa ziņojumā identificētās jomas un problēmas Latvijā: valsts pārvalde; koordinācijas trūkums korupcijas apkarošanā.

Uzsākot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas likumdevēji salīdzinoši īsā laikā izveidojuši eiropeisku likumu sistēmu, taču neprecizitātes likumu formulējumos paver iespēju interpretēt likumus katram pēc savām vajadzībām, tas ļauj likumpārkāpējiem izvairīties no atbildības, slēpjoties aiz kādas sīkas likuma formalitātes. Latvijā likumi izskatās sakārtoti uz papīra, bet lielas problēmas vēl pastāv likumu piemērošanā un izpildē. Vēl joprojām nav nodrošināts, lai likumi tiktu vienādi tulkoti visās valsts iestādēs un tiesās. Likuma jēgai ir jābūt vissvarīgākajai, likumdevējam jābūt juridiski precīzākam.

Sabiedrībai būtu jāpiedalās un jāseko valsts un pašvaldību iepirkumam; ja sabiedrība to nedarīs, nelīdzēs pat vislabākie likumi. 05.07.2001. pieņemts jauns likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

 

 Pārskats

par Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta, Valsts budžeta revīzijas departamenta un Pašvaldību revīzijas departamenta veikto valsts un pašvaldību pasūtījumu revīziju rezultātiem 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” darbības laikā no 01.01.1997. līdz 31.12.2001. 

Viens no galvenajiem veidiem, kā un kur tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, ir valsts un pašvaldību pasūtījumi, kas gadā ir aptuveni 7-9% no iekšzemes kopprodukta jeb Ls 500 – 600 milj. gadā.

Valsts kontrole pārbauda valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norises ministrijās, pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldībās, kā arī to, kā šīs norises kontrolē attiecīgo institūciju vadība.

Valsts kontrole pārbauda valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu gan izlases veidā, gan sakarā ar iesniegtajām sūdzībām vai publikācijām republikas presē. Tiek veiktas plānotas detalizētas pārbaudes, kuras nosaka, ņemot vērā aktuālākās valsts un pašvaldību pasūtījumu nozares, kā veselības aprūpe un izglītība, piemēram, veselības aprūpes sfērā veiktas pārbaudes par šādiem valsts pasūtījumiem:

• par tiesībām piegādāt protēzes, ortozes un ortopēdiskos apavus 2001.gadā par summu Ls 866 000;
• par tiesībām piegādāt personiskās pārvietošanās līdzekļus 2001.gadā par Ls 318 383;
• par tiesībām piegādāt imūnbioloģiskos preparātus un šļirces 2001.gadā Ls 707 500 apjomā;
• par vakcīnu centralizēto iegādi 2001.gadā Ls 664 851 apjomā.

Izglītības veicināšanas jomā varētu minēt šādus valsts pasūtījumus:

• bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalifikācija Ls 2 milj. apjomā. Tika izvērtēta dokumentu pakete, kas saistīta ar valsts budžeta līdzekļu izlietojumu šim pasākumam;
• īpaši atbalstāmo Latvijas reģionu pašvaldību vadītāju, speciālistu un uzņēmēju ekonomiskās izglītības pasākumi Ls 30 000 apjomā.

Valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaudes tiek veiktas arī citu pārbaužu (budžeta programmu, finanšu pārskatu, valsts mantas izlietošanas) ietvaros. Revīzijās, kur viens no pārbaudāmajiem jautājumiem ir valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norise, galvenā uzmanība tiek pievērsta noslēgto pasūtījuma līgumu pamatnosacījumu izpildei; šajās pārbaudēs neveic detalizētu novērtējumu par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas un izpildes pilnu atbilstību likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasībām.

1997. un 1998.gadā valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaudes, galvenokārt bija kā viena no tēmām kopējā darba uzdevuma sastāvā. Galvenais akcents šādās pārbaudēs: kā tiek izlietota valsts vai pašvaldību nauda, kā tiek izpildīti valsts vai pašvaldību pasūtījumi un kā augstākās valsts vai pašvaldību institūcijas veic savus kontroles un uzraudzības uzdevumus.

Šajā laika posmā Valsts kontroles revidenti ir veikuši 138 revīzijas, starp tām arī pārbaudes par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norisēm. Tika pārbaudītas 11 ministrijas un 57 to pārziņā esošas institūcijas, 59 pašvaldības un 7 pašvaldību uzņēmumi, kā arī Valsts pārvaldes reformas birojs, Valsts cilvēktiesību birojs un Augstākā tiesa. No 138 revīzijām 40 pārbaudēs, kas ir 29% no visa veiktā darba apjoma, atklāti pārkāpumi.

Laika posmā no 1997. līdz 2001.gadam Valsts budžeta revīzijas un Pašvaldību revīzijas departamentu revīzijas par valsts un pašvaldību pasūtījumiem galvenokārt bija kā viena no tēmām kopējā darba uzdevuma sastāvā, bet Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā - kā pastāvīgas detalizētas pārbaudes: Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaužu sektora darbinieki šajās detalizētajās pārbaudēs izmantoja sīki izstrādātas pārbaužu programmas un aptvēra visu noteikto prasību ievērošanas pārbaudi, 2000.gadā detalizētas pārbaudes ir veiktas 72,2% apjomā no kopējās pārbaudītās pasūtījumu summas, 27,8% apjomā pārbaudes veiktas izvēles kārtībā, galvenokārt akcentējot noslēgto pasūtījumu līgumu pamatnosacījumu izpildes pārbaudi.

Atskaites posmā no 01.01.1997. līdz 31.12.2001. pārsvarā bija valsts un pašvaldību pasūtījumi par nelielām summām, vidēji viens pasūtījums bija Ls 2000 robežās.

 

1999.gadā:

• Aizsardzības ministrijā faktiski valsts pasūtījumam izlietoti Ls 14 044 648; kopējais pasūtījumu skaits – 5688. Vidēji viena pasūtījuma summa bija Ls 2469;
• Labklājības ministrijā valsts pasūtījumam izlietoti Ls 142 425 348; kopējais pasūtījumu skaits – 20 765; vidēji viena pasūtījuma summa - Ls 6859;
• Centrālajā zemes komisijā valsts pasūtījumam izlietoti Ls 6146; pasūtījumu skaits – 86, vidēji viena pasūtījuma summa - Ls 71.

 

Piegādes, pakalpojumi un būvprojekti virs Ls 104 000 un būvprojekti virs Ls 4 milj. ir tā sauktie sliekšņi, no kuriem sāk darboties Eiropas Savienības direktīvas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgums par valsts piegādēm.

1999.gadā no kopējā (25) valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaužu skaita astoņas pārbaudes jeb 32% summāri sasniedz tā sauktos sliekšņus, no kuriem sāk darboties Eiropas Savienības direktīvas par valsts piegādēm.

1.tabula

1999.gadā pārbaudītie valsts un pašvaldību pasūtījumi virs Ls 104 000

 

Nr. p.k.	Institūcija	Tiešais pasūtītājs	Pasūtījuma nosaukums	Pasūtījuma summa (tūkst. Ls)
1	2	3	4	5
1.	Pašvaldība	Rīgas rajona Ādažu pagasta padome	Siltuma un santehnikas objektu apkalpošana un darbības nodrošināšana	208,8
2.	Pašvaldība	Rīgas Dome	Rīgas pilsētas digitālās kartes pasūtījums	664,2 (USD 1114 400, pārrēķins veikts pēc kursa 0,596)
3.	Ārlietu ministrija	-	Komandējumu servisa nodrošināšana	485,0
4.	Satiksmes ministrija	VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””	Pasažieru termināla ielidošanas sektora rekonstrukcija	2841,4
5.	Satiksmes ministrija	A/s “Latvijas autoceļu direkcija’”	Autoceļu aprīkojuma rekonstrukcija	528,1
6.	Satiksmes ministrija	BO VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (VITA)	CISCO produkcijas (maršrutētāju) piegāde	523,8 552,3
7.	Iekšlietu ministrija	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests	Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājums ar speciālo tehnisko aprīkojumu	201,1
	Kopā:			6004,7

2.tabula

 

 

Pārbaudītie valsts pasūtījumi virs Ls 4 milj. 

Institūcija	Tiešais pasūtītājs	Pasūtījuma nosaukums	Pasūtījuma summa (tūkst. Ls)
1	2	3	4
Labklājības ministrija	Republikas slimokase	Centralizētā medikamentu iepirkšana	6267,0
Kopā:			6267,0

 

1999.gadā Valsts kontrolē no 290 pārbaudēm 25 pārbaudes jeb 8,6% bija par valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildi. No tām 20 bija plānotas, bet piecas veiktas sakarā ar publikācijām republikas presē.

 

Valsts pasūtījumiem 1999.gadā kopā iztērēti Ls 364,6 milj., Valsts kontroles pārbaudītā summa bija Ls 14 milj. jeb 4% no kopējās valsts un pašvaldību pasūtījuma summas.

1999.gadā no 25 pārbaudītajiem pasūtījumiem 4 gadījumos tika izvēlēta izsoles metode, 10 gadījumos tika izvēlēts konkurss un 11 gadījumos – cenu aptaujas metode. Veicot publisko iepirkumu, priekšroka dota tādām precēm, pakalpojumiem un darbiem, ko piedāvā vietējie ražotāji un darbu izpildītāji. No 25 pārbaudītajiem pasūtījumiem vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji valsts pasūtījumu pildījuši 23 gadījumos jeb 92%, ārvalstu – 2 gadījumos jeb 8% (skat. 3.tabulu).

  

3.tabula

 

 

Dati pēc pasūtījuma kategorijas un noteiktā vērtību sliekšņa, kas iegūti VK pārbaudēs 1999.gadā 

Nr. p.k.	Kategorijas	Pārbaudīto pasūtījumu skaits	Izvēlētā metode				Piegādātāji		Pārbaudītā izlietoto līdzekļu summa (Ls)
			Izsole	Konkurss	Viens preten-dents	Cenu aptauja	Vietējie	Ārvalstu
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
1.	Būvdarbi
1.1.	Virs Ls 4 milj.	-
1.2.	No Ls 50 000 – 4 000 000	2
1.3.	Līdz Ls 50 000	-
	Kopā:	2
2.	Būvprojektēšana
2.1.	Virs Ls 104 000	-
2.2.	No Ls 10 000 – 104 000	-
2.3.	Līdz Ls 10 000	-
	Kopā:	-
3.	Preču piegāde
3.1.	Virs Ls 104 000	6
3.2.	No Ls 10 000 – 104 000	4
3.3.	No Ls 5000- 10 000	-
3.4.	Līdz Ls 5000	4
	Kopā:	14
4.	Pakalpojumi
4.1.	Virs Ls 104 000	2
4.2.	No Ls 10 000 – 104 000	-
4.3.	No Ls 5000- 10 000	-
4.4.	Līdz Ls 5000	7
	Kopā:	9
5.	Pavisam kopā:	25	4	10	-	11	23	2	14 milj.

2000.gadā no kopējo pārbaužu skaita 34% bija revīzijas par valsts un pašvaldību pasūtījumu un pārbaudītā summa bija Ls 33,3 milj.

 4.tabula

 

Valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaudes 2000.gadā

Nr. p.k.	Revīzijas departaments	Pārbaužu skaits			Pārbau-dīto pasūtīju-mu skaits	Kopīgais noslēgto līgumu apjoms	Faktiski izlietotie līdzekļi	Likuma prasības
		Kopējais	Valsts un pašvaldību pasūtījumi	%				Ievērotas		Nav ievērotas
								Gad. sk.	Summa	Gad. sk.	Summa
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12
1.	Valsts budžeta revīzijas	53	22	41,5	5318*	9066419	9093611	13	7348491	9	1745120
2.	Valsts saimnieciskās darbības revīzijas	40	12	30	12	24449515	24047678	1	1116000	11	22931678
3.	Pašvaldību revīzijas	39	11	28,2	11	164762	164762	2	14300	9	150462
	Kopā:	132	45	34	5341	33680696	33306051	16	8478791	29	24827260

*Šie pasūtījumi pārbaudīti revīzijās, kur viens no pārbaudāmajiem jautājumiem ir valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norise. Galvenā uzmanība tika pievērsta noslēgto līgumu pamatnosacījumu izpildei: vai pārskats par valsts un pašvaldību pasūtījumu sagatavots pareizi, cik pārskata periodā noslēgti līgumi attiecīgajā kategorijā un summu slieksnī.

 

4.tabulā atspoguļotie dati liecina, ka kopumā izlietotie līdzekļi ir mazāki par kopējo noslēgto līgumu apjomu un ka ir panākta līdzekļu ekonomija Ls 374 645. Valsts budžeta revīzijas departamenta veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka kopumā ir pārtērēti līdzekļi Ls 27 192 apjomā, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta veiktajās pārbaudēs konstatēta līdzekļu ekonomija Ls 401 837 apjomā, bet Pašvaldību revīzijas departamenta pārbaudēs kopējais noslēgto līgumu apjoms atbilst faktiski izlietotajiem līdzekļiem. Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta veiktajās 12 pārbaudēs līdzekļu ekonomija konstatēta septiņos gadījumos summās no Ls 524 līdz Ls 191 453, četros gadījumos noslēgto līgumu apjoms atbilst faktiski izlietoto līdzekļu summai un vienā gadījumā konstatēts līdzekļu pārtēriņš Ls 5701 apjomā. Valsts budžeta revīzijas departamenta veiktajās pārbaudēs kopējais konstatētais līdzekļu pārtēriņš ir Ls 27 192. Tas izveidojies gan no ekonomijas Valsts ieņēmumu dienestā un Aizsardzības ministrijā, gan no līdzekļu pārtēriņa Valsts kasē un Naturalizācijas pārvaldē. Vairākos gadījumos pārtēriņš ir daži simti latu, un ir gadījumi, ka tas ir pat Ls 200 000; tāpat mēs varam teikt par līdzekļu ekonomiju, kas ir no Ls 100 līdz pat Ls140 000, un šādi rezultāti ļauj secināt, ka valsts pasūtījumu izpildes gaitā tiek pārkāptas likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasības, ka izsoles piedāvātā darba daudzums neatbilst faktiskajam, ka tiek pārsniegtas konkursa nolikumā un noslēgtajā līgumā paredzētās summas. Tas liecina, ka izsoles noteikumi nav pietiekami precīzi izstrādāti un ka pasūtītājs ne vienmēr labi pārzina savas vajadzības un to tehniski ekonomisko pamatojumu.

No 45 pārbaudēm valsts pasūtījumu pārbaudes ir 25, pašvaldību – 40.

5.tabula

 

Dati pēc pasūtījuma kategorijas un noteiktā vērtību sliekšņa, kas iegūti Valsts kontroles veiktajās pārbaudēs 2000.gadā 

Nr. p.k.	Kategorijas	Pārbaudīto pasūtījumu skaits	Izvēlētā metode				Piegādātāji		Pārbaudītā izlietoto līdzekļu summa (Ls)
			Izsole	Konkurss	Viens preten-dents	Cenu aptauja	Vietējie	Ārvalstu
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
1.	Būvdarbi
1.1.	Virs Ls 4 milj.	1
1.2.	No Ls 50 000 – 4 000 000	7
1.3.	Līdz Ls 50 000	55
	Kopā:	63
2.	Būvprojektēšana
2.1.	Virs Ls 104 000	-
2.2.	No Ls 10 000 – 104 000	1
2.3.	Līdz Ls 10 000	1
	Kopā:	2
3.	Preču piegāde
3.1.	Virs Ls 104 000	-
3.2.	No Ls 10 000 – 104 000	14
3.3.	No Ls 5000- 10 000	20
3.4.	Līdz Ls 5000	2972
	Kopā:	3006
4.	Pakalpojumi
4.1.	Virs Ls 104 000	2
4.2.	No Ls 10 000 – 104 000	18
4.3.	No Ls 5000- 10 000	17
4.4.	Līdz Ls 5000	2233
	Kopā:	2270
5.	Pavisam kopā:	5341	15	44	1677	3605	5330	11	33,3 milj.

 

2000.gadā pārbaudītais 5341 pasūtījums pēc izvēlētās pasūtījuma metodes sadalās šādi: 15 izsoles, 44 konkursi, 1677 viena pretendenta piedāvājumi un 3605 cenu aptaujas. 2000.gadā vispopulārākā ir bijusi cenu aptaujas metode, kas izmantota 67,5% gadījumu, viena pretendenta piedāvājums – 31,4% gadījumu, konkursi – 0,8% gadījumu un izsoles – 0,3% gadījumu.

Veicot publisko iepirkumu, arī 2000.gadā priekšroka dota tādām precēm, pakalpojumiem un darbiem, ko piedāvā vietējie ražotāji un darbu izpildītāji.

2000.gadā no 5341 pārbaudītā pasūtījuma 5330 gadījumos jeb 99,8% izvēlēti vietējie ražotāji un darbu izpildītāji, 11 gadījumos, kas ir tikai 0,2%, par uzvarētājiem atzīti ārvalstu piegādātāji.

 

2001.gadā no kopējā (245) pārbaužu skaita 32 revīzijas jeb 13% bija revīzijas par valsts un pašvaldību pasūtījumu, 30 revīzijās jeb 12% viena no darba uzdevumu tēmām bija valsts un pašvaldību pasūtījumu pārbaudes.

2001.gadā pēc izvēlētās pasūtījuma metodes 502 pārbaudītie pasūtījumi sadalās šādi: 4 izsoles, 27 konkursi, 240 cenu aptaujas, 231 viena pretendenta piedāvājums. 2001.gadā vietējie ražotāji un darbu izpildītāji izvēlēti 496 gadījumos jeb 98,8%, ārvalstu piegādātāji - 6 gadījumos jeb 1,2%.

6.tabula

 

Dati pēc pasūtījuma kategorijas un noteiktā vērtību sliekšņa, kas iegūti VK pārbaudēs 2001.gadā 

Nr. p.k.	Kategorijas	Pārbaudīto pasūtījumu skaits	Izvēlētā metode				Piegādātāji		Pārbaudītā izlietoto līdzekļu summa (Ls)
			Izsole	Konkurss	Viens preten-dents	Cenu aptauja	Vietējie	Ārvalstu
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
1.	Būvdarbi
1.1.	Virs Ls 4 milj.	-
1.2.	No Ls 50 000 – 4 000 000	3
1.3.	Līdz Ls 50 000	7
	Kopā:	10
2.	Būvprojektēšana
2.1.	Virs Ls 104 000	-
2.2.	No Ls 10 000 – 104 000	1
2.3.	Līdz Ls 10 000	2
	Kopā:	3
3.	Preču piegāde
3.1.	Virs Ls 104 000	11
3.2.	No Ls 10 000 – 104 000	8
3.3.	No Ls 5000- 10 000	4
3.4.	Līdz Ls 5000	207
	Kopā:	230
4.	Pakalpojumi
4.1.	Virs Ls 104 000	2
4.2.	No Ls 10 000 – 104 000	9
4.3.	No Ls 5000- 10 000	-
4.4.	Līdz Ls 5000	248
	Kopā:	259
5.	Pavisam kopā:	502	4	27	231	240	496	6	36,3 milj.

Pārbaudot valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas un izpildes norises atbilstību likuma un normatīvo aktu prasībām atskaites posmā (1997. – 2001.gads), ir veiktas dažāda līmeņa pārbaudes, atšķirīgi pēc satura ir iegūtie dati, bet kopumā atskaite ļauj secināt, kā tiek ievērotas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasības, kā tiek pildīts valsts un pašvaldību pasūtījums un kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

Par Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 2001.gadā veikto 29 detalizēto revīziju gala rezultātiem sagatavots pārskats ar norādēm par pasūtītāju, pasūtījumu, finansējuma apjomu, izvēlēto pasūtījuma metodi, dots izvērtējums par likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumu saturu, norādot konkrētu pārkāpuma punktu, un dati, cik gadījumos ir notikusi pārkāpumi, pildot valsts vai pašvaldību pasūtījumu.

 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta 2001.gadā veiktās pārbaudes “Valsts un pašvaldību pasūtījums” 

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā 2001.gadā 29 revīzijas jeb 42% no kopējā revīziju skaita bija par valsts un pašvaldību pasūtījumu, tajā skaitā valsts pasūtījuma pārbaudes - 20 jeb 69%, pašvaldību pasūtījuma pārbaudes - 9 jeb 31%. No 20 valsts pasūtījuma pārbaudēm 15 veiktas tēmas “Valsts pasūtījums” ietvaros, bet 5 - valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” pārbaužu ietvaros. Valsts pasūtījums pārbaudīts par kopējo summu Ls 8 570 151,27, tajā skaitā revīzijas tēmas “Valsts pasūtījums” ietvaros par Ls 7 629 458 un valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” pārbaužu ietvaros - par Ls 940 693,27.

2001.gadā no deviņām pašvaldību pasūtījuma pārbaudēm septiņās kā pasūtītājs bija Rīgas Dome. Rīgas Dome valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” ietvaros Ls 188 400 apjomā ir finansējusi BOV SIA “Sociālās aprūpes centrs “Ezerkrasti”” veikto pensionāru, pirmās un otrās grupas invalīdu sociālo aprūpi. Divus pašvaldību pasūtījumus par Ls 134 707,69 finansējušas Dobeles pilsētas un Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju domes.

Kopējā pārbaudītā pašvaldību pasūtījumu summa ir Ls 14 643 434,69, tajā skaitā Rīgas Domes finansējums – Ls 14 508 727 jeb 99,1%, rajonu pašvaldību finansējums – Ls 134 707,69 jeb 0,9%.

Kopējā pārbaudītā valsts un pašvaldību pasūtījumu summa - Ls 23 213 585,96, tajā skaitā:

• valsts pasūtījums – Ls 8 570 151,27 jeb 36,9%;
• pašvaldību pasūtījums – Ls 14 643 434,69 jeb 63,1%.

Detalizētu pārskatu par valsts un pašvaldību pasūtījumu ar norādēm par pasūtītāju, pasūtījumu, finansējuma apjomu un izvēlēto pasūtījuma metodi skatīt 7.tabulā (valsts pasūtījums) un 8.tabulā (pašvaldību pasūtījums).

Vienas revīzijas ietvaros pārbaudīti vairāki valsts vai pašvaldību pasūtījumi: 29 revīzijās pārbaudīti 39 valsts un pašvaldību pasūtījumi.

2001.gadā pēc izvēlētās pasūtījuma metodes 39 pārbaudītie pasūtījumi sadalās šādi:

• izsoles - 20 pasūtījumi jeb 51,3%;
• konkursi - 8 pasūtījumi jeb 20,5%;
• cenu aptauja - 11 pasūtījumi jeb 28,2%.

Dati pēc pasūtījuma kategorijas un noteiktā vērtību sliekšņa redzami 9.tabulā.

Visos gadījumos kā pasūtījuma izpildītāji izmantoti vietējie piegādātāji un izpildītāji.

Katrā konkrētajā revīzijā konstatēto likumu un normatīvo aktu pārkāpumi norādīti 10.tabulā.

Analītisks izvērtējums par likuma un normatīvo aktu pārkāpumu saturu, norādot konkrētu pārkāpuma punktu, un dati, cik gadījumos ir notikuši pārkāpumi, pildot valsts vai pašvaldības pasūtījumu, redzami 11. – 19.tabulā:

• 11.tabulā - LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pārkāpumi;
• 12.tabulā - LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.99 “Noteikumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi” pārkāpumi;
• 13.tabulā - LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” pārkāpumi;
• 14.tabulā - LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Noteikumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtību” pārkāpumi;
• 15.tabulā - LR FM 27.02.1998. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību” pārkāpumi;
• 16.tabulā - LR FM 07.10.1997. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles izsludināšanas kārtību” pārkāpumi;

• 17.tabulā - LR FM 04.08.1997. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma identifikācijas numura piešķiršanas kārtību” pārkāpumi;
• 18.tabulā - LR FM 21.05.1998. instrukcijas “Par konkursa pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu” pārkāpumi;
• 19.tabulā - dati par likuma un citu normatīvo aktu daļu pārkāpumiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises gaitā.

7.tabula

Valsts pasūtījumi 

Nr. p.k.	Pasūtītājs	Pasūtījums		Finansējums		Izvēlētā pasūtījuma metode
1	2	3		4		5
	BO VSIA “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”	1. Par tiesībām piegādāt surdotehniskos un tiflotehniskos palīglīdzekļus 2001.gadā. 2. Par tiesībām pielāgot vieglos automobiļus 2001.gadā		Surdotehnikai Ls 142 000 + Ls 3000 (rezerve); tiflotehnikai Ls 28 200 + Ls 756 (rezerve); automobiļu pielāgošanai Ls 10 000 Kopā: 183 950		Izsole       Izsole
	BO VSIA “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”	3. Par tiesībām piegādāt protēzes, ortozes un ortopēdiskos apavus 2001.gadā		Protēzēm – Ls 240 000 (Ls 110 000 rezerve); ortozēm – Ls 177 000 (Ls 3000 rezerve); ortopēdiskajiem apaviem– Ls 240 000; krūšu protēzēm – Ls 36 000; acu protēzēm – Ls 60 000 Kopā: Ls 866 000		Izsole
	BO VSIA “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”	4. Par tiesībām piegādāt personiskās aprūpes palīglīdzekļus 2001.gadā		Ls 100 000		Izsole
	BO VSIA “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”	5. Par tiesībām piegādāt personiskās pārvietošanās līdzekļus 2001.gadā		Ls 318 383		Izsole
	BO VAS “Valsts obligātās veselības apdrošinā-šanas aģentūra”	6. Par valsts pasūtījuma piešķiršanu vakcīnu centralizētai iegādei 2001.gadam (imunizācijas valsts programmas īstenošana 2000. – 2005.g.)		Ls 664 851		Konkurss
	LR Labklājības ministrijas Nacionālais vides un veselības centrs	7. Par imūnbioloģisko preparātu un šļirču iegādi		Ls 707 474		Izsole
	LR Aizsardzības ministrijas Iegādes un apsaimnie-košanas departaments	8. Par pretērču encefalīta vakcīnu piegādes tiesību piešķiršanu		Ls 98  942		Izsole
	LR Labklājības ministrija	9. Par tiesībām rīkot 2001.gada forumu “Latvijas valsts un tās sabiedrības veselība”		Ls 22 000 (ekonomija Ls 3358)		Konkurss
	BO VAS “Valsts obligātās veselības apdrošināša-nas aģentūra”	10. Medikamentu un ārstniecības līdzekļu centralizēta iegāde 2001.gadam onkoloģisko un hematoloģisko slimību ārstēšanai		Ls 2 214 000		Izsole
		Kopā veselības aprūpei:		Ls 5 175 600
	BO VSIA “Reģionu attīstība”	11. Īpaši atbalstāmo Latvijas reģionu pašvaldību vadītāju, speciālistu un uzņēmēju ekonomiskās izglītības pasākumi		Ls 30 000		Izsole
	Latvijas Nacionālā opera	12. Par tiesībām piegādāt efektgaismas		Ls 14 250 (pārtēriņš Ls 610)		Izsole
	LR Ekonomikas ministrija	13. Par interneta pieslēguma nodrošināšanu LR Ekonomikas ministrijai		Ls 10 000		Izsole
	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija	14. Radiācijas drošības centra telpu renovācija ēkā Maskavas ielā 165, Rīgā		Ls 200 000		Izsole
	Pašvaldību lietu pārvalde	15. Par pašvaldību vienotās informācijas sistēmas programmatūras sadaļas izpildi		Ls 199 608		Konkurss
	BO VAS “Nodarbinā-tības valsts dienests”	16. Par bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju		Ls 2 000 000		Izsole
		Kopā:		Ls 2 453 858
Valsts un pašvaldību pasūtījumi valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” pārbaužu ietvaros
	Bērnu bāreņu aprūpes centrs “Rīga”		17. Par medicīnas iekārtu, virtuves iekārtu, katlu mājas u.c. iekārtu apkopi un uzturēšanu, būvju tehnisko apsekošanu, projektu izstrādāšanu, atkritumu izvešanu, pārtikas un medikamentu, inventāra iegādi, citu pakalpojumu veikšanu	Ls 136 000	Cenu aptauja
	BO VSIA “Sociālās aprūpes centrs “Ezerkrasti””		18. Bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem sociālā aprūpe un rehabilitācija. 19.Pensionāru, pirmās un otrās grupas invalīdu sociālā aprūpe (valsts un pašvaldību pasūtījums). 20.Pārtikas produktu iegāde, zāļu, higiēnas preču, šļirču iegāde. 21.Ēku un telpu remonts	Ls 232 700       Ls 135 300 (valsts pasūtījums) Ls 188 400 (Rīgas pašvaldības pasūtījums)   Ls 127 100     Ls 68 392	Konkurss       Konkurss       Cenu aptauja     Konkurss
	Bērnu bāreņu aprūpes centrs “Pļavnieki”		22. Atkritumu izvešana, iekārtu apkope, ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas tehniskā apkalpošana, inventāra iegāde, materiālu iegāde. 23. Pārtikas iegāde. 24. Zāļu iegāde. 25. Pamatlīdzekļu iegāde un kanalizācijas kapitālais remonts	Ls 66 500           Ls 46 700 Ls 8200 Ls 5200	Cenu aptauja           Cenu aptauja Cenu aptauja Cenu aptauja
	Specializētais bērnu sociālās aprūpes centrs “Baldone”		26.Kapitālais un kārtējais ēku remonts. 27.Pārtikas preču iegāde	Ls 63 988,97   Ls 10 000	Cenu aptauja   Cenu aptauja
	Specializētais valsts sociālās aprūpes centrs “Jelgava”		28.Pamatlīdzekļu iegāde. 29.Pārtikas produktu iegāde. 30.Medikamentu iegāde	Ls 5607 Ls 9228,3   Ls 25 777	Cenu aptauja Cenu aptauja   Cenu aptauja
			Kopā:	Ls 1 129 093,27, tajā skaitā Rīgas pašvaldības pasūtījums Ls 188 400
			Pavisam kopā valsts pasūtījums:	Ls 8 570 151,27

8.tabula

Pašvaldību pasūtījumi 

Nr. p.k.	Pasūtītājs	Pasūtījums	Finansējums	Izvēlētā pasūtījuma metode
1	2	3	4	5
1.	Rīgas Domes Īpašuma departaments	Par mežsaimniecisko darbu veikšanu Meža dienesta Meža pārvaldes uzraudzībā esošajos Rīgas pilsētas mežos	Ls 126 000	Izsole
2.	Rīgas Domes Satiksmes departaments	Autoceļa tilta ar pagaidu pieejām pār Buļļupi Rīgā celtniecības 1.kārta	Ls 5835 900	Izsole
3.	Rīgas Domes Vides departaments	Par Rīgas pilsētas kanāla krastu nogāžu apzaļumošanu	Ls 50 000	Cenu aptauja
4.	Rīgas Domes Vides departaments	Par tiesībām veikt pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijas 1.kārtas darbus	Ls 686 696	Izsole
5.	Rīgas Domes Vides departaments	Par tiesībām veikt pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijas 2.kārtas darbus	Ls 1 022 143	Izsole
6.	Rīgas Domes Vides departaments	Par tiesībām veikt pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukcijas 2.kārtas hidrotehniskos darbus	Ls 6 525 188	Izsole
7.	Rīgas (pašvaldības) Domes BO a/s “Aģentūra Rīga 800”	Par tiesībām veikt apskaņošanas sistēmas piegādi	Ls 74 400	Izsole
		Rīgas Dome kopā:	Ls 14 320 327 + Ls 188 400 (budžeta programma “Sociālā aprūpe”) = Ls 14 508 727
8.	Dobeles pilsētas dome	Traktora – frontālā iekrāvēja piegāde	Ls 35 000 (pārtērēti Ls 6140)	Izsole
9.	Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju dome	Par būvfirmas izvēli objekta “Informācijas centrs” celtniecībai Ķegumā, Skolas ielā 6	Ls 99 707,69	Konkurss
		Kopā:	Ls 134 707,69
		Pavisam kopā:	Ls 14 455 034,69+ Ls 188 400 (budžeta programma “Sociālā aprūpe”) = Ls 14 643 434,69

9.tabula

 

 

Dati pēc pasūtījuma kategorijas un noteiktā vērtību sliekšņa par VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta pārbaudēm 2001.gadā 

Nr. p.k.	Kategorijas	Pārbaudīto pasūtījumu skaits	Izvēlētā metode				Piegādātāji		Izlietoto līdzekļu summa (Ls)
			Izsole	Konkurss	Viens preten-dents	Cenu aptauja	Vietējie	Ārvalstu
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10
1.	Būvdarbi
1.1.	Virs Ls 4 milj.	2	2	-	-	-	2	-	12 361 088,00
1.2.	No Ls 50 000 – 4 000 000	7	3	2	-	2	7	-	2 418 021,96
1.3.	Līdz Ls 50 000	-	-	-	-	-	-	-	-
	Kopā:	9	5	2	-	2	9	-	14 779 109,96
2.	Preču piegāde
2.1.	Virs Ls 104 000	8	5	2	-	1	8	-	5 144 272,00
2.2.	No Ls 10 000 – 104 000	9	6	-	-	3	9	-	315 069,00
2.3.	Līdz Ls 10 000	3	-	-	-	3	3	-	28 235,00
	Kopā:	20	11	2	-	7	20	-	5 487 576,00
3.	Pakalpojumi
3.1.	Virs Ls 104 000	5	2	3	-	-	5	-	2 682 400,00
3.2.	No Ls 10 000 – 104 000	5	2	1	-	2	5	-	264 500,00
3.3.	No Ls 5000- 10 000	-	-	-	-	-	-	-	-
3.4.	Līdz Ls 5000	-	-	-	-	-	-	-	-
	Kopā:	10	4	4	-	2	10	-	2 946 900
	Pavisam kopā:	39	20	8	-	11	39	-	23 213 585,96

10.tabula

 

Par likumu un normatīvo aktu pārkāpumiem 

Nr. p.k.	Revīzijas uzdevums	Pasūtījums	Pasūtītājs	Pārbaudes pamatojums	Likumu vai normatīvo aktu pārkāpēja organizācija	Pārkāptais likums vai normatīvais akts	Pārkāpuma saturs
1	2	3	4	5	6	7	8
Valsts pasūtījumi
1.	Nr.5.1-2-254/2001	Medika-mentu un ārstniecības līdzekļu centralizēta iegāde 2001.gadam onkoloģisko un hematolo-ģisko slimību ārstēšanai	Labklājības ministrija, BO VAS “Valsts obligātās veselības apdrošinā-šanas aģentūra”	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīzijas plāns un SIA “Farmserviss” sūdzība Labklājības ministrijai par valsts pasūtījuma izskatīšanu	1. Labklājības ministrija	1. 27.10.1994. likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 6.pants; 8.panta 1. un 3.daļa	Amatpersona nav tiesīga izskatīt sūdzību, ja tā ir tieši vai netieši ieinteresēta izskatīšanas rezultātā. Izskatot sūdzību, ministrija pilnībā paļāvusies uz izsoles komisijas, par kuru tika iesniegta sūdzība, sniegto informāciju un nav veikusi nekādas papildu pārbaudes. Atbilde sūdzības iesniedzējam netika dota 30 dienu laikā
						2. MK 18.03.1997. noteikumu Nr.101 13.punkts	Sūdzība izskatīta 15 dienu laikā no tās saņemšanas dienas; sūdzības izskatīšanas termiņu var pagarināt par 15 dienām, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. Pretendents atbildi uz iesniegto sūdzību no ministrijas saņēma tikai pēc 5 mēnešiem
					2. BO VAS “Valsts obligātās veselības apdrošinā-šanas aģentūra”	1. Likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 7.panta 1.daļas 4. un 5.punkts;	Nav rakstveidā fiksēts katra piedāvājuma galvenais noteikums, arī cena, kopsavilkuma piedāvājumu salīdzināšanas un izvērtēšanas konspektīvs pārskats.
						7.panta 3.daļa	Šā panta 1.daļas 4. un 5.punkta informācijai pieprasījuma gadījumā ir jābūt pieejamai visiem izsoles pretendentiem. Izsoles komisija neiepazīstināja sūdzības iesniedzēja SIA “Farmserviss” pārstāvjus ar pieņemto lēmumu pamatojumu
						14.panta 2.daļa	Ja valsts pasūtījuma summa pārsniedz Ls 500 000, izsole jāizsludina kādā starptautiskā laikrakstā vai attiecīgās nozares izdevumā, bet tas nav veikts
						14.panta 3.daļa	Izsole jāizsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 40 dienas pirms piedāvājuma atvēršanas; izsludināta 33 dienas pirms piedāvājuma atvēršanas dienas
						22.panta 1.daļa. Izsoles nolikuma 28.punkts	Piedāvājuma būtībā un cenās nekādi grozījumi nav pieļaujami. Noslēgtajos līgumos tika veikti grozījumi par kopējo summu Ls 110 000
						2. MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai” 30.punkts	Nav paredzēti precīzi un nepārprotami algoritmi un formulas, pēc kurām naudas izteiksmē tiks aprēķināta citu kritēriju ietekme uz piedāvājuma cenu
						3. MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentēša-nas kārtība” 9.pants	Nav apkopoti papildpiedāvājumi atbilstīgi noteikumiem. Nav iegūti pierādījumi, ka visi komisijas locekļi ir iepazinušies ar papildpiedāvājumiem. Cenu pārrēķinus komisijas locekļi veica individuāli, un tie netika iesniegti izsoles komisijai
						6.3.punkts	Līgumos nav norādīts valsts pasūtījuma numurs
						4. Finanšu ministrijas 04.08.1997. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma identifikācijas numura piešķiršanas kārtību” 5.2.punkts	Nav norādīts augstākās instances – ministrijas – nosaukums
2.	Nr.5.1-2-124/2001	Par pretērču encefalīta vakcīnu piegādes tiesību piešķiršanu	LR Aizsardzī-bas ministrijas Iegādes un apsaim-niekošanas departa-ments	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un Medi Net International Ltd. (Somija) pārstāvnie-cības Latvijā sūdzība	Aizsardzī-bas ministrijas Iegādes un apsaim-niekošanas departa-ments	1. 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 22.panta 3.punkts	1.Valsts pasūtītājs var uzskatīt piedāvājumu par atbilstīgu vienīgi tad, ja tas atbilst visām izsoles noteikumos norādītajām prasībām, bet šajā gadījumā valsts pasūtītājs uzskatījis par atbilstīgiem visus iesniegtos piedāvājumus, neņemot vērā, ka nolikumā vakcīnu derīguma termiņš noteikts no 5 mēnešiem līdz 1 gadam; pieņemts SIA “Baltijas ērču encefalīta profilakses centrs” piedāvājums, kura vakcīnas derīguma termiņš jau bija beidzies. 2. Iesniegtie SIA “Calcex” un SIA “Baltijas ērču encefalīta profilakses centrs” piedāvājuma dokumenti nav cauršūti, kā tas noteikts nolikumā
						22.panta 4.daļas 1.punkts	1.Valsts pasūtītājs nevar akceptēt piedāvājumu, ja pretendents nav apliecinājis savu kvalifikāciju. Neviens no pretendentiem nebija iesniedzis izsoles nolikumā noteikto Valsts zāļu aģentūras licences apstiprinātu kopiju. 2.SIA “Calcex” un SIA “Baltijas ērču encefalīta profilakses centrs” nebija iesniegušas PVN maksātāja apliecības kopiju vai VID izziņu, ka uzņēmums nav PVN maksātājs
						21.panta 3.daļa	Uz iesniegtajiem piedāvājumiem nebija parakstījusies viena no izsoles komisijas loceklēm
						26.panta 2.daļa	Pasūtītājs nav rakstiski sagatavojis un nav iekļāvis izsoles nolikumā valsts pasūtījuma līguma projektu
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai” 11.7.punkts	Izsoles nolikumā nebija ietverta informācija par pasūtījuma izpildītāja atbildību un pienākumiem, ja valsts pasūtījums netiek izpildīts saskaņā ar līguma nosacījumiem
						21.punkts	Izsoles protokolā nebija ierakstīti klātesošo personu dati, protokola 2.pielikumā nebija norādītas pretendentu juridiskās adreses
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas dokumentē-šanas kārtība” 2.daļas 4.punkts	Izsoles komisijas sēdes protokols nesastāv no trim daļām
						4. FM 27.02.1998. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību” 3.punkts	Izsoles komisija pirmajā sēdē nebija pieņēmusi lēmumu, kurš un cik ilgā laikā izstrādās izsoles nolikumu
						5. FM 21.05.1998. instrukcijas “Par izsoles pretendenta piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu” 5.punkts	Iesniegto piedāvājumu atbilstības novērtēšanas tabulā nebija fiksēti šādi kritēriji: - nolikumā paredzēto dokumentu saraksts; - nolikumā paredzētās prasības dokumentu noformējumam.
3.	Nr.5.1-2-106/2001	1.Par tiesībām piegādāt surdoteh-niskos un tifloteh-niskos palīglīdze-kļus 2001.gadā. 2.Par tiesībām pielāgot vieglos automobiļus 2001.gadā	Labklājības ministrija, BO VSIA “Tehnisko palīglīdzek-ļu centrs”	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	BO VSIA “Tehnisko palīglīdzek-ļu centrs”	1.LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 5.panta 3.daļa	Organizatori pretendentu kvalifikācijas pārbaudē nav pārliecinājušies, vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu un vai neatrodas likvidācijas stadijā
						14.panta 3.daļa	Uzaicinājums faktiski publicēts 33 dienas pirms izsoles piedāvājuma atvēršanas nepieciešamo 40 dienu vietā
						21.panta 3.daļa	Izsoles dalībnieku klātbūtnē nav skaļi nolasīti katra piedāvājuma galvenie dati
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” 21.punkts	Piedāvājuma atvēršanas procedūras laikā tika sastādīts saraksts, kurā nav norādīti juridisko personu pārstāvju vārdi, uzvārdi un ieņemamie amati
						3. LR FM 04.08.1997. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma identifikācijas numura piešķiršanu” 2.punkts	Valsts pasūtījuma līgumos nav norādīts pasūtījuma identifikācijas numurs
						5.punkts	Identifikācijas numurs, kas tika norādīts uzaicinājumā, nolikumā un protokolā, nav papildināts ar institūcijas pilnu nosaukumu
						4. LR FM 27.01.1998. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību” 8.punkts	Iesniedzot nolikumu, tas nav reģistrēts ar pretendenta adreses un tālruņa norādi
						5. LR FM 21.05.1998. instrukcijas “Par izsoles pretendenta piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu” 5.punkts	Netika sastādīta iesniegto piedāvājumu atbilstības noteikšanas tabula ar informāciju par piedāvājuma iesniedzēja kārtas numuru, pretendenta nosaukumu, nolikumā paredzēto dokumentu sarakstu, citu informāciju, kas paredzēta izsoles nolikumā
						6. LR MK 08.08.2000. noteikumu Nr.262 “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus” 7.punkts	Personām ir atļauts izsniegt tikai BO VAS “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra” reģistrētos tehniskos palīglīdzekļus. Tehniskie palīglīdzekļi “magnetolas”, “pulksteņi” un “teksta telefoni” izsniegti, neievērojot šīs prasības
4.	Nr.5.1-2-54/2001	Par tiesībām piegādāt personiskās aprūpes palīglīdzek-ļus 2001.gadam	Labklājības ministrija, BO VSIA “Tehnisko palīglīdzek-ļu centrs”	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	BO VSIA “Tehnisko palīglīdzek-ļu centrs”	1.LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 5.panta 3.daļa	Nav pieprasīti visi likumā noteiktie pretendentu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti: apliecinājums, ka pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta
						21.pants	Nav ievērota piedāvājumu atvēršanas un pretendentu kvalifikācijas pārbaudes procedūra
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai”	1.Izsoles nolikumā nav ietverta visa noteikumos norādītā informācija. 2.Piešķirot valsts pasūtījumu, ne visās valsts pasūtījuma pozīcijās par visizdevīgāko uzskatīts piedāvājums ar vislielāko punktu skaitu. 3.Valsts pasūtījuma līgums ar vienu no izsoles uzvarētājiem nav noslēgts atbilstīgi izsoles norises protokolam
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	Izsoles norises protokolā nav ietverta visa noteikumos norādītā informācija.
						4. LR FM 01.08.1997. instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu identifikācijas numura piešķiršanas kārtību”	Identifikācijas numurs neatbilst FM instrukcijas prasībām un nav norādīts valsts pasūtījuma līgumos.
						5. LR FM 21.05.1998. instrukcija “Par izsoles pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu”	1. Nav sastādītas iesniegto piedāvājumu atbilstības novērtēšanas tabulas. 2. Nav protokolēta izsoles komisijas sēde, kurā tika atvērti pretendentu piedāvājumi un vērtēta pretendentu kvalifikācijas atbilstība nolikuma prasībām.
						6. LR MK 08.08.2000. noteikumi Nr.262 “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus” un LR LM 05.11.1997. rīkojums Nr.359 “Par medicīnisko ierīču un preču reģistrācijas kārtību”	Valsts pasūtījuma līgums noslēgts par personiskās pārvietošanās palīglīdzekļu piegādi, kuri BO VAS “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra” reģistrēti tikai pēc valsts pasūtījuma līguma noslēgšanas.
						7. LR MK 06.03.2001. noteikumi Nr.100 “Medicīnisko preču un ierīču reģistrācijas, realizācijas un izplatīšanas kārtība”	Personiskās pārvietošanās līdzekļi tiek realizēti bez medicīnisko ierīču un preču reģistrācijas apliecībām
						8. Izsoles nolikums”	1.Nolikumā izvirzītie noteikumi attiecībā uz pretendentu valstisko piederību ir pretrunā ar izvēlēto valsts pasūtījuma piešķiršanas metodi – atklāta izsole. 2.Izsoles uzaicinājumā norādītā informācija neatbilst nolikuma prasībām.
5.	Nr.5.1-2-52/2001	Par tiesībām piegādāt protēzes, ortozes un ortopēdis-kos apavus 2001.gadā	Labklājības ministrija, BO VSIA “Tehnisko palīglīdzek-ļu centrs”	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	BO VSIA “Tehnisko palīglīdzek-ļu centrs”	1.LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 6.pants	Valsts pasūtījuma paredzamā summa precēm pārsniedz Ls 104 000, tāpēc izsole bija jārīko ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos, bet ārvalstu pretendenti netika uzaicināti
						14.pants	Uzaicinājums piedalīties izsolē publicēts 33 dienas pirms piedāvājuma atvēršanas noteikto 40 dienu vietā.
						21.pants	Pretendentu kvalifikācijas pārbaude un pretendentu piedāvājumu atbilstības nolikuma prasībām vērtēšana notika vienlaicīgi – izsoles laikā.
						22.pants	Izsoles komisija pēc iesniegto piedāvājumu izskatīšanas nav sastādījusi piedāvāto cenu sarakstu.
						5.panta 3.daļa	Nav pieprasīti visi likumā noteiktie pretendentu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti: ka pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai”	1.Izsoles nolikumā nav sniegta visa noteikumos norādītā informācija. 2.Piešķirot valsts pasūtījumu, ne visās valsts pasūtījuma pozīcijās par visizdevīgāko uzskatīts piedāvājums ar vislielāko punktu skaitu
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	Izsoles norises protokolā nav ietverta visa noteikumos paredzētā informācija
						4. LR FM 01.08.1997. instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu identifikācijas numura piešķiršanas kārtību”	Identifikācijas numurs neatbilst instrukcijas prasībām
						5. LR FM 21.05.1998. instrukcija “Par izsoles pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu”	1. Izsoles komisija nav sastādījusi iesniegto piedāvājumu atbilstības novērtēšanas tabulas. 2. Nav protokolēta izsoles komisijas sēde, kurā tika atvērti pretendentu piedāvājumi un vērtēta pretendentu kvalifikācijas atbilstība nolikuma prasībām.
						6. Izsoles nolikums	1. Nolikumā izvirzītie nosacījumi attiecībā uz pretendentu valstisko piederību ir pretrunā ar izvēlēto valsts pasūtījuma piešķiršanas metodi – atklāta izsole. 2. Izsoles uzaicinājumā norādītā informācija neatbilst nolikuma saturam. 3. Izsoles komisija vērtējusi pretendentu piedāvājumus, kuri nebija noformēti atbilstīgi nolikuma prasībām
6.	Nr.5.1-2-53/2001	Par tiesībām piegādāt personiskās pārvieto-šanās palīglīdzek-ļus 2001.gadā	Labklājības ministrija, BO VSIA “Tehnisko palīglīdzek-ļu centrs”	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	Labklājības ministrija, BO VSIA “Tehnisko palīglīdzek-ļu centrs”	1.LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 6., 14., 21., 22.punkts	1. Netika uzaicināti ārvalstu pretendenti, kaut gan valsts pasūtījuma summa precēm pārsniedza Ls 104 000. 2. Uzaicinājumā piedalīties izsolē sniegtā informācija nesakrīt ar izsoles nolikuma saturu. 3. Uzaicinājums publicēts presē 35 dienas pirms piedāvājuma atvēršanas noteikto 40 dienu vietā. 4. Pretendentu kvalifikācijas pārbaude un pretendentu piedāvājumu atbilstības nolikuma prasībām vērtēšana notikusi vienlaicīgi – izsoles laikā. 5. Pēc iesniegto piedāvājumu izskatīšanas izsoles komisija nav sastādījusi piedāvāto cenu sarakstu.
						2.LR FM 01.08.1997. instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu identifikācijas numura piešķiršanas kārtību”	Valsts pasūtījuma kārtas numurs nav norādīts pēc gadskaitļa un nav papildināts ar centra pilnu nosaukumu
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai”	1. Nav norādīts skaidrs un nepārprotams izsoles priekšmeta apraksts. 2. Nav norādīts tehnisko palīglīdzekļu ISO kods/identifikācijas numurs. 3. Nav norādīts nepieciešamais palīglīdzekļu daudzums. 4. Nav norādīti iespējamie samaksas termiņi. 5. Nav norādīta preču piegādes vieta. 6. Nav norādīts valsts pasūtījuma izpildes termiņš. 7. Nav iesniegti kvalifikāciju apliecinoši dokumenti. 8. Nav kritēriju īpatsvara aprēķināšanas formulai. 9. Ne visās valsts pasūtījuma pozīcijās par visizdevīgāko uzskatīts piedāvājums ar vislielāko punktu skaitu. 10. Izsoles komisija piešķīrusi tiesības veikt pasūtījumu par Ls 2000, bet līgums noslēgts par Ls 6000.
						4. LR FM 21.05.1998. instrukcija “Par izsoles pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu”	Izsoles komisija nav sastādījusi atbilstības novērtēšanas tabulu
						5. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	Protokola daļas nesatur visu noteikumos paredzēto informāciju: punktu aprēķina formulu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, pretendentu piedāvātās tehnisko palīglīdzekļu cenas, nav sniegts konspektīvs pārskats par pretendentu piedāvājumu salīdzināšanu un vērtēšanu, nav pamatojuma divu pretendentu piedāvājumu noraidīšanai
						6. LR MK 08.08.2000. noteikumi Nr.262 “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus”
						7. LR MK 05.11.1997. rīkojums Nr.359 “Par medicīnisko preču un ierīču reģistrācijas kārtību”	1.Valsts pasūtījuma līgums noslēgts par Aģentūrā vēl nereģistrētu personiskās pārvietošanās līdzekļu piegādi. 2.Medicīnisko ierīču un preču reģistrācijas apliecības saņemtas tikai pēc valsts pasūtījuma līguma noslēgšanas.
7.	Nr.5.1-2-5/2001	Par imūnbiolo-ģisko preparātu un šļirču piegādi	Labklājības ministrija, Nacionālais vides veselības centrs	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un kompānijas GlaxoSmith Kline Latvijas pārstāvniecī-bas sūdzība	Nacionālais vides veselības centrs	1. LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 14.panta 2.daļa; 16., 21., 22.pants; 7.panta 3.daļa	1. Izsoles sludinājumā nebija norādes par ārvalstu pretendentu piedalīšanos, tomēr viņu piedāvājumi tika pieņemti. 2. Maksa par izsoles nolikumu Ls 30 neatbilst faktiskajiem izdevumiem par nolikuma pavairošanu un nosūtīšanu. 3. Dalībniekiem izsoles laikā bija atļauts mainīt piedāvājuma cenu. 4. Nav sniegta informācija vienam izsoles dalībniekam par izsoles piedāvājumu salīdzināšanu un novērtēšanu
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” 37. un 38.punkts	1.Pamatojoties uz izsoles protokolu par vakcīnas piegādi, uzvarētajam tika liegts slēgt pasūtījuma līgumu, jo komisijas lēmumam nepiekrita NVVC direktors piedāvājuma augstās cenas dēļ. 2.Izsoles dalībniekiem 3 dienu laikā nav rakstiski paziņots par komisijas lēmumu pasūtījuma piešķiršanai, pēc līguma noslēgšanas “Latvijas Vēstnesī” nav publicēti izsoles rezultāti
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	Izsoles komisijas sēdes protokolā nav fiksēta visa noteikumos norādītā informācija, nav ievēroti nosacījumi, kas jāfiksē katrā protokola daļā
						4. LR FM 27.02.1998. instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību”	1. Izsoles komisijas protokolos nav norādes, kādā termiņā un kurš izstrādās izsoles nolikumu. 2. Izsoles nolikumu nav apstiprinājis izsoles komisijas priekšsēdētājs, bet NVVC direktors.
						5. LR FM 21.05.1998. instrukcija “Par izsoles pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu”	Izsoles komisija nav sastādījusi piedāvājumu atbilstības novērtēšanas tabulu
8.	Nr.5.1-2-65/2001	Par valsts pasūtījuma piešķiršanu vakcīnu centralizētai iegādei 2001.gadam	Labklājības ministrija, BO VAS “Valsts obligātās veselības apdrošinā-šanas aģentūra”	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	BO VAS “Valsts obligātās veselības apdrošinā-šanas aģentūra”	1. LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 14.panta 2.daļa; 6.pants; 22.panta 3.daļa	1.Izsoles uzaicinājums netika publicēts kādā starptautiskā preses izdevumā vai attiecīgās nozares izdevumā. 2.Izsole netika rīkota ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos. 3.Valsts pasūtītājs pieņēma piedāvājumu, kas neatbilda visām izsoles noteikumu prasībām.
						2. LR 10.04.1997. “Farmācijas likums”	Latvijas Republikā drīkst ievest un izplatīt tikai Latvijas Zāļu reģistrā iekļautos medikamentus. Pieņemts tika SIA “LV Pharma” piedāvājums ar 12 Valsts zāļu aģentūrā nereģistrētiem vakcīnu veidiem
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai” 10., 11., 19., 21., 38.punkts	1. Piedāvājumu efektivitātes noteikšanai nebija izstrādāts katra kritērija īpatsvars. 2. Pirms piedāvājumu atvēršanas ne visi komisijas locekļi bija parakstījuši apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir personīgi ieinteresēti kāda pretendenta darbībā. 3. Piedāvājumu atvēršanas protokolā nav ierakstīti pretendentu pārstāvju dati: juridisko personu pārstāvju amats, kontakttālrunis un adrese. 4. Izsoles rezultāti netika publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 20 dienu laikā pēc valsts pasūtījuma līguma noslēgšanas
						4.LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība” 2.daļas 4.punkts	1.Tikai viens no četriem izsoles protokoliem sastāvēja no trim atsevišķām daļām, un tajos nebija sniegta visa nepieciešamā informācija
						5. LR FM 21.05.1998. instrukcija “Par izsoles pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu”	Izsoles komisija nav sastādījusi piedāvājumu atbilstības novērtēšanas tabulu
9.	Nr.5.1-2-172/2001	Par tiesībām rīkot 2001.gada forumu “Latvijas valsts un tās sabiedrības veselība”	LR Labklājības ministrija	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un LR Finanšu ministrijas iesniegums	LR Labklājības ministrija	1.LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 22.panta 4.daļa, 24.panta 11.punkts, 26.panta 2.punkts	1. Pasūtītājs akceptēja visus iesniegtos piedāvājumus, lai gan 2 pretendentiem nebija precīzi sagatavoti kvalifikāciju apliecinoši dokumenti. 2. Pēc visizdevīgāko piedāvājumu izskatīšanas un sarunu rezultātu analīzes valsts pasūtītājam jāizvēlas sev visizdevīgākais risinājums, jāizstrādā izsoles nolikums un uz tā pamata jāizsludina izsole. 3. Pasūtītājam līguma projekts vai tā galvenie noteikumi jāiekļauj konkursa nolikumā. Konkursa nolikumā nav iekļauti līguma nosacījumi.
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai” 30., 38.punkts	1. Konkursa nolikumā nav norādīta formula finanšu tāmes vērtēšanai. 2. Konkursa komisija savu lēmumu par valsts pasūtījuma piešķiršanu trīs dienu laikā nebija paziņojusi pretendentiem.
						3. LR FM 04.08.1997. instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu identifikācijas numura piešķiršanas kārtību”	Pasūtījuma numurā nebija ietverti ministrijas nosaukuma pirmie lielie burti
10.	Nr.5.1-2-178/2001	Par tiesībām piegādāt efektgais-mas	LR Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā opera	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	Latvijas Nacionālā opera	1. LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 14. un 29.pants	1.Izsoles uzaicinājums publicēts tikai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 2.Par pasūtījumu nav veikti norēķini līgumā noteiktajā termiņā.
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai” 11.10., 21. un 38.punkts	1. Sarakstā nav norādīti visu juridisko personu pārstāvju vārdi, uzvārdi un amati, kontakttālrunis un adrese. Nav norādīts juridiskās personas reģistrācijas numurs LR Uzņēmumu reģistrā. 2. Izsoles rezultāti netika publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai vismaz vienā vietējā laikrakstā 20 dienas pēc valsts pasūtījuma līguma noslēgšanas. 3. Izsoles nolikumā nebija algoritma, pēc kura tiks aprēķināti izdevīguma punkti piedāvājumam.
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība” 6.punkts	Protokola pirmajā daļā nav norādīts piedāvājuma derīguma laiks, kā arī nav norādīta persona, kura pilnvarota sniegt paskaidrojumus pretendentam
						4.LNO un LR Kultūras ministrijas 14.02.2001. līguma Nr.267 “Par projekta īstenošanu un piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu” 16.punkts	Iegādātie pamatlīdzekļi ir valsts īpašums, un finansējuma saņēmējs saņemtos pamatlīdzekļus nedrīkst iekļaut savā bilancē. LNO jauniegūtos pamatlīdzekļus iekļāvusi bilancē.
11.	Nr.5.1-2-225/2001	Par Interneta pieslēguma nodrošinā-šanu LR Ekonomi-kas ministrijai	LR Ekonomi-kas ministrija	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	LR Ekonomi-kas ministrija	1. LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 5.panta 3.daļa, 8.panta 3. un 4.daļa, 22.panta 3., 4., 8., 9.daļa un 26.panta 2.daļa	1. Valsts pasūtītājs nav pārliecinājies, vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stāvoklī vai viņa saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta. 2. Informācijas apmaiņa starp valsts pasūtītāju un pretendentiem nav notikusi rakstveidā. 3. Piedāvājumu izvērtēšanas noteikumi netika publicēti iepriekš, un tie tika grozīti attiecīgās procedūras laikā. 4. Ir pieņemti un uzskatīti par atbilstīgiem piedāvājumi, kas neatbilda visām izsoles noteikumu prasībām. 5. Akceptēti pretendentu piedāvājumi, pat ja pretendents nav apstiprinājis savu kvalifikāciju. 6. Izsole uzskatīta par sekmīgu, kaut gan nav pieņemta visizdevīgākā cena. 7. Valsts pasūtītājs, nosakot visizdevīgāko cenu, nav ņēmis vērā izdevumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu. 8. Valsts pasūtītājs nav sagatavojis pasūtījuma līguma projektu rakstveidā un līguma galvenos nosacījumus nav iekļāvis izsoles nolikumā.
						LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai” 38.punkts	Komisija lēmumu par valsts pasūtījuma piešķiršanu nav trīs dienu laikā rakstiski paziņojusi pretendentiem, un izsoles rezultāti 20 dienu laikā pēc valsts pasūtījuma līguma noslēgšanas nav publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
						LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība” 4.-10.punkts	1. Valsts pasūtījuma piešķiršanas protokols nesastāv no 3 atsevišķām daļām. 2. Protokolā nav ietverta normatīvajā aktā noteiktā informācija.
12.	Nr.5.1-2-255/2001	Radiācijas drošības centra telpu renovācija ēkā Maskavas ielā 165, Rīgā	VARAM	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un SIA “Ditton” iesniegtā sūdzība	VARAM	LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība” 6.2.punkts	Protokola pirmajā daļā nav sniegta informācija par valsts pasūtītāja atbildīgo personu
13.	Nr.5.1-2-209/2001	Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas program-matūras sadaļas izpilde	Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts Pašvaldību lietu pārvalde	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un SIA “ZZ Dats” sūdzība	Pašvaldību lietu pārvalde	1. LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 2.pants, 8.pants, 22.pants	1. Nolikumā nebija pietiekami detalizēts konkursa priekšmeta apraksts. Nesniedzot pilnīgu tehnisku informāciju par konkursa priekšmetu, pretendentiem tika radīti nevienlīdzīgi nosacījumi. 2. Nav panākts racionāls līdzekļu izlietojums, nav veicināta iespējami plaša darba izpildītāju loka iesaistīšana pasūtījumu izpildē, nav nodrošināta brīva konkurence starp darbu veicējiem. 3. Komisija nav veikusi labojumus SIA “ZZ Dats” cenu piedāvājuma tabulā, bet tūlīt noraidījusi šo piedāvājumu. 4. Informācijas apmaiņa starp izsoles komisiju un pretendentiem nav notikusi rakstiski, atbildes uz pretendentu jautājumiem ir sniegtas telefoniski.
						2.LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība” 9.punkts	Konkursa protokola 2.daļā nav sniegts skaidrs katra pretendenta piedāvājuma apkopojums
14.	Nr.5.1-2-11/2001	Īpaši atbalstāmo Latvijas reģionu pašvaldību vadītāju, speciālistu un uzņēmēju ekonomis-kās izglītības pasākumi	BO VSIA “Reģionu attīstība”	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un biznesa augstskolas “Turība” sūdzība	BO VSIA “Reģionu attīstība”	1. LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 5.panta 3.daļa, 16.panta 2.daļa, 26.panta 2.daļa	1. No piedāvājuma iesniedzējiem nav pieprasīta izziņa par maksātnespējas neesamību un neatrašanos maksātnespējas procesā, likvidācijas stadijā. 2. Izsoles nolikums realizēts bez maksas, kaut gan samaksai bija jāatbilst faktiskajiem izdevumiem par nolikuma pavairošanu un nosūtīšanu. 3. Lai gan valsts pasūtījuma līgumprojekts jāizstrādā valsts pasūtītājam, izsoles komisija uzvarētājam piedāvāja iesniegt valsts pasūtījuma līguma tekstu.
						2.LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” 21.punkts, 38.punkts	1. Piedāvājumu atvēršanas procedūras laikā klātesošo personu sarakstā nav norādītas pārstāvēto juridisko personu adreses. 2. Izsoles rezultāti tika publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ātrāk, nekā tas paredzēts.
Pašvaldību pasūtījumi
15.	Nr.5.1-2-203/2001	Par mežsaim-niecisko darbu veikšanu Meža dienesta Meža pārvaldes uzraudzībā esošajos Rīgas pilsētas mežos	Rīgas Dome, Rīgas Domes Īpašuma departa-ments	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un SIA Latvijas – Somijas kopuzņēmu-ma “Silva” sūdzība	Rīgas Domes Īpašuma departa-ments	1. LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 6.pants, 26.pants	1. Ja pašvaldību pasūtījuma paredzamā summa veicamajiem darbiem pārsniedz Ls 104 000, izsole jārīko ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos (plānotā summa Ls 126 000). 2. Izsoles nolikumā nav iekļauts pašvaldības pasūtījuma līguma projekts vai galvenie noteikumi. 3. Nav pieprasīti visi likumā noteiktie pretendentu kvalifikāciju apliecinošie dokumenti: apliecinājums, ka pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta.
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai”	Izsoles nolikumā nav iekļauta visa noteikumos paredzētā informācija: pasūtījuma finansējuma avots, piedāvājuma atvēršanas vieta, piedāvājuma derīguma termiņš, darbu veikšanas vieta, izpildes termiņš, algoritmi vai formulas piedāvājumu vērtēšanas kritēriju īpatsvara aprēķināšanai, skaidrs un nepārprotams izsoles priekšmeta definējums, kā arī nepieciešamā darbu izpildes kvalitāte, kas atvieglotu piedāvājumu salīdzināšanas un vērtēšanas procedūru. Nolikumā nav norādīts personas vārds un uzvārds, kura ir pilnvarota sniegt skaidrojumus par nolikumu
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	1. Izsoles protokols nav sastādīts trīs daļās. 2. Izsoles norises protokolā nav ietverta visa noteikumos prasītā informācija.
						4. LR FM instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību”	Izsoles komisijas protokolos nav norādīts, kurš un cik ilgā laikā izstrādās nolikumu
16.	Nr.5.1-2-248/2001 Kolēģijas 05.02.2002 lēmums.	Par Rīgas pilsētas kanāla krastu nogāžu apzaļumo-šanas norisi	Rīgas Dome, Rīgas Domes Vides departa-ments	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	Rīgas Domes Vides departa-ments	1. LR 24.10.1996. likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”	Līgums par darbu veikšanu noslēgts ar pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju “Rīgas dārzi un parki”, kura direktors A.Kalnkaziņš ir Rīgas Domes Vides komitejas loceklis un piedalījās komitejas sēdē, kurā lēma par cenu aptaujas rīkošanu
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.99 “Noteikumi par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi”	Nav norādīts cenu aptaujas identifikācijas numurs, piedāvājuma derīguma termiņš, darba samaksas termiņi un nosacījumi
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	Protokolā nav norādīts pasūtītāja nosaukums, uzaicinājuma nosūtīšanas (paziņošanas) veids un laiks, piedāvājuma iesniegšanas vieta un piedāvājuma derīguma termiņš, katra saņemtā piedāvājuma iesniegšanas veids un laiks
17.	Nr.5.1-2-202/2001 21.02.2002 kopējs ziņojums par 202, 247, 248, 249. darb.uzd. 05.02.2002 kolēģijas lēmums	Par tiesībām veikt Pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstruk-ciju (1.kārta)	Rīgas Dome, Rīgas Domes Vides departa-ments	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	Rīgas Domes Pilsētas attīstības departa-ments (kā izsoles rīkotājs) un Rīgas Domes Vides departa-ments (kā pasūtītājs un līguma slēdzējs)	1. LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 14.pants	1. Uzaicinājums piedalīties izsolē nav publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 2. Uzaicinājums publicēts 9 dienas pirms izsoles noteikto 40 dienu vietā.
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	1. Nav norādīts pašvaldības pasūtījuma identifikācijas numurs visos dokumentos, kas saistīti ar valsts pasūtījuma piešķiršanu. 2. Pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas protokols nav atbilstīgi noformēts un nesatur visu nepieciešamo informāciju. 3. Noslēguma protokolā nav norādīta sīka informācija par pretendentiem un to piedāvājumiem, kuriem atļauts piedalīties izsolē.
						3. LR FM instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu identifikācijas numura piešķiršanas kārtību” (04.08.1997.); “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles izsludināšanas kārtību” (07.10.1997.) un “Par izsoles pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu”	1. Pašvaldības pasūtījuma identifikācijas numurs nav sastādīts atbilstīgi instrukcijas norādījumiem. 2. Izsoles uzaicinājumā nav norādīta visa nepieciešamā informācija. 3. Vērtējot pretendentu piedāvājumu atbilstību nolikuma prasībām, nav sastādīta pretendentu piedāvājumu atbilstības nolikuma prasībām vērtēšanas tabula. 4. Izsoles nolikumā nav norādīti izsoles komisijas pienākumi, kā arī pasūtījuma finansēšanas avots.
18.	Nr.5.1-2-247/2001 kolēģijas 05.02.2002 lēmums	Par tiesībām veikt Pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstruk-cijas 2.kārtas darbus	Rīgas Dome, Rīgas Domes Vides departa-ments	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	Rīgas Domes Pilsētas attīstības departa-ments (kā izsoles rīkotājs) un Rīgas Domes Vides departa-ments (kā pasūtītājs un līguma slēdzējs)	1. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	1. Pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas protokols nesastāv no trim atsevišķām daļām. 2. Izsoles norises protokolā ir nepilnīgi norādīta visa noteikumos Nr.100 noteiktā informācija: izsoles rīkotājs (Pilsētas attīstības departaments), piedāvājumu atvēršanas vieta, datums, laiks, klātesošo pretendentu vai viņu pārstāvju saraksts, firmu, kurām atļauts piedalīties izsolē, juridiskās adreses; visu piedāvājumu saraksts ar norādēm: pretendenta nosaukums, piedāvājuma saņemšanas laiks, pretendenta nosauktā cena, atzīme par atļauju pretendentam piedalīties izsolē, konspektīvs pārskats par izsniegto piedāvājumu salīdzināšanu un vērtēšanu izsoles komisijā.
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” 38.punkts	Izsoles rezultāti publicējami 20 dienu laikā pēc pašvaldības pasūtījuma līguma noslēgšanas, bet tie publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vēl pirms līguma noslēgšanas
						3. Izsoles nolikuma prasības, slēdzot pašvaldību pasūtījuma līgumu	Slēdzot līgumu, pasūtītāja rīcībā netika nodots līguma nodrošinājums 15% apjomā no līguma cenas kā garantija līguma noteikumu ievērošanai tā izpildes gaitā
19.	Nr.5.1-2-249/2001 kolēģijas lēmums 05.02.2002	Par tiesībām veikt Pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstruk-cijas 2.kārtas hidroteh-niskos darbus	Rīgas Dome, Rīgas Domes Vides departa-ments	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	Rīgas Domes Pilsētas attīstības departa-ments (kā izsoles rīkotājs) un Rīgas Domes Vides departa-ments (kā pasūtītājs un līguma slēdzējs)	1. 24.10.1996. likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”	Paziņojums par viena piedāvājuma izskatīšanu un šāda lēmuma pieņemšanas motīviem Finanšu ministrijai netika nosūtīts likumā noteiktajā termiņā- nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas
						2.LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai”	1.Izsoles nolikumā nav norādīta visa noteikumos paredzētā informācija. 2.Izsoles komisijas loceklis, kurš nebija parakstījis apliecinājumu, ka viņš nav personīgi ieinteresēts kāda pretendenta darbībā, tomēr piedalījās turpmākā izsoles komisijas darbā.
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība”	1. Izsoles norises protokols nav sastādīts trīs daļās. 2. Izsoles norises protokolā nav ietverta visa noteikumos prasītā informācija.
20.	Nr.5.1-2-194/2001	Autoceļa tilta ar pagaidu pieejām pār Buļļupi Rīgā celtniecības 1.kārta	Rīgas Dome, Rīgas Domes Satiksmes departa-ments	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	Rīgas Domes Satiksmes departa-ments	1. 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 1.panta 8.daļa, 8.panta 4.daļa, 17.panta 1.daļa, 22.panta 3.daļa, 22.panta 4.daļa	1. Pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas noteikumi nosakāmi un publicējami iepriekš, un tos nedrīkst grozīt, bet tas nav ievērots. 2. Izsoles nolikumā nav norādīti iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritēriji un kārtība. 3. Pasūtītājs uzskatījis piedāvājumu par atbilstīgu, kaut gan tas neatbilda visām izsoles noteikumu prasībām. 4. Pašvaldības pasūtītājs akceptējis piedāvājumu bez pretendenta apliecinājuma par savu kvalifikāciju. 5. Līdzdalība izsolē un līguma noslēgšanā ir vienādi brīvi pieejama visām juridiskām personām, kas reģistrētas kā nodokļu maksātājas. Izsoles komisija akceptējusi līgumsabiedrības ar pilnu atbildību “BMGSS” piedalīšanos izsolē, kura nebija iesniegusi PVN maksātāja reģistrācijas apliecību un izziņu par visu nodokļu nomaksu.
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” 11.11.punkts, 19.punkts	1. Nav ievērotas prasības par izsoles nolikumā ietveramajiem metodiskajiem norādījumiem izsoles cenas aprēķināšanai un izteikšanai. 2. Komisijas darbā ir piedalījušies divi komisijas locekļi, kas nav parakstījuši apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir personīgi ieinteresēti kāda pretendenta darbībā.
						3. LR MK 23.04.1996. noteikumu Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 18. un 19.punkts	1. Nav ievērotas prasības par dokumenta juridisko spēku – nav datuma, numura. 2. Nav ievērotas prasības par organizāciju dokumenta juridisko spēku – nav datuma, numura.
						4. Izsoles nolikuma 8.5.punkts	Izsolē tika pielaists pretendents, kas bija sniedzis nepatiesu informāciju
21.	Nr.5.1-2-55/2001	Par tiesībām veikt apskaņoša-nas sistēmas piegādi	Rīgas Dome, BO AS “Aģentūra Rīga 800”	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns	BO AS “Aģentūra Rīga 800”	1. 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 2.pants	Iekļaujot nolikumā prasību piedāvāt tikai viena ražotāja apskaņošanas sistēmas, netika nodrošināta brīva konkurence starp piegādātājiem un iespēja iesaistīties plašākam piegādātāju lokam
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” 19. un 38.punkts	1. Divi komisijas locekļi nav parakstījuši apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir personīgi ieinteresēti kāda pretendenta darbībā. 2. Pretendents nav saņēmis rakstisku paziņojumu par izsoles rezultātiem 3 dienu laikā pēc lēmuma par pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu.
						3. LR FM instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību”	1. Izsoles komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurš un cik ilgā laikā izstrādās izsoles nolikumu. 2. Izsoles nolikumu izsoles komisijas priekšsēdētāja ir apstiprinājusi ātrāk, nekā to apsprieda komisija. 3. Iereģistrējot izsniegtos nolikumus, visiem pretendentiem nav norādīta adrese un tālrunis.
22.	Nr.5.1-2-167/2001	Par būvfirmas izvēli objekta “Informā-cijas centrs” celtniecībai Ķegumā	Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju dome	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un LR FM iesniegums	Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju dome	1. 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 2., 5., 24., 27.pants	1. Pašvaldības pasūtītājs noteicis likumā neparedzētu dalības maksu Ls 200. 2. Uzaicinājums nav publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 3. Nav pārbaudīta pretendenta kvalifikācija. 4. Nav noslēgts līgums 10 dienu laikā, skaitot no dienas, kad izpildītājs saņēmis rakstisku paziņojumu par darba izpildes tiesību piešķiršanu.
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” 11., 21., 38.punkts	1. Konkursa nolikumā nav ietverta visa noteikumos nosacītā informācija. 2. Piedāvājuma atvēršanā klātesošo personu dati nav ierakstīti protokolā. 3. Komisija lēmumu par pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu nav 3 dienu laikā rakstiski paziņojusi visiem pretendentiem, konkursa rezultāti nav publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai vismaz vienā vietējā laikrakstā 20 dienu laikā pēc pašvaldības pasūtījuma līguma noslēgšanas.
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība” 2.daļas 4.punkts	Protokols nesastāv no trim daļām
						4. LR FM instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību” 3. un 5.punkts	1. Konkursa komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurš un cik ilgā laikā izstrādās konkursa nolikumu. 2. Konkursa nolikumu nav apstiprinājis konkursa komisijas priekšsēdētājs.
						5. LR FM 01.08.1997. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu identifikācijas numura piešķiršanas kārtību” 5.3.punkts	Nav ievērotas prasības identifikācijas numura piešķiršanas kārtībai, ja pasūtītājs ir pašvaldība
						6. LR FM 07.10.1997. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles izsludināšanas kārtību” 4. un 9.punkts	1. Uzaicinājumu piedalīties darbu izpildes tiesību konkursā pasūtītājs nav publicējis laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 2. Nav ievērotas prasības par konkursa uzaicinājumā norādāmo saturu.
23.	Nr.5.1-2-144/2001	Traktora – frontālā iekrāvēja piegāde	Dobeles pilsētas dome	VK Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revīziju plāns un SIA “Balti Tehnika” iesniegums	Dobeles pilsētas dome	1. 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 2., 8., 14., 21., 22.pants	1. Izsoles piedāvājumu izvērtēšanas noteikumi tika grozīti procedūras laikā. 2. Izsoles uzaicinājums nav publicēts nevienā vietējā laikrakstā. 3. Izsoles nolikumā nav noteikts piedāvājuma atvēršanas laiks. 4. Pasūtītājs akceptējis visus iesniegtos piedāvājumus, lai gan 6 pretendenti nebija iesnieguši izsoles nolikumā noteiktos kvalifikāciju apliecinošos dokumentus. 5.Mainīta pamatkomplekta cena.
						2. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” 11.10., 11.26. 21., 36., 38.punkts	1. Nolikumā nav noteikti precīzi un nepārprotami tehniskā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji. 2. Izsoles nolikumā nav ietverta informācija, ka pretendents ir tiesīgs pārsūdzēt valsts pasūtītāja likumīgu rīcību vai lēmumu, kas attiecas uz valsts pasūtījuma piešķiršanas norisi. 3. Izsoles protokolā nav norādīta klātesošo pretendentu pārstāvju adrese un firmas reģistrācijas numurs, kā arī pārstāvja amats, kontakttālrunis un adrese. 4. Nav dokumentēta piedāvājumu izskatīšanas, salīdzināšanas un izsoles uzvarētāja noteikšanas norise. 5.Izsoles rezultāti netika paziņoti izsoles dalībniekiem 3 dienu laikā pēc izsoles, bet publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pirms līguma noslēgšanas.
						3. LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentē-šanas kārtība” 4., 5., 12.punkts	1. Izsoles protokols nesastāv no trim atsevišķām daļām. 2. Nevienā protokolā nav sniegta visa noteikumos paredzētā informācija, kā arī nav atsauces uz attiecīgiem izsoles dokumentiem. 3. Nav sniegts konspektīvs pārskats par piedāvājumu un priekšlikumu salīdzināšanu un vērtēšanu.
						4. LR FM instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību” 5.8.punkts	1. Izsoles komisija izstrādāto nolikumu nav apspriedusi sēdē, un to nav apstiprinājis izsoles komisijas priekšsēdētājs. 2. Iesniedzot nolikuma kopijas, reģistrācijas žurnālā nav norādītas pretendentu adreses un tālruņi.

10.tabulā nav ietvertas 6 pārbaudes, tajā skaitā 5, kas veiktas valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” ietvaros. Valsts vai pašvaldību pasūtījuma pārbaudes šīs budžeta programmas ietvaros veiktas, lai pārliecinātos, vai finanšu līdzekļu izlietošana kapitālajam remontam, pamatlīdzekļu iegādei, pārtikas, medicīnas un saimniecības preču iegādēm un citām vajadzībām, ko reglamentē likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”, tiek veikta atbilstīgi šā likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasībām. Neveicot detalizētas pārbaudes, tiek izvērtēta pasūtījuma piešķiršanas norise, lai pārliecinātos, vai preču iegādes un pakalpojumu sniegšana notiek, pamatojoties uz cenu aptaujām, izsolēm, konkursiem, un vai ir noslēgti atbilstīgi piegādes vai darbu līgumi.

10.tabulā nav ietverta pārbaude par valsts pasūtījumu “Par bezdarbnieku profesionālo apmācību un kvalifikāciju”, jo VK pārbaudi, kas saistīta ar valsts budžeta līdzekļu izlietojumu bezdarbnieku profesionālajai apmācībai un pārkvalificēšanai, veica laikā no 22.08.2000. līdz 20.10.2000.

2001.gada pārbaudē VK izvērtēja atsūtīto dokumentu paketi, kas saistīta ar šo pasūtījumu. 

11.tabula

 

LR 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pārkāpumi valsts vai pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē  

Nr. p.k.	Likuma pārkāpuma daļa	Pārkāpuma saturs	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījumā	Pašvaldību pasūtījumā
1	2	3	4	5
1.	1.panta 8.daļa	Līdzdalība izsolē un līguma noslēgšanā ir vienādi brīvi pieejama visām juridiskām personām, kas reģistrētas kā nodokļu maksātājas. Līgumsabiedrība “BM GSS” (Buļļu tilts), kura nav juridiska persona un nav iesniegusi arī PVN maksātāja reģistrācijas apliecības notariāli apliecinātu kopiju, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par visu nodokļu nomaksu, piedalījusies izsolē	-	1
2.	2.pants	Nolikumā izvirzīto prasību nepublicēšana noteiktā kārtībā, kā arī izvirzītā prasība piedāvāt tikai viena ražotāja izstrādājumus neveicina iespējami plaša piegādātāju un darbu izpildītāju loka iesaistīšanu pasūtījuma izpildē	1	2
3.	5.panta 3.daļa	Pretendentu kvalifikācijas pārbaudē pasūtītājs nav pārliecinājies, vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, pretendenta saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, pretendentam Latvijā nav nodokļu parādu	1	2
4.	6.pants	Ja pašvaldības pasūtījuma paredzamā summa veicamajiem darbiem pārsniedz Ls 104 000, izsole jārīko ar ārvalstu pretendentu piedalīšanos. Tas nav ievērots, ārzemju pretendenti nav uzaicināti	-	1
5.	8.pants	Nolikumā nebija pietiekami detalizēts konkursa priekšmeta apraksts. Nesniedzot pilnīgu tehnisku informāciju par konkursa priekšmetu, pretendentiem ir radīti nevienlīdzīgi nosacījumi	1	-
6.	8.panta 4.daļa	Izsoles piedāvājuma izvērtēšanas noteikumi tika grozīti procedūras laikā	-	2
7.	12.pants	Nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs nav nosūtījis Finanšu ministrijai paziņojumu par viena piedāvājuma izskatīšanu un par šāda lēmuma pieņemšanas motīviem	-	1
8.	14.panta 2.daļa	Pasūtītājam uzaicinājums uz izsoli jāpublicē arī vismaz vienā vietējā laikrakstā, kas iznāk regulāri, vismaz 3 reizes nedēļā un ir iekļauts abonējamo laikrakstu un žurnālu katalogā	-	3
9.	16.panta 2.daļa	Izsoles nolikums izsniegts bez maksas, kaut gan samaksai jāatbilst faktiskajiem izdevumiem par nolikuma pavairošanu un pasūtīšanu	1	-
10.	17.panta 4.daļa	Izsoles nolikumā nav informācijas par nosacītās cenas aprēķināšanu un izteikšanu, lai iesniegtajiem piedāvājumiem noteiktu vērtēšanas kritērijus	-	1
11.	18.panta 9.punkts	Piedāvājumu saņemšanas reģistrācijas žurnālā nav norādīts saņemšanas laiks (tāpēc nav iespējams noteikt, vai piedāvājumi tika izsniegti līdz izsoles uzaicinājumā noteiktajam laikam). Reģistrācijas žurnālā pretendenti nav apliecinājuši piedāvājumu iesniegšanu ar saviem parakstiem	-	1
12.	21.panta 1.punkts	Izsoles nolikumā nav norādīta piedāvājuma atvēršanas vieta un laiks	-	1
13.	22.panta 4.daļas 1.punkts	Pasūtītājs akceptējis piedāvājumu, kaut gan pretendents nav apliecinājis savu kvalifikāciju	-	2
14.	24.pants	Uzaicinājums netika publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”	-	1
15.	26.pants	Nolikumā nav iekļauts pašvaldības pasūtījuma līguma projekts vai galvenie noteikumi	-	1
16.	26.panta 2.daļa	Valsts pasūtījuma līgumprojekts jāizstrādā valsts pasūtītājam. Pretēji prasībām līgumprojektu izstrādājis izsoles uzvarētājs	1	-
17.	27.pants	Līgums par darbu izpildi nav noslēgts paredzēto 10 dienu laikā (pat pēc 27 dienām)	-	1
18.	Likumā neparedzētas prasības	Nosaka dalības maksu Ls 200	-	1
		Kopā:	5	21

12.tabula

 

LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.99 “Noteikumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi” pārkāpumi valsts vai pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē  

Nr. p.k.	Noteikumu pārkāpuma daļa	Pārkāpuma saturs	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījumā	Pašvaldību pasūtījumā
1	2	3	4	5
1.	-	Cenu aptaujas uzaicinājumā nav norādīts identifikācijas Nr., piedāvājuma derīguma termiņš, darba samaksas termiņi un nosacījumi	-	1

13.tabula

 

LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai” pārkāpumi valsts vai pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē 

Nr. p.k.	Noteikumu pārkāpuma daļa	Pārkāpuma saturs	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījumā	Pašvaldību pasūtījumā
1	2	3	4	5
1.	1.punkts	Konkursa nolikumā nav ietverta šāda informācija: norāde par to, vai piedāvājumi iesniedzami par visu konkursa priekšmetu kopumā vai arī atļauts iesniegt piedāvājumus par vienu vai vairākām konkursa priekšmeta daļām; piedāvājuma derīguma termiņš, piedāvājuma atvēršanas kārtība, vieta, datums un laiks, pretendentu vai viņu pārstāvju iespējas piedalīties piedāvājuma atklāšanā; izpildītāja atbildība un pienākumi, ja pašvaldības pasūtījums netiek izpildīts saskaņā ar līguma noteikumiem; veids, kādā pretendenti varētu saņemt nepieciešamos paskaidrojumus par konkursa dokumentāciju; atsauces uz tiesību aktiem, kuri tieši attiecas uz pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas norisi; pašvaldības finansējuma avots, piešķiršanas metode, darba samaksas kārtība, darbu izpildes kontrole un pieņemšanas kārtība, izsoles komisijas tiesības.	-	2
2.	11.10.punkts	Izsoles nolikumā nav noteikts tehniskā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju īpatsvars vai aprēķināšanas algoritmi	-	1
3.	11.11.punkts	Izsoles nolikumā nav iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritēriju un kārtības, kas ietvertu sevī informāciju par metodiskiem norādījumiem piedāvājuma nosacītās cenas aprēķināšanai un izteikšanai	-	1
4.	11.26.punkts	Izsoles nolikumā nav ietverta informācija, ka pretendents ir tiesīgs pārsūdzēt valsts pasūtītāja nelikumīgu rīcību vai lēmumu, kas attiecas uz valsts pasūtījuma piešķiršanas norisi	-	1
5.	19.punkts	Ne visi komisijas locekļi pirms piedāvājuma atvēršanas ir parakstījuši apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir personīgi ieinteresēti kāda pretendenta darbībā.	-	3
6.	21.punkts	Izsoles protokolā nav norādīta adrese un reģistrācijas numurs, kā arī pārstāvja amats un kontakttālrunis. Sarakstā (piedāvājuma atvēršanas procedūra) nav norādītas to juridisko personu adreses, kuru pārstāvji piedalījās izsolei iesniegto piedāvājumu atvēršanā	1	1
7.	36.punkts	Izsoles komisijas protokolā nav dokumentēta piedāvājumu izskatīšanas, salīdzināšanas un izsoles uzvarētāja noteikšanas norise	-	1
8.	38.punkts	Pieņem nevis lēmumu, bet rekomendējoša rakstura lēmumu. Rezultāti netiek paziņoti izsoles dalībniekiem 3 dienu laikā pēc izsoles. Izsoles rezultāti 20 dienu laikā pēc pasūtījuma līguma noslēgšanas netiek publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”	1	3

14.tabula

 

LR MK 18.03.1997. noteikumu Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtība” pārkāpumi valsts vai pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē 

Nr. p.k.	Noteikumu pārkāpuma daļa	Pārkāpuma saturs	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījumā	Pašvaldību pasūtījumā
1	2	3	4	5
1.	3.punkts	Nevienā dokumentā, kas saistīts ar pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu, nav norādīts pasūtījuma identifikācijas numurs	-	2
2.	6.2.punkts	Protokola pirmajā daļā nav sniegta informācija par valsts pasūtītāja atbildīgo personu	1	-
3.	II daļa, 4.punkts	Izsoles komisijas sēdes protokols nesastāv no 3 daļām. Izsoles norises protokolu nav parakstījuši visi komisijas locekļi	-	6
4.	II daļa, 5. – 12.punkts	Izsoles protokolos nav sniegta noteikumos paredzētā informācija: pasūtītāja atbildīgās personas vārdi, uzvārdi, amats; norāde uz dokumentu, ar kuru ir izveidota izsoles komisija; persona, kas pilnvarota sniegt paskaidrojumus pretendentiem; piegādājamo preču īss apraksts un apjoms; valsts pasūtījuma piešķiršanā izmantotā metode; piedāvājumu vai priekšlikumu iesniegšanas vieta un termiņš, piedāvājuma derīguma laiks; atzīme par to, vai izsole beigusies ar rezultātu vai bez tā; pretendents, kuram tiek piešķirtas tiesības noslēgt valsts pasūtījuma līgumu; nav sniegts konspektīvs pārskats par piedāvājumu un priekšlikumu salīdzināšanu un vērtēšanu; izsoles rīkotājs, piedāvājumu atvēršanas vieta un datums, laiks, klātesošo pretendentu vai viņu pārstāvju saraksts; firmu, kurām atļauts piedalīties izsolē, juridiskās adreses, visu piedāvājumu saraksts ar norādēm; pretendenta nosaukums, piedāvājuma saņemšanas laiks, pretendenta nosauktā cena, atzīme par atļauju pretendentam piedalīties izsolē; konspektīvs pārskats par iesniegto piedāvājumu salīdzināšanu un vērtēšanu.	1	8

15.tabula

 

LR FM 27.02.1998. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību” prasību pārkāpumi valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē 

Nr. p.k.	Instrukcijas pārkāpuma daļa	Pārkāpuma saturs	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījumā	Pašvaldību pasūtījumā
1	2	3	4	5
1.	3.punkts	Izsoles komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurš un cik ilgā laikā izstrādās izsoles nolikumu	-	4
2.	5.punkts	Izstrādāto nolikumu izsoles komisija nav apspriedusi, un to nav apstiprinājis izsoles komisijas priekšsēdētājs	-	3
3.	8.punkts	Nolikuma izsniegšanas reģistrācijas žurnālā nav uzrādīts nolikuma saņemšanas datums, pretendenta adrese un tālrunis	-	2
4.	-	Nav uzrādīts pašvaldības pasūtījuma finansējuma avots, pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas metode, darbu samaksas kārtība un termiņi, darbu izpildes kontrole, nodošanas un pieņemšanas kārtība, visas izsoles komisijas darba kārtība	-	3

16.tabula

 

 

LR FM 07.10.1997. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles izsludināšanas kārtību” prasību pārkāpumi valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē

Nr. p.k.	Instrukcijas pārkāpuma daļa	Pārkāpuma saturs	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījumā	Pašvaldību pasūtījumā
1	2	3	4	5
1.	4.punkts	Uzaicinājums netiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un nav arī ievietots Internet tīklā	-	1
2.	4.2.punkts	Nav ievērots, ka pasūtītājam uzaicinājums uz izsoli jāpublicē arī vismaz vienā vietējā laikrakstā, kas iznāk regulāri, vismaz 3 reizes nedēļā, un ir iekļauts abonējamo laikrakstu un žurnālu katalogā	-	1
3.	9.punkts	Nav norādīts veicamo darbu tehniskais raksturojums, veicamo darbu izpildes termiņš, piedāvājumu pieņemšanas vieta un iesniegšanas termiņš	-	1
4.	-	Izsoles uzaicinājums publicējams ne vēlāk kā 40 dienas pirms izsoles vai, izņēmuma (steidzamības) gadījumos, ne mazāk kā 10 dienas. Laiks tiek saīsināts līdz 22 dienām, izņēmuma gadījumos pat līdz 7	-	1

17.tabula

LR FM 04.08.1997. instrukcijas “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma identifikācijas numura piešķiršanas kārtību” prasību pārkāpumi valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē 

Nr. p.k.	Instrukcijas pārkāpuma daļa	Pārkāpuma saturs	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījumā	Pašvaldību pasūtījumā
1	2	3	4	5
1.	5.3..punkts	Ja pasūtītājs ir pašvaldība, uzrādot pagasta nosaukumu, nav norādīts rajons, kurā pagasts atrodas. Pašvaldības pasūtījuma identifikācijas numurā jānorāda pašvaldības nosaukums vai tā saīsinājums un pakļautībā vai pārraudzībā esošās struktūrvienības nosaukums vai saprotams saīsinājums, ja pašvaldības pasūtītājs ir pakļautībā vai pārraudzībā esoša struktūra. Identifikācijas numurs ir norādīts kā pasūtītājs.	-	1

18.tabula

 

LR FM 21.05.1998. instrukcijas “Par konkursa pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu” pārkāpumi valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē 

Nr. p.k.	Instrukcijas pārkāpuma daļa	Pārkāpuma saturs	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījumā	Pašvaldību pasūtījumā
1	2	3	4	5
1.	-	Nav sastādīta piedāvājumu novērtēšanas tabula, kurā atzīmē nolikumā izvirzīto prasību izpildi katram pretendentam un piedāvājumam	-	2

19.tabula

 

Dati par likuma un citu normatīvo aktu daļu pārkāpumiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē 

Nr. p.k.	Likums vai normatīvais akts	Cik daļās tiek pārkāptas prasības	Cik gadījumos pārkāptas prasības
			Valsts pasūtījuma piešķiršanā	Pašvaldību pasūtījuma piešķiršanā
1	2	3	4	5
1.	LR 24.10.1996. likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”	17 + 1 likumā neparedzētu prasību noteikšana	5	21
2.	LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.99 “Noteikumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi”	1	-	1
3.	LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts vai pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai”	8	2	13
4.	LR MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtība”	4	2	16
5.	LR FM 27.02.1998. instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību”	4	-	12
6.	LR FM 07.10.1997. instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles izsludināšanas kārtību”	4	-	4
7.	LR FM 04.08.1997. instrukcija “Par valsts un pašvaldību pasūtījuma identifikācijas numura piešķiršanas kārtību”	1	-	1
8.	LR FM 21.05.1998. instrukcija “Par konkursa pretendentu un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu”	1	-	2

Valsts un pašvaldību pasūtījumu iegūšanā ir ieinteresētas gan firmas, gan individuālie izpildītāji, jo pasūtījuma saņemšanas gadījumā firmai vai individuālajam izpildītājam ir nodrošināts garantēts ienākums un peļņa visā līguma darbības laikā, tiek nodrošināta firmas saimnieciskā darbība, kas paver iespējas tās tālākai attīstībai un izaugsmei. Firma, saņemot valsts pasūtījumu, ceļ savu reputāciju un prestižu, apliecina savas spējas kvantitatīvi un kvalitatīvi veikt darbu, bet sekmīga pasūtījuma izpilde paver iespējas saņemt citus pasūtījumus.

Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas objektivitāti bieži vien apšauba uzņēmēji, un tam ir zināms pamats, jo Valsts kontroles veiktās pārbaudes par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas atbilstību 24.10.1996. likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” prasībām apstiprina, ka valsts un pašvaldību pasūtījuma mērķis – panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu, veicināt iespējami plaša piegādātāju un darba izpildītāju loka iesaistīšanu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē, nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darbu izpildītājiem, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret viņiem, panākt valsts pasūtījuma norisēs atklātumu un publiskumu, kā arī nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm tā visplašākajā nozīmē, nav sasniegts.

Pārbaudēs konstatēti sistemātiski procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē.

Visbiežāk tiek pārkāptas likuma un normatīvo aktu prasības, kas nosaka valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas kārtību.

 

Ir konstatēti gadījumi, ka sludinājumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu netiek publicēti “Latvijas Vēstnesī”, kā arī vietējā laikrakstā, netiek ievērots laiks 40 dienas pirms konkursa; šis laiks bez pamatojuma tiek saīsināts pat līdz 10 dienām.

Piešķirot pasūtījumus ar vērtību, kas pārsniedz Ls 104 000, netiek uzaicināti ārzemju pretendenti, pēc lēmuma pieņemšanas par viena piedāvājuma izskatīšanu Finanšu ministrijai netiek nosūtīts paziņojums par šā lēmuma pieņemšanas motīviem, saņemot piedāvājumus, reģistrācijas žurnālā netiek norādīts piedāvājumu saņemšanas laiks, tāpēc nevar noteikt, vai piedāvājums iesniegts līdz izsoles uzaicinājumā noteiktajam termiņam; reģistrācijas žurnālā pretendenti nav apliecinājuši piedāvājumu iesniegšanu ar saviem parakstiem, izsoles nolikums tiek izsniegts bez maksas, kaut gan samaksai jāatbilst faktiskajiem izdevumiem par nolikuma pavairošanu un pasūtīšanu. Ne visos dokumentos, kas saistīti ar pasūtījuma piešķiršanu, norādīts pasūtījuma identifikācijas numurs, ne vienmēr ir sniegta informācija par pasūtītāja atbildīgo personu; izsoles sēdes protokols nesastāv no 3 daļām, un to nav parakstījuši visi komisijas locekļi; izsoles protokols nesatur visu likumā un normatīvajos aktos paredzēto informāciju.

Ir gadījumi, ka izsoles komisija nav pieņēmusi lēmumu, kurš un cik ilgā laikā izstrādās izsoles nolikumu, izstrādātais nolikums netiek apspriests, un to nav apstiprinājis izsoles komisijas priekšsēdētājs.

Izstrādātais konkursa nolikums nesatur visu nepieciešamo informāciju – finansējuma avotu, pasūtījuma piešķiršanas metodi, darba samaksas kārtību, izpildes termiņus, darbu izpildes kontroli, nodošanas un pieņemšanas kārtību.

Nolikumā nereti nav noteikts tehniskā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju īpatsvars vai attiecīgie aprēķināšanas algoritmi. Nereti nolikumā konkursa priekšmeta apraksts ir tik vispārīgs, ka nesniedz pilnīgu tehnisku informāciju par to. Dažkārt nolikumā tiek izvirzītas prasības piedāvāt tikai viena ražotāja izstrādājumus. Tas neveicina iespējami plaša piegādātāju un darbu izpildītāju loka iesaistīšanu pasūtījuma izpildē. Ir gadījumi, ka pieļauta līdzdalība izsolē un līguma noslēgšanā ar līgumsabiedrību, kas nav juridiska persona un nav iesniegusi notariāli apstiprinātu PVN maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju, izziņu par visu nodokļu nomaksu.

Ir konstatēti gadījumi, ka pasūtītājs akceptē piedāvājumu, kaut gan pretendents nav apliecinājis savu kvalifikāciju.

Pretēji prasībām, ka valsts pasūtījuma līgumprojekts jāizstrādā valsts pasūtītājam, līgumprojektu izstrādā izsoles uzvarētājs.

Minētie pārkāpumi neveicina sakārtotību valsts pasūtījuma piešķiršanas norisē un piešķirto valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanas likumībā un lietderībā.

Konstatēti arī daudz nopietnāki pārkāpumi:

• lētākais piedāvājums tiek noraidīts bez ekonomiska un juridiska pamatojuma;
• izsolītā pakalpojuma darba daudzums neatbilst faktiskajam un paredzētajam;
• bez pamatojuma tiek samazināts izsoles dalībnieku skaits;
• netiek veikta vispusīga izsoles pretendentu finansiālās stabilitātes analīze;
• izsoles komisijā iekļauj cilvēkus, kas pārstāv gan pasūtītāju, gan piegādātāju;
• izsoles uzvarētājs neievēro valsts pasūtījuma līgumā noteiktos preču piegādes termiņus;
• noslēdzot līgumus ar uzvarētājiem, netiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tiek veikta paredzēto darbu un piegāžu nepamatota priekšapmaksa par daļēju vai visu līgumā paredzēto summu, līdzekļi netiek izlietoti atbilstīgi apstiprinātajai tāmei;
• tiek pārsniegtas konkursa nolikumā paredzētās summas;
• nerīkojot izsoli (konkursu), cenu aptauju, tiek noslēgti līgumi par darbu veikšanu, preču iegādi un pakalpojumiem;
• izsoles piedāvājumā noteiktie izvērtēšanas noteikumi tiek grozīti procedūras laikā, kā arī pēc līguma noslēgšanas izpildītājam par labu, bez tehniski ekonomiska pamatojuma.

 

Atskaites posmā konstatēto raksturīgāko un būtiskāko pārkāpumu piemēri  

Viens no raksturīgākajiem pārkāpumiem ir izsoles (konkursa) nolikumā pieļautās apzinātās vai neapzinātās nepilnības, kā arī nolikuma prasību daļēja izpilde, nolikuma prasību maiņa izsoles gaitā vai pat prasību maiņa pēc līguma noslēgšanas izpildītājam par labu. Piemēram, Aģentūra “Rīga-800” pasūtījuma par tiesībām veikt apskaņošanas sistēmu piegādi izsoles nolikumā kā izsoles priekšmetu norāda tikai viena ražotāja apskaņošanas sistēmas, iekļaujot tādas kvalifikācijas prasības, ko praktiski var izpildīt tikai viens no visiem izsoles pretendentiem, līdz ar to izsole kļūst formāla un ar iepriekš zināmu rezultātu.

Pasūtījuma “Autoceļa tilta ar pagaidu pieejām pār Buļļupi Rīgā celtniecība” nolikumā Rīgas dome ietvēra nosacījumus, kas Latvijas apstākļos ir grūti vai pat nav izpildāmi: pretendentam vienā no pēdējiem 2 gadiem apgrozījumam jābūt vismaz Ls 2,5 milj. vai arī pēdējo trīs gadu kopējam apgrozījumam jābūt Ls 6 milj. (tikai tiltu būvniecībā) un pēdējo trīs gadu laikā jābūt pieredzei līdzīgu darbu celtniecībā, kā arī minētajiem darbiem jābūt pabeigtiem100% apjomā.

Veiktā piedāvājuma analīze liecina, ka neviens pretendents nav izpildījis prasību par pieredzi pēc rakstura un sarežģītības līdzīgu objektu celtniecībā pēdējo trīs gadu laikā, kuri pabeigti 100% apjomā, kā arī par gada apgrozījumu tikai tiltu celtniecībā.

Nolikumā netiek noteikti precīzi un nepārprotami tehniskā piedāvājuma kritēriji, jo piebilde “un citi” dod iespēju izvirzīt vērtēšanai arī citus kritērijus, kas nav zināmi pretendentiem pirms izsoles, kā arī nav noteikti algoritmi vai formulas, pēc kurām tiks aprēķināts kritēriju īpatsvars kopējā tehniskā piedāvājuma vērtējumā: pasūtījuma “Par Internet pieslēguma nodrošināšanu LR Ekonomikas ministrijai” vērtēšanas kritēriju algoritmā tika iekļauti parametri, kas neatbilda izsoles nolikumā definētajam izsoles priekšmetam. Saskaņā ar apstiprināto algoritmu visaugstāko novērtējumu varēja saņemt tikai tāds piedāvājums, kurš vairāk nekā par 50% pārsniedza izsoles nolikumā noteiktās tehniskās specifikācijas prasības. Apstiprinot algoritmu tikai piedāvājumu atvēršanas dienā, izsoles komisija ir mainījusi piedāvājumu izvērtēšanas nolikumu pretēji likuma prasībām, ka izvērtēšanas nolikumi ir publicējami iepriekš un ka tos nedrīkst grozīt attiecīgās procedūras laikā.

Pārbaudot Dobeles pilsētas domes rīkotās izsoles “Transporta frontālā iekrāvēja piegāde” norisi, konstatēts, ka, nosakot kritērijus, komisija nebija precizējusi, pēc kādām prasībām tiks vērtēts frontālā iekrāvēja aprīkojums, vērtēšanas kritērijos netika iekļauta tehnikas apskate un piedāvājuma atbilstības nolikuma prasībām vērtējums. Komisija nolēma finansu piedāvājumā vērtēt tikai pamatkomplekta cenu, lai gan nolikumā bija noteikts, ka jāuzrāda papildaprīkojuma cena, un bija noteiktas papildaprīkojuma tehniskās prasības.

Izsoles komisija pieļāvusi, ka, slēdzot pašvaldības pasūtījumu atbilstīgi izsoles nolikuma prasībām, izsoles organizētājam netiek iesniegtas visas nepieciešamās garantijas: SIA “Skonto būve”, slēdzot pašvaldības pasūtījuma līgumu, Rīgas Domes Vides departamentam kā izsoles “Par tiesībām veikt Pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu rekonstrukciju” rīkotājam neiesniedza avansa garantiju, garantijas laika beznosacījumu garantiju par iespējamiem defektiem, kas var atklāties divu gadu laikā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma vai visu būvniecības riska apdrošināšanu un līguma nodrošinājumu 15% apjomā no līgumcenas kā garantiju līguma noteikumu ievērošanai tā izpildes gaitā. Līguma nodrošinājums tika iesniegts tikai pēc VK pieprasījuma vēstules Vides departamentam

Ļoti daudzos gadījumos izsoles komisijas spriedums ir subjektīvs, nepārskatāms un nav pārliecība par pasūtījuma procedūras atklātumu, bet rodas aizdomas par negodīgu rīcību, kā arī pretendentu neizpratni un aizdomas par komisijas darbu: no 29 revīzijām 10 jeb 34,5% veiktas, pamatojoties uz iesniegumiem vai sūdzībām, jo pasūtītājs ir noraidījis piedāvājumus bez pietiekami skaidra, tehniski, ekonomiski un atbilstīgi dokumentēta pamatojuma. Piemēram, Pašvaldību lietu pārvalde noraidījusi konkursam “Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas programmatūras sadaļas izpilde” SIA “ZZ Dats”, Valsts zemes dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un SIA “Datortehnikas institūts” kopīgi iesniegto pieteikumu, pamatojot to kā neatbilstīgu konkursa nolikuma prasībām.

Faktiski pasūtītājs bija izstrādājis konkursa nolikumu, kurā nebija pietiekami detalizēta konkursa priekšmeta apraksta, bet bija izteiktas tikai vispārīgas prasības.

Revīzijā VK konstatēja, ka nav pietiekami skaidri dokumentēta SIA “ZZ Dats” tehniskā piedāvājuma neatbilstība nolikuma prasībām, savukārt par uzvarētāju atzītās a/s “Dati” piedāvājuma izdevīgumam nav ekonomiskā izvērtējuma. Jāuzsver, ka 2000.gadā a/s “Dati” bija veikusi iedzīvotāju uzskaites programmatūras izstrādi, un ir pamats neticēt, ka, izsolot kādas firmas jau iesāktu programmatūras izstrādi, cita firma spēs to pabeigt lētāk, tāpēc ir lietderīgi aplūkot pretendentu piedāvājumu salīdzinājumu.

 

Pretendentu piedāvājumu salīdzinājums 

Pretendents	Piedāvājuma summa (Ls)	Salīdzinājums ar nākamo lētāko piedāvājumu	Salīdzinājums ar lētāko piedāvājumu
A/s “Dati”	199 tūkst.	+34%	+49%
SIA “ZZ Dats”	149 tūkst.	+12%	+12%
SIA “Data Pro”	133 tūkst.	100%	100%

 Par neracionālu un nekonsekventu rīcību pasūtījuma “Pašvaldības vienotās informācijas sistēmas programmatūras sadaļas izpilde” piešķiršanas un projekta ieviešanas laikā liecina tas, ka projekta ieviešanas laikā vairāki darbi tika veikti atkārtoti un sākti no jauna (skat. 1.tabulu). Informatīvās sistēmas dažu darbu pabeigto posmu izvērtējums un turpinājums nākamajos gados nav konsekvents.

1999.gadā par PHARE līdzekļiem tika īstenoti divi pilotprojekti Cēsu un Dundagas pašvaldībās – par Iedzīvotāju uzskaites un par Īpašuma uzskaites programmatūras izstrādi. Revīzijas laikā netika sniegta informācija, kā šo divu pilotprojektu rezultāti ir izmantoti nākamajos gados valsts investīciju programmu finansēto darbu plānošanai. 2000.gadā VIP (vienotās informācijas sistēma) ietvaros a/s “Dati” veica vienotu Iedzīvotāju uzskaites programmatūras projektējuma izstrādi visām pašvaldībām, kas izmaksāja Ls 20 tūkst., bet 2001.gada konkursa nolikumā atkal ir iekļauta abu šo programmatūru projektēšana.

2000.gadā VIP ietvaros tika veikta portāla konceptuālā risinājuma izstrāde, kas izmaksāja gandrīz Ls 5 tūkst., bet Uzraudzības padome jau pēc dažiem mēnešiem – 22.01.2001. sēdē – to atzina par novecojušu. 2001.gada konkursā atkal tika iekļauta portāla koncepcijas izstrāde.

2000.gadā par VIP līdzekļiem tika izstrādātas PVIS (pašvaldību vienotā informācijas sistēma) konceptuālās nostādnes, kas kopā ar atkārtotu stāvokļa izpēti izmaksāja Ls 7 tūkst. 2001.gadā konkursa nolikuma prasība bija šo dokumentu uzlabot un papildināt.

Divus mēnešus pēc Koncepcijas izstrādes Uzraudzības padome 20.09.2001. sēdē apšaubīja piedāvāto datu apmaiņas modeli un lūdza a/s “Dati” iesniegt papildu informāciju par attiecīgā datu apmaiņas risinājuma juridiskajiem un finansiālajiem jautājumiem.

Konkursa dokumentos nav fiksēts, kādas funkcijas izstrādājamajai datorprogrammai ir jāveic. Konkursa nolikumā prasīts izstrādāt Īpašuma uzskaites programmatūru, bet VIP 2002.gadam paredzēti līdzekļi vēl vienas īpašuma uzskaites programmatūras izstrādei. Līdzīgi ir iedzīvotāju uzskaites programmatūras gadījumā – 2000.gadā daļa no šīs programmatūras jau tika izstrādāta, bet 2001.gadā bija prasība to izstrādāt tālāk, nenorādot jau izstrādāto programmatūras izpildes pakāpi.

 

VIP budžeta līdzekļu atkārtots izlietojums 

Projekta gads	Par VIP budžeta līdzekļiem veiktie darbi, kas atkārtojas	Summa (Ls)
1998.gads	Esošā stāvokļa izpēte	Kopējā summa 20 000
	PVIS konceptuālās nostādnes
1999.gads	VIP finansējums netiek piešķirts	-
2000.gads	Esošā stāvokļa apsekojums	2 395
	PVIS konceptuālās nostādnes	4 900
	Portāla konceptuālais risinājums	4 900
	Iedzīvotāju uzskaites programmatūras projektējums	19 989
	261 datora iegāde un instalācija	nav datu
2001.gads*	PVIS koncepcija:	36 166
	t.sk. Portāla konceptuālais risinājums	13 010
	Iedzīvotāju uzskaites programmatūras projektējums	11 128
	Jau lietošanā esoša 261 datora instalācija	0
	Īpašuma uzskaites programmatūra	79 287
2002.gads**	Īpašuma uzskaites programmatūra	30 000

 

 * valsts pasūtījuma uzvarētāja a/s “Dati” piedāvājumā minētās summas

** VIP pieteikuma projekts 2002.gadam

 Visa projekta gaitā nav veikta iepriekšējos posmos paveikto darbu rezultātu analīze un ekonomiskie aprēķini. Lai gan 03.08.2000. izveidota PVIS projektu Uzraudzības padome (11 locekļi no dažādām ministrijām), kas koordinē un pārrauga projekta izpildi, tai līdz šim nav izdevies nodrošināt kvalitatīvu, mērķtiecīgu un saskaņotu projekta virzību.

Jau 1997.gadā tika sagatavots Pašvaldību vienotās informatīvās sistēmas (PVIS) sākotnējais projekts. Projekta izveidošana paredzēta 5 gados (2000. – 2004.g.), projekta paredzētais dzīves laiks – 6 gadi (2004. – 2010.g.).

Nenodrošinot kvalitatīvu projekta vadību un nepaātrinot projekta virzības gaitu, arī turpmākajos gados pastāv risks pieļaut iepriekšējās kļūdas, kuru dēļ būs jāveic papildu vai atkārtoti darbi, un, ņemot vērā, ka izstrādātā programmatūra ir tikai neliela daļa no visas PVIS nepieciešamās programmatūras un ka kopējās projekta izmaksas paredzētas aptuveni Ls 19 400 tūkst. apjomā, neracionāla līdzekļu izmantošana var radīt valstij un pašvaldībām lielus zaudējumus.

Par uzvarētāju atzītās firmas piedāvājums bija par Ls 50 tūkst. jeb par 34% dārgāks salīdzinājumā ar nākamo lētāko piedāvājumu, bet salīdzinājumā ar lētāko piedāvājumu šie skaitļi attiecīgi ir Ls 66 tūkst. jeb 49% (skat. pretendentu piedāvājumu salīdzinājumu). Savās vēstulēs (21.05.2001. SIA “ZZ Dats” un 12.07.2001. Finanšu ministrijai) PLP (Pašvaldību lietu pārvalde) informēja, ka a/s “Dati” piedāvājums ir tai izdevīgs. Rodas iespaids, ka PLP nodrošinājums ar finansu līdzekļiem ir vairāk nekā pietiekams, jo a/s “Dati” piedāvājums bija visdārgākais.

Ļoti interesanta ir LR LM Nacionālā vides veselības centra (v/a “Sabiedrības veselības aģentūra” ar 01.01.2002. MK 27.12.2001. rīkojums Nr.646) izpratne par atklātību valsts pasūtījumu jomā. Nacionālais vides veselības centrs, kas rīkoja izsoli “Par imūnbioloģisko preparātu un šļirču piegādi”, vienam izsoles dalībniekam – Zviedrijā reģistrētajai sabiedrībai Smith Kline Beecham – vairākkārt atteicās sniegt informāciju par izsoles komisijas pieņemto lēmumu par valsts pasūtījuma piešķiršanu. Gan Finanšu ministrija, gan arī VK uzskatīja, ka informācijas sniegšanas atteikums nav pietiekami pamatots un ir pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Valsts pasūtījuma piešķiršanas protokolus nevar uzskatīt par ierobežotas pieejamības informāciju. Normatīvie akti, kas nosaka valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas kārtību, gluži pretēji Nacionālā vides veselības centra sapratnei par atklātību, paredz, ka pamatinformācija par valsts pasūtījuma piešķiršanu ir pieejama ikvienam pēc tam, kad viens piedāvājums jau ir pieņemts vai arī pasūtījuma piešķiršanas procedūra ir pabeigta bez valsts pasūtījuma piešķiršanas. Šāda pasūtītāja nostāja veicina sabiedrības neuzticēšanos valsts institūcijām, un nepamatoti informācijas sniegšanas atteikumi ievērojami paaugstina korupcijas risku valsts pasūtījumu piešķiršanas procesā.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) ir iegādājusies preces un veikusi samaksu par pakalpojumiem Ls 18 219 apjomā, neveicot cenu aptauju. 1999.gada pārskatā uzrādīts, ka valsts pasūtījums 61 gadījumā piešķirts, izmantojot cenu aptaujas metodi, kaut gan pieprasītie cenu aptaujas protokoli netika uzrādīti un, līdz ar to pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu.

Rakstiski tika paskaidrots, ka pārskatā par valsts un pašvaldību pasūtījumu uzrādītie dati neatbilst darījumu apjomam, kas tika noformēti kā valsts pasūtījums, tāpēc ka Finanšu ministrijas Valsts un pašvaldību pasūtījuma uzraudzības departamenta darbinieki verbāli pieprasījuši pārskatā iekļaut faktiski nenotikušas cenu aptaujas. 2000.gada 3.novembrī NRTP iesniegtajā paskaidrojumā Valsts kontrolei minēts, ka pārskatā par valsts un pašvaldību pasūtījumu 2000.gada 9 mēnešos iekļauti tikai faktiski notikušie konkursi un cenu aptaujas, nevis dati par visiem saņemtajiem pakalpojumiem un materiālu iegādi, kā to, sastādot 1999.gada pārskatu, pieprasīja Finanšu ministrijas Valsts un pašvaldību pasūtījuma uzraudzības departaments.

 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izvēlējies valsts pasūtījuma metodi, izskatot tikai viena pretendenta piedāvājumu, un noslēdzis līgumu ar advokātu biroju “V.Skudra un partneri” par juridiskajiem pakalpojumiem, paredzot samaksu Ls 3000. Izmantotā pasūtījuma metode pēc būtības neatbilst likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 12.panta nosacījumiem, ka ir iespējams saņemt pakalpojumus tikai no viena pretendenta, ja nav citas pamatotas alternatīvas vai aizvietotāja.

Tagad ir plašas juridisko pakalpojumu saņemšanas iespējas, un cenu aptaujas metode ļautu lietderīgi izvērtēt arī citu juridisko firmu sniegtos pakalpojumus un to izcenojumus, kā arī nodrošinātu likuma prasību ievērošanu.

 

Valsts robežapsardzē, pildot valsts pasūtījumu par robežsargu formas tērpu izgatavošanu, pretēji līgumos noteiktajam, ka “pasūtītājs” norēķinās ar “izpildītāju” pēc padarītā darba, ir veikta priekšapmaksa pirms preces saņemšanas Ls 50 070 apjomā.

Valsts kancelejā noslēgti līgumi par preču piegādi un pakalpojumiem, neievērojot likuma prasības: ar a/s “Siguldas būvmeistars” - par Ls 22 850, ar SIA “Abi divi” - par Ls 45 243, ar SIA “Kēfa” - par Ls 6156, ar A.Oliņas individuālo uzņēmumu “Mamres Hora” - par Ls 76 908, ar zemnieku saimniecību “Lejas Polāni” - par Ls 74 837 un par autotransporta īri ar vairākiem uzņēmējiem - par Ls 32 837.

 

Noslēgtais līgums ar a/s “Siguldas būvmeistars” bez izsoles par alumīnija logu izgatavošanu Ls 22 850 apjomā izraisa vēl papildu jautājumu - kāpēc līgums tiek noslēgts ar šo firmu, kas pati nav alumīnija logu izgatavotāja, bet iepērk tos citās uzņēmējsabiedrībās un tad piegādā Valsts kancelejai ? Līguma izpildes dokumentos nav norādīti ne logu izmēri, ne telpas, kurās tie ievietoti, tāpēc nebija iespējams pārbaudīt piegāžu faktisko izpildi.

 

Rīgas rajona Ādažu pagasta padome nebija izstrādājusi konkursa nolikumu pašvaldību pasūtījumam siltuma santehnikas objektu apkalpošanai un darbības nodrošināšanai, ceļu celtniecības un remonta darbiem, bet izsludināja tikai pretendentu pieteikšanos un bez izsoles noslēdza līgumus ar izpildītājiem.

Rīgas Domes Ziemeļu rajona izpilddirekcija bez izsoles slēdz līgumus ar izpildītājiem gan par ielu seguma remontu, gan pludmales kopšanu. Izsoles vai cenu aptaujas nav rīkojušas Robežnieku, Allažu, Grundzāles, Taurenes un citu pagastu padomes, realizējot koksni.

Bez izsoles, konkursa vai cenu aptaujas valsts pasūtījuma izpildītājus noteikušas Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Jūras akadēmija un Jūrmalas alternatīvā skola.

 

Rīgas Domes organizētie pašvaldību pasūtījumi ļoti bieži netiek pabeigti laikus; tipiski ir tas, ka par uzvarētāju tiek izsludināts izpildītājs ar augstāko pasūtījuma izpildes cenu, ka nav skaidra pamatojuma iegādes ekonomiskajai lietderībai, ka daudzos gadījumos neiekļaujas sākumā nosacītajā līgumcenā, tiek pārsniegta sākotnēji noteiktā tāme, ir vajadzīgi papildizdevumi un ka bez izsoles (konkursa) tiek noslēgti līgumi.

Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentā bez izsoles (konkursa) noslēgts līgums par Ls 117 000 par Sv.Pētera baznīcas remonta un restaurācijas darbiem. Pilsētas vizuālajam noformējumam Latvijas Republikas proklamēšanas 80.gadadienai kopā iztērēti Ls 111 058, kas par 81 tūkstoti latu pārsniedz konkursa nolikumā paredzēto summu. Nerīkojot izsoli (konkursu), noslēgts līgums ar a/s “Latvijas tilti” par Ls 694 344 būvdarbu veikšanai objektā “Vairoga ielas satiksmes pārvads”. Rīgas Domes lēmums par ēkas iegādi sociālās mājas izveidošanai apmēram par Ls 200 000 arī pēc būtības ir pretrunā ar likumu, jo nav rīkots konkurss. Vispār darījums ir “interesants” – māju privatizēja par sertifikātiem, bet pēc tam pērk atpakaļ par latiem.

 

Rīgas Dome, īstenojot pašvaldības pasūtījumu “Datortehnikas un programmatūras piegāde/instalēšana Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm”, izsoli nav rīkojusi atbilstīgi likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 2.pantā noteiktajiem mērķiem:

• racionāla pašvaldības līdzekļu izmantošana;
• iespējami plaša piegādātāju iesaistīšana;
• brīvas konkurences nodrošināšana starp piegādātājiem, vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret viņiem;
• pasūtījuma norises atklātums.

Izsoles komisija savā darbībā nav ievērojusi šādus minētā likuma nosacījumus:

• ja piegāžu vērtība pārsniedz Ls 500 000, izsoles uzaicinājums jāizsludina arī kādā starptautiskā preses izdevumā vai attiecīgās nozares izdevumā, kas netika izdarīts;
• uzaicinājums jāpublicē vismaz 40 dienas pirms piedāvājumu atvēršanas. Uzaicinājums tika publicēts tikai 24 dienas pirms izsoles steidzamā kārtā, pamatojoties uz ārkārtas situāciju. Faktiski šādas situācijas nebija.

Izsoles komisija nav bijusi konsekventa un nav ievērojusi vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un vienādu vērtēšanas kritēriju piemērošanu visiem pretendentiem.

Rīgas Domes un SIA “Fortech” 04.07.2000. noslēgtajā līgumā salīdzinājumā ar izsoles pretendentiem izsniegto nolikuma parauglīgumu septiņos punktos veikti grozījumi par labu izpildītājam.

Pēc līgumā noteiktā izpildes termiņa – 2 mēneši - tika piegādātas un uzstādītas 29 datortehnikas vienības par kopējo summu Ls 32 000 jeb 3% no līguma summas. Par līguma nosacījumu neizpildi soda nauda netika noteikta.

Pārbaudes laikā darba grupa guva pārliecību, ka Rīgas Domes rīkotajās izsolēs iegādātās datortehnikas uzskaites sistēma ir nepilnīga.

Nav ievērots likuma mērķis – panākt racionālu pašvaldības līdzekļu izlietojumu.

Rīgas Dome ir iegādājusies modernu un dārgu preci. Nopērkot nedaudz mazākas jaudas datorus, kas apmierinātu skolu vajadzības, vai, veicot pašvaldības pasūtījumu tikai 4 mēnešus vēlāk, būtu ietaupīti Ls 155 000 – 180 000 pašvaldības budžeta līdzekļu jeb 13,8 – 16% no pašvaldības pasūtījuma līguma kopējās summas.

Iegādājoties 15 monitorus, kas atbilda nolikumā minētās videokartes iespējām, būtu ietaupīti vēl Ls 76 300 jeb 7% no noslēgtā līguma summas. Pērkot Latvijā komplektētu datortehniku, būtu ietaupīti aptuveni 10 – 20% no kopējās summas.

 

Atskaites posmā (1997. – 2001.g.) gandrīz katrā VK pārbaudē ir konstatēti likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Stāvoklis šajā jomā nav uzlabojies, jo nekārtības valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanā turpinās.

Arī 2002.gadā Rīgas Dome joprojām izvēlas visdārgākos piedāvājumus; konkursā par tiesībām piegādāt pilsētai 100 jaunus trolejbusus uzvarēja ungāru uzņēmums GTTE, kas gatavs piegādāt trolejbusus par Ls 23,17 milj. Lētākie piedāvājumi, kā Čehijas rūpnīcas Škoda pārstāvošā uzņēmuma Viko – par Ls 22,25 milj. un Belkomunmaš piedāvājums par Ls 20,23 milj. tika noraidīti, kā nolikuma prasībām neatbilstīgi.

Tas pats jāsaka par vienota datu pārraides tīkla izveidi starp 120 Rīgas skolām un par tā savienošanu ar domes tīmekli. Pieteicās trīs pretendenti. Telecentrs pakalpojumus bija gatavs sniegt par Ls 2,34 milj., Lattelekom par - Ls 1,3 milj., bet Microlink Data par Ls 2,6 milj. Pēc būtības tika izvērtēts tikai Telecentra piedāvājums, un par uzvarētāju arī tika atzīts Telecentrs.

Rīkojot izsoli par Rīgas mēra G.Bojāra auto iegādi, dome par to neinformēja Finanšu ministriju, lai gan to paredz likums.

Turklāt, izstrādājot izsoles noteikumus, tie tika sastādīti tā, ka tos spēja izpildīt tikai viena firma - “Auto Rīga” un attiecīgi no SIA “Auto Rīga” tika iegādāta A8 Audi mašīna.

Rīgas Dome nolēma aptuveni par Ls 3,6 milj. iegādāties piecus namus, lai papildinātu savu dzīvojamo fondu ar jauniem dzīvokļiem, kuros varētu izmitināt pašvaldības palīdzību gaidošos maznodrošinātos pilsētniekus. Jaunos īpašumus konkursa kārtā izvēlējusies SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, kas ir pašvaldības izveidots uzņēmums, kuram jārisina pilsētas iedzīvotāju mājokļu problēmas. Šaubas par dzīvojamā fonda palielināšanas nepieciešamību nerodas nevienam domniekam, bet rodas šaubas par to, cik pašvaldībai izdevīgs un ekonomiski pamatots bijis šis darījums, jo šīm vajadzībām varēja sakārtot esošos pašvaldības īpašumus, kā 6.klīniskās slimnīcas korpusus un internātskolas korpusus Graudu ielā.

Tāpat neskaidrs paliek jautājums, kāpēc tika nolemts iegādāties īpašumu Ādažos, ja nav skaidrs, kas notiks ar cilvēkiem, kuri no Rīgas aizies turp dzīvot.

Uzmanību piesaista prāmja Baltic Kristina iegāde, kuram jānodrošina satiksme starp Rīgu un Stokholmu.

Kuģa iegādei vajadzētu rīkot atklātu konkursu, lai iegāde būtu caurskatāma un sabiedrībai pieņemama un saprotama, bet tā nenotika, netika nodrošināta caurskatāma kuģa iegādes procedūra, kā arī nav pamatojuma kuģa iegādes ekonomiskajai lietderībai.

Par to, ka Rīgas domei kā sabiedrisko objektu pasūtītājam joprojām trūkst prasmes un profesionālu speciālistu, lai tehniski un ekonomiski pamatotu vajadzību, precīzi aprēķinātu darbu izmaksas, liecina tas, ka pašvaldību pasūtījumi neiekļaujas sākumā nosacītajā līgumcenā (Rātsnams). Rātsnama sākotnējā projekta tāme Ls 10,68 milj., tajā skaitā būvdarbiem - Ls 8,844 milj., tehniskajam aprīkojumam - Ls 1,836 milj. Tagad papildu būvdarbu izmaksas lēš Ls 1,5-2 milj. apjomā. Ja neparedzēto būvdarbu izmaksas pārsniedz 10% no paredzētās līgumcenas, tad atbilstīgi likumam par papildu darbu veikšanu jārīko konkurss, bet pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” sarunu procedūru par turpmāko darbu veikšanu vēlas kārtot ar pašreizējiem darbu veicējiem. Rīgas Domei Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) būs jāsniedz pamatota argumentācija par sarunu nepieciešamību, un IUB būs jāizvērtē šo argumentu pamatotība, lai atļautu piemērot sarunu procedūru.

05.07.2001. likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 

Likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” stājās spēkā ar 01.01.2002., grozījumi pieņemti 24.10.2002.

Likumam pakārtotie normatīvie akti:

• LR MK noteikumi Nr.558 “Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu vai nomu”;
• LR MK noteikumi Nr.559 “Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu”;
• LR MK noteikumi Nr.560 “Noteikumi par atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz būvdarbu veikšanu”.

Šie akti stājušies spēkā 27.12.2001., bet nav izstrādāti un pieņemti reizē ar likumu, kaut gan tas būtu likumsakarīgi, ka likumam pakārtotie normatīvie akti tiktu izstrādāti un pieņemti vienlaikus ar likumu.

Pēc likuma stāšanās spēkā tajā jau vienreiz tika izdarīti grozījumi (24.10.2002.); paredzēti jauni grozījumi, kas paver iespējas likuma uzlabošanai un jācer, ka grozījumi nebūs tikai “kosmētiski”, bet padarīs iepirkumus vēl “caurspīdīgākus”.

Valsts kontrole gan likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” projekta stadijā, gan likuma darbības laikā iesniegusi priekšlikumus un iebildumus par likumu LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Dotas arī atsauksmes par likumam pakārtoto normatīvo aktu - LR MK noteikumu Nr.558, Nr.559, Nr.560 - projektiem.

 

Vai jaunais iepirkuma likums dod iespējas sekot valsts naudas izlietojumam, vai nodrošina lielāku atklātību, sašaurina iespējas negodīgi izmantot tā interpretācijas, vai iepirkuma process kļūst nevien publiskāks, bet arī tiek stingrāk kontrolēts ? 

Likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” ir būtisks solis pretim atklātai un efektīvai valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanai un vienlīdzīgai konkurencei starp pasūtījuma izpildītājiem.

Svarīgākās izmaiņas iepirkuma jomā:

“Kopumā likums ir krietni uzlabots, un būtisku trūkumu tajā nav”, – domā sabiedrības par atklātību “Delna” direktore D.Kurpniece. Likumā “Par iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām” joprojām saskatāmi trūkumi, kurus svarīgi novērst, lai nodrošinātu pietiekamu iepirkuma procesa atklātību.

Līdzšinējais valsts un pašvaldību pasūtījuma likums un tā izpildes noteikumi liedza publiskot tādu pasūtītāju godīguma novērtēšanai svarīgu informāciju kā visu pretendentu piedāvājumus un konkursu komisijas motivāciju, nosakot uzvarētāju. Šā likuma darbības laikā revīzijās konstatēti pārkāpumi un nepilnības, kas ar piemēriem ir minēti šajā materiālā.

Tomēr rodas jautājums, vai likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” nodrošina informācijas atklātības principa ievērošanu, valsts un pašvaldību naudas likumīgu un racionālu izlietošanu, vai negatīvi neietekmē konkurenci, nepieļauj mākslīgi sadārdzināt iepirkumu ?

Veicot iepirkumus valsts vai pašvaldību vajadzībām, atklātības nekad nevar būt par daudz.

Likumā tomēr ir vairākas neprecizitātes, kas attiecas uz informācijas atklātības principu: nosakot, ka konkursa protokola viena daļa ir pieejama, nekas nav teikts par to, vai publiskojami cenu aptaujas protokoli, vai pieejams noslēgtais līgums.

Likums neparedz noslēgtā līguma publiskošanu, bet daudzas organizācijas uzskata, ka šai informācijai ir jābūt pieejamai. Līguma publiskošana negarantē nelikumību novēršanu konkursa norises gaitā, bet tā pieejamība varētu atturēt amatpersonas no negodīgiem, un nelikumīgiem darījumiem.

Paši uzņēmēji, kā arī valsts un pašvaldību pārstāvji atzīst, ka atklātībai ir arī savas ēnas puses. Ir izteiktas bažas, ka visu pretendentu un to nosaukto cenu atklāšana varētu būt pretrunā ar komercnoslēpuma principu, negatīvi ietekmētu konkurenci vai pat radītu iespēju citos līdzīgos gadījumos (konkursos) mākslīgi sadārdzināt pakalpojumu.

Tomēr jāatzīst, ka attiecīgais likuma pants nerada konkurences apdraudējumu, un uzņēmējiem, kas nevēlas tik atklātu darbību, vienmēr ir iespēja konkursos nepiedalīties.

Uzņēmēji atklātības ēnas puses saskata arī gadījumā, ja jāizlemj iesniegt sūdzību IUB, jo daudzi uzskata, ka, darot zināmu sūdzētāja vārdu, jārēķinās ar nelabvēlīgu attieksmi nākamajos konkursos.

Sūdzību pamatā visbiežāk ir piedāvājumu izvērtētāju subjektivitāte. Tā nedrīkstētu būt, bet nosacīti tā vienmēr notiek.

Likums nosaka sūdzību izskatīšanas kārtību, likumā noteikts, kam ir tiesības iesniegt sūdzību:

Pasūtītājiem ir jārēķinās, ka pretendents var sūdzēties. Likums tomēr ierobežo to personu loku, kas drīkst iesniegt sūdzības. Ir iespējami arī gadījumi, ka pretendenti vienojas savā starpā tā, lai sūdzēties nevienam nebūtu izdevīgi, taču to, kā nodrošināt iepirkuma uzraudzību, ja neviens pats nesūdzas, likums nenosaka.

Iznāk tā, ka, ja nav sūdzību, nav jāpārbauda. Kādai uzmanībai jābūt pievērstai, lai iepirkumu pārbaudītu bez sūdzības ? IUB, uzzinot par iespējamiem pārkāpumiem vai saņemot anonīmu sūdzību likuma noteiktajā kārtībā, var pārbaudīt iepirkuma procedūras likumību, taču likums neparedz iespēju to pārtraukt, bet IUB, atklājot šādos gadījumos pārkāpumus, ir iespēja nosūtīt savu atzinumu par notikušo augstākai organizācijai (ministrijai), kas darbus, iepirkumu vai nomu var likt pārtraukt.

Ir valsts iestādes, kurās ir iespējams vērsties ar anonīmām sūdzībām, uzticības telefoni savu lietderību ir apliecinājuši Valsts ieņēmumu dienestā un policijā. Vai IUB vajadzētu ņemt vērā arī pamatotas anonīmas sūdzības ? Tas ir diskutējams jautājums. IUB par iespējām izskatīt anonīmas sūdzības ir visai piesardzīgs, jo to izskatīšanai ir nepieciešami lielāki resursi. Varbūt likumā vajag paplašināt IUB tiesības, dodot tam iespēju pēc ikvienas sūdzības aizliegt slēgt līgumu līdz pārkāpumu novēršanai vai pat pārtraukt iepirkuma procedūru. Bet varbūt nemaz nevajag gaidīt, kamēr kāds sūdzas, un IUB jāizmanto savas tiesības pārraudzīt iepirkuma procedūras atbilstību likuma prasībām, kā to paredz likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 39.pants ?

Likums nosaka: ja sūdzība IUB ir iesniegta pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, IUB par to informē pasūtītāju, un pasūtītājs nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu, ja IUB nedod atļauju to darīt.

Iepirkumu uzraudzības birojs var ietekmēt konkursa norisi vienīgi tad, ja tas laikus saņēmis sūdzību. Tad, kad ir noslēgts civiltiesisks līgums, iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam ir jau par vēlu; var tikai vērsties ar sūdzību tiesā.

Likums nenosaka, kas notiek, ja sūdzības iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus pārsūdz tiesā. Vai tiek apturēta noslēgtā iepirkuma līguma darbība tiesāšanās procesa laikā ? Tiesas process var ieilgt, līgums šajā laikā turpina darboties, bet, ja tiesa atzīst nelikumības, liek pārtraukt vai lauzt līgumu, praktiski iepriekš veiktais, iestrādes ir neatgriezenisks process, tas var izraisīt jaunus tiesas procesus ar prasību pasūtītājam atmaksāt mantiskos un finansiālos ieguldījumus, var pagarināt pasūtījuma izpildes termiņu un sadārdzināt pasūtījumu. Bet kas maksās par pieļautajām kļūdām ? Pagaidām vienīgi valsts vai pašvaldību budžets.

Procedūras pārkāpumi publiskā iepirkuma jomā Latvijā ir gandrīz masveida parādība. Daži šķietami maznozīmīgi pārkāpumi publiskā iepirkuma jomā kopumā var būt ar īpaši palielinātu bīstamību. Amatpersonu pienākums ir ievērot izsoles nolikumā minētos kritērijus, bet praksē tas nenotiek. Lai radītu labvēlīgus apstākļus pretendentam, kas stājies korumpētās attiecībās ar pasūtītāju vai kādu amatpersonu, pretendentiem tiek izvirzītas nepamatotas prasības. Pat ļoti labu iepirkuma procedūru izstrādāšana normatīvajos aktos praksē var izrādīties bezjēdzīga, ja ar iestādes vadītāja akceptu tiek pieļauti pārkāpumi publiskajā iepirkumā.

Likumi un normatīvie akti, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem publiskā iepirkuma jomā, nenodrošina, ka personas, kuru vainas dēļ valstij ir radies zaudējums, atbild par valstij nodarītiem zaudējumiem un tos kompensē. Ir jānostiprina amatpersonas atbildības sistēma.

Viens no iespējamiem veidiem, kā mazināt korupcijas risku un uzlabot publiskā iepirkuma sistēmu no korupcijas novēršanas viedokļa, ir mazināt amatpersonu varas monopolu, mazināt to rīcības brīvību un nostiprināt pārskata došanas pienākumu.

Būtu lietderīgi vismaz uz noteiktu laiku ievērojami mazināt amatpersonas rīcības brīvību. Standartizētu dokumentu izmantošana tiem iepirkuma veidiem, kur tas iespējams, varētu būt veids, kas to sekmētu. Iepirkuma nolikumā jānoteic, ka jāizmanto tieši šie standartizētie paraugi. Šie paraugi varētu attiekties gan uz tehniskajām specifikācijām, gan uz pretendenta kvalifikāciju. Līdzīgi pretendenta izslēgšanas nosacījumiem jāparedz iespēja nepieļaut amatpersonām pieņemt lēmumus par publisko iepirkumu uz laiku, kamēr tiek veikta dienesta izmeklēšana par to iespējamo iesaistīšanos koruptīvās vai krāpnieciskās darbībās.

Administratīvo pārkāpumu kodekss gan paredz atbildību par pārkāpumiem iepirkuma procedūrā, vainīgos var sodīt ar 100-200 latu naudas sodu, taču iespējamie sodi vainīgās amatpersonas līdz šim nav uztraukuši.

Bargākais sods, ko par nelikumīgu rīcību saņem valsts vai pašvaldību naudas tērētājs ir aizliegums slēgt līgumu ar izraudzīto pasūtījuma izpildītāju.

Vajadzētu apsvērt iespēju par bargāku sodu noteikšanu. Kukuļodošana un citi krimināli sodāmi nodarījumi jāapkaro arī ar represīvām metodēm (kriminālvajāšana, palielināti administratīvie naudas sodi).

Amatpersonu kvalifikācijai jābūt tādā līmenī, kas nepieļautu pārkāpumu izskaidrot ar nezināšanu un neprasmi.

 

Par Iepirkumu biroja bezspēcību liecina Rīgas Domes konkursi. Rīgas Dome VK vai IUB atklātos pārkāpumus uzskata par atsevišķām sīkām nepilnībām konkursa nolikumā. Iepirkumu uzraudzības birojs, nesaņēmis oficiālu sūdzību, nevar pasūtītāju atturēt no līguma slēgšanas vai likt lauzt panāktu vienošanos.

Iznāk, ka sodīt vainīgās amatpersonas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir pasūtītāja kompetence. (Par VK neiespējamību saukt pie atbildības vainīgās amatpersonas norādījām iepriekš). Vai nevajadzētu likumā paredzēt, ka ar lūgumu sākt lietvedību tiesā varētu vērsties IUB, kas pārbauda iepirkuma procedūras likumību, vai pasūtījuma potenciālais izpildītājs, kura piedāvājums ir nepamatoti noraidīts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pie izmeklēšanas ķersies tikai tad, ja būs saņēmis informāciju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Bet vai izmeklēšanai nebūtu jāapsteidz korupcija? Patlaban pasūtījumu dalītāji, pieņemot apšaubāmus lēmumus, no soda var nebaidīties. Līdz šim neviena amatpersona pie atbildības nav saukta.

Ierobežots ir to personu skaits, kurām ir tiesības iesniegt sūdzību. Likumā vajadzētu paredzēt, ka sūdzību drīkst iesniegt jebkura fiziska vai juridiska persona. IUB sūdzību nevar iesniegt par pasūtītāja darbību cenu aptaujas gadījumā, bet cenu aptaujas veidā tiek īstenoti vairāk ne kā 50% pasūtījumu.

Cenu aptaujas iepirkuma metodi piemēro:

IUB Informācijas nodaļa nesniedz atbildi, cik no faktiski izlietotajiem vairāk nekā pusmiljarda valsts un pašvaldību līdzekļiem tiek tērēti cenu aptaujas veikšanai, līdz ar to par miljoniem budžeta līdzekļu nav kontroles mehānisma, un pārkāpumu gadījumos liegta iespēja sūdzēties.

Likumā paredzēts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem sūdzību, ja iepirkuma procedūras laikā sūdzības iesniedzējs ir zinājis par iepirkuma procedūras pārkāpumu, bet nav nekavējoties par to informējis pasūtītāju.

Kas to konstatēs, vai sūdzības iesniedzējs ir vai nav zinājis par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, un kas noteiks, ka viņš nav nekavējoties par to informējis pasūtītāju ? Šāda prasība uzskatāma par formālu un nevajadzīgu.

Likumā iekļautā norma, ka komisija atļauj slēgt līgumu, ja sūdzība ir pamatota, bet komisija ir lēmusi par pasākumiem, kas jāveic pasūtītājam sūdzību cēloņu novēršanai, un tie ir novērsti, prasa papildu skaidrojumu, detalizētāku atšifrējumu, par ko ir runa, jo dot atļauju slēgt līgumu pie pamatotas sūdzības, pat novēršot sūdzības cēloņus, neizslēdz iespēju novirzīt iepirkumu “speciāli” izvēlētam izpildītājam, jo, uz sūdzības izskatīšanas sēdi pieaicinot pretendentus, kuru intereses varētu ietekmēt pieņemot lēmumus, ir komisijas “vēlēšanās” variants. Tā kā likuma pants pieļauj, ka komisija var uzskatīt, ka nav tādu pretendentu, kuru intereses var ietekmēt pieņemtais lēmums, pareizāk būtu svītrot šo variantu vai paredzēt kā obligātu konkursā pieteikušos pretendentu (kas nav atsaukuši savu līdzdalību) piedalīšanos šādas pamatotas sūdzības izskatīšanā.

Par ko uzņēmējiem var būt pamats iesniegt sūdzību ? Tāda varētu būt sarunu procedūra.

Sarunu procedūra var notikt tikai tad, ja IUB ir piekritis šai iepirkuma metodes izvēlei. Tādēļ ar sūdzību par šīs iepirkuma metodes izvēli ir jāvēršas tiesā. Likums paredz iespēju iesniegt sūdzību IUB. Domājams, ka sūdzība varētu būt par to, ja pasūtītājs rīko sarunu procedūru bez IUB piekrišanas.

Pretrunīgās iepirkuma likuma normas rada iespēju korupcijai. Iepirkuma likuma dažādos pantos pie vienādiem apstākļiem ir divi pretēji apgalvojumi: jābeidz iepirkuma procedūra bez līguma noslēgšanas un iepirkuma procedūra var turpināties sarunu formā, kuras loģiskais noslēgums ir līguma noslēgšana. Konkurss, kur viss tiek fiksēts rakstiski, ir beidzies tiem, kuri neprot sarunāt. Rezultātu nosaka sarunas, kas notiek mutvārdu formā, kad jau zināms visu slēgto aplokšņu saturs.

Sarunu procedūra ir ļoti pretrunīga iepirkuma likuma norma, jo sarunu pieļāvums degradē konkursa ideju kā tādu. Nosakot likumā iepircējiem legālu iespēju saņemt atļauju no IUB un pāriet no konkursa uz sarunu procedūru, pamatoti tiek palielināta sarunu procedūras nozīme iepirkuma procesā.

Likumā ir noteikti nosacījumi sarunu procedūras izvēlei. Iepirkuma komisija var piemērot sarunu procedūras, ja neparedzētu, ar iepirkumu nesaistītu apstākļu dēļ (ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija, citi ārkārtas apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja paredzēt) ir radusies situācija, ka laika ierobežojuma dēļ nav iespējams rīkot atklātu vai slēgtu konkursu.

Vajadzētu paredzēt prasību, ka pirms sarunu procedūras piemērošanas un pirms publicēšanas Internet Iepirkumu uzraudzības birojs pārbaudītu, vai ir radušies neparedzēti apstākļi; tāpat nepieciešams konkretizēt “citus ārkārtas apstākļus”, jo šāds formulējums pieļauj visneiedomājamāko interpretāciju. VK pārbaudēs konstatēts, ka nereti “citi ārkārtas apstākļi” tiek izmantoti, lai samazinātu publikācijai paredzēto laiku un līdz ar to – pretendentu skaitu.

Taču šādas sarunu procedūras būtu pieļaujamas tikai ārkārtas gadījumos, ja ir liels projekts un ir parādījušies kādi jauni apstākļi, kas liek paplašināt jau esošo projektu ar kādiem specifiskiem darbiem, pasūtītājam ir tiesības risināt šādas sarunas, lai mazinātu riska situāciju, ka kāds no malas, nezinot projektu kopumā, piedāvā “tīkamu” cenu, bet piedāvājums ir tehnoloģiski vai kā citādi nesavienojams ar jau esošo un īstenoto projektu.

Lielu projektu gadījumos nereti “jaunatklātie apstākļi”, kas liek paplašināt esošo projektu un papildināt to, ir pasūtītāja ekonomiski vai citādi nepamatota iegriba. Rātsnama gadījumā domājams, ka “jaunatklātie apstākļi” ir Rīgas Domes jaunais sastāvs. Cerams, ka Rīgas Dome spēs pamatot nepieciešamību palielināt Rātsnama finansējumu.

Konkursu nolikumos vajadzētu ietvert kādu aizsargmehānismu, lai par sabiedrisku naudu celtiem objektiem nebūtu vajadzīgs papildfinansējums. Paredzot celtnieku finansiālu līdzdalību roba aizpildīšanā, atskaitot gadījumu, ja izmaksu pieauguma cēlonis ir pasūtītāju kaprīzes vai darba gaitā mainītas prasības (Rātsnams), tas liecina, ka celtnieki nejūtas īpaši ieinteresēti tāmes ievērošanā: ja naudu vajadzēs vēl, tā atradīsies.

Atšķirībā no privātajiem pasūtītājiem, kas var arī, piemēram, bankrotēt, novilcināt samaksu vai iesaldēt būvdarbus, valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir kāda būtiska priekšrocība – simtprocentīga garantija, ka par padarīto darbu tiks samaksāts. Nebūtu par daudz prasīts no celtniekiem iekļauties tāmē un paredzētajos izdevumos. Nedrīkstētu pieļaut, ka tāme tiek nepamatoti pārskatīta “uz augšu”.

Divi pretēji apgalvojumi ir ietverti likumā pie papildu iepirkuma līguma slēgšanas: vienā pantā noteikts, ka papildu iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 10% no noslēgtā iepirkuma līguma vērtības, bet tikai, ja pasūtītājam nepieciešams arī turpmāk saņemt pakalpojumus, kas jau tiek sniegti saskaņā ar līgumu, kas noslēgts pēc konkursa, iepirkuma līguma nosacījumi nedrīkst atšķirties no iepriekšējā iepirkuma līguma nosacījumiem, un iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 50 % no iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma vērtības. Nav pamatojuma šiem 50 procentiem. Pakalpojumu cenas no 1 gada līdz 3 gadiem parasti nepieaug šādā apjomā. Par to liecina Statistikas komitejas dati.

Likums paredz līgumu slēgšanu uz laiku, kas ilgāks par 12 mēnešiem. Šī norma ir pretrunā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību”, kur nav paredzēta ilgtermiņa apropriācija. Apropriācija zaudē spēku saimnieciskā gada beigās. Ja paredz un ir nepieciešamība pēc ilgtermiņa iepirkumiem, likumā ir jāparedz detalizētas prasības par laiku, kas ilgāks par vienu gadu, jo mainīsies cenas, piedāvājumi un vajadzības. Šādiem iepirkumiem jānosaka budžeta atvēruma garantijas.

Likumā vēl ir iekļautas citas pretrunīgas normas un prasības.

1. Informācija par pretendenta iespējām

   Pasūtītājs vai tā vārdā oficiāla kompetenta iestāde valstī, kur pretendents reģistrēts, var veikt pārbaudi, lai konstatētu pretendenta ražošanas iespējas un kvalitātes nodrošināšanas pasākumus.

   Pasūtītājs nevar veikt pārbaudi pretendenta uzņēmumā, lai konstatētu pretendenta ražošanas iespējas un kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, jo šādas pārbaudes var veikt tikai institūcijas (iestādes), kam likumā noteiktā kārtībā ir šādas tiesības. Pasūtītājs varētu veikt pārbaudi ar pretendenta piekrišanu, pieprasot sev nepieciešamos apliecinājumus.

2. Iepirkuma pamatnoteikumi

   2.1. Ja iepirkuma vērtība nepārsniedz Ls 1000, par rakstveida līgumu var kalpot grāmatvedības attaisnojuma dokuments, uz kura pamata pasūtītājs izmaksā naudu par preču piegādi vai sniegto pakalpojumu saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”. Grāmatvedības attaisnojuma dokumentu nevar uzskatīt par līgumu, jo tas nenosaka visas tiesiskās, mantiskās, finansiālās un citas saistības, kādas var rasties, veicot darbus vai preču piegādi, nomu vai sniedzot pakalpojumus valsts vai pašvaldību vajadzībām. Līgums ir dokuments, kas konkretizē līguma priekšmetu, kvalitātes un garantiju prasības, cenas, izpildes termiņus, samaksu, kontroles kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas nav un nevar būt iekļauti grāmatvedības attaisnojuma dokumentos. Iepirkuma vērtība, kas nepārsniedz Ls 1000, nevar būt par pamatu rakstiska līguma neslēgšanai.

   2.2. Pasūtītājs var sadalīt iepirkumu daļās …

   Nepieciešams precizēt šīs iespējas sadalīt iepirkumu daļās gan summāri, gan tehniski. Vajadzētu noteikt, cik lielu iepirkumu latos drīkst sadalīt, vai noteikt daļu lielumu latos. Ministru kabineta 27.12.2001. noteikumu Nr.558, Nr.559, Nr.560 VIII nodaļa neparedz nekādas konkrētas prasības, sadalot iepirkumu daļās, bet atsaucas: “…ja saskaņā ar nolikumu iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās”.

   Šāds formulējums pieļauj mainīt pretendentiem izvirzāmās prasības, pieļauj mainīt iepirkuma metodes izvēli, piedāvājuma izvēli un dokumentēšanas pārskatus.

3. Pretendenta izslēgšanas nosacījumi

1. Noteikumi nosaka Iepirkumu uzraudzības biroja sevišķā saraksta (turpmāk tekstā – saraksta) veidošanas kārtību.
2. Sarakstā iekļauj personu vai personu grupu (turpmāk tekstā – personu), kas ir vai ir bijusi pretendente vai kandidāte likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 1.panta izpratnē, kā arī pretendenta vai kandidāta iesaistītos apakšuzņēmējus.
3. Personu sarakstā iekļauj un izslēdz noteikumos noteiktajā kārtībā.

    

   II.Pamats personas iekļaušanai sarakstā

4. Personu iekļauj sarakstā, ja tā vai tās pilnvarotais pārstāvis iepirkuma procedūrai izdarījis šādas darbības:
   1. krāpšanu, apliecību, sertifikātu, izziņu vai citu dokumentu viltošanu līdzdalībai iepirkuma procedūrā;
   2. priekšrocību piedāvāšanu, apsolīšanu vai garantēšanu amatpersonām vai iepirkumu veikšanai pilnvarotajām personām, no kurām atkarīga pretendenta izvēle un pasūtījuma piešķiršana iepirkuma procedūras laikā;
   3. nav izpildījusi līguma saistības ar pasūtītāju, izņemot gadījumus, kad iestājusies nepārvarama vara;
   4. pasūtītājam sniegusi nepatiesas ziņas;
   5. kā arī citas darbības, kas iepirkuma procedūru padara neefektīvu, nelietderīgu vai neatbilstošu spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
5. Personu iekļauj sarakstā pamatojoties uz:
   1. tiesas nolēmumu par personas vai tās pilnvarotā pārstāvja veiktajām darbībām, kas minētas 4.1., 4.2., 4.3. vai 4.5.punktā;
   2. Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātiem par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām, kurā konstatēta kāda no 4.1., 4.2., 4.3., 4.4. vai 4.5.punktā minētām darbībām;
   3. pasūtītāja iesniegumu un apliecinošiem dokumentiem par personas vai tās pilnvarotā pārstāvja veiktajām darbībām, kas minētas 4.4.punktā.

    

   III. Iekļaušana sarakstā

6. Pamatojoties uz pasūtītāja iesniegto tiesas nolēmumu vai Valsts kontroles iesniegto kolēģijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojam, ziņas par attiecīgo personu sarakstā iekļaujamas trīs darba dienu laikā.
7. Pamatojoties uz pasūtītāja iesniegto iesniegumu un par 4.4.punktā minēto darbību veikšanu apliecinošiem dokumentiem Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības un pienākums pieprasīt no personas paskaidrojumu un nepieciešamos dokumentus, pēc kuru saņemšanas 20 darba dienu laikā tiek pieņemts lēmums par personas iekļaušanu sarakstā vai pasūtītāja iesnieguma noraidīšanu.
8. Personu uzskata par iekļautu sarakstā pēc ziņu ievietošanas interneta tīklā.
9. Personu sarakstā iekļauj:
   1. uz diviem gadiem par 4.1. vai 4.2.punktā minētajām darbībām;
   2. uz vienu gadu par 4.3., 4.4. vai 4.5.punktā minētajām darbībām.
10. Sarakstā iekļauj šādas ziņas:
    1. personas identifikācijas datus;
    2. datumu, ar kuru persona iekļauta;
    3. termiņu, uz kādu persona iekļauta;
    4. pamatojumu personas iekļaušanai.

     

    IV.Izslēgšana no saraksta

11. Personu izslēdz no saraksta, kad beidzies 9.punktā minētais termiņš.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

 Finanšu ministrs G.Bērziņš

  

Sākotnējais noteikumu projekta variants 

1. Noteikumi nosaka Iepirkumu uzraudzības biroja sevišķā saraksta (turpmāk tekstā – saraksta) veidošanas kārtību.
2. Sevišķajā sarakstā tiek iekļautas personas un personālsabiedrības (turpmāk – personas), kas ir vai ir bijušas pretendenti vai kandidāti likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 1.panta izpratnē, vai apakšuzņēmēji pretendentiem vai kandidātiem un pašas vai to pārstāvji ir izdarījuši šajos noteikumos noteiktas darbības.
3. Sevišķajā sarakstā personas iekļauj un izslēdz noteikumos noteiktajā kārtībā.

    

   II.Darbības un to konstatēšana

   3. Personas tiek iekļautas sevišķajā sarakstā, ja tās vai to pilnvarotie pārstāvji iepirkuma procedūrai izdarījušas šādas darbības:

   1. krāpšanu, apliecību, sertifikātu, izziņu un citu dokumentu viltošanu līdzdalībai iepirkuma procedūrā;
   2. priekšrocību piedāvāšanu, apsolīšanu un garantēšanu amatpersonām un iepirkumu veikšanai pilnvarotajām personām, no kurām atkarīga pretendenta izvēle un pasūtījuma piešķiršana iepirkuma procedūras laikā;
   3. dažādas darbības, lai iepirkumu padarītu neefektīvu, nelietderīgu;
   4. nav izpildījušas līguma saistības ar pasūtītāju, izņemot gadījumus, kad iestājas nepārvarama vara;
   5. pasūtītājam sniegušas nepatiesas ziņas.

    

4. Darbības tiek konstatētas, ja ir:
   1. tiesas nolēmums, kas konstatē personas vai tās pārstāvja vainu par 3.1., 3.2., 3.3. vai 3.4.punktā minētajām darbībām konkrētā iepirkuma procedūrā vai attiecībā uz konkrētu pasūtītāju;
   2. pasūtītāja iesniegums un apliecinoši dokumenti par to, ka persona vai tās pilnvarotie pārstāvji ir izdarījuši 3.5.punktā minētās darbības.

    

   III. Iekļaušana sarakstā

5. Iepirkumu uzraudzības birojs iekļauj personu sevišķajā sarakstā pēc pasūtītāja rakstiska iesnieguma par personas vai tās pārstāvja darbībām, kas minētas šo noteikumu 3.punktā.
6. Ja pasūtītājs Iepirkumu uzraudzības birojam iesniedzis tiesas nolēmumu, kas konstatē personas vai tās pārstāvja vainu par 3.1., 3.2. un 3.4.punktā minētām darbībām, Iepirkumu uzraudzības birojs 3 darba dienu laikā iekļauj ziņas par attiecīgo personu internetā publicētajā sarakstā.
7. Ja pasūtītājs Iepirkumu uzraudzības birojam iesniedzis iesniegumu un apliecinošus dokumentus par personas vai tās pārstāvja vainu 3.5.punktā minētajām darbībām, Iepirkumu uzraudzības birojs pieprasa no personas paskaidrojumus, izvērtē pasūtītāja iesniegumu, citus iesniegtos dokumentus un personas paskaidrojumus un 20 darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas iekļaušanu sevišķajā sarakstā vai pasūtītāja iesnieguma noraidīšanu.
8. Persona tiek uzskatīta par iekļautu sevišķajā sarakstā pēc tās datu publicēšanas internetā publicētajā sarakstā.

9. Persona tiek iekļauta sevišķajā sarakstā uz šādu laiku:

9.1. 2 gadiem par 3.1. vai 3.2.punktā minētajām darbībām;

9.2. 1 gadu par 3.3., 3.4. vai 3.5.punktā minētajām darbībām.

10. Sarakstā tiek iekļautas šādas ziņas:

10.1. personas identifikācijas dati;

10.2. datums, kurā persona tiek iekļauta sarakstā;

10.3. iemesls, kura dēļ persona tiek iekļauta sarakstā.

 

IV.Izslēgšana no saraksta 

11. Personas izslēdz no saraksta, ja ir beidzies 7.punktā minētais termiņš.

 

 Ministru prezidents A.Bērziņš

 Finanšu ministrs G.Bērziņš

 

 

Valsts kontroles priekšlikumi netika ņemti vērā, kaut gan tie mūsu izpratnē ir ļoti būtiski tiesiskas valsts vai pašvaldības iepirkuma procedūras nodrošināšanā.

Turpmākā noteikumu projekta saskaņošanas gaitā ir panākta daļēja vienošanās par noteikumu saturu un redakciju.

 

4.Cenu aptauja

 

Likumā nav atrisināts jautājums par atklātību kā korupcijas novēršanas līdzekļi “mazo apjomu iepirkumos”, tas ir, tajos, kuros kā iepirkuma metode tiek izmantota cenu aptauja. Cenu aptauja likumā ir reglamentēta nepilnīgi, tādēļ pastāv risks valsts vai pašvaldību līdzekļus izmantot nelietderīgi. MK noteikumi nereglamentē precīzi cenu aptaujas norisi. Tā kā iepirkuma komisijai tiek dota brīva izvēle, kurus vismaz trīs iespējamos pretendentus aicināt iesniegt savus piedāvājumus, netiek izslēgta iespēja pasūtītājam veidot korporatīvas saites ar šauru uzņēmēju loku, kas regulāri saņem pasūtījumu, izslēdzot citus iespējamos pretendentus.

Korupciju cenu aptaujās var samazināt, palielinot atklātību, vispirms nodrošinot vienlīdzīgu pieeju informācijai. Cenu aptauja norit īsā laika posmā, tāpēc būtu nepieciešams pasūtītājam par tās uzsākšanu informēt savās mājas lapās, izliekot publiskus paziņojumus. Ieguvēji būtu ne tikai pasūtītāji, kas pie lielāka pretendentu skaita saņems labāko un lētāko pakalpojumu vai preci, bet arī daudzi līdz šim ignorētie tirgus dalībnieki.

5. Likumā nav paredzētas Latvijas starptautiskās saistības attiecībā uz iepirkuma piešķiršanas kārtību. Ārzemju pretendentiem ir pārmērīgi ierobežojumi, tāpēc tas nav ekonomiski izdevīgi. Definējot pretendentu, nekas nav teikts par viņa izcelsmes valsti.

6. Kā trūkums likumā jāmin, ka nav precīzi noteikts, kādos gadījumos jārīko atklāts konkurss un kādos – slēgts, būtu jānorāda tie izņēmuma apstākļi, kas izslēdz atklāta konkursa izmantošanu.

7. Nolikuma nepilnības vairumā gadījumu ir par pamatu sūdzībām, kā arī apzināti vai nolikuma nepilnību dēļ pieņemtiem nepareiziem lēmumiem par izpildītāja izvēli, kas orientēti uz noteiktu izpildītāju. Jānosaka ļoti stingri kritēriji un prasības nolikuma izstrādei, jo viens no visbiežāk sastopamajiem pārkāpumiem ir, ka nolikumā ietvertie un piedāvājumu vērtēšanas kritēriji ir atšķirīgi. Kur vien tas iespējams, kā galvenais vērtēšanas kritērijs ir jānosaka cena, jo citu kritēriju pieļaujamība paver iespējas nolikumā iekļaut tādus kritērijus, kas ir labvēlīgi kādam konkrētam pretendentam, ar kuru jau iepriekš neoficiāli izlemts slēgt līgumu. Likuma normas pašas par sevi nevar šo problēmu atrisināt, jo dažiem pakalpojumu veidiem cenu nevar uzskatīt par vienīgo vērtēšanas kritēriju.

Būtu lietderīgi likumā paredzēt, ka IUB valsts un pašvaldību pasūtījumu konkursa nolikumus pārbauda visos gadījumos, ja pasūtījuma summa pārsniedz:

pakalpojumiem un preču iegādei – Ls 50 000;

būvprojektēšanai – Ls 50 000;

būvdarbiem – Ls 100 000.

Iepirkumu likumības nodrošināšanā liela loma būs cīņai pret pasūtītāju patvaļu, jo patlaban pasūtītājs var brīvi izvēlēties un noteikt pretendentiem izvirzāmās prasības – apgrozījumu, pieredzi līdzīgos darbos, visdažādākos kvalifikācijas kritērijus. Tehniskajās specifikācijās pasūtītājs var ieskicēt ļoti specifisku prasību kopu, ko tikai noteikts pretendents spēj izpildīt, kā arī pieticīgus vai ekskluzīvus objektus, un tas ir arī apliecinājums tam, ka jebkurš iepirkums ir subjektīva lieta.

Svarīga problēma ir konkursu komisiju kompetence. Likumā ir dota iespēja konkursa komisijai piesaistīt neatkarīgus ekspertus, bet par to ir jāmaksā. Tas sadārdzina pasūtījumu. Visizteiktāk speciālistu trūkums vērojams mazajās pašvaldībās, tām arī visbiežāk trūkst nepieciešamo līdzekļu, lai pieaicinātu neatkarīgus ekspertus.

Likumā vajadzētu paredzēt centralizētu valsts vai pašvaldību iepirkumu. Piemēram, centralizēta cenu aptaujas rīkošana ietaupītu personāla, budžeta un laika resursus. Liela preču apjoma iepirkuma gadījumos arī piedāvājumu cenas būtu zemākas. Centralizēta valsts vai pašvaldību iepirkuma veidā vieglāk radīt stingru valsts vai pašvaldību iepirkuma procedūras uzraudzību, kontroles un pārsūdzības mehānismu.

Likumā būtu jāparedz valsts vai pašvaldību iepirkumu, it īpaši lielus būvdarbus (tilts pār Daugavu, Nacionālā bibliotēka), veikt koncesijas veidā. Privāta kapitāla iesaistīšana valstiski svarīgu ilgtermiņa objektu celtniecībā uz laiku atslogo valsts vai pašvaldību budžetu, ietaupa finanšu līdzekļus, administratīvos izdevumus, atvieglo iepirkuma procedūras kontroli un uzraudzību.

Sabiedriskā iepirkumā galvenajam jābūt atklātas konkurences veicināšanai un ekonomiskumam. Palielināt atklātību, veicināt godīgu konkurenci, palielināt budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti, veicināt efektīvu valsts iepirkuma politiku, samazinot korupcijas iespēju, var, izmantojot e - iepirkumu. Rīkojot izsoles Internet, var krasi palielināt budžeta ieņēmumus, kas gūti, realizējot kustamo un nekustamo mantu. Šādi var samazināt izdevumus, kas rodas, veicot valsts vai pašvaldību pasūtījumu, jo samazinās transakciju izmaksas. Atklātums galvenokārt nodrošinātu lielāku sabiedrības uzticību šīm norisēm. Sabiedriskās iepirkumu sistēmas modernizācija un pilnveidošana noteikti sekmētu korupcijas samazināšanu un veicinātu budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

Ekonomiskums un efektivitāte nav noteikti kā likuma augstākie mērķi. Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

Likumā noteiktais tiešais mērķis vismaz daļēji atbilst Pasaules Bankas norādītajam, bet līdzekļu efektīva izmantošana ne vienmēr ir ekonomiska, jo vajadzīgo efektu var panākt ar pārmērīgi lielu līdzekļu izmantošanu.

 

Latvijas praksē ir novērota tendence likuma mērķiem nepievērst uzmanību, kad tiek piemērotas atsevišķas normas.

Tāpēc iepirkumu līgumi bieži vien ir ekonomiski nepamatoti.

IUB ikvienā situācijā vajadzētu spēt izpildīt likumā noteiktās tiesības un pienākumus. IUB ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar 05.07.2001. likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, IUB nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem. Tas nozīmē, ka IUB ir ar zināmu patstāvību, jo nav pašas Finanšu ministrijas Centrālā aparāta struktūrvienība. Jācer, ka pārraudzības statuss nodrošinās pietiekamu autonomiju, lai IUB īstenotu likumā noteiktās tiesības un pienākumus.

Vairāki Iepirkumu uzraudzības biroja uzdevumi, kas ir svarīgi, lai novērstu korupciju, likumā iekļauti kā biroja tiesības, nevis pienākumi, piemēram, biroja tiesības ir pārraudzīt iepirkumu procedūras atbilstību prasībām un sniegt metodisku palīdzību, konsultācijas un rīkot mācības (pavisam tiesības aprakstītas astoņos punktos). Savukārt pienākumi ir tikai trīs: 1) gādāt, lai tiktu izskatītas sūdzības par iepirkuma procedūras pārkāpumiem; 2) sagatavot pārskatus par iepirkumiem valstī; 3) veidot uzņēmumu sevišķo sarakstu.

Šāda proporcija starp pienākumiem un tiesībām rada risku, ka uzdevumiem, kas apzīmēti par tiesībām, biroja darbībā būs piešķirta otršķirīga nozīme. Šis risks īpaši pieaugs tad, ja birojam nebūs pietiekami lielu resursu. Lai tā nenotiku, ir vai nu, paturot pašreizējo likuma redakciju, jāpiešķir birojam tik liels budžets un pārējie resursi, lai tas spētu pietiekamā apjomā īstenot visas savas tiesības, vai arī jāgroza likums, nosakot plašākus pienākumus.

Ne mazāk svarīgs faktors, lai nodrošinātu vislielāko lietderību valsts pasūtījuma piešķiršanā, ir efektīva vadības kontrole un iekšējā audita sistēma. Ar mācību programmu palīdzību ir jāuzlabo par valsts pasūtījumu atbildīgo amatpersonu prasme. Jāievieš statistikas uzskaite par gada laikā izskatīto sūdzību skaitu, jo statistiskā analīze sniegtu norādes par valsts pasūtījuma piešķiršanas sistēmas efektivitāti, bet tikai norādes, jo liels vai mazs sūdzību skaits var būt maldinošs, tāpēc ka pie liela sūdzību skaita būtu arī pamats domāt, ka tās tiek iesniegtas, lai radītu aizkavēšanos un traucētu sistēmas darbību, pie maza – ka strīdi tiek atrisināti neformālā ceļā, tāpēc profesionālismam valsts pasūtījuma jomā ir būtiska nozīme. Profesionālo kadru attīstībā nedrīkst aizmirst nedz mācības, nedz izaugsmi dienestā, nedz darba samaksu un iespēju to paaugstināt, lai samazinātu kārdinājumu šīm amatpersonām pēc zināšanu apguves atstāt valsts sektoru, lai pārietu darbā uz privāto, labāk apmaksāto sektoru.

Nav pastāvīgu iespēju vai sistēmas, kas nodrošinātu valsts amatpersonām apmācību publiskā pasūtījuma jautājumos. Publiskais iepirkums ir visai sarežģīta joma, kurā nepieciešamas specifiskas zināšanas un kompetence. Šādu kompetenci ir sevišķi grūti nodrošināt tāpēc, ka decentralizētas publiskā iepirkuma sistēmas apstākļos to valsts un pašvaldības iestāžu skaits, kuras darbojas kā pasūtītājs, ir ļoti liels. Jaunais likums piešķir Iepirkumu uzraudzības birojam tiesības sniegt metodisku palīdzību, konsultācijas un rīkot mācības līgumslēdzējām iestādēm, preču pārdevējiem, iznomātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un būvdarbu veicējiem. Tomēr, ja nebūs pietiekamu resursu un mērķtiecīgu prasību šādas mācības rīkot, šīs likumā noteiktās tiesības var palikt tikai deklaratīvas. Likums pats par sevi nerada ne iespēju, ne sistēmu apmācības nodrošināšanai.

Iepirkumu procesā ir jāievēro stingras ētikas normas.

Likumā nav iespējams ietver morāles normas, kas atturētu no nodomiem iepirkuma procesā rīkoties negodīgi, tādēļ pasaulē plaši tiek lietoti ētikas kodeksi, kas ir būtiski preventīvi līdzekļi un skaidri definē prioritātes, pēc kurām ir jārīkojas sarežģītās situācijās.

Ētikas kodekss ir sava veida informatīvais materiāls, kas pasūtītājam, pretendentam un kandidātam dod norādījumus par to, kāda darbība ir aizliegta un par kuru pienākas sods likumā noteiktajā kārtībā (Krimināllikuma 198., 199., 272., 320.-323.pants). Ētikas kodekss nosaka gan vispārīgas prasības ierēdņiem rīkoties godprātīgi, aizstāvēt publiskās, nevis privātās intereses, censties nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu sabiedriskās naudas izlietojumu, gan arī aizliedz pretendentiem piedāvāt kukuļus vai iesaistīties koruptīvās attiecībās. Šādi ētiskie kritēriji ir jādeklarē atsevišķā dokumentā, kas būtu obligāti jāparaksta vismaz lielu sabiedrisko iepirkumu gadījumos.

Tieši ētikas kodekss precizē, kas ir jāizprot ar koruptīvām darbībām un kas ir krāpniecība:

Pasūtītājs paziņo, ka uzņēmums vai indivīds nav tiesīgs veikt sabiedrisko iepirkumu, ja valsts tiesībsargājošās institūcijas ir konstatējušas, ka uzņēmums vai indivīds, kas pārstāv uzņēmumu, rīkojoties uzņēmuma interesēs, ir bijis iesaistīts koruptīvās vai krāpnieciskās darbībās.

Publiskā iepirkuma analīze parādīs, kāds būs iepirkuma process kopumā, stājoties spēkā jaunajam likumam “Par valsts vai pašvaldību iepirkumu”. Valsts kontrole gatavo savu ikgadējo ziņojumu “Par valsts vai pašvaldību iepirkumu 2002.gadā”, un tur būs redzami revīzijās konstatētie pārkāpumi un trūkumi, kas ļaus novērtēt iepirkuma likuma nepilnības un darbības efektivitāti bez jau iepriekš tekstā uzskaitītajām nepilnībām.

Ieteikumi 

Pēc valsts un pašvaldību pasūtījumu (1997. – 2001.gads) revīziju, 05.07.2001. likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un publiskā iepirkuma tagadējās sistēmas analīzes ieteicam uzlabot Latvijas publiskā iepirkuma sistēmu ar normatīvo aktu palīdzību:

 

1. nodrošināt informācijas atklātības principu, informācijas pieejamību valsts vai pašvaldību iepirkuma norises procesā, nosakot publiskojamo daļu visām pasūtījuma metodēm (arī cenu aptaujai);
2. neierobežot fizisko un juridisko personu loku, kam ir tiesības sūdzēties. Paredzēt iespēju iesniegt sūdzību par pasūtītāja darbību arī cenu aptaujas gadījumā un sūdzību izskatīšanu cenu aptaujas un pamatotas anonīmas sūdzības gadījumā;
3. konkretizēt sarunu pieļāvumu, ja pēc konkursa netiek noslēgts līgums;
4. konkretizēt terminu “citi ārkārtas apstākļi”, kuru dēļ nav iespējams rīkot atklātu vai slēgtu konkursu, paredzot, ka IUB pārbauda, vai ir radušies šie neparedzētie apstākļi, lai nepieļautu, ka pasūtītājs to izmanto sev vēlamā izpildītāja piesaistē, izslēdzot citus pretendentus no konkurences;
5. svītrot pretrunīgo normu: ja pasūtītājam nepieciešams saņemt arī turpmākos pakalpojumus, kas jau sniegti saskaņā ar līgumu, papildu iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 50% no iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma vērtības, jo tas ir pretrunā ar likumā noteikto, ka papildu iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 10% no noslēgtā iepirkuma līguma vērtības;
6. iepirkumiem, kas paredz līguma slēgšanu uz laiku, kas ilgāks par 12 mēnešiem, paredzēt detalizētas prasības par laiku, kas ilgāks par vienu gadu, jo ietvertā norma ir pretrunā ar likumu “Par budžetu un finanšu vadību”. Budžetam jānosaka atvēruma garantijas;
7. izslēgt pieļāvumu, ka par rakstveida līgumu var uzskatīt grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, uz kura pamata pasūtītājs izmaksā naudu par preču piegādi vai sniegto pakalpojumu, ja iepirkuma vērtība nepārsniedz Ls 1000, jo tikai līgums ir dokuments, kas konkretizē līguma priekšmetu, kvalitātes un garantiju prasības un citus būtiskus jautājumus;
8. jāprecizē iespēja sadalīt iepirkumu daļās gan summāri, gan tehniski;
9. paplašināt IUB tiesības un pienākumus, paredzot, ka IUB:

• var apturēt noslēgta iepirkuma līguma darbību tiesāšanās procesa laikā;
• var vērsties tiesā, lai sodītu vainīgās amatpersonas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu;
• var izskatīt iesniegto sūdzību cenu aptaujas gadījumā;
• nevis tiesības, bet pienākums ir pārraudzīt iepirkuma procedūras atbilstību likuma prasībām;
• valsts un pašvaldību iepirkuma konkursa nolikumu pārbauda visos gadījumos, ja iepirkuma summa pārsniedz:
• • pakalpojumiem un preču iegādei Ls 50 000;
  • būvprojektēšanai Ls 50 000;
  • būvdarbiem Ls 100 000;

1. paredzēt Latvijas starptautiskās saistības attiecībā uz iepirkuma piešķiršanas kārtību;
2. precīzi noteikt, kādos gadījumos jārīko atklāts konkurss un kādos – slēgts, norādīt tos izņēmuma apstākļus, kādos nevar izmantot atklātu konkursu;
3. nodrošināt LR Ministru kabineta noteikumu “Iepirkuma uzraudzības biroja sevišķā saraksta veidošanas kārtība” izstrādi un stāšanos spēkā.
4. Tiesiski nostiprināt amatpersonu atbildības sistēmu.
5. Paredzēt iespēju veikt centralizētus valsts vai pašvaldību iepirkumus un e – iepirkumus.
6. Valstiski svarīgu ilgtermiņa objektu celtniecību paredzēt veikt koncesijas veidā.

16) Konkursa nolikumos:

• ietvert aizsargmehānismu, kas nepieļauj tāmes pārskatīšanu un nepamatotu izmaksu (cenu) palielināšanu;
• izmantot tehnisko specifikāciju un pretendentu kvalifikācijas standartizētus paraugus.

 

Pēcvārds 

Latvijas publiskā iepirkuma sistēmu ir vērtējušas vairākas starptautiskas institūcijas (Atvērtās sabiedrības institūts, Pasaules Banka). Konstatēts, ka korupcija un interešu konflikti lielākā vai mazākā mērā ietekmē likumu un lēmumu pieņemšanas procesu.

Par spīti centieniem pieņemt arvien stingrākus valsts un pašvaldību iepirkumu regulējošus likumus “korupcija valsts iepirkumos joprojām ir nopietna un plaši izplatīta problēma”. Kukuļi 10 – 20% apjomā no līguma vērtības tiek nosaukti kā maksa par tiesībām iegūt valsts vai pašvaldību pasūtījumu.

Iespējams, ka Latvija tuvāko gadu laikā kļūs gan par Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsti. Tas nozīmē, ka mūsu valsti starptautiski vērtēs saskaņā ar attīstīto Rietumvalstu zemju mērauklu. Šāda situācija izvirza arī augstākas prasības mūsu normatīvo aktu izstrādei.

Uzsākot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas likumdevēji diezgan īsā laikā izveidojuši eiropeisku likumu sistēmu, taču neprecizitātes likumu formulējumos paver iespēju interpretēt likumus katram pēc savām vajadzībām, tas ļauj likumpārkāpējiem izvairīties no atbildības, slēpjoties aiz kādas sīkas likuma formalitātes. Latvijā likumi izskatās sakārtoti uz papīra, bet lielas problēmas vēl pastāv likumu piemērošanā un izpildē. Vēl joprojām nav nodrošināts, lai likumi tiktu vienādi tulkoti visās valsts iestādēs un tiesās.

Likuma jēgai ir jābūt vissvarīgākajai, likumdevējam jābūt juridiski precīzākam.

Sabiedrībai jāpiedalās un jāseko valsts un pašvaldību iepirkumiem, likumu ievērošanai. Godīgumam jākļūst par pašsaprotamu normu. Ja sabiedrība nepiedalīsies šajā procesā, tad nelīdzēs pat vislabākie likumi.

 

Izmantotās literatūras saraksts

Darbā izmantotie likumi un normatīvie akti 

1. Nolikums “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” (valsts pasūtījums), apstiprināts 26.11.1990. ar LR MK lēmumu Nr.207.
2. Nolikums “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” (valsts pasūtījums), apstiprināts 26.09.1991. ar LR MK lēmumu Nr.250.
3. LR MK noteikumi Nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”, apstiprināti 23.03.1994.
4. 24.10.1996. likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” ar izmaiņām 17.06.1998., 07.01.2000., 23.03.2000., 16.05.2000.
5. MK 18.03.1997. noteikumi Nr.98 “Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai” (spēkā no 21.03.1997.).
6. MK 18.03.1997. noteikumi Nr.99 “Noteikumi par pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi” (spēkā no 21.03.1997.).
7. MK 18.03.1997. noteikumi Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtība” (spēkā no 21.03.1997.).
8. MK 18.03.1997. noteikumi Nr.101 “Noteikumi par sūdzību izskatīšanu sakarā ar valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu” (spēkā no 21.03.1997.).
9. FM 24.07.1997. rīkojums Nr.513 “Nolikums par sūdzību izskatīšanas komisiju valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas jautājumos (spēkā no 24.07.1997.).
10. FM 04.08.1997. “Instrukcija par valsts un pašvaldību pasūtījuma identifikācijas numura piešķiršanas kārtību” (spēkā no 01.09.1997.).
11. FM 07.08.1997. “Instrukcija par valsts un pašvaldību pasūtījumu izsoles (konkursa) izsludināšanas kārtību” (spēkā no 17.10.1997.).
12. MK 21.10.1997. noteikumi Nr.359 “Grozījumi MK 18.03.1997. noteikumos Nr.100 “Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtība” (spēkā no 25.10.1997.).
13. FM 27.02.1998. “Instrukcija par valsts un pašvaldību pasūtījuma izsoles (konkursa) nolikuma izstrādāšanas un izplatīšanas kārtību” (spēkā no 06.03.1998.).
14. FM 21.05.1998. “Instrukcija par izsoles (konkursa) pretendenta un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu” (spēkā no 28.05.1998.).
15. 14.11.2001. “Administratīvā procesa likums”.
16. Civilprocesa likums, “Latvijas Vēstnesis” 03.11.1998.
17. 21.09.1995. “Korupcijas novēršanas likums” ar izmaiņām 31.05.1996., 04.11.1998.
18. 14.10.1998. likums “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”, 20.12.2000.
19. 25.04.2002. likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
20. 05.07.2001. likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” (spēkā no 01.01.2002.) ar izmaiņām 24.10.2002.
21. LR MK noteikumi Nr.558 “Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu vai nomu” (spēkā no 27.12.2001.).
22. LR MK noteikumi Nr.559 “Noteikumi par atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu” (spēkā no 27.12.2001.).
23. LR MK noteikumi Nr.560 “Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz būvdarbu veikšanu” (spēkā no 27.12.2001.).

  

Darbā izmantotie raksti un dokumenti 

1. Kurpniece D. “Korupcijai valsts pasūtījumos durvis vēl nav ciet”, 27.12.2001.
2. Kalverts A.“Lai likums nebūtu apejams ar līkumu”, 07.10.2002.
3. Plamše K. “Korupcija kļūst par politisku ieroci”, 13.11.2002. “Diena”.
4. Sabiedriskā iepirkuma sistēmas pilnveidošana, izmantojot informācijas tehnoloģijas. LR Finanšu ministrija; 12.02.2001.
5. Projekts par valsts mantas realizāciju un valsts pasūtījumu veikšanu, rīkojot izsoles internetā; SIA “PERC”, 22.03.2001.
6. Kalniņš V. “Korupcijas novēršanas politika Latvijā; problēmas un izredzes”.