Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.75

Rīgā 2000. gada 16. maijā (prot.Nr.118, 17.§)

Rīgas hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām"
21. un 43.pantu un Latvijas Republikas likumu "Par meliorāciju"

1.Lietotie termini un to skaidrojums

Aizsargjoslas – noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dabiskās ūdensteces un ūdenstilpes no piesārņojuma, novērst krastu erozijas procesu attīstību, saglabāt apvidum raksturīgo ainavu, nodrošināt meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.

Hidrogrāfiskais tīkls – dabiskās ūdensteces (upes, strauti) un ūdenstilpes (ezeri, dīķi), kas apvienotas sistēmā ar mākslīgām atklātām vai segtām ūdens notekām (grāvji, cauruļvadi, teknes) un ar tām saistītām hidrotehniskām būvēm – aizsprostiem, dambjiem, sūkņu stacijām, caurtekām, akām u.c.

Hidrogrāfiskā tīkla uzturēšana – regulāri hidrogrāfiskajā tīklā un tā aizsargjoslās veicami darbi, kas pasargā ūdenstilpes un ūdens notekas no piesārņojuma, aizaugšanas un eitrofikācijas, kā arī no piegružošanas ar atkritumiem, novērš hidrogrāfiskā tīkla būvju bojājumus un nodrošina to nepārtrauktu darbību, veido apkārtnes ainavu.

Lietusūdens kanalizācija – patstāvīga sistēma nepiesārņotu lietusūdeņu savākšanai un novadīšanai; ūdeņus atļauts ievadīt atklātās ūdenstilpēs bez attīrīšanas.

Meliorācijas sistēma – būvju un ierīču komplekss meliorētās zemes ūdens režīma regulēšanai.

Meliorācijas sistēmu būves un ierīces – novadgrāvji, ūdens notekas, dambji, sūkņu stacijas, ūdenskrātuves, slūžas un citas būves un ierīces, kas tiek izmantotas ūdens režīma regulēšanai.

Meliorācijas sistēmu uzturēšana (ekspluatāija) – meliorācijas sistēmu būvju un ierīču darbināšanas, uzraudzības, kopšanas un remonta darbu komplekss, kas nodrošina meliorācijas sistēmu būvju un ierīču normālu darbību un saglabāšanu.

Notekūdeņu kanalizācija – kanalizācija, kuras ūdeņus obligāti jāattīra.

Pilnsistēmas kanalizācija – kanalizācijas sistēma, kurā lietusūdens kanalizācija apvienota ar notekūdeņu kanalizāciju, tāpēc ūdeņi tiek novadīti attīrīšanai.

Sateces baseins – platība, no kuras ūdeņus savāc ūdenstece.

Ūdens noteka – dabisks, regulēts vai ierīkots padziļinājums (arī iekārta) ūdens aizvadīšanai.

Ūdenstilpe – dabisks vai mākslīgs (ūdenskrātuve, dīķis, kanāls) zemes virsas pazeminājums, kurā uzkrājas ūdens.

2. Vispārīgie noteikumie

2.1. Rīgas hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanas noteikumi ir izstrādāti ar mērķi nodrošināt hidrogrāfiskā tīkla pārvaldi, apsaimniekošanu, attīstību un aizsardzību, tādējādi sekmējot arī apkārtējās vides sakārtošanu un aizsardzību pilsētā.

2.2. Rīgas hidrogrāfisko tīklu veido upes, to pietekas un attekas, mazās upītes un strauti, ezeri, dīķi, ūdenskrātuves, meliorācijas sistēmas un lietusūdens novadīšanas inženierbūves: kolektori, akas, lietusūdens uztvērēji, sūkņu stacijas.

2.3. Hidrogrāfiskā tīkla meliorācijas sistēmas nodrošina virsūdeņu novadīšanu un gruntsūdeņu līmeņa regulēšanu atbilstoši teritorijas izmantošanas nosacījumiem.

2.4. Šie noteikumi reglamentē meliorācijas sistēmu būvju un ierīču projektēšanu, ierīkošanu, uzturēšanu, pārvaldi un aizsardzību.

2.5. Šie noteikumi ir saistoši visām juridiskām un fiziskām personām, kurām piederošajos vai lietošanā nodotajos zemes īpašumos atrodas hidrogrāfiskā tīkla elementi vai kurām piederošiem (lietošanā nodotie) zemes īpašumi robežojas ar hidrogrāfiskā tīkla būvēm.

2.6. Zemes īpašnieki un lietotāji – pašvaldība, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savā īpašumā esošo vai tām piegulošo meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu, remontu un aizsardzību neatkarīgi no tā, vai šis īpašums ir vai nav reģistrēts zemesgrāmatā.

3.Rīgas hidrogrāfiskā tīkla iedalījums

3.1. Rīgas hidrogrāfiskā tīkla objektus klasificē atkarībā no to atrašanās vietas pilsētas apbūvē, ainaviskās un rekreatīvās vērtības un nozīmes ūdens režīma regulēšanā:

3.1.1. I kategorija – pilsētai un valstij nozīmīgi publiskie ūdeņi (Daugava, Lielupe, Buļļupe, Juglas ezers, Ķīšezers), kuru apsaimniekošanu regulē citi Latvijas Republikas likumdošanas akti;

3.1.2. II kategorija – ūdens režīma regulēšanā nozīmīgi ir:

dabiskās ūdensteces;

dabiskās ūdenstilpes;

maģistrālie meliorācijas novadgrāvji un meliorācijas sistēmas;

lietusūdens kanalizācija;

3.1.3. III kategorija – Rīgas priekšpilsētas (rajona) vai mikrorajona nozīmes novadgrāvji;

3.1.4. IV kategorija – vietējas nozīmes meliorācijas sistēmas uzņēmumu, organizāciju un privātīpašnieku zemju teritorijās; dažādi dīķi, ugunsdzēsības baseini u.c. vietējas nozīmes mākslīgās ūdenskrātuves.

3.2. Kvalifikācijas kategorijas hidrogrāfiskā tīkla objektiem piešķir un pārvērtē Rīgas galvenais meliorators; tās ņem vērā, sadalot līdzekļus hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanai un nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru hidrogrāfiskā tīkla bojājumu gadījumā.

3.3. Atbilstoši zemes īpašuma piederībai hidrogrāfiskā tīkla būves atrodas uz:

3.3.1. valsts zemes;

3.3.2. pašvaldības zemes;

3.3.3. uzņēmumu un organizāciju īpašuma vai lietošanā esošas zemes;

3.3.4. fizisko personu īpašumā vai lietošanā esošas zemes.

3.4. Zemes īpašumiem, kuru teritorijās ir izbūvētas meliorācijas sistēmu būves un ierīces, jānosaka to servitūts vai apgrūtinājums.

3.5. Pēc lietošanas veida izšķir:

3.5.1. koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces; tās regulē ūdens režīmu vairāku īpašnieku vai lietotāju zemēs;

3.5.2. viena zemes īpašnieka vai lietotāja meliorācijas sistēmu būves un ierīces; tās regulē tikai viena īpašnieka vai lietotāja zemes ūdens režīmu.

4. Hidrogrāfiskā tīkla pārvaldīšana un apsaimniekošana

4.1. Meliorācijas sistēmas valstī pārvalda Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Valsts meliorācijas dienests sadarbībā ar pašvaldībām un valsts vides aizsardzības institūcijām.

4.2. Daugavas lejasteces daļu ar tās attekām, grīvu, līčiem noteiktās tās robežās apsaimnieko Rīgas ostas pārvalde.

4.3. Rīgas Daugavas krastu nostiprinājumus, hidrogrāfisko tīklu ielu sarkano līniju robežās, maģistrālos lietusūdens kolektorus arī ārpus sarkanajām līnijām un lietusūdens sūkņu stacijas apsaimnieko Rīgas domes Satiksmes departaments.

4.4. Pilnsistēmas kanalizācijas tīklu apsaimnieko Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "Rīgas ūdens".

4.5. Hidrogrāfisko tīklu ārpus ielu sarkanajām līnijām valsts un Rīgas pašvaldības zemēs (izņemot 4.2., 4.3. un 4.4.punktā minētos ūdens objektus un hidrotehniskās būves) apsaimnieko Rīgas domes Vides departaments.

4.6. Hidrogrāfisko tīklu uzņēmumu un organizāciju slēgtajās teritorijās un tām piegulošajās platībās – gar resoru pievedceļiem un dzelzceļa atzarojumiem visā to garumā – apsaimnieko šo uzņēmumu un organizāciju administrācija.

4.7. Hidrogrāfisko tīklu fizisko personu zemes īpašumos apsaimnieko zemes īpašnieks vai lietotājs paša spēkiem par saviem līdzekļiem vai noslēdzot līgumu ar specializētu uzņēmumu par šo darbu veikšanu.

4.8. Rīgas pilētas zemju īpašniekiem vai lietotājiem, uz kuru zemes atrodas hidrogrāfiskā tīkla būves, par saviem līdzekļiem jānodrošina dabisko ūdensteču un meliorācijas sistēmu tīrīšana, nepieļaujot to aizaugšanu, piesārņošanu ar sadzīves atkritumiem un būvgružiem, sanesu uzkrāšanos, kā arī regulāri jātīra caurtekas, pēc vajadzības jāizvāc sanesumi, jāuztur kārtībā ūdensteču piekrastes aizsargjoslas, minētos darbus veicot pašu spēkiem vai slēdzot līgumus par darbu izpildi ar specializētiem uzņēmumiem.

4.9. Koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces kopīgi jāuztur visiem zemju īpašniekiem vai lietotājiem atbilstoši iegūstamajam labumam un proporcionāli zemes platībām, kuru ūdens režīma regulēšanu nodrošina šīs būves un ierīces.

4.10. Rīgas domes Vides departamenta kontrolē un uzraudzībā atrodas 4.6. un 4.7.punktā minēto hidrogrāfiskā tīkla būvju apsaimniekošana.

4.11. Hidrogrāfiskā tīkla apsaimniekotāju pienākumi ir:

4.11.1. veikt hidrogrāfiskā tīkla stāvokļa kvalificētu uzraudzību un ekspertīzes apsekojumus, lai noteiktu remonta nepieciešamību, kā arī veikt hidrogrāfiskā tīkla elementu kvantitatīvo un kvalitatīvo uzskaiti, apkopot informāciju un veidot datu bāzi;

4.11.2. sastādīt zemes meliorācijas pasākumu perspektīvos plānus un izstrādāt hidrogrāfiskā tīkla apsaimniekošanas ilgtermiņa programmas, ievērojot ekonomikas attīstības tendences un vides aizsardzības prasības;

4.11.3. plānot ikgadējo darbu apjomu un sagatavot priekšlikumus Rīgas pilsētas budžeta projektam par nepieciešamo finansējumu;

4.11.4. kontrolēt, lai piešķirtie Rīgas pilsētas budžeta līdzekļi tiktu izmantoti mērķtiecīgi un efektīvi.

4.12. Hidrogrāfiskā tīkla apsaimniekotāju tiesības ir:

4.12.1. slēgt līgumus ar specializētajām projektēšanas un būvniecības organizācijām par hidrogrāfiskā tīkla stāvokļa novērtēšanu, labiekārtošanu, uzturēšanu un remontu;

4.12.2. kontrolēt hidrogrāfiskā tīkla, tā aizsargjoslu un piegulošās teritorijas uzturēšanu un aizsardzību gan valsts un pašvaldības teritorijā, gan arī uzņēmumu un organizāciju apsaimniekotajās teritorijās un privātajos zemes īpašumos; kontroles un uzraudzības nolūkā jebkurā laikā netraucēti apmeklēt aizsargjoslu teritorijas, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku vai lietotāju;

4.12.3. pārtraukt juridisko un fizisko personu uzsāktos darbus, ja tie apdraud hidrogrāfisko tīklu, kā arī apturēt rīcību, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un šiem noteikumiem, uzlikt sodus, pārtraukt vai novērst jebkuru videi kaitīgu rīcību;

4.12.4. atklājot pārkāpumu, sastādīt administratīvo protokolu un nodot to tiesību aizsardzības iestādēm vainīgo personu saukšanai pie likumā paredzētās atbildības.

5. Hidrogrāfiskā tīkla izmantošana

5.1. Lai ūdenstilpes varētu izmantot uzņēmējdarbības veikšanai (zveja, masveida atpūtas un sporta pasākumu organizēšana, pasažieru pārvadājumi hidrogrāfiskā tīkla II kategorijas objektos, smilšu ieguve, attīrītu notekūdeņu ievadīšana u.c.) ir jāsaņem Rīgas domes Vides departamenta atļauja vai jānoslēdz ūdenstilpes nomas līgums Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā.

5.2. Publiskās upēs un ezeros ūdens noteces regulēšana un ūdens resursu izmantošana pieļaujama tikai Latvijas Republikas vides aizsardzības institūcijas noteiktajā kārtībā.

5.3. Dabisko virsūdeņu un gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai paredzētās meliorācijas sistēmu būves un ierīces ir tiesīgi izmantot visi attiecīgās meliorācijas sistēmas sateces baseina zemju īpašnieki un lietotāji.

5.4. Zemes īpašniekiem un lietotājiem jāuztur un jāsaglabā darba kārtībā tās viņu īpašumu teritorijā esošās dabiskās ūdensteces un meliorācijas būves, kuras kalpo arī blakus esošo teritoriju meliorācijai; nedrīkst ierīkot citas būves, kas pasliktinātu ūdens režīmu blakus esošajos zemes īpašumos un traucētu to saimniecisko izmantošanu.

5.5. Ja, ūdeni novadot uz cita īpašnieka zemi, tiek nodarīti zaudējumi šīs zemes īpašniekam vai lietotājam, viņam ir tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem un prasīt, lai tiktu ierīkota nepieciešamā ūdens noteka.

5.6. Zemes īpašniekiem jānodrošina iespēja piekļūt viņu teritorijā esošajām hidrogrāfiskā tīkla būvēm, lai varētu veikt to uzraudzību un remontu.

6. Hidrogrāfiskā tīkla aizsardzība

6.1. Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, nodrošinātu meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un drošību, kā arī lai saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu aizsardzību, Rīgā noteiktas šāda platuma aizsargjoslas, kurās jāievēro Latvijas Republikas Aizsargjoslu likuma 37.pantā minētie aprobežojumi:

6.1.1. upēm, garākām par 10 km, un ezeriem, kuru platība lielāka par 10 ha, - ne mazāk kā 20m plata piekrastes josla;

6.1.2. līdz 10 km garām upēm un līdz 10 ha lieliem ezeriem – ne mazāk kā 10 m plata piekrastes josla;

6.1.3. atklātiem meliorācijas novadgrāvjiem – ne mazāk kā 3 m uz katru pusi no atklātā grāvja malas;

6.1.4. lietusūdens kanalizācijai:

6.1.4.1.spiedvadiem – 5 m katrā pusē no cauruļvadu malas;

6.1.4.2. pašteces kanalizācijas vadiem – 3 m katrā pusē no cauruļvada malas.

6.2. Aizsargjoslas uztur kārtībā zemes īpašnieks vai lietotājs par saviem līdzekļiem. Lietusūdens kanalizācijas ekspluatācijas aizsargjoslas par Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem uztur kārtībā attiecīgās komunikācijas (objekta) apsaimniekotājs – Rīgas domes Satiksmes departaments.

6.3. Rīgas hidrogrāfiskā tīkla aizsargjoslu stāvokļa kontroli veic Rīgas domes Vides departaments un Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām.

6.4. Rīgas pašvaldības, atbildīgo valsts institūciju un komunikāciju īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkā atļauts apmeklēt hidrogrāfiskā tīkla aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku.

6.5. Aizliegts lietusūdens kanalizācijas sistēmās, ūdenstilpēs, meliorācijas novadgrāvjos ievadīt neattīrītus saimnieciskos (sadzīves) notekūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus.

6.6. Aizliegts atklātajās ūdenstilpēs un to aizsargjoslās mazgāt visa veida transporta līdzekļus.

6.7. Aizliegts pilsētas liegumu, mežaparku un parku ūdenstilpes izmantot motorizētā ūdenstransporta vajadzībām.

7. Administratīvā atbildība par šo noteikumu neievērošanu

7.1. Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par ūdens objektu bojāšanu, iznīcināšanu, piesārņošanu, uzturēšanas darbu neveikšanu, par būvdarbu patvaļīgu veikšanu, par noteikumu neievērošanu fiziskās un juridiskās personas, kā arī amatpersonas tiek sauktas pie Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētās atbildības.

7.2. Par šo noteikumu 5.4., 5.5., 6.5., 6.6. un 6.7.punktā minēto prasību pārkāpšanu fiziskās un juridiskās personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz Ls 50.

7.3. Neatkarīgi no tā, ka vainīgā persona ir saukta pie administratīvās atbildības, tā ir materiāli atbildīga un sedz hidrogrāfiskajam tīklam un dabai nodarītos zaudējumus saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par vides aizsardzību" 52., 53., 56., 57.pantu.

7.4. Noteikumu izpildi kontrolēt un administratīvos protokolus sastādīt savas kompetences ietvaros ir tiesīgas šādas amatpersonas:

7.4.1. Rīgas galvenais meliorators;

7.4.2. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) administratīvo inspekciju inspektori;

7.4.3. Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcijas inspektori un Rīgas priekšpilsētas (rajonu) ekologi;

7.4.4. Rīgas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

7.5. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums "Par policiju".

7.6. 20% no iekasētās soda naudas paliek Rīgas domes Vides departamenta rīcībā darbinieku kvalifikācijas celšanai un materiālajai stimulēšanai, bet 80% - tiek ieskaitīti Rīgas apstādījumu atjaunošanas fondā, lai segtu ar hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanu saistītos izdevumus.

8. Hidrogrāfiskā tīkla būvju projektēšana

8.1. Pirms hidrogrāfiskā tīkla būvju ierīkošanas vai rekonstruēšanas ir jāizstrādā projekts saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes inženierplānošanas noteikumiem un Rīgas domes Satiksmes departamenta vai Rīgas domes Vides departamenta izsniegtajiem tehniskajiem atzinumiem.

8.2. Tehniskie atzinumi projektēšanai un priekšlikumi līdzdalībai hidrogrāfiskā tīkla būvju celtniecībā jāizsniedz 10 dienu laikā.

8.3. Projektējot hidrogrāfiskā tīkla būves, jāparedz, lai to darbība nepasliktinātu blakus esošo teritoriju hidroloģisko režīmu, kā arī tām jānodrošina piegulošo teritoriju nosusināšanas iespējas.

8.4. Būvprojektu noformēšana noteikta ar Rīgas domes 10.11.1998. lēmumu Nr.6706 "Par būvprojektu saskaņošanas un akceptēšanas kārtību Rīgā".

9. Pārejas noteikumi

9.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Rīgas Balss" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

9.2. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Vides komiteja un Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Domes priekšsēdētājs A.Ārgalis