Vakar, 8. aprīlī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumos Nr.52 “Jūrā veicamo ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība””.

Šobrīd nav normatīvo aktu, kas ļautu izsludināt konkursus ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbiem sauszemē. Tiek regulēta tikai konkursu kārtība ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbiem Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Lai apgūtu sauszemes naftas resursus, nepieciešama juridiskā bāze, kas ļautu naftas kompānijām gan droši investēt līdzekļus ogļūdeņražu ieguvē, gan arī meklēt jaunas ogļūdeņražu atradnes. Lai gan saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm” par licencēšanas konkursu rīkošanu Ministru kabineta noteiktajos licenču laukumos ir atbildīga Ekonomikas ministrija, tomēr atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Ekonomikas ministrija ir atbildīga par to tikai jūrā. Pagaidām aktivitātes, kā arī licenču izsniegšanas kārtību ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē sauszemē nosaka normatīvie akti, kas regulē derīgo izrakteņu ieguvi vispār, neizdalot ogļūdeņražus. Tā kā tie nav speciālie naftas darbiem paredzētie normatīvie akti, tad diemžēl mēģinājumi saņemt atļauju (licenci) ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbiem (SIA “P.L.E.” – Armstrong Lighting) uz sauszemes bija nesekmīgi, jo tie neatbilst vispārpieņemtai naftas darbu praksei. Par iespējām sākt izpēti sauszemes teritorijās ir izteikušās vairākas naftas kompānijas.

Grozījumi noteikumos paredz, ka tiks radīts juridiskais pamats ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu konkursu izsludināšanai Latvijas Republikas sauszemes teritorijā. Tādējādi tiks pavērta iespēja organizēt licencēšanu ne vien jūrā, kā tas ir šobrīd, bet arī uz sauszemes un nākotnē uzsākt naftas ieguvi. Bez tam grozījumi, līdzīgi kā tas pašreiz notiek Norvēģijā, ļauj uzņēmējsabiedrībām nominēt konkursam licences laukumus, par kuriem tām ir interese. Papildu iniciatīva no uzņēmējsabiedrībām ļaus paātrināt licencēšanas konkursu izsludināšanu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 8. februāra noteikumos Nr.53 “Noteikumi par naftas ieguves valsts nodevu””.

Grozījumi paredz noteikt, ka tiks radīts juridiskais pamats ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu veikšanai Latvijas Republikas sauszemes teritorijā, maksājot attiecīgu valsts nodevu.

Tādējādi tiks pavērta iespēja organizēt licencēšanu ne vien jūrā, kā tas ir šobrīd, bet arī sauszemē un, uzsākot naftas ieguvi, nomaksāt palielinātu naftas ieguves nodevu valsts īpašumā esošajās teritorijās.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumos Nr.51 “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi””, kuros paredzēts noteikt ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves kārtību Latvijas Republikas teritorijā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī maksu par zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) un maksāšanas kārtību. Grozījumi nosaka, ka atļaujas (licences) tiek izsniegtas konkursa kārtībā.

Noteikts, ja ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā tiek atklāti kādi citi dabas resursi un turpmākās darbības to izstrādāšanai nevar veikt, netraucējot naftas izpētes un ieguves darbus, ko veic licenciāts saskaņā ar atļauju (licenci), Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām valsts pārvaldes institūcijām un zemes īpašnieku nolemj, kuri darbi un, ja tas ir nepieciešams, kādā apjomā apturami vai atliekami uz vēlāku laiku.

Noteikts, ka licenciāts sadarbojas ar personām, kuras veic kontroli un pārbaudi, kā arī jūrā plānoto pārbaužu laikā nodrošina attiecīgo personu transportēšanu un izvietošanu uz naftas platformām.

Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra priekšlikuma pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu licenciātam par valsts pārņemtajām iekārtām.

Grozījumi nosaka, ka maksa par atļauju (licenci) ogļūdeņražu meklēšanai ir 2000 latu. Maksa par atļauju (licenci) samaksājama pirms atļaujas (licences) saņemšanas, un tā ir ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

Maksa par atļauju (licenci) ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir 75 000 latu. Maksa par atļauju (licenci) ogļūdeņražu izpētei un ieguvei sauszemē ir 1000 latu par vienu kvadrātkilometru, bet ne mazāk kā 2000 latu par vienu licenci. Maksa par atļauju (licenci) samaksājama pirms atļaujas (licences) saņemšanas, un tā ir ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumos Nr.239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi””.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk ogļūdeņražu meklēšana, kā arī izpēte un ieguve gan uz sauszemes, gan arī jūrā tiks regulēta ar speciāliem Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabineta noteikumi Nr. 239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi” paliek spēkā un ir piemērojami jautājumiem, kas attiecas uz Valsts ģeoloģijas dienestam nodotās informācijas izmantošanu, kas ir iegūti ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbos.

Akceptēts likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā (ESPM) Bosnijā–Hercegovinā (BH)”.

Ņemot vērā Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), piedalīšanās Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā un Hercegovinā (ESPM) ir viena no Latvijas prioritātēm. 2002.gada 4.oktobrī ES un Bosnija un Hercegovina parakstīja līgumu par ESPM darbību Bosnijā un Hercegovinā, tajā skaitā par ESPM personāla statusu. Tādējādi 2003.gada 1.janvārī ES no Apvienoto Nāciju Organizācijas policijas misijas Bosnijā–Hercegovinā pārņēma vadību. Jau 2002.gada nogalē ES aicināja ESPM piedalīties arī kandidātvalstis, tajā skaitā Latviju.

Juridiskais pamats dalībai ESPM tika radīts, parakstot Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā un Hercegovinā (turpmāk tekstā Līgums). Līgumu parakstīja ārlietu ministre Sandra Kalniete 2002.gada 12.decembrī.

Līguma parakstīšana bija nepieciešama, lai Latvija kā nākamā ES dalībvalsts, nosūtot policistus darbam uz ESPM, paustu savu atbalstu un gatavību sniegt palīdzību ES vai to dalībvalstu organizētajiem pasākumiem miera un kārtības uzturēšanai atsevišķos reģionos.

Līguma mērķis ir radīt tiesisko pamatu Latvijas dalībai ESPM. Līgums paredz policistu nosūtīšanas kārtību, uzturēšanās ilgumu, nosūtīto personu statusu, tiesības un pienākumus, komandu došanas kārtību, klasificētās informācijas aizsardzību un citus ar uzturēšanos saistītos jautājumus. Vienlaikus līgums paredz Latvijas pienākumu iemaksāt ESPM budžetā 25 000 eiro, tādējādi palīdzot īstenot šīs misijas uzdevumus.

Akceptēts rīkojums “Par darba grupu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības veicināšanai”.

Lai sagatavotu Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līguma projektu par pārrobežu sadarbības veicināšanu, izstrādātu Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības stratēģijas projektu, veicinātu abu valstu dalību Eiropas Kopienu iniciatīvas “Interreg” programmās, veicinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu pierobežā un robežas šķērsošanas procedūru atvieglošanu, kā arī izstrādātu risinājumus aktuāliem reģiona attīstības jautājumiem, paredzēts izveidot darba grupu.

Par darba grupas vadītāju iecelts I.Gaters – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Darba grupas sastāvā iekļauti: J.Bakmanis – Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs; U.Birkenšteins – Valkas rajona padomes priekšsēdētājs; J.Ceļmillers – Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs; V.A.Krauklis – Valkas pilsētas domes priekšsēdētājs; I.Ķīse – Ārlietu ministrijas Baltijas un Ziemeļvalstu nodaļas trešā sekretāre; S.Lietuviete – bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vidzemes attīstības aģentūra” Projektu nodaļas speciāliste; J.Ruško – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos; E.Skuja – Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijas Republikā; V.Staņa– Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs; J.Veidemanis – Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors; I.Vērzemniece – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos.

Darba grupai uzdots līdz 2003.gada 31.decembrim izstrādāt Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līguma projektu par pārrobežu sadarbības veicināšanu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram uzdots līguma projektu saskaņot ar attiecīgo Igaunijas Republikas valdības institūciju un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā; līdz 2004.gada 1.novembrim izstrādāt Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības stratēģijas projektu un iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

Akceptēti noteikumi “Prasības sagatavotībai radiācijas avārijai un rīcībai šādas avārijas gadījumā”, kuri regulēs prasības valsts un pašvaldību iestādēm un komercsabiedrībām attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību radiācijas avārijas gadījumā, avārijas likvidēšanā iesaistītā personāla apmācības kārtību, informācijas sniegšanas kārtību iedzīvotājiem, aizsardzības pasākumu plānošanas vispārējās prasības un to realizācijas kārtību radiācijas avāriju seku likvidēšanā. Noteikumi noteiks nepieciešamību pārskatīt esošās civilās aizsardzības pasākumu plāna sadaļas par gatavību un rīcību radiācijas avārijā.

Noteikumi attiecas uz šādiem iespējamiem radiācijas avārijas veidiem: kodolavārija – ar kodolreaktoru vai citu kodoldegvielas cikla uzņēmumu, kodoldegvielas transportēšanu vai glabāšanu saistīts gadījums, kura izraisītās sekas rada normatīvajos aktos noteikto jonizējošā starojuma dozas limitu darbiniekiem vai iedzīvotājiem pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem kaitējuma samazināšanai; avārija – ar lauksaimniecībai, rūpniecībai, medicīnai, zinātniskajai pētniecībai vai enerģijas ģenerēšanai kosmiskajos objektos paredzētu jonizējošā starojuma avotu izgatavošanu, lietošanu, glabāšanu, apglabāšanu vai transportēšanu saistīts gadījums, kura izraisītās sekas rada jonizējošā starojuma dozas limitu pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem, vai jonizējošā starojuma līmenis pārsniedz šajos noteikumos noteiktos lielumus; negadījums – radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu objektā, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo radionuklīdu daudzumu, ko gada laikā drīkst izkliedēt vidē, bet nepārsniedzot šajos noteikumos noteiktos lielumus; incidents – ar radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi saistīts gadījums, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu objektā, bet nerada ievērojamu radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi.

Akceptēti noteikumi “Kravas izsniegšanas noteikumi”.

Noteikumu izdošanas mērķis ir regulēt kravas izsniegšanas jautājumu atbilstoši Dzelzceļa pārvadājumu likumam, būtiski nemainot pastāvošo kārtību. Noteikumi reglamentēs kārtību, kādā kravas saņēmēju informē par kravas pienākšanu un vagonu padošanu, noformē kravas izsniegšanu, padod vagonus izkraušanai, nosaka kravas vietu skaitu un kravas masu, kā arī kārtību, kādā vagonus (konteinerus) tīra un mazgā pēc izkraušanas, nosaka kravas iztrūkumu, tās bojāšanās vai bojājuma apmērus, veic ekspertīzi, maksājumu samaksu, pavadzīmē izdara atzīmes par kravas izsniegšanu, kravas izsniegšanas kārtību, pamatojoties uz papildsūtījuma pavadzīmi, galastacijā nepienākušās kravas meklēšanas kārtību, pārpalikušās kravas izsniegšanas kārtību un kravas dabiskā zuduma normas un to piemērošanu.

Akceptēti “Noteikumi par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācijas un akreditācijas atjaunošanas valsts nodevu”, kuri nosaka valsts nodevas likmes par Elektronisko dokumentu likumā paredzēto sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu Datu valsts inspekcijā, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus.

Valsts nodevas likme par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju Datu valsts inspekcijā ir 250 latu. Valsts nodevas likme par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācijas atjaunošanu Datu valsts inspekcijā ir 50 latu, nodevas likme par akreditācijas kartes dublikāta izsniegšanu Datu valsts inspekcijā – 20 latu.

Noteikts, ka valsts nodevu maksā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas un to ieskaita valsts pamatbudžetā.

Valsts nodevu nemaksā par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditācijas un akreditācijas atjaunošanas pieteikumā minētās informācijas grozīšanu, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu.

Valsts nodevu, kas noteikta šajos noteikumos, neatmaksā, ja Datu valsts inspekcija ir pieņēmusi lēmumu atteikt sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju vai atteikt akreditācijas atjaunošanu.

Akceptēti “Noteikumi par personas datu apstrādes sistēmas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu”, kuri nosaka valsts nodevas likmes par personas datu apstrādes sistēmas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrāciju Datu valsts inspekcijā, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus.

Valsts nodevas likme par personas datu apstrādes sistēmas reģistrāciju Datu valsts inspekcijā ir 30 latu. Ja sistēmas pārzinis ir fiziska persona vai mazais uzņēmums likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.panta pirmās daļas izpratnē, valsts nodevas likme ir 15 latu.

Valsts nodevas likme par Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrāciju ir 15 latu. Ja sistēmas pārzinis ir fiziska persona vai mazais uzņēmums likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.panta pirmās daļas izpratnē, valsts nodevas likme ir 5 lati.

Par citām darbībām Datu valsts inspekcijā valsts nodevas likmes ir šādas: reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšana – 10 latu; reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšana, ja sistēmas pārzinis ir fiziska persona vai mazais uzņēmums likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.panta pirmās daļas izpratnē, – 5 lati. Valsts nodevu maksā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas, to ieskaita valsts pamatbudžetā.

Valsts nodevu nemaksā par personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas pieteikumā minētās informācijas grozīšanu, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu.

Valsts nodevu, kas noteikta šajos noteikumos, neatmaksā, ja Datu valsts inspekcija ir pieņēmusi lēmumu atteikt personas datu apstrādes sistēmas reģistrāciju vai Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrāciju.

Valsts nodeva nav jāmaksā valsts un pašvaldību institūcijām.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 414 pilsonības pretendenti, t.sk. 36 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti “Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru”, kuri nosaka vispārējās prasības vides monitoringa veikšanas un datu nodošanas kārtībai. Noteikumi nosaka, ka vides monitorings ietver informāciju par vides stāvokli, piesārņojuma emisiju, vides stāvokļa izmaiņu tendencēm; novērtē dažādu piesārņojuma avotu ietekmi un vides aizsardzības pasākumu efektivitāti; konstatē dažādu vides elementu fizisko, ķīmisko un bioloģisko parametru izmaiņas laika gaitā.

Noteikumi rada tiesisku pamatu fizisku un juridisku personu kontrolētai darbībai uzņēmējdarbības jomā, kas var radīt vides piesārņojumu, kā arī apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam vai videi. Tiek noteikta vienota kārtība, kura jāievēro, veicot piesārņojošas darbības un iegūstot, apstrādājot, sagatavojot un izplatot informāciju par vidi piesārņojošām vielām.

Noteikta kārtība, kā Latvijas Vides aģentūra kopā ar kompetentām institūcijām izveido un uztur piesārņojošo vielu reģistru, kā arī nodrošina tā datu nodošanu valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Šie noteikumi veicinās Vides monitoringa nacionālās programmas izpildi.

Akceptēts rīkojums “Par bīstamo atkritumu poligona izvietošanu Dobeles rajona Zebrenes pagastā”.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 2.punktu nolemts apstiprināt saimniecības “Auziņas” zemesgabalu Dobeles rajona Zebrenes pagastā par bīstamo atkritumu poligona būvniecības vietu.

Vides ministrijai atļauts pirkt no saimniecības “Auziņas” atdalīto bīstamo atkritumu poligona būvei nepieciešamo zemesgabalu 7,20 ha platībā par summu līdz 132,98 Ls/ha.

Vides ministrijai uzdots: minēto zemesgabalu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā; izdevumus, kas saistīti ar minētā zemesgabala atdalīšanu un iegādi, segt no speciālā budžeta programmas “Vides aizsardzības fonds” valsts investīciju projektā EV–03–02 “Bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona izveides nodrošinošie pasākumi un poligona darbībai nepieciešamo palīgprojektu izveide” paredzētajiem līdzekļiem.

Akceptēts rīkojums “Par Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves sanācijas un darbības turpināšanas projekta vadības komiteju”.

Lai nodrošinātu Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves sanācijas un darbības turpināšanas projekta īstenošanu, izveidota projekta vadības komiteja. Par vadības komitejas priekšsēdētāju iecelts R.Vējonis, vides ministrs, par vadības komitejas priekšsēdētāja vietnieku – M.Tralmaks, Rīgas pilsētas izpilddirektors. Par vadības komitejas locekļiem iecelti: V.Avotiņš – Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors; J.Pumpurs, Rīgas rajona Stopiņu pagasta padomes priekšsēdētājs; U.Sarma, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments