Valodas – ne pie Bābeles. Valodas – Latvijā

Oļģerts Krastiņš, prof. emeritus, Valentīna Locāne, pētniece, – “Latvijas Vēstnesim”

2000.gada tautas skaitīšana Latvijā deva plašus datus par iedzīvotāju valodu prasmi — tiklab dzimto, kā arī citu valodu. Vairākas lielas tabulas ir publicētas grāmatā “Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti.” — R.: CSP, 2002. —142.—165.lpp. Tajā skaitā ir tabulas, kas raksturo valodu prasmi teritorijās — Latvijas pilsētās un rajonos (152.—165.lpp.). Papildu analīzi un dažus līdz šim nepublicētus datus devām savā iepriekšējā rakstā (“LV” Nr.51, 2.04.2003., Nr.54, 8.04.2003.).

Taču virkne problēmu ir palikušas neizstrādātas, kaut gan pēc reģistrētajiem datiem to varētu izdarīt. Piemēram, kurās teritorijās ir vislielākais latviešu valodas zinātāju īpatsvars (tie, kuriem tā ir dzimtā, plus tie, kuri šo valodu ir iemācījušies). Līdzīgi varētu jautāt par krievu valodas zinātāju izplatību.

Tāpat līdz šīm nav publicēti dati par valodu zinātājiem pēc pārvaldāmo valodu skaita. Par pēdējo parunāsim šajā rakstā.

Pamatdati

Par citu valodu prasmi (izņemot dzimto valodu) tautas skaitīšanā jautāja personām no 7 gadu vecuma, kuram izpildīja “Personas lapu” (“Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti.” – R.: CSP, 2002. –287.lpp.). Pozitīvu atbildi deva 1558828 personas, kas ir 69,9% no šāda vecuma iedzīvotāju un 65,6% no visu valsts iedzīvotāju skaita. Tautas skaitīšanā tika pieņemts, ka vienu – dzimto – valodu zina visi iedzīvotāji.

Pēc šā raksta autoru lūguma LR CSP veica tautas skaitīšanas datu papildizstrādi, noskaidrojot, kā minētie 1558,8 tūkstoši citu valodu zinātāji sadalās pēc Latvijas republikas nozīmes pilsētām un rajoniem un pēc citu pārvaldāmo valodu skaita (1.tabula).

Tā kā tie ir pamatdati un uzskatāmi par pirmpublikāciju, ko lasītāji varēs apstrādāt un komentēt dažādā veidā, datus dodam tādus, kādus saņēmām no CSP, bez noapaļojumiem un saglabājot teritorijas tradicionālā secībā.

Trīsvalodība

1.tabulas pamatdati ir domāti tālākiem aprēķiniem, bet tie maz piemēroti tiešai analīzei, jo ir atkarīgi no pilsētu un rajonu lieluma. Analīzei ir vajadzīgi relatīvie lielumi, kuri var būt dažādi un ir atkarīgi no analīzes mērķa, uzdevumiem un arī nepieciešamajiem palīgdatiem.

Piemēram, raksta sagatavošanas laikā autoru rīcībā nebija datu par 7 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju skaitu atsevišķās pilsētās un rajonos. Tādēļ citu valodu zināšanu līmeni raksturojām ar citu valodu zinātāju īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā (2.tabulas 4.aile). Pēc šā rādītāja pirmajās vietās nonāk Ogres, Jēkabpils un Bauskas rajons, bet pēdējās paliek Daugavpils pilsēta, Daugavpils un Kuldīgas rajons. Taču šos skaitļus un ieņemamās vietas nevajag absolutizēt. Objektīvi šis rādītājs ir atkarīgs no iedzīvotāju demogrāfiskā vecumsastāva. Tas var būt sliktāks tajās teritorijās, kurās daudz bērnu, kas vēl mācās dzimto valodu, tāpat daudz vecu cilvēku, kuri jaunībā nav jutuši vajadzību pēc citu valodu zināšanām, un tagad, vecumā, tās iemācīties vairs nav pa spēkam.

Pēc mūsu ekspertīzes vērtējuma, Latvijas nākotnes cilvēks būs trīsvalodnieks. Latvieši labāk vai sliktāk zinās kaimiņu — krievu valodu un kādu no rietumvalstu valodām, visbiežāk tā būs angļu valoda. Savukārt Latvijā dzīvojošie krievi un citu tautību pārstāvji būs iemācījušies latviešu kā valsts valodu un arī kādu Rietumu valodu. Tātad dzimtā plus divas citas valodas. Saprotams, būs tādi, kuri mācīsies vēl/vai citas valodas un iemācīsies vairāk. Būs arī tādi, kuriem nākotnes uzdevums nebūs pa spēkam. Taču modālajam (visizplatītākajam) variantam vajadzētu būt tādam.

Tādēļ 2.tabulā teritorijas ranžējām pēc tā, cik labi tās jau tagad pilda nākotnes uzdevumu, resp., kāds procents iedzīvotāju bez dzimtās zina vēl divas citas valodas (6.aile).

Pirmajā vietā nonāk Latvijas pilsētas. Rīgā jau tagad katrs trešais ir “trīsvalodnieks”. Tuvu tam ir Jelgava, Jūrmala, Liepāja. Starp rajoniem labākie rādītāji ir Rīgas, Ogres un Bauskas rajonam. Saraksta lejasdaļā nonāk Latgales rajoni, tur ir gan daudz tādu, kas pārvalda divas valodas (bez dzimtās vēl vienu), bet pēc trešās nejūt spiedīgu vajadzību. Latgalē arī daudz veco ļaužu, kuri vēl kādu līdz šim nezināmu valodu vairs nevar iemācīties. Pensionāriem tas arī nav īpaši vajadzīgs.

Turpmāk — vēl

1.tabula

Citu valodu (izņemot dzimto valodu) prasme 7 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū pilsētās un rajonos

*) 4 un vairāk.

2000.gada tautas skaitīšanas dati. CSP papildizstrāde pēc šī raksta autoru lūguma (pirmpublikācija).

2.tabula

Citu valodu (izņemot dzimto valodu) pratēju skaits un īpatsvars, un sadalījums pēc pārvaldāmo valodu skaita

Saranžēts pēc 6.ailes datiem.